meklējot priekus

knackerbrod

2012-02-12T16:20:00.004+02:00

Skandināvu sausmaizītes/galetes. Recepte no žurnāla "Labu apetīti" 2008.g.rudens numura. Bija manas favorītes kādu pusgadu. Tagad pēkšņi atradu atkal recepti un nopriecājos.
Receptes atstāstījums maniem vārdiem.

Vajag:
250 g kviešu miltu+darbam ar mīklu
50 g maltu linsēklu
150 g rupjo pilngraudu kviešu miltu
1/2 TK sāls
1/2 TK sodas
20 g cukura
50 g izkausēta sviesta
240 g kefīra vai paniņu
Gatavošana:
Traukā sajaukt sausās sastāvdaļas. Pievienor kefīru, izkausētu sviestu. Samīcīt viendabīgu mīklu. Savelt bumbiņas galda tenisa bumbiņu izmērā. Izveltnēt ļoti plānas. Likt uz paplātes ar pergamentu, kārtīgi sadurstīt ar dakšu. Cept 10 minūtes 180 C, kamēr kļūs zeltainas.
Iespaidi: garšīgas, vienkārši pagatavojamas, labi der kā džemam, tā sieram. Kraukšķīgas skārda kārbā būs kādu pusotru nedēļu. Ledusskapī- praktiski bezgalīgi.

burkānu kūka

2012-02-09T18:14:00.001+02:00

Vienā dienā ieraudzīju trīs blogos, kuros ieskatījos, dažādas burkānkūkas. Un interpretēju to kā Zīmi:)
Recepte no Džeimsa Mārtina grāmatas, kur tā kalpo par pamatu tortei ar maskarpones-krējuma krēmu un dažādiem rotājumiem. Man tā kalpoja vienkārši par keksu. Ļoti, jāsaka, veikmīgu. Sastāvdaļu saraksts gan samērā garš, taču kustību skaits gatavojot nav liels.

Vajag:
200 g rīvētu uz rupjas rīves burkānu (2 lieli, bet ne gigantiski)
175 g tumšbrūnā cukura
2 lielas olas
150 ml olīveļļas, bet ne EV (man-vīnogu)
200 g miltu ar cepamo pulveru (apt.1.5 TK)
1 ĒK garšvielu maisījuma (man-kanēlis, kardamons, muskatrieksts)
1 TK sodas
80 g rupji sakapātu pekanriekstu (mūsu realitātē-valriekstu)
1 citrona miza, sarīvēta
110 g sīku rozīņu (man-dzērvenes)
25 g rozīņu
50 g kokosa skaidiņu
Gatavošana:
Sakult olas ar cukuru un eļļu. Traukā iesijāt miltus+garšvielas+sodu. Sajaukt abus maisījumus, akurāti pievienot visu pārējo. Iesviestot 25 cm apaļo veidni, ieklāt tajā cepamo papīru. Likt mīklu, izlīdzināt, cept 190 C aptuveni 35-40 minūtes. Atdzesēt uz restes.
Komentāri: aizvietoju pusi miltu ar pilngraudu, tāpēc kekss sanāsa samērā irdens.
Iespaidi: ļoti labs- sabalansēts, smaržīgs, normāli salds

kukurūzas maize (bezrauga)

2012-02-07T20:25:00.000+02:00

Recepte- nimbul.ru, neatceros- kas par lapu, taču uz receptes tā atzīmēts:)

Vajag:
150 g kviešu miltu
100 g kukurūzas miltu
2 TK cepamā pulvera
1/2 TK sāls
200 m piena
1 ĒK eļļas
Gatavošana:
Traukā iesijāt kukurūzas miltus, pārliet ar karstu pienu. Rūpīgi sajaukt, uzlikt vāku an atstāt, kamēr atdzisīs līdz istabas temperatūrai. Kad atdzisīs- pievienot kviešu mitus, sajauktus ar cepamo pulveri. sāli, eļļu un labi samaisīt (minūti vai 2)
Izveidot klaipiņu, iegriezt tā augšu ar nazi, likt uz paplātes, pārkaisītas ar kukurūzas miltiesm. Cept 15 minūtes 200 C, tad samazināt temperatūru līdz 180 C un cept līdz gatavībai 25-30 minūtes. Labi izcepta maize būs zeltaina un pieklauvējot pie apakšas- "tukša" pēc skaņas.
Atdzesēt uz restes 20 minūtes.
Komentāri: laba ikdienas maize, skaisti dzeltena, ar patīkamu smaržu. Būtiski samazināt kviešu miltu daudzumu neieteiktu, kukurūzai nav lipekļa, neturēsies labi kopā.

ļoti vienkārši un ķimenes

2012-02-06T21:26:00.001+02:00

esmu apsēsta ar ķimenēm. Grauzdēju tās kādam ēdienam, reizi pēc reizes apēdu ar karoti no pannas:) Lieku tās uz un pie visa. Slinkums paskatīties kādā ajurvēdas grāmatā- kā trūkst, jo kāda starpība, faktiski.
Tātad- elementāri salāti- uz-darbu-līdzņemamie. Ļoti garšīgi.

Vajag:
vārītas, tvaicētas vai ceptas (labāk) bietes- sarīvēt uz rupjas rīves
sauja grauzdētu saulespuķu sēklu
TK grauzdētu ķimeņu
nedaudz citrona sulas
sāls, pipari, eļļa (man- negruzdētā sezama)
Gatavošana: visu sajaukt.
Un klāt- maize, cepta pēc šīs receptes, taču kefīra vietā nejauši nopirku pienu. Tātad- 100 g krējuma un pārējais šķidrums- piens. Vispār neesmu sajūsmā, labāk ar kefīru (rjaženku, paniņām). Pārmērīgi pliekana maize sanāca. Toties 90% no pilngraudu miltiem (pēdējā no viiem atklāju veikalu Grauda spēks-labs!). Nācās to pārziest ar Rimi svaigo sieru un dāsni pārkaisīt ar grauzdētām ķimenēm:)

putras (2 un 3/7)

2012-01-25T17:08:00.000+02:00

Vēl divas putras, diemžēl fotografētas totālā tumsā.
Pirmā- no Morningstāras grāmatas un precīzi tāda, kā miežu (tās arī bija apvienotas vienā receptē)

Vajag:
3 krūzes tīra ūdens
1/4 TK sāls (šķipsna)
1/4 krūzes rozīņu (kaltēti ķirši)
2/3 krūzes pilngraudu auzu
1 TK kanēļa (pat puse ir par daudz,nav nekādas vajadzības nomākt visas garšas ar kanēli)
1/4 TK kardamona vai muskatrieksta
Gatavošana
Uzvārīt ūdeni ar sāli un rozīnēm, piebērt visu pārējo, vārīt uz nelielas uguns, kamēr auzas mīkstas (12-15 minūtes). Ēst ar šķidru medu vai kļavu sīrupu.
Iespaidi: esmu ļoti pateicīga Morningstārai par šo putru, esmu to vārījusi jau kādas 5-6 reizes. Līdz šim auzu putra ar ūdeni man likās neēdams produkts, šī mainīja manas domas. Ar ingvera tēju vai kafiju- labas brokastis.

Krējuma-grūbu putra

Aizvien nevaru aizmirst kādreiz vārītās pesto grūbas. Nedz pesto, nedz cietā siera pašlaik mājās nav, taču galvenais jau, kas palika atmiņā- grūbu garša savienojumā ar krējumu. Tas gan ir atkārtojams bez problēmām.
Vajag:
0,5 gl grūbu, izmērcēt nakti
saldais krējums- kādi 50 ml
pētersīļi, sāls, pipari, oregano vai citi garšaugi
Gatavošana:
Izvārīt grūbas lielā ūdens daudzumā, nokāst, atlikt atpakaļ katlā, pieliet krējumu. Vārīt kamēr krējums iesūksies un viss kļūs tāds krēmīgs. Pielikt sasmalcinātus pētersīļus, sāli, piparus, garšaugus.
Iespaidi: joprojām esmu sajūsmā! Ļoti garšīgi, ļoti. Diētiskāks šis ēdiens nav kļuvis laika gaitā, neceriet:)

mandeļu piena-banānu kokteilis

2012-01-24T17:34:00.001+02:00

Bērns atiet pēc rotavīrusa un pāris dienas jāiepauzē ar milzīgo piena daudzumu, kuru viņš parasti dzer. Un ļoti noderēja pārpalikusī glāze mandeļu piena - sanāk ideāli diētisks kokteilis bez piena produktiem, saudzējošs un aizstājošs ēdienu.

Vajag:
glāzi mandeļu piena
2 ļoti gatavi banāni
sīrups (man-kļavu) pēc garšas
šķipsna kardamona
Gatavošana: visu rūpīgi samalt-sakult.
Iespaidi: mandeļu piena klātbūtni nejūt, vienkārši banānu un garšīgs. Domāju, būtu vēl labāks, ja pieliktu saldētas ogas vai/un ledu.

ziemas pusdienas

2012-01-23T16:43:00.000+02:00

Divu lēcu-tomātu zupa

(2 l katlam)

Vajag:
0.5 gl zaļo lēcu- dažas stundas izmērcētu
0.5 gl oranžo lēcu
500 ml sagrieztu tomātu bez mizas (svaigu vai konservētu, man- saldēti) ar visu sulu
2 burkāni, sarīvēti uz korejiešu rīves
1 sīpols, sīki sagriezts
2-3 daiviņas ķiploku, sakapāti
garšvielas: 2 laura lapas, šķipsna asafetīdas, šķipsna kajenas piparu, TK kumīna
1 ĒK sviesta vai eļļas
sāls
Gatavošana:
Katlā likt sviestu, kad izkusīs- garšvielas, pēc minūtes- sīpolu, ķiploku, burkānus. Apcept 3-4 minūtes.
Likt tomātus, zaļās lēcas, pieliet litru ūdens. Vārīt 15-20 minūtes, pielikt oranžās lēcas, vārīt vēl 10 minūtes. Pagaršot- ja lēcas gatavas- zupa gatava. Pasālīt.
Komentāri: biezuma un asuma pakāpi regulējiet paši, man jau garšo zupas uz putras robežas un gana asas. Var vēl pielikt pētersīļus.

Cepti āboli ar marcipānu un valriekstiem

Recepte- J.Kairis, Dienas ēdieni. Mans īsais atstāstījums.

Vajag:
3 palieli āboli
1 TK citrona sulas
16 valriekstu pusītes (man-100 g 7 āboliem)
50 g marcipāna masas
kanēlis
2 ĒK baltvīna, 4 ĒK ābou sulas (nebija, izlaidu)
300 g jogurta bez piedevām
sīrups- kļavu vai zeltainais
Gatavošana: izgrebt ābolus, likt veidnē, pārliet ar citrona sulu. sakapāt valriekstus ar marcipānu, sapildīt ābolos. Pārkaisīt ar kanēli, pārliet vīnu ar sulu. Cept 180 C apt.40 minūtes.
Pa to laiku pagatavot mērci, sakuļot jogurtu ar sīrupu un mazliet kanēļa. Liet uz šķīvjiem, sēdināt virsū ābolu.
Komentāri: vīna man nebija, ābolu sulas arī, taču āboli paši pa sevi ir pietiekami sulīgi. Pēc 20 minūtēm pārklāju ar foliju, sāka apsvilt. Man vēl bija pirktā vaniļas mērce- ļoti labi derēja.
Iespaidi: ideāla recepte. Es bieži vien izrauju Kaira receptes, tās ir nepiespiestas un pārliecinošas un ja der manam dzīves veidam, nepieviļ. Pilnīgi ideāla garšu saderība šajā desertā.

mērcētas mandeles

2012-01-22T19:49:00.000+02:00

mani ir savaldzinājis šis produkts. Jau pēc nakts mērcēšanas mandeles iegūst tādu struktūru un garšu, it kā būtu svaigas, tikko no koka, no čaumalas izņemtas. Īpaša mērķa man nebija, kārtējā ajūrvēdas grāmatā simto reizi izlasīju, ka konkrēti manam tipam labāk der mērcētas, nevis grauzdētas mandeles. Grauzdētas man garšo un no tām atteikties negrasos, taču nolēmu pamēģināt arī šādas. Sakritības dēļ man nebija iespējas tās pielietot nākamajā rītā, tikai pagaršoju, un tās mirka savā traukā divas dienas (ūdeni pa laikam nomainīju).
Tātad- vispirms no mandelēm jānoņem miza. Man tas ļoti patīk. Vajag apliet mandeles ar kastu ūdeni un atstāt uz kādu stundu. Tad noliet to ūdeni, apliet ar karstu vēlreiz un tad, kad ūdens atdzisīs līdz rokām pieņemamai temperatūrai, mizas kā zeķes varēs novilkt pa 5 minūtēm veselam traukam. Nomizotās mandeles liek traukā, pārlej ar ūdeni un aizmirst līdz nākamai dienai.

Tad es pamēģināju vegānu kulta produktu- mandeļu pienu. Īpaši receptūrā neiedziļinājos, mērcētas mandeles ilgstoši mālu ar nelielu ūdens daudzumu blenderī, tad atšķaidīju (kopā sanāca pusglāze mandeļu uz 2 glāzēm ūdens), izkāsu un ieguvu mandeļu pienu. Skaists produkts, ļoti balts un svaigs izskatās. Pamēģināšu nākamreiz mazāk atšķaidīt, lai ir intensīvāks. Pagaidām pat neizdomāju- ko ar to pasākt, izdzēru pusglāzi. Simpātiska garša, jāizvāra rīsu putra, būs labi.

No piena, protams, palika... nezinu, kā to latviski sauc. Biezumi, vienvārdsakot. Tiem pielēju nedaudz mandeļu piena, piebēru ķirbju sēklas, pa šķipsnai sāli un cukuru un miltus tik daudz, lai sanāk blīva mīksta mīkla. Un izcepu plāceņus uz sausas pannas (pēc tam gan pārziedu ar sviestu, izjaucot vegānu recepti:). Man ir vietējo tumšo vīnogu želeja- garšīgākais ievārījums, ko esmu dzīvē ēdusi- kopā sanāca ļoti labi. Jāizrullē, varbūt, plānāk. Jūt tādu neparastu riekstu klātbūtni, no nemērcētām vai grauzdētām mandelēm tādas nav.

Un visbeidzot, sauju mērcēto mandeļu samālu, pieliku biezpienam ar saldo krējumu, cukuru un žāvētām zemenēm, sanāca jauks saldais. Mandeles ir ļoti jūtamas un to struktūra nekam nav līdzīga.

saldā miežu putra (1/7) un rīta tēja

2012-01-15T16:55:00.000+02:00

nē-nē, es neesmu batoniņus pametusi, kaut gan tie manu pacietību ir pārbaudījuši gana. Taču bieži eksperimentēt pašlaik nesanāk, tāpēc laiks tiek pagarināts.
Kā jau rakstīju, Morningstāras grāmatas iepirkšanai bija konkrēts iemesls- ajurvēdas principi ir tieši tas, kas man ļauj uzturēt labu veselību (laikā, kad pie tiem kaut cik pieturos) un man vajadzēja iedvesmu. Konkrēti šajā laikā man ir nepieciešamība atteikties uz brīdi no brokastu siermaizēm (joprojām uzskatot, ka nekā garšīgāka dabā nav:)) un samērā loģiski janvārī liekas pievērsties putrām. Bērnam joprojām vāru pārmijus auzu un mannas, ar pienu, taču man tas pašlaik neder.
Morningstāras grāmatā putru ir daudz, ar tām arī sāku. Šonedēļ jau izmēģināju trīs, taču no rīta ir tāda tumsa, ka mans nabaga ziepjutrauks mulst un neko nespēj.
Tātad atliek tikai šodienas putra.
No Morningstāras grāmatas "Ājurvēdiskās receptes rietumniekiem", 56.lpp.

Vajag:
3 krūzes tīra ūdens
1/4 TK sāls
1/4 krūzes rozīņu (es liktu klāt dzērvenes, ja būtu nopirkusi:), vārītas rozīnes neēdu)
2/3 krūzes miežu
1 TK kanēļa (pat puse ir par daudz, nav nekādas vajadzības nomākt visas garšas ar kanēli)
1/4 TK kardamona vai muskatrieksta
Gatavošana:
Uzvārīt ūdeni ar sāli un rozēnēm, piebērt visu pārējo, vārīt uz nelielas uguns, kamēr mieži mīksti (vismaz 20 minūtes). Ēst ar šķidru medu vai kļavu sīrupu.
Komentāri: normāla putra, pārmaiņas pēc noteikti var vārīt, taču joprojām uzskatu, ka miežiem labāk piestāv sāļa garša.
Un tad vēl tēja. Tajos retajos gadījumos, kad es no rīta nedzeru kafiju, šī tēja palīdz kaut cik pamosties.

Brokastu tēja

Recepte no V.un U.Ladu pavārgrāmatas.
Vajag:
1/2 TK rīvēta svaiga ingvera
1/2 TK kanēļa
šķipsna kardamona
1 glāze ūdens
Gatavošana: apliet garšvielas ar verdošu ūdeni, pārsegt krūzi, atstāt uz 5 minūtēm. Izkāst caur sietiņu.

Ājurvēdiskās receptes rietumniekiem

2012-01-08T15:13:00.001+02:00

Līdz ar to, ka es nevaru piedalīties ap-grāmatu blograkstīšanā (jo lasu krieviski), iespēja komentēt grāmatu latviešu valodā izsauc manī pastiprinātu entuziasmu:)
Tātad, Amadejas Morningstāras grāmata "Ājurvēdiskās receptes rietumniekiem", apgāds "Lietusdārzs" 2011. Es ilgi staigāju tai apkārt, jo pašlaik noteikti nav īstais brīdis pirkt grāmatas:) Taču man ir vienmēr bijis grūti sev atteikt šajā jomā, turpklāt sen jau rīderis ir ļoti ievērojami minimizējis izdevumus par grāmatām. Pāris reizes to atšķīru, pāris reizes izlasīju kaut ko, kas man patika, un šaubas tika pārvarētas. Šaubas galvenokārt tika saistītas ar grāmatas cenu (gandrīz 9 lati, mīkstie vāki) un potenciālu nepiemērotību mūsu realitātei (recepšu caurskatīšana šajā ziņā nomierināja).
Nu, tagad man jau ir ko teikt. Pirms teikšanas jāpiebilst, ka esmu vidējas pakāpes diletante- 4-5 grāmatas par ājūrvēdu līdz šim tika lasītas, esmu bijusi vienos kursos, nodarbojusies ar jogu samērā ilgstoši, tēma man ir tuva, saprotama un tas arī viss.
Grāmatas struktūra un saturs: visa nepieciešamā sākotnējā teorētiskā informācija- ļoti nepiespiesti, vienkārši un sakarīgi izklāstīta. Tiešām izcils īsais apkopojums recepšu grāmatas kontekstā, labāku neesmu lasījusi. Autore liekas draudzīga un ļoti ieinteresēta. Pēc teorētiskās daļas sākas ļoti labi strukturētas pa tēmām receptes, kas mijas ar prakstiskiem padomiem, autores uzskatiem par šo un to, nelieliem ieskatiem citās ājūrvēdas iespējās.
Koncepcija un ideja: ājūrvēda bez bezgalīgām indiešu virtuves receptēm. Izcils nodoms, ļoti aktuāls man, jo indiešu virtuves garšas man nebūt ne vienmēr liekas pievilcīgas un arī atsevišķa gatavošana sev reti mani iedvesmo. Turklāt vairākus gadus interesējoties par ājūrvēdu, mūsu realitātes piemērošana man ir ļoti aktuāla. Var jau simts reizes runāt par to, ka ājūrvēda ir radīta citam klimatam un dzīvesveidam, taču tas liecina tikai par to, ka vajadzētu vairāk uzzināt par tēmu pirms runāšanas (jo tieši pārtikšana no vietējā un sezonālā ir pamatu pamati).
Receptes: man nepatika, ka sastāvdaļas jāmeklē receptes tekstā, taču tās ir boldā un nav tik sarežģīti, pierast var. Recepšu ir daudz, dauzdveidīgas, daudz interesantu, daudz mulsinošu:). Noteikti papildināšu šo rindkopu pēc pirmajām 2-3.
Teksts: te gan man ir pretenzijas. Kaitinoši daudz drukas kļūdu grāmatai par 9 latiem. Apgāda redaktors nav pārāk profesionāls. Tulkojums ir viduvējs. Es saprotu, ka šāda grāmata nav jātulko Silvijai Bricei, taču brīžiem tik stīva valoda un arī spīd cauri tēmas nezināšana (atkārtošos- esmu diletante, taču zinu, ka Uša Lada ir sieviete, nevis "pavārs Uša Lads", turklāt ļoti slavena ājūrvēdas pavāre un pasaulslavena ārsta Vasanta Lada sieva).
Pretrunīgas izjūtas: A.Morningstāras personība gan uz mani neatstāja lielu iespaidu. Un tagad aizdomājos- vai te arī nav tulkojuma vaina? Jo kad mans bērns ieguva rīderi un lejuplādēja H.Potera alternatīvo tulkojumu, es to izlasīju un biju pārsteigta- izrādās, tā grāmata nemaz nav stulba un pliekana, nebūt! (runa ir par krievu valodu) Taču noteikti lieta nav tikai tanī. Jo grāmata, neapšaubāmi, ir ļoti populāra. Un mēģinājumi iespraust kulinārajā grāmatā nopietnākas pārdomas par lietu kārtību laikam tomēr ir lemti neveiksmei.
Dīvainas lietas arī notiek ar receptēm- pēc ļoti izvērsta apskata- kādēļ nav vēlama gaļas ēšana (pārsvarā tāpēc, ka daudz saķīmiķota), nākamajā (!) receptē (ar marķējumu "satvisks") tiek izmantots želatīns- tam nu gan es neticu. Vai nu tas nav želatīns, vai nu tā nav ājūrvēda.
Kā ar mūsu apstākļiem: nu normāli. Es nezinu, kādā veidā šādas lietas tiek publicētas un vai ir iespēja tomēr nedaudz pielāgot grāmatas realitātei. Jā, tur būs "neapaugļotas olas" (visi zina, kur var nopirkt mājas un neapaugļotas?) un peruānas pupiņas, taču ar zināmu kreativitāti analogus atrast varēs. Ne visam, taču grāmata ir bieza. Šinī ziņā mana vismīļākā Olivera grāmata, kas tikko pārtulkota, ir bīstamāka- tās koncepcija ir superātra kulinārija no superlabiem produktiem ("2 kārbas labas kvalitātes olu krēma":))
Slēdziens: laba grāmata. Un tiešām iedvesmojoša, jo savieno dažādas pasaules un priekšstatus.

šokolādes desa/Salame Dolce

2012-01-06T17:35:00.001+02:00

tās recepšu, protams, ir miljons, taču pārsvarā tās ir variācijas par N.Masiļunes recepti, kas man nepatīk ar lielu kakao daudzumu un jēlām olām. Ja pirmais nav īpaša problēma- kakao garša pierimst jau nākamajā dienā, tad otrais ir nepārvarams trūkums. Tādēļ šokolādes desu netaisīju kopš pusaudža gadiem. Kamēr nejauši neieraudzīju šo recepti. Un pievienoju šo desu Ziemassvētku dāvanām.
Recepte no aynmark.wordpress.com

Vajag:
500 g biskvīta, biskotti, cepumu
100 g jebkuru riekstu, sakapāt (man-grauzdētas mandeles, valrieksti)
50 g žāvētu augļu, sīki sakapāt (man-apelsīnu sukādes)
100 g sviesta
125 ml piena
100 g tumšas šokolādes
3 ĒK kakao pulvera
2 ĒK apelsīnu liķiera, ruma vai cita liķiera (es liku 1 ĒK ruma)
1 TK vaniļas ekstrakta
Gatavošana:
Sasmalcināt cepumus dažāda lieluma drupačās. Savienot ar sasmalcinātiem riekstiem un žāvētiem augļiem.
Uzkarsēt pienu un sviestu uz vidējas uguns, pievienot salaztu šokolādi un sildīt, apmaisot, kamēr šokolāde izkusīs. Noņemt no uguns, pievienot kakao, liķieri, vaniļu.
Likt kopā abus maisījumus. Ja maisījums par sausu, var pievienot nedaudz piena. Sadalīt 2 daļās, likt uz cepamā papīra vai folijas, izveidot desu, aizsiet galus, likt ledusskapī. Pirms pasniegšanas var pārkaisīt ar kakao vai pūdercukuru.
Komentāri: Var ilgi uzglabāt sasaldētu. Taču arī bez saldēšanas tur nav kam sabojāties- mēs vakar apēdām pēdējo gabaliņu gatavotai pirms 3 nedēļām.
Iespaidi: laba desa, mērena un garšīga. Bērnam pietrūka marmelādes, nākamreiz likšu (aizmirsu par šādu opciju). Man ļoti patika process- ārti un bez aizķeršanās.

veselīgie ķirbju biskotti

2012-01-05T18:29:00.003+02:00

Ilgi domāju- vai latviski biskotti jāraksta ar diviem t? Nu, ja nē, pasakiet.
Biskotti ir itāļu cepumi, kurus var atšķirt pēc formas un divkāršās cepšanas jebkurā receptē. Citādā ziņā variācijas ir ļoti dažādas.
Šī ir no bloga mama-ganoush.livejournal.com, tur vēl ir daudz interesanta.
Mani ieinteresēja ar ķirbja biezeņa UN rupjo miltu izmantošanu. Nevīlos, noderīga recepte.

Vajag:
2/3 gl ķirbja biezeņa
450 g miltu (350 g rupjo kviešu un 100 g kukurūzas)
2 TK cepamā pulvera

1 TK sodas (strīķētas) un 0.5 TK sāls

5 kardamona kapsulu sēklas, saberzt*

1/3 TK anīsa sēklu, saberzt*

1 citrona rīvēta miza un sula

130 g brūnā cukura

3 mazas olas

80 ml eļļas (autorei-kukurūzas, man-vīnogu)

2/3 gl sasmalcinātu žāvēto aprikožu

2/3 gl sasmalcinātu riekstu

*var citas garšvielas- kanēli, krustnagliņas, muskatriesktu, muskatziedu,...

Gatavošana:

Uzkarsēt krāsni līdz 180 C.

Sajaukt miltus ar sodu, sāli, cepamo pulveri un garšvielām.

Atsevišķi sakult olas ar cukuru, tad pievienot eļļu, rīvētu mizu, biezeni, citrona sulu.

Sajaukt abus maisījumus, pievienot aprikozes un riekstus. Izvedot divas lielas desas, likt uz paplātes ar papīru, nedaudz pieplacināt. Cept 20 minūtes, izņemt no krāsns, ar ļoti asu nazi sagriezt nedaudz slīpi, salikt guļus, cept vēl 20 minūtes vai nedaudz ilgāk.

Iespaidi: cepumi tikai no rupjiem miltiem, protams, ir samērā rupji arī pēc struktūras, taču par mīnusu es to nesauktu. Bērnam ļoti garšoja, cepumu sanāca dramatiski daudz, tāpēc nedēļu nebija problēmu ar līdzi ņemamo uz skolu.

Ņemiet vērā, ka vajadzīga liela paplāte- pēc tam, pēc sagriežanas.

ļoti ātri kārtainie cepumi

2012-01-03T18:12:00.000+02:00

gadījumā, ja jūs mēdzat lietot pirktu kārtaino mīklu. Es jau sen to nedaru, jo nelietoju margarīnu. Ja atrastu kaut kur kaut dārgāku, taču ar sviestu- pirktu (piparkūku mīklas ar sviestu, nevis margarīnu meklēšana pārvērtās par decembra kvestu. Atradu Idillē, turklāt griķu- ļoti labu.)
Recepte no "Labu apetīti", 2008.g.ziemas numura.

Pildītie cepumi

Vajag:

50 g rozīņu (man- kaltēto dzērveņu)
100 g dzērveņu
50 g cukura
4 lapas kārtainās mīklas (nedaudz atkausēt)
sakulta ola pārziešanai (parasti žēloju veselu olu un pārziežu ar pienu)
pūdercukurs pārkaisīšanai
Gatavošana:
Uzkarsēt krāsni līdz 200 C.
Blenderī sakapāt rozīnes ar cukuru un dzērvenēm. No kārtainās mīkla sizgriezt četrstūrus apt.7x7 cm. Likt uz plāts ar papīru. Uzmanīgi ar nazi ievilkt kvadrātus apt.1 cm no malas (neizgriežot cauri mīklai, līdz pusei). Iekšējā kvadrātā likt TK ogu masas. Uztipināt no mīklas izgrieztu zvaigznīti. Zvaigznīti un ārējo malu pārziest ar olu. Cept 15 minūtes, pārkaisīt.
Iespaidi: ļoti ātri, elementāri, sanāk dekoratīvi un arī garša burvīga- saldi-rūgtena.

Siera maize

2012-01-02T12:25:00.001+02:00

Vispār jau esmu totāli nogurusi no pārmērībām un uz ilgu laiku atsakos no gaļas, lieliem saldumu daudzumiem un rauga maizes- nu, respektīvi atgriežos pie normālās dzīves. Taču man ir vairākas receptes, kuras pieder 2011.gadam un ir saglabāšanas vērtas.
Piemēram, šī maize. Recepte- Lilia, cookshool.ru

Divu sieru maize

Vajag:

7 g paciņa sausā rauga
175 g rīvēta čedaras vai cita puscietā siera
30 g rīvētā Parmas vai cita cietā siera
1 ĒK cukura
1/2 TK sāls
375 g miltu
2 olas
1 TK magoņu
Gatavošana:
1. Traukā sajaukt raugu, miltus, cukuru, sierus un 225 g miltu. Maisot pievienot 175 g silta ūdens (ap 45 grādiem).
2.Tad pievienot 1 olu un 1 dzeltenumu. Maisīt (labāk ar mikseri) 3 minūtes. Ar koka karoti pielikt un samaisīt pārējos miltus un sāli. Mīklai jābūt blīvai un brīvi jāatdalās no trauka malām. Pārklāt ar plēvi, atstāt uz 20 minūtēm siltā vietā.
3.Iesviestot cepamo formu. Pārlikt mīklu formā, atstāt siltā vietā uz 15 min.
4.Uzkarsēt cepeškrāsni līdz 180 C. Sakult olas baltumu, pārziest mīklu, pārkaisīt ar magonēm. Cept 35 minūtes, kamēr piesitot pie maizes apakšas, būs "tukša" skaņa. Atdzesēt uz restes.
Iespaidi: mīksta, garšīga maize ar burvīgu struktūru un patīkamu siera garšu.

Rumā mērcētie augļi

2012-01-01T18:16:00.001+02:00

Vajadzēs: litra burku ar cieši uzgriežamu vāku; ap 500 g augļu (man patīk, kad ir sarkan-dzelteni un blīvi: persiki, aprikozes, ķirši, zemenes, dzērvenes, ananāsi), 50-70 ml ruma (vai brendija vai kāda cita stiprā alkohola ar labu garšu un smaržu). Nevajadzētu šajā receptē utilizēt kaut kādus apšaubāmus izstrādājumus, labāk nopirkt 50 ml pudelīti ar kaut ko labu.
Gatavošana: augļus jau iepriekš rūpīgi nomazgāt un nožāvēt (nu, tos kas prkti tirgū, nav bio, ir ar sīrupu un tml.), sasmalcināt vēlamajā lielumā, bērt burkā. Pārliet ar alkoholu, likt tumšā vietā. Es reizi nedēļā burku apgāžu otrādi.
Izmantošana: var ēst tāpat, ar karoti. Ļoti garšīgi, smaržīgi un sildoši:). Likt pie tējas, likt pie jebkuriem desertiem/konditorejas izstrādājumiem, kas paredzēti pieaugušajiem. Likt mazās burciņās un dāvināt.
Var mierīgi stāvēt daudzus mēnešus.

Reičela Alena un viņas kekss

2012-01-01T18:00:00.000+02:00

man ir jauna grāmata- jau dažus mēnešus, taču līdz šim biju to tikai šķirstījusi. Laba grāmata, ļoti saprotama, draudzīga un minimums sastāvdaļu, kas nav piejamas mūsu apstākļos. Reičela Alena pati ir ļoti simpātiska un grāmata ir radīta tiem, kam patīk Olivers un Co.

Un tad pienāca brīdis pirmai receptei no grāmatas.

Reičelas Alenas kekss

Vajag:

125 g žāvētu augļu
75 ml apelsīna liķiera, ruma vai brendija
200 g mīksta sviesta
150 g pūdercukura
1 ĒK eļļas
3 olas
250 g izsijātu miltu
1 TK cepamā ulvera
šķipsna sāls
pūdercukurs pārkaisīšanai
Gatavošana:
1. Krāsni uzkarsēt līdz 180 C. Izklāt 20 cm diametra formu (man- 23 cm, bet gredzenveida) ar papīru, pārziest ar sviestu.
2. *Ielikt katliņā augļus un alkoholu, vārīt dažas sekundes, atdzesēt. (*es šo posmu izlaidu, paņēmu 200 g izmērcēto rumā augļu)
3. Sakult sviestu ar pūderukuru un eļļu, pa vienai piekult olas. Akurāti pievienot miltus, sāli, cepamo pulveru, pielikt augļus un liķieri no katliņa.
4. Likt veidnē, cept 50 min (ja par agru kļūst pēc izskata gatavs- pārklāt ar foliju). Nedaudz atdzesēt veidnē, tad izņemt un atdzesēt uz restes.
Iespaidi: tas gadījums, kad ļoti vienkāršas un ātras darbības un vienkāršas sastāvdaļas dod izcilu efektu. Viens no labākajiem keksiem, kurus esmu cepusi. Bērniem, protams, nederēs, taču pieaugušajiem pie tējas- ideāls. Alena grāmatā raksta- labākais keksā ir tas, ka sastāvdaļas labi iet kopā. Un tā tas ir, bez šaubām.
Nav diētisks, taču ir liels un apēst vairumā to nevar. Pašlaik tam ir trešā diena un kļuvis tikai labāks.

restorāni

2011-12-31T16:31:00.000+02:00

nevar teikt, ka šogad esmu atklājusi milzum daudz jaunu ēdināšanas, hm, iestāžu Rīgā, taču tomēr esmu slinkojusi aprakstīšanā. Tās, uz kurām eju pati vai eju kaut cik regulāri, lielākoties ir aprakstītas, taču vēl man ir draugi un tāpēc vairākas reizes gadā es mēdzu nonākt vietās, kurās nenonāktu patstāvīgi. Un man ir ko teikt:) Fotogrāfijas no tīmekļa.
13. Restorāns "Rossini" Pumpura ielā 6, mūsu lielpilsētas visglamūrīgākajā rajonā. Mierīga vide (nu, man nekrīt uz nerviem vīna pagrabu estētika, ja tā atbilst tēmai), izcila ēdienkarte, profesionāla apkalpošana, ļoti nepiespiesta gaisotne (mēs bijām piektdienas vakarā un bija 100% pilns un tas bija patīkami, nevis tracinoši). Risotto ar garnelēm atstāja uz mani ļoti lielu iespaidu. Cenas...nu, tas, neapšaubāmi, ir restorāns:) Es teiktu- ap 17-20 Ls cilvēkam ar vienu vīna glāzi. Sen neesmu bijusi vietā, kur ir pilnīgi skaidrs, par ko tu maksā- un tas nav dekors.
14. "Madride" Hanzas ielas sākumā, uzreizi aiz Valdemāra. Nu, jāsaka, es nevarētu nosaukt citu vietu Rīgā ar šādu koncepciju. Ģimenes ēstuve (Rīgas izpratnē nekādā ziņā ne restorāns) ar saimnieci pie letes, nulli interjēra manierīguma, ikdienas spāņu ēdienu-mūziku-vīnu. Tiešā ceļā paņemts no jebkuras nomaļas Barselonas ieliņas un teleportēts uz Rīgu.
Cenas- uzkoda, vīna glāze, pāris tapas- ap 5 Ls. Noteikti mans labākais iestāžiespaids'11.
15. Viesnīcas "Alberts" augšējā stāva bārs-terase. Sveiciens no 90.jiem.Bijām tur septembra sestdienas naktī- feeriski. Uzmācīga mūzika, negaršīgi kokteiļi, netīras tualetes. Dārgi. Publika- ne pirmā svaiguma sudraba jaunatne, ārzemju vecīši un daudz pērkamo meiteņu. Mēs gribējām pēdējo reizi rudenī pasēdēt uz terases un pavilkāmies uz skatu- nu, tas viss bija. Skats- labs. Bet iemeslus vēl uz turieni iet atrast nespēju.
16. Osīriss- reveranss:). Ko nu te rakstīt. Pēc dažu gadu pārtraukuma vairākas reizes šogad tur nonācu un varu tikai apbrīnot, ka ir viena vieta, kura nav zaudējusi neko. Ēdienkarte, apkalpošana, cenas, mūzika, skats uz Barona ielu- viss joprojām ir adekvāts un ļoti labs.
17. "Vīna studija" Elizabetes ielas sākumā. Laba vieta. Vīnamīļiem- izcila, protams. Vide arī draudzīga un nav pārblīvēta ar dizaina atklāsmēm. No izcilības manās acīs to šķir deserti (viduvēji- ja tie nepieder pie koncepcijas, varēja taču vispār iztikt bez) un publika (trokšņaina dolče-gabana). Bet nu ja esat ar savējiem un jūs interesē gaumīga vide, vīns un ļoti labas uzkodas- protams, ka viss būs ļoti patīkami.

kanēļa-ķirbja maizītes

2011-12-28T17:41:00.002+02:00

nav jau tā, ka mēs grimstam pārmērībās- nē, es pat neko negatavoju, jo kāda vajadzība ir kustēties mājā, kur vesels plaukts pilns ar saldumiem. Un viss, kas nav salds, ir paprikas-sīpolu salāti un griķi- ne pārāk iedvesmojoši blogam:) Taču man ir dažas receptes, kuras gribu ielikt gada beigās, jo tās bija labas.
Smalkmaizītes ir mans guilty pleasure Nr.1. Es tās praktiski nekad necepu, jo nespēju apstāties. Un "Salā" neeju. Glābj mani tas, ka man ir savas prasības pret tām un mani nespēj ievest kārdinājumā "Mārtiņa beķereja" (atšķirībā no mana bērna, kurš ir uzticāmākais MB fans:))
Taču pāris reizes gadā mēs rīkojam bulku svētkus. Tad es precīgā satraukumā meklēju iedvesmojošu recepti, kuras iznākumu varētu apzīmēt ar krievu vārdu сдобный- nezinu, kā to paskaidrot. Tāds, kurš nemaz neatgādina maizi, kas ir sviestains, mīksts un smaržīgs un neatstāj viduklim nekādu izredžu. Tad mēs ar bērnu jaucam, mīcam, rullējam, cepam un rūpīgi piemeklējam filmu, kas cienīga būt skatītai šādu bulku pavadījumā (jā-ja, pilns komplekts Briesmīgo Ieradumu)
Tātad, šogad man ir stāsts par Čelsijas maizītēm no žurnāla "Garšīgs"- nākamreiz, jo recepte ir tikai uz papīra. Un šīm, no bloga nelly-z.livejournal.com. Ļoti uzticams, daudzveidīgs un labs blogs.
Neko sev ievadiņš:))

Vajag (12 lielām bulkām):
245 g ķirbja biezeņa
2 lielas olas
58 g ūdens (nu, amerikāņu vienību konvertācija:))
58 g mīksta sviesta
apt.490 g miltu
29 g sausā piena
2 TK sausā rauga
3 ĒK (45 g) brūnā cukura
1.5 TK sāls
1 TK kanēļa
1/4 TK malta ingvera
1/4 TK maltu krustnagliņu
nedaudz sviesta mīklas pārziešanai
Kanēļa pildījumam:

1 ĒK malta kanēļa

1/4 gl brūnā cukura

1/4 gl baltā cukura

kaltētas dzērvenes vai rozīnes (es liku arī riekstus)

veidne 22.5x22.5 cm

Glazūrai

1 gl (115 g) pūdercukura

2-3 karsta ūdens vai piena

Gatavošana:

1. Pagatvot mīklu: sajaukt visas sastāvdaļas, samīcīt mīkstu mīklu, pārklāt ar plēvi un atstāt siltā vietā uz kādu pusotru stundu, kamēr mīkla nedubultosies.

2. Izveidot maizītes: izveltnēt mīklu taisnstūrī apm 55x35 cm. Pārziest ar kausētu sviestu. Pārkaisīt ar cukura un kanēļa maisījumu, atstājot brīvas augšējo un apakšējo malu. Var arī pievienot rozīnes. Sākot no augšas sarullēt mīklu, diezgan blīvi, cenšoties ar pirkstiem, nevis plaukstām. sagriezt šķēlēs ap 2.5-3 sm.

3. Likt iesviestotā veidnē, atstājot starp bulciņām nedaudz vietas-tā, lai uzrūstot, tās saplūst vienā milzu bulkā:). Atstāt siltā vietā uz pusstundu.

4. Pa to laiku uzkarsēt krāsni līdz 190 C. Cept 25-30 minūtes vai kamēr maizīts zeltainas. Izņemt no krāsns, atstāt uz 5 minūtēm, tad apgāzt uz restes un nedaudz atdzesēt.

5. Likt atpakaļ veidnē, pārliet ar glazūru. Tās pagatavāanai iesijāt pūdercukuru traukā un pa karotei pieliet šķidrumu, maisot. Ēst siltas.

Iespaidi: burvīgas! Smaržīgas, saldas, mīkstas... ļoti labas. Un to pagatavošana ir pa spēkam arī tiem, kas nav lieli bulku speciālisti, noteikti.

bezrauga sēkliņu maize

2011-12-27T17:55:00.003+02:00

divas reizes decembrī cepu ēšanai un uzdāvināju divās dāvanās sauso maisījumu.
Par to arī šodien.
Maize ir vienkārša, ātra un necik ne eksotiska.
Tai vajadzēs olu un eļļu, kas pārsvarā nav retums mājās un tad vēl skābpiena produktu, kuru vajadzēs nopirkt.

Vajag:
Sausais maisījums:
400 g miltu
80-100 g rupjo miltu, var arī daļu aizstāt ar klijām
liela sauja sēklu maisījuma (linsēklas, sezama, saulespuķu, ķirbja)
1 TK sāls
1 ĒK cukura
1 paciņa cepamā pulvera (man RUF, paredzētais 500 gramiem)
Apdeits 04.01.12. Aizvietoju pusi miltu (250 g ar rupjajiem kviešu-izcili)
Citi produkti:
1 ola
5 ĒK eļļas
500 ml paniņu vai rjaženkas
Gatavošana:
Rūpīgi sajaukt visu paredzēto sausajam maisījumam. Šajā posmā var bērt papīra kulē, siet banti, pierakstīt un piesiet klāt recepti.
Traukā sajaukt "citus produktus". Piebērt sauso maisījumu, samaisīt tik tālu, lai nav sausu fragmentu. Sanāk mīksta, lipīga mīkla, kā keksiem. Likt iesviestotā keksa vai maizes formā (lielā, ap 25 cm garā), sadurstīt (ar slapju pirkstu:)). Likt uzkarsētā līdz 200 C krāsnī. Cept 35 min, pārbaudīt ar iesmu. Ja paliek par agru zeltaina- pārklāt ar foliju.
Karstu pārziest ar sviestu vai eļļu, atdzesēt uz restes.

2 veidu apelsīnu cepumi

2011-12-26T16:34:00.000+02:00

abi ātri, abi pagatavojami iepriekš.
1. Smilšu apelsīnu cepumi. Recepte- Jolanda, cookschool.ru.
2. Mandeļu apelsīnu cepumi. Recepte- i-lara.livejurnal.com
Atstāstu saīsinātā redakcijā:)

Smilšu apelsīnu cepumi (pa kreisi)

Vajag:

100 g mīksta sviesta

4 ĒK cukura

2 aplesīnu rīvēta miza

1.5 gl miltu

Gatavošana:

Sakult sviestu ar cukuru, pievienot aplesīnu mizu. Akurāti pievienot miltus. Mīcīt minimāli. Ja neturas kopā, pieliet pa ĒK auksta šķidruma (ūdens, piens). Izveltnēt centimentra biezumā, sagriezt strēmelēs vai citā formā. Var sasaldēt.

Cept 190 C ap 15-20 min.

Komentāri: es pieliku apelsīnu sukādes un kļuva grūti akurāti izgriezt. Bet nu ļoti smaržīgi. Ja taisīsiet plānākus, būs cietāki.

Mandeļu apelsīna cepumi (pa labi)

Vajag:

150 g mandeļu plāksnīšu (man bija vnk mandeles, bet obligāti jānoņem miziņa*)

1/2 gl cukura

šķipsna sāls

1 liela ĒK svaigas rīvētas apelsīna mizas

1 liela ola

1 TK vaniļas esences

Gatavošana:

Samalt mandeles ļoti smalki. Pielikt cukuru, sāls, miziņu, olu (iepriekš nedaudz sakult ar dakšu), esenci. Visu kopā nedaudz samalt blenderī. Ielikt maisiņā un ledusskapī uz pāris stundām vai nakti (vai divām dienām).

tad veidot valrieksta izmēra bumbiņas, var apviļāt pūdercukurā vai cukurā. Cept 170-180 C, kamēr cepumu sāni vairs nav mīksti. Nevajag gaidīt, kamēr arī augša tāda būs. Tās būs apt.15 minūtes. Atdzesēt uz restes.

Iespaidi: šie ir izcili, nedaudz staipīgi, riekstaini un ļoti smaržīgi!

augļu-riekstu batoniņi (3/7)

2011-12-25T13:15:00.000+02:00

ar neskaitāmiem plusiem- veselīgi, vienkārši, ātri, dāvināmi (manā gadījumā), uzglabājami, ņemami uz skolu, bez E, sātīgi un-noteikti-vēl-kaut-kādi:)
Pilna receptes versija angļu valodā.

Vajag:
1/4 gl sagrieztu dateļu
1/4 gl kaltētu ķiršu vai dzērveņu
1/3 gl veselu riekstu (mandeles, valrieksti)- svaigu vai grauzdētu (man liekas, būtiski garšīgāk sanak ar grauzdētiem)
1/8 TK kanēļa
Gatavošana:
Augļus nomazgāt un nožāvēt.
Blenderī samalt dateles un ķiršus līdz pastas konsistencei. Izlikt traukā. Blenderi mazgāt nevajag, bert iekšā riekstus un sasmalcināt līdz drupačām. Tad visu savienot, mīcīt ar rokām kā mīklu. Tad likt cik grib uz pārtikas plēves gabaliņiem un sitot pret galdu izveido batoniņus. ieliek ledusskapī. Viss. Es veidoju pa 50 gramiem un no šī daudzima sanāk 3. Pirms Ziemassvētkiem taisīju seškāršo porciju dāvanām:)
Izmaksas: ar tirgus cenām, vidēji dārgajiem riekstiem (valrieksti, mandeles), ķiršiem (5.5/kg) un naturālajām datelēm (3.6/kg)- 0.24 Ls par batoniņu. Batoniņi ir ļoti blīvi, ar piesātinātu garšu un neveidojiet tos lielākus- apēst nevarēs.
Varianti: esmu jau izmēģinājusi ar žāvētām aprikozēm, dzērvenēm, melnplūmēm, sēkliņām riekstu vietā. Visi varianti labi, variēt var līdz bezgalībai. Var nelikt kanēli, bet likt krustnagliņas vai ingveru vai kardamonu- mums jau nav jāpanāk autentiskā lara-batoniņu garša, kā receptes autorei. Galvenais ir ievērot proporcijas augļiem u riekstiem/sēkliņām. Un rūpīgi samalt.
Noteikti var uzglabāt kādu mēnesi ledusskapī.

Priecīgus Ziemassvētkus!

2011-12-25T10:35:00.000+02:00

Mīļie lasītāji, skatītāji un, it īpaši, sarunu biedri! Es ļoti novērtēju, ka jūs man esat! Priecīgus svētkus un ne tikai svētkus!

Ziemassvētki tuvojas

2011-12-21T20:00:00.001+02:00

,kaut gan noticēt ir praktiski nereāli. Un nav jau lieta tikai laika apstākļos. Kaut gan, ja nav noskaņojuma, dekoratīvais sniegs var ievērojami palīdzēt. Šogad palikām bez šī atbalsta:)
Taču viss notiek. Ledusskapī dzīvo augļu kūka, dzīvoklis ir kā kara darbības zona- šeit nedrīkst iet, tur nedrīksts skatīties. Šodien atstiepām ar bērnu egli. Egles pārdevējs bija mārketinga ģēnijs, fakts. Es nekad nepirktu tik asimetrisku un apgrauztu, taču viņš pateica manam bērnam, ka visi šie apgrauzumi ir briežu darbs. Un viss, tālāk iet nebija vajadzības. Jo mans bērns mīl visus dzīvniekus, taču brieži ir vieni no īpašajiem:)) Rezultātā mums ir megakupla, taču visai dīvaina egle ar četrām galotnēm. Nu, jāsaka, ka tomēr nedaudz esam atkāpušās no neirozes, kas vajāja mūs ar māsu dziļā jaunībā- katru gadu mēs uzķērāmies uz domas, ka neviens, izņēmot mūs, ŠO mājās nenesīs un pirkām...:)
Un tagad gribu beidzot pārvarēt slinkumu un ielikt šeit mūsu ģimenes Ziemassvētku torti. Jo tā ir izcila.
Cik atceros, biskvīta pamatrecepte ir no bbcgoogfood.com, viss pārējais- gadu gaitā pieslīpēts savs.

Ziemassvētku torte

Biskvīts:

1 neliels apelsīns
100 g miltu
1 TK cepamā pulvera
0.5 TK maltu krustnagliņu (vai koriandra)
2 ĒK kakao pulvera
1 TK kanēļa
100 g smalki maltu mandeļu
175 g mīksta sviesta
175 g muskovdo cukura (var arī citu brūno)
4 olas (atdalīt baltumus no dzeltenumiem)
Krēms:
500 ml saldā krējuma
25 g pūdercukura
1/4 TK kanēļa
1/4 TK maltu krustnagliņu
Glazūra:
100 g tumšās šokolādes
50 ml saldā krējuma
Rotāšanai:
2 saujas mandeļu plāksnīšu, apelsīnu sukādes, kokteiļķirši
Gatavošana:
1. Izvārīt apelsīnu (aptuveni stundu), atdzesēt, samalt kopā ar mizu rupjā maluma biezenī (kauliņus pirms tam, protams, izņemt:)
2. Miltus sajaukt ar cepamo pulveri, kakao, garšvielām, mandelēm.
3. Cukuru saberzt ar olu dzeltenumiem un sviestu- kamēr masa kļūst tāda kupla. Pielikt apelsīnu.
4. Kārtīgi sakult olu baltumus.
5. Sajaukt miltu maisījumu ar apelsīnu maisījumu. Akurāti pievienot olu baltumus.
6. Mīklu likt izklātā ar papīru veidnē. Cept 170 C aptuveni 40 minūtes.
Svarīgi: ja vēlaties 4 kārtas, uzreiz sadaliet mīklu 2 daļās un cepiet tās atsevišķi.
7. Atdzesēt biskvītu 5 minūtes veidnē un tad pilnībā- uz režģa. Sagriezt gareniski (vienmēr darīju to ar diegu, šogad izmēģināšu jaunu rīku- stīgu speciāli šim nolūkam)
8. Pagatavot krēmu: visu tam paredzēto sakult. Dāsni pārziest visus biskvītus (starp slāņiem es 2 reizes taisu mandeļu skaidu kārtu). Salikt kārtas tortes veidā.
9. Izkausēt ūdens peldē šokolādi ar krējumu. Pārklāt ar glazūru torti, rotāt.
10. Atstāt ledusskapī vismaz uz diennakti. Tā ir torte, kas kļūst garšīgāka ar katru dienu.

pistāciju granola

2011-12-07T18:19:00.001+02:00

Pa šo laiku bija vēl viens neveiksmīgs batoniņu mēģinājums, par kuru nemaz negribu rakstīt. Viss kā parasti, kaut gan savādāka tehnoloģija.No eksperimenta neatsakos, taču iepauzēšu.
Pastāstīšu labāk par ļoti labu granolas recepti, kuru taisīju pirms laika.
Recepte- Arx0nt.livejournal.com.

Vajag:
2 tases pilngraudu auzu pārslu
1/2 gl pistāciju, pēc iespējas mazāk sālītu
1/3 gl ķirbju sēklu
2 ĒK sezama sēkliņu
2 ĒK cukura
1 TK vaniļas sēklu (liku 1 pāksts saturu)
1/2 TK sāls (nu, tas gan ir lieki, tā jau uz pistācijām ir)
4 ĒK šķidra medus
2 ĒK eļļas
Gatavošana:
Uzkarsēt cepeškrāsni līdz 150 C. Pistācijas rupji sakapāt. Sajaukt visus sausos produktus. Atsevišķi sajaukt medu ar eļļu. savienot abus maisījumus, akurāti ierīvējot ar rokām šķidro maisījumu sausajā. Likt uz paplātes ar papīru, cept 40-45 minūtes, ik pēc 15 minūtēm apmaisot. Atdzesēt uz paplātes, pāris reizes apmaisot. Uzglabāt traukā ar cieši pieguļošu vāku.
Komentāri: ļoti laba granola, protams. Smaržīga, kraukšķīga.
Man garšo dažas karotes sajaukt ar bezpiedevu jogurtu un atstāt uz nakti- no rīta sanāk deserts.

Dāvanas

2011-11-27T09:59:00.001+02:00

Iedvesmojos no Ilzes un beidzot sasparojos dāvināmo ēdienu un ēdamo dāvanu apkopojumam'2011.
Šogad, kā arī iepriekšējos gadus, taisīšu dāvanu kārbas visiem ģimenes locekļiem un tuvem draugiem un tad vēl neliels paciņas citiem cilvēkiem, kurus vēlos apsveikt.
1. Dāvanas, kuras var taisīt stipri iepriekš
Ziemassvētku kūka (var sākt arī decembra sākumā). Es parasti cepu 3 ķieģelīšus apmēram 15-17 cm garumā un pārējos folija mafinu formiņās.
Gaišā Ziemassvētku kūka
Štollena konfektes
Šokolādes-banānu kekss (tā garša ir bagātīga un svētkiem atbilstoša, turklāt tas pagatavojams dienu-divas iepriekš un ir labs vēl nedēļu)
Medus kekss
Jewelled mince meat (žāvēto augļu-garšvielu...džems, varētu teikt)
Baltās šokolādes konfektes
Vīnes šokolādes smilšu cepumi- gan garšīgi, gan arī var pagatavot mīklu šodien, bet cept 24.12.
2. Konfektes un šokolādītes
Šokolādes uz kociņa
Vēl šokolādes uz kociņa (nu protams, ka ar citu dizainu:))
Veselīgās konfektes un vēl vienas un vēl vienas un vēl
3. Cepumi
Piparkūkas
Laikietilpīgie, taču neaprakstāmi garšīgie valriekstu cepumi. Pagājušo svētku favorīti.
Dāvana veģetārietim- auzu cepumi ar šokolādi (var arī cept kā vegānu recepti, ar mandeļu pienu)
Ļoti ātri, vienkārši un skaisti šokolādes cepumi- ideāli negaidītai vajadzībai kādu apsveikt:)
Smilšu cepumi
Snikerdūdli- amerikāņu klasika
Vēl vieni snikerdūdli
Vēl veģetāriešiem- mani mīļākie banānu-šokolādes cepumi
Griķu cepumi
4.Citas lietas
Neslikta dāvana cilvēkam, kurš sapratīs un kuram slinkums ņemties pašam- granolas kārbiņa
Vai arī- siers ar piedevām
Žāvēto augļu braunijdesa
Mandeles šokolādē

Sēkliņu-kokosa batoniņi (2/7). Neveiksmīgie:)

2011-11-26T17:28:00.001+02:00

Nu tā, neveiksme. Nojaušu, ka manas rīcības dēļ, varbūt man kāds atbildēs uz jautājumu.
Recepte no australianfood.about.com
Vajag:
1 gl auzu pārslu (180 g)
1 gl kokosa skaidu (115 g)
1/3 gl kviešu dīgstu (nebija, proporcionāli aizvietoju ar kokosu un sēklām)
1/2 gl saulespuķu sēklu (90 g)
1/2 gl ķirbja sēklu (70 g)
1 gl kaltētu dzērveņu (190 g)
1/4 gl linsēklu (30 g)
100 g sviesta
1/8 gl brūnā cukura (40 g)
1/2 gl medus (200 g)
Gatavošana:
1. Izklāt cepamo formu ar papīru.
2. Sausā pannā viegli apgrauzdēt auzas, kviešus, kokosu, saulespuķu un ķirbja sēklas- aptuveni 8 minūtes.
Atdzesēt. Pielikt dzērvenes un linsēklas.
3. Katliņā izkausēt sviestu, pielikt cukuru un medu, uzvārīt, samazināt uguni un vārīt apt.5 minūtes.
4. Sviesta sīrupu rūpīgi sajaukt ar sauso maisījumu, ar karoti likt formā, saplacināt. Atdzesēt, sagriezt.
Rezultāts: es nekur, itin nekur nepārkāpu recepti (nu, dīgstu aizvietošana ar sēklām neko neiespaido). Taču ir viens bet- es nekarsēju medu. Izdarīju visu saskaņā ar recepti, bet medu pieliku pēc tam, kad jaucu visu kopā. Rezultāts- pilnīgs fiasko. Masa vispār neturas kopā, ne uzreizi, ne pēc pusdiennakts.
Pieliku 2 olas un 3 ĒK miltu un izcepu garšīgākos cepumus pasaulē- tiešām izcili garšīgi! Taču tie nav batoniņi:) Un medu vienalga nācās karsēt:)
Nu, sakiet- vai var būt, ka medus vārīšana 5 minūšu laikā mainītu rezultātu?

"Sarunās" jauni jautājumi

2011-11-25T08:36:00.001+02:00

"Sarunās par priekiem" 2 jauni jautājumi (<=klikšķini, tas ir links!)- par Ziemassvētkiem. Nekur nekas nav jāsūta, atbildes komentāros, nāciet!

Graudu batoniņi. Ābolu naturālie (1/7)

2011-11-20T10:46:00.001+02:00

Šī ir mana patreizējā kulinārā interese. Neko ērtāku uz skolu došanai es nespēju iedomāties un arī gana veselīgu- teorētiski. Jo veikala batoniņu sastāvs apstulbina. Vakar cerīgi lasīju sastāvu diabētiķu nodaļā- aj, nē, viss tas pats, tikai cukurs aizvietots. Vismaz 5 sastāvdaļas, kuru klātbūtne man liekas pretdabiska un lieka. Veselīgs produkts ar cukuru, sīrupu, 2 konservantiem, hidrogenizētu augu eļļu un vēl nez ko. Un sēra dioksīdu, kas ir nepiespiesti uzrādīts kā konservants (E220). Jā, es zinu, ka ar to apstrādā visus žāvētos augļus un pagaidām vēl nevaru atļauties pirkt neapstrādātos, taču mājās gatavojot ar rūpīgu mazgāšanu daudzos siltos ūdeņos vismaz nedaudz var samazināt. Un vispār jau labāk mazāk, bet neapstrādātu, būs vien tā arī jādara.
Nu labi, motivāciju izklāstīju:)
Kādreiz jau mēģināju pagatavot batoniņus, nekas nesanāca, atmetu ar roku.
Tagad esmu apņēmības pilna. Man ir 7 dažādas receptes, atšķirīgas gan sastāvā, gan tehnoloģijā. Diētiskums mani neinteresē, pēc šāda kritērija neatlasīju. Par termiņiem nezinu, bet nu gan jau pa kādu mēnesi pagatavošu. Tātad- batoniņu mēnesis.
Pirmā recepte ir no man līdz šim nezināmā bloga pie-maria.livejournal.com.

Vajag:
1 liels ābols
3/4 gl auzu pārslu
2 ĒK auzu (rudzu, pilngraudu) miltu
3-4 ĒK ābolu sulas vai ūdens
1/4 gl sēklu, riekstu
1/4 gl vīģu (citu žāvēto augļu)
1/2 TK kanēļa
*1 ĒK damerara cukura (mans pienesums)
Gatavošana:
sarīvēt ābolu, sajaukt ar auzām, sakapātiem riekstiem un žāvētiem augļiem. Pievienot sulu/ūdeni, ja ābols devis par maz sulas. Atstāt uz 20 minūtēm. Uzkarsēt krāsni līdz 180 C. Viegli ieeļļot formu (aptuveni 15x30 cm). Likt maisījumu, rūpīgi izlīdzināt-piespiest. Cept pusstundu. Siltu sagriezt.
Komentāri-izmaiņas: kad sagriezu, konstatēju, ka apakšējā daļa tāda mikla un nepatīkama. Liku uz paplātes ar apakšējo daļu uz augšu un cepu vēl 15 minūtes.
Iespaidi: bērnam negaršoja, man vidēji. Nekādā ziņā neatgādina veikalā pirktos un tehnoloģija dod auzu putras garšu. Sajūta šausmīgi veselīga, pie tējas arī nav slikti, taču bērnam nederēs. Atdzisuši labi turas kopā, ir mīksti un blīvi.
Apdeits: otrajā dienā garša ir būtiski labāka!
Ieguvums:
6 batoniņi vidēji pa 70 g.(!)
Pašizmaksa:* 87 santīmi, tātad aptuveni 14 santīmi gabalā. * kā jūs domājat, korekti ir 1 kilovatu (10 sant.) atvēlēt elektrībai (man ir mazā pārnēsājamā krāsniņa)? Vai arī vajag vairāk?

Biezpiena bumbiņas

2011-11-19T16:52:00.001+02:00

Pat nezinu, kādu etiķeti likt- konfektes vai kūkas. Vairākas dienas mēģināju atcerēties- pirms daudziem gadiem kaut ko tādu gatavoju, taču neatcerējos ne tikai proporcijas, bet arī vispār sastāvdaļas. Nācās izdomāt no jauna.
Drīzāk jau tās ir kūciņas. Esmu ļoti gandarīta par šo izstrādājumu- ja vēl atradīšu iespēju neizmantot "Selgu" (jo tās sastāvs mani nesajūsmina), būs laba alternatīva pirktajiem saldumiem. Sanāk ļoti daudz (26 palielas bumbiņas- nu, kādi 4 cm diametrā), visām brīvdienām.

Vajag:
500 g mitra biezpiena (presētā, vai arī vajadzēs to samalt vai caurberzt)
100 ml saldā krējuma
150 g marmelādes, sagriezt sīkos kubiņos
100-150 g cepumu, samalt rupjos miltos (atkarībā no dauzduma bumbiņas būs blīvākas vai mīkstākas)
20 g (2 ĒK) pūdercukura
kokosa skaidiņas (aptuveni 60 gr)
Gatavošana:
Biezpienu rūpīgi sajaukt ar krējumu, pūdercukuru, cepumiem. Beigās iemaisīt marmelādi. Veidot bumbiņas, rūpīgi apviļkāt kokosa skaidās, likt ledusskapī uz pāris stundām.

ķirbja-lēcu zupa indiešu gaumē

2011-11-15T17:56:00.001+02:00

"Indiešu gaumi" ir ļoti viegli panākt ar dažām garšvielām:) un mans iecienītākais rudens ēdiens ir gatavs pa 15 minūtēm (nu labi, vēl 10 griešanai- kapāšanai).

Vajag (3 porcijām):
1/3 butternut squash (sviesta) ķirbja (aptuveni 300 g nemizota)- sagriezt sīkos kubiņos
glāze rīvētu ar korejiešu rīvi burkānu
1 sīpols, sakapāt
1 paprika, sīki sagriezt
0.5 gl sarkano lēcu
liela šķipsna asafetīdas
1 TK kurkumas
1 TK kumīna
kajienas pipari
šķipsna adžvana
1-2 ĒK gī sviesta vai eļļas
sāls
Gatavošana:
Katlā uz mazas uguns uzkarsēt elļu, likt kumīnu, asafetīdu un adžvanu, pēc minūtes- sīpolus, vēl pēc 5 minūtēm- burkānus. Apcept pāris minūtes, pielikt visu pārējo pieliet litru verdoša ūdens un vārīt minūtes 8-10. Asumu regulējiet paši, tikai akurāti, kajenas pipari ir diezgan ekstrēmi.

Biezpiena kekss (ГОСТ)

2011-11-13T10:13:00.001+02:00

Krievvalodīgajā kulinārajā internētā šī ir ļoti populāra aizraušanās- gatavot pēc PS "gostiem"- valsts standartiem, tādejādi mēģinot dabūt vēlreiz bērnības garšas. Receptes vienmēr ir ļoti precīzas, detalizētas un rezultāts nepieviļ. Man šis aspekts (nostaļģiskais) nav īpaši aktuāls, taču dažreiz sanāk, ka uzrunā arī mani. Kā šī recepte- galvenokārt gan tādēļ, ka mājās bija visai maz sastāvdaļu kaut kā cepšanai. Parasti esmu skeptiska attiecībā uz biepiena keksiem- tie vairākumā atgādina biezpiena plāceņus pēc garšas (tas nav nekas slikts, protams, taču labāk izcepu pašus plāceņus).
Šī recepte pārliecināja mani, ka kļūdījos un biju aizspriedumaina. Izcils kekss. Nekāda sakara ar biezpiena plāceņiem.
Recepte- chadeyka.livejournal.com

Vajag: (aptuveni 22 cm ķieģelītim)
150 g miltu
75 g sviesta (mīksta)
165 g cukura
130 g biezpiena (18%)*
2 mazas olas (80 g bez čaumalas)**
1/2 TK cepamā pulvera
pūdercukura pārkaisīšanai
*izmantoju 9%
** nesvēru, taču olas bija ļoti mazas. Ja ir lielas, jāizmanto 1 ola un 1 dzeltenums.
Gatavošana:
Cukuru un sviestu putot ar mikseri 7-8 minūtes, kamēr gaiša kupla masa. Pievienot biezpienu (graudainu iepriekš izberzt caur sietu) un saputot, kamēr mīkla viendabīga. Ieliet olas, kārtīgi sakult. Piebert miltus, kas izsijāti kopā ar cepamo pulveri. Kārtīgi samaisīt. Likt keksa formā, kas iesviestota un pārkaisīta ar miltiem. Cept 170 C 50-60 minūtes. Pārbaidīt ar sērkociņu- tam jāiznāk no keksa vidus sausam. Atdzesēt, pārkaisīt ar pūdercukuru.
Iespaidi: ļoti garšīgs, smaržīgs un tāds... tradicionāls. Iesaku visiem.

šokolādes-banānu kekss

2011-11-06T10:39:00.000+02:00

klasisks garšu savienojums un kļūdīties nav iespējams. Vienīgais- četri trauki, tātad- darbietilpīgs:)) Taču viss notiek ļoti ātri un ir tā vērts.
Kekss nav ēdams cepšanas dienā!
recepte- i-lara.livejournal.com

Vajag:
2 gl miltu
2 TK cepamā pulvera
sāls uz naža galiņa
šķipsna rīvēta muskatrieksta
3 gatavi banāni (1.5 gl samaltā veidā)
100 g sviesta
1 gl cukura (man- gaišbrūnais)
2 olas
pusapelsīna miza, rīvēta
1 ĒK apelsīnu liķiera* vai vaniļas esences
50 g šokolādes (labāk melnas)
*man bija apelsīna esence, piepilināju 2 pilienus
Gatavošana:
1. Cepamo formu (garenu keksa formu, ap 25 cm) iesviestot, viegli pārkaisīt ar miltiem. Izkausēt šokolādi, nedaudz atdzesēt. Izkausēt sviestu, nedaudz atdzesēt. Saspiest vai samalt banānus.
2. Izsijāt miltus ar sāli, cepamo pulveri, muskatriekstu.
3. Ar putojamo slotiņu atsevišķi saputot sviestu ar cukuru un olām. Pievienot biezeni, rīvēto mizu, liķieri vai esenci.
4. Sajaukt abus maisījumus (2. un 3.)
5. Pusi mīklas sajaukt ar izkausēto šokolādi. Likt cepamajā formā vai nu slāņiem- balto-melno-balto (tad būs svītrains, kā man) vai nu vēl pēc tam izbraukt ar dakšu cauri mīklai no apakšas uz aukšu, būs sarežģītāks raksts:)
6. Cept 180 C ap stundu, pēc 45 minūtēm pārklāt ar foliju. Jo pēc stundas koka irbulis no vidus neiznāk sauss, bez drupačām- cept vēl 15 minūtes.
7. Pilnībā atdzesēt uz restes, ietīt folijā un atstāt vēsā vietā (ne ledusskapī) līdz nākamai dienai.
Iespaidi: ideāls kekss- ļoti gaumīgs, smaržīgs, mēreni salds, skaists un nemainās vairākas dienas- var uzglabāt folijā arī ilgāk par dienu. Noteikti tādus mazus pievienošu Ziemassvētku dāvanu komplektiem.

Ziemssvētki nāk!:)

2011-11-05T18:15:00.000+02:00

Atgādinu visiem, ka ir pēdējais laiks likt Ziemassvētku kūku/pudiņu- nedaudz mazāk par mēnesi maisījumam, nedadz mazāk par mēnesi- gatavo kūku nobriešanai. Labāk saīsināt pirmo posmu, ja trūkst laika.
Es šodien sajaucu maisījumu un tagad sākas apmaisīšanas mēnesis.
Šeit pirmais posms.
Pēc mēneša- otrais posms.
Un tad jebkurā dienā- trešais.

krējuma plāceņi un cepti baklažāni

2011-11-01T19:06:00.004+02:00

mana šīsnedēļas darba pusdienu kombinācija. Nepieklājīgi garšīgi.
Par plāceņiem esmu rakstījusi vairākkārt, taisu tos bieži, taču vienmēr pēc vienas tehnoloģijas- milti, piedevas, ūdens. Kamēr māsiņa nedarīja man zināmu savu pēdējo atklājumu- ūdens jāaizvieto ar treknu saldo krējumu. Ooo! Tas ir kaut kas fantastisks! Plakanas skones vai kaut kas līdzīgs!

Krējuma plāceņi

Vajag:
kviešu milti
kukurūzas milti (aptuveni 1/5 daļa no kviešu)
saldais krējums
šķipsna sāls
sēkliņas (man- sezama, 2-3 ĒK)
Gatavošana: visu sajaukt, kamēr mīksta mīkla, kas nelīp pie rokām. Tāpēc nekādu konkrētu daudzumu. Nu, varētu būt, ka 2 glāzes miltu prasīs ap pusglāzi krējuma. Vienu reizi pamēģiniet un princips būs skaidrs. Tad savelt bumbiņas, katru izveltnēt.
Cept uz mazas uguns uz sausas pannas- kādas 3 minūtes no katras puses.
Komentāri: šodien cepu bez kukurūzas, piebēru nedaudz pilngraudu miltu un saulespuķu sēkliņas (labi daudz).Ļoti garšīgi, ļoti!
Un tad vēl baklažāni.

Cepti baklažāni ar zaataru

Sagriezt baklažānu šķēlēs*, apslacīt ar eļļu, pasālīt, pārkaisīt ar garšvielām man- zaatars**), pārklāt ar foliju, cept 180 C kādas 30 minūtes. Tad es salieku burkā, pārkaisu ar sakapātiem pētersīļiem un visu nedēļu lieku uz maizes, salātos un tml. Šoreiz arī paprikas strēmeles cepu kopā ar baklažāniem.
Komentāri:
* ja ir aizdomas, ka balažāni būs rūgti, tie jāsagriež šķēlēs, radikāli jāpārkaisa ar sāli un jāatstāj uz pusstundu. Tad jānoskalo, janoslauka un var gatavot.
** zaatars ir Tuvo Austrumu/Āfrikas garšvielu masījums- ļoti labs, delikāts, nopērkams Asara ielas veikalā pa latu ar santīmiem.

Helovīns'11

2011-10-30T21:48:00.003+02:00

Šokolādes galvaskausi

Gatavošana: izkausēt šokolādi, uz cepamā papīra nolikt kociņu, ar tējkaroti liet šokolādi, veidojot vajadzīgo formu. Izrotāt. Uz 10 minūtēm likt ledusskapī.

Siera-ķirbja kūka

Vajag (torte 25 cm diametrā):
Pamatnei:
1,2 paciņas šokolādes "Selgas"
50 sviesta, izkausēt
Siera kārtai:
300 g svaigā siera*
250 g ķirbja biezeņa (no krāsnī cepta ķirbja, vēlams izteiksmīga, kā sviesta ķirbis)
100 g saldā krējuma**
70 g skābā krējuma
1/2 apelsīna miza, sarīvēt
1/2 citrona rīvēta miza un sula
4 ĒK gaišbrūnā cukura
1/2 TK kaltēta ingvera pulvera
1,5 RUF želatīna paciņas (tātad- 13 gr)
Gatavošana:
1. Izveidot torta pmatni- rūpīgi samaltus cepumus sajaukt ar sviestu, likt formā ar noņemamo malu, kārtīgi izlīdzināt un cieši piespiest.
2. Sākt gatavot želatīnu (mērcēt, izkausēt, kā teikts instrukcijā uz iepakojuma). Likt traukā visu pārējo, paredzēto siera kārtai- sarīvēt mizu, izspiest citrona sulu. Visu rūpīgi sakult. Turpinot kult, pieliet želatīnu, kult vēl minūti. Liet formā, likt ledusskapī uz pāris stundām.
Komentāri:
*var, protams, Filadelfiju, taču ļoti labs ir "Rimi" svaigais siers- daudz lētāks un arī sastāvs labāks. Var arī citu.
**var mainīt biezeņa, krējuma un saldā krējuma savstarpējās proporcijas, lai tikai apjoms nemainās.
Iespaidi: loti laba torte, viss tajā labi sader. badījos, ka pārāk jutīs ķirbi, tāpēc arī apelsīna mizu rīvēju, taču ja nezinātu, nesajustu- kas dod šo konsistenci un garšu. Otrajā dienā vēl daudz labāka.

kartiņas

2011-10-27T16:01:00.002+02:00

Šeit ir aprakstīts veids, kādā varat piedalīties sarunu blogā un dabūt par to paštaisītu kartiņu ar recepti:)

zirņu zupa ar sausiņiem

2011-10-27T14:19:00.002+02:00

mana bērna mīļākā zupa. Protams, ka bez gaļas- lai gan neesam veģetārieši, abi reizi vai pāris mēnesī kādu gaļu apēdam, gaļas zupas mūsu mājās netiek vārītas nekad un nekādas.

Vajag: (2 l katlam)
2/3 gl šķelto dzelteno zirņu (sausā veidā), izmērcēt pa nakti
2 lieli burkāni, sarīvēt ar korejiešu rīvi
1-2 laura lapas
puspaprika, sagriezt sīkos kubiņos
liels sīpols, sakapāt
3-4 daiviņas ķiploka, sakapāt
sāls, pipari
1 ĒK eļļas
kliju maizes sausiņi
Gatavošana:
Katlā uzkarsēt eļļu, pielikt laura lapas, sīpolus, ķiplokus, apcept 2-3 minūtes, pieliet verdošu ūdeni*, pielikt zirņus. Vārīt pusstundu (vai kamēr zirņi praktiski gatavi) uz lēnas uguns, tad pielikt visu pārējo, izņemot sāli, vārīt vēl 10 minūtes. Pasālīt. Ēst ar sausiņiem.
*ūdens daudzums ir individuāla lieta, atkarīga no tā, cik biezu zupu vēlaties.

biezpiena eksperiments

2011-10-23T11:25:00.001+02:00

sen jau divas biezpiena gatavošanas receptes gaidījušas savu laiku. Beidzot vienu īstenoju. Taisīju ziņkārības pēc, nekādas praktiskās vajadzības, taču šajā jomā man daudz vairāk patīk darīt kaut ko noderīgu, tādēļ aizdomājos- kāda varētu būt praktiskā vajadzība taisīt biezpienu no kefīra?:) Nu vispār daži apsvērumi man nāk prātā. A) biezpiens tiek ēsts ļoti reti un nevar zināt- kad tieši to vajadzēs; b) draugi uzdāvinājuši 5 litrus kefīra- ko nu? c) rezerve brīvdienas rītam, kuram nav nekā ēdama/garšīga, d) kefīram bija megaatlaides veikalā, tika iepirktas 12 pakas; e) tas ir mans iemelsls- nopirku kefīru un pēkšņi aizbraucu uz vasarnīcu. Vajadzētu vai nu stiept līdzi (nereāli), vai nu- izliet (oj, nē); f) jums garšo tieši šāds biezpiens- maksimāli krēmīgs un homogēns; g)piemājas mazveikalā nebija biezpiena, taču bija kefīrs. Tātad- samērā daudz pavisam reālu iemeslu.
Es nopirku kefīru jīnija beigās, aizbraucu uz vasarnīcu, bet kefīru iegrūdu saldētavā. Un vakar beidzot izņēmu.
No kurienes recepte- nepierakstīju, tā visu vasaru klejoja pa krievvalodīgo tīmekli, taču liekas, ka laperla-foto.livejournal.com.

Vajag:
1 l kefīra
Gatavošana: sasaldēt kefīru saldētavā. Tad likt ledus bluķi sietā (vai ar marli pārklātā caurdurī) un atstāt uz 8 vai vairāk stundām. Viss.
Iespaidi: man vajadzēja 12 stundas, man ir vēss virtuvē. Atgriezu papīra kārbas galu un uz tā noliku vertikāli sietā. Biezpiens ļoti krēmīgs, maigs un delikātas garšas- drīzāk kā rikota. Esmu pārsteigta, taču tas, neapšaubāmi, ir biezpiens:)
No litra kefīra sanāca 263 g biezpiena. Tātad- pašizmaksa var būt gan laba, gan ne tik, atkarībā no kefīra cenas. Es izmantoju Limbažu kefīru, pirktu ar atlaidi.

saulaino krāsu zupa

2011-10-21T18:36:00.004+02:00

dzeltenā un oranžā nudien nav manas mīļākās krāsas, es tās nekad nevelku un mājās neieviešu. Kaut gan rudens ir mans mīļākais gadalaiks.
Taču ne velti ajurvēdā šādas krāsas ēdienam tiek piedēvēta liela iedarbība- tas neapšaubāmi ir ļoti iepriecienošs, sildošs un visādi citādi atbalstošs:)

Vajag (2 l katlam):
2 lieli skaisti burkāni, sarīvēt ar korejiešu rīvi (fotogrāfijā redzamais tika nopirkts "Idilles"veikalā savās astītes dēļ)
ķirbja gabals (vidēja ābola lielumā), sarīvēt ar rupju rīvi
pusglāze lēcu
1 laura lapa
liela šķipsna kajenas piparu*
1/2 TK saldās paprikas pulvera
1 liels sīpols, sakapāt
3 ķiploka daiviņas, sakapāt
paprika, sagriezt puscentimetra gabaliņos
1 tomāts, sīki sagriezt
Gatavošana:
Katlā uzkarsēt 1 ĒK eļļas vai sviesta, likt laura lapu, sīpolu, ķiploku. Pēc 5 minūtēm likt burkānus, papriku. Pēc 5-7 minūtēm pieliet litru karsta ūdens. Pavārīt minūtes 15, tad likt ķirbi, lēcas, piparus, tomātu. Kad gatavas lēcas, gatava zupa (aptuveni vēl 10 minūtes).
*var arī kādu masalu, karija lapas, kurkumu- tad būs austrumu smaržas zupa.

biezpienmaize

2011-10-19T19:55:00.004+02:00

ļoti vienkārši pagatavojama, ja jums saldētavā ir tas, kas ir man- smilšu mīkla. Precīzāk- kas man bija. Jo šī bija pēdējā porcija.

Vajag (20 cm diametra pannai):
aptuveni 300 g smilšu mīklas
400 g biezpiena
2 olas
2 pilnas ĒK kukurūzas cietes
cukurs- nu, pēc garšas, man kādas 5 ĒK
vanilas esence, cukurs vai ekstrakts
Gatavošana:
Ledusskapī atkausēt mīklu. Likt to pannā, izveidot pamatu un augstas malas, sadurt ar dakšu, cept uzkarsētā līdz 200 C krāsnī 10 minūtes.
Pa to laiku rūpīgi sakult visu pārējo.
Izliet formā, samazināt temperatūru līdz 180 C, cept vēl 30-40 minūtes. Atdzesēt minutes 5, izņemt no pannas, atdzesēt vēl 15 minūtes.

plūmju sviests/džems/повидло

2011-10-17T17:11:00.000+02:00

gandrīz jau par vēlu rakstīt šo recepti, taču varbūt tomēr. Ļoti, ļoti laba, žēl pazaudēt. Nezinu, kāpēc sviests- angļu valodā par bateru dažreiz sauc to, ko mēs uzskatām par krēmu, džemu un tml. Nav svarīgi, burvīgs veids izmantot un pārstrādāt plūmes. Nu, vienīgi- laikietilpīgs. Taču es darīju citas lietas, dažreiz pieskatot un viss bija labi.
laperla-foto.livejournal.com, oriģinālā M.Stjuartes recepte.

Vajag:
1.5 kg plūmju
225 g cukura
3/4 TK kardamona
1/2 TK kanēļa
Gatavošana:
Sadalīt plūmes uz pusēm, izņemt kauliņu, nemizot, sagirat 3-4 cm gabalos. Likt katlā, pieliet 1 glāzi ūdens, piebert cukuru. Vārīt uz nelielas uguns ap 20 minūtēm. Rūpīgi sablenderēt līdz biezeņa konsistencei. Likt atpakaļ katlā, pielikt garšvielas, vaŗīt uz ļoti mazas uguns, bieži apmaisot, kamēr nesabiezēs. Kādas 2.5 stundas.
Atdzesēt. Uzglabāt ledusskapī.
Iespaidi: ļoti laba lieta. Lēni karsētas plūmes izcili saglabā smaržu. var pildīt sterilās burkās un uzglabāt ilgstoši. Es vienkārši ieliku ledusskapī.
Apjoms vārot būtiski samazinās, brīdinu.

plāceņi ar ķirbi un salviju vai sieru

2011-10-15T17:16:00.002+02:00

Recepte- nelly-z.livejournal.com.
Oriģinālā- Плацинды с тыквой и шалфеем или сыром. Placindas ir moldāvu nacionālie plāceņi. Nepieklājīgi garšīgi.

Vajag:
Mīklai (8 milzu plāceņiem):
900 g miltu
400 ml vājpiena kefīra
1 TK sodas
1 TK sāls
nedaudz eļļas
Ķirbja pildījumam (apt.3 plāceņiem):
200 g ķirbja biezeņa*
2 ĒK sīki sakapātas salvijas
sāls, pipari
Siera pildījumam (apt.5 plāceņiem):
200 g siera vai brinzas**
4-5 lociņi
4 ĒK sakapātu diļļu
4 ĒK sakapātas kinzas***
sāls, pipari
Gatavošana:
1. Sajaukt mīklas sastāvdaļas, samīcīt mīkstu mīklu. Tai nav jābūt pārāk blīvai, taču arī pie rokām nav jālīp (labāk pievienot 750-800 g miltu un paskatīties). Mīkla pēc mīcīšanas būs mīksta un elastīga. Likt to ieeļļotā traukā zem plēves, atstāt uz pusstundu.
2. Pa to laiku sajaukt 2 traukos pildījumu sastāvdaļas.
3. Mīklu sadalīt 8 daļās, no katras savelt bumbiņu. Saspiest, izveltnēt apt.22-23 cm diametra apļus, malas nedaudz plānākas par vidu. Likt pildījumu, atstājot kādus 5 cm malas bez tā. Malas rūpīgi ielocīt uz vidu un saspiest. Akurāti izvelnēt lielus plāceņus (ne lielākus par pannas diametru)****
Pannā ar nelielu eļļas dauzdumu cept no katras puses 2-3 minūtes. Kamēr cep, gatavās likt uz šķīvja zem dvielīša.
Var ēst ar krējumu. Ar dārzeņu zupu. Ar vīnu. Un t.t.
Komentāri:
*var izcept krāsnī plānās šķēlēs sagrieztu ķirbi un saspiest ar dakšu.
**es lietoju pārpalikumus no cietā, brī un parastā puscietā. Var arī mocarellu un tml.
***nelietoju, liku pētersīļus.
****Ar sieru- nekādu problēmu. Ķirbis līda ārā, saspiedu ar rokām, neveltnēju.
Iespaidi: Ļoti, ļoti garšīgi!! Un apraksts ir garāks, nekā gatavošana.

pupiņu-burkānu zupa

2011-10-12T19:22:00.000+02:00

ļoti vienkārša zupa, kuras sakarā man ir 2 komentāri. Pirmais- dārzeņu smalcināšanas veids vienmēr ietekmē ēdiena garšu. Un ar korejiešu burkāniem paredzēto rīvi burkāni garšo zupā savādāk nekā, teiksim, sagriezti ripiņās. Labāk garšo. Un otrais - "Idillē" Barona centrā (ļoti labs veikals, ārkārtīgi noderīgs kā vienīgā iespēja svētdienā nopirkt rupjos miltus un vispār slinkot un nevilkties uz tirgu) nopirku kaltētās paprikas pulveri- izcils. Safasētais lielveikalu ir absolūti bezgaršīgs un bezsmaržīgs, savukārt spāņu veikalos pārāk lielos iepakojumos. Šis labs- mazs iepakojums, lēts un izteiksmīgs.

Vajag (2 l katlam):
3 palieli burkāni, sarīvēt ar korejiešu rīvi (nu, tādos kā smalkos spagetti)
200 g sīku balto pupiņu, izmērcētu pa nakti, izvārīt atsevišķi (aptuveni 20 minūtes)
1 sīpols, sagriezt sīki
3 kiploka daiviņas, sakapāt
2 tomāti
1 paprika, sagriezt mazos gabaliņos (ap puscentimetru) (var nelikt)
1/3 TK kaltēta rozmarīna
1 ĒK eļļas
1 striķēta TK paprikas pulvera
2 laura lapas
Gatavošana:
Katlā uzkasēt eļļu, pievienot laura lapas, ķiploku, sīpolu. Apcept 5 minūtes, tad pievienot burkānus, tomātus, papriku. Sautēt kādas 10 minūtes uz lēnas uguns. Pievienot paprikas pulveri, rozmarīnu, ieliet verdošu ūdeni*. Vārīt vēl 10 minūtes, pielikt pupiņas, pavārīt pāris minūtes, pasālīt.
Komentāri: *ūdens daudzumu regulējiet, man garšo ļoti biezas zupas, tāpēc nerakstu fiksētu. Ap litru, laikam.

ķirbja-lēcu zupa ar kartupeļu klimpām

2011-10-11T20:17:00.002+02:00

kā jau vairākums ēst gatavojošo, pašlaik esmu pārņemta ar kirbja māniju. Svētdien mūsu mājās bija ķirbja zupa, ķirbja plāceņi un vakarā tapa ķirbja cepumi. Pirmos divus novērtēja pieaugušie, cepumus- arī bērns, kurš, saskaņā ar leģendu, ķirbi ciest nevar:)
Tātad, zupa.
Recepte no elena-fialka.livejournal.com, izcils blogs par Tuvo Austrumu ēdienu. Zupas tehnoloģija man likās pārāk sarežģīta, vienkāršoju. Oriģinālu var apskatīt šeit, ja kas.

Vajag:
200 g ķirbja mīkstuma (man- šķirne "Delicata", kurai mizu noņemt ir ļooti grūti, taču blīvs, garšīgs un nav ūdeņains)
150 g sarkano lēcu
1 liels sīpols
kumīns (1 TK vai pēc garšas)
1 sēņu buljona kubiņš (var neizmantot; es neizmantoju)
1 ĒK eļļas
0.5 gl saldētu zaļo zirnīšu (es aizmirsu:))
3 ĒK tomātu pastas, sāls
2 lieli kartupeļi
1 ola
milti (aptuveni 7 ĒK)
Gatavošana:
Katlā uzkarsēt eļļu, piegriezt sīpolus, piebērt kumīnu. Pēc 3-4 minūtēm pievienot ķirbi, 1.5 litru karsta ūdens, tomātu pastu, kubiņu (ja izmantojiet). Vārīt, kamēr ķirbis mīksts.
Pa to laiku sarīvēt kartupeļus, kartīgi nospiest sulu, pielikt olu un miltus*, samaisīt, pasālīt, izveidot mazas klimpiņas, izvārīt atsevišķi verdošā ūdenī**.
Piebērt zupai lēcas, vārīt, kamēr gatavas (apt.7 minūtes). Sablenderēt, pasālīt. Piebērt zirnīšus, vārīt vēl 5 minūtes.Pielikt klimpas.
Komentāri:
Nevajag aizvietot kumīnu ar malto- es tā izdarīju un to praktiski nejuta, varēja pat likt klāt ķirbja eļļu, jo nebija kumīna raksturīgās smaržas.
*ar miltiem nevajag pārcensties, būs pārāk blīvas klimpas. Ja masa neizskatās pēc mīklas, tā jāveido ar slapjām rokām.
** minūtes 8-10, tomēr kartupeļi.
Iespaidi: man ļoti garšoja! Lēcas un ķirbis ir radīti viens otram. Vispār jau arī bez klimpām būtu ļoti laba zupa, es visu izdarīju pēc receptes ziņkārības dēļ.
Apdeits: taču klimpu bija samērā daudz un tās- ak, Dievs!- bērnam apcepu ar sīpoliem (nē, tikai ne bavāriešu virtuve!), viņam garšoja. Kaut gan, protams, maigi izsakoties, sātīgi:))

atkal ābolu kramblis:)

2011-10-09T09:19:00.002+02:00

arvien priecājos par ābolu krambļu variācijām.Un par jaunajām formiņām, speciāli nopirktām krambļiem. Aptuveni 2x lielākas par mafinu formiņām, Stokmann Casa, 1.5 Ls.
Kramblis ar dzērvenēm. Man likās ārkārtīgi garšīgs!

Gatavošana- pamatdarbības+ sauja dzērveņu pēc ābolu karamelizēšanas. Nu, līdz ar to, ka dzērvenes ir skābas, ieteiktu vai nu āboliem pievienot vairāk cukura, vai nu piebērt cepamajā traukā.

garšaugu sezonas nobeigums

2011-10-05T17:12:00.002+02:00

manā mājā, ne jau vispār:) Jo man ir vēss un tumšs. Rozmarīns vēl kaut kā turas, netālu no plīts, bet baziliks, timiāns un piparmētra izskatījās tik skumīgi, ka nolēmu pārtraukt viņu ciešanas.
Sacepums pavisam vienkāršs, radīts garšaugu utilizācijai un atgādina par to, ka sacept var visu ar visu, ja klāt pieliek sieru.

Kabaču- mocarellas sacepums

Vajag:

1 mazs kabacis, sagriezt puscentimetra apļos
1 mocarellas bumba, sagriezt biezos gabalos
puspaprika, sagriezt strēmelēs
sauja vārītas vai konservētas kukurūzas (man- sagriezta jaunā, kura vēl nav jāvāra)
sāls, pipari
rozmarīns, timiāns, baziliks
Gatavošana:
Visu sajaukt, salikt viegli ieeļļotā cepamtraukā, pārkaisīt ar visām garšvielām, likt 180 C un cept kādu pusstundu.

kramblis ar upenēm

2011-10-04T17:31:00.000+02:00

turpinu:)
tātad- pamata ābolu kramblis no pamata drupačām, klāt- liela sauja upeņu. Vienīgais, par kuru bērns teica- pārāk stipra garša. Taču apēda:)
Gatavošana- pēc apcepšanas pannā pievienot āboliem upenes.

ābolu-melleņu kramblis

2011-10-03T07:39:00.000+02:00

sarežģītais kramblis ātrāk par brīvdienām netaps, taču variācijas par pamatu- jau trīs:)

nekā jau tur tāda nav, lai vajadzētu publicēt, taču es tā priecājos, ka publicēsu visus:)

Vajag:

pamata drupačas un ābola slānis

sauja melleņu

Gatavošana: viss tas pats, pēc apcepšanas pievienot āboliem sauju saldētu melleņu.

pamata ābolu...kramblis?

2011-10-02T17:25:00.000+02:00

Nu viss, mani nosaukumu latviskošanas mēginajumi atdūrušies pret problēmu. Ko tagad darīt? Kramblis- glīts un pat labskanīgs nosaukums, taču kaut kas dīvains tajā tomēr ir... It kā tulkojumā tas nozīmē "drupačas", varbūt "drupaču deserts" būtu autentiskāk? Nezinu, lai pagaidām paliek kramblis, varbūt man kāds palīdzēs.Man ir viena pavārgrāmata, kuru ļoti reti izmantoju, taču katru reizi receptes ir tik precīzas, ka esmu sajūsmā- un atlieku uz ilgu laiku. Iemesls ir tas, ka grāmata ir tikai par desertiem. Viena no mana zelta fonda- superpavārs Džeims Mārtins un pat īstā papīra veidā:), normāli noformēta, taču bez meistarklasēm. Vienkāršo un sarežģīto recepšu attiecība nedaudz par labu otrajām. To sarežģītību gan biežak nosaka sastāvdaļas, nevis process. Jebkurā gadījumā- tiešām iedvesmojoši ir to ņemt rokās un kaut ko darīt.Šajā desertā izmantoju tikai daļu no viņa izcilās receptes "Plūmju kramblis ar garšvielām", taču visu recepti nerakstīšu, jo tās pagatavošana man ir vistuvākajos plānos. Māsa cepa, teica- super.Es izmantoju tikai drupačas un tās ļoti bagātināja mūsu dzīvi, pārsteidzoši. Lidz šim neesmu nekad cepusi krambli, biju aizspriedumaina, ņemu atpakaļ visus vārdus un domas.Nedēļas laikā cepu 4 reizes un apturēja mani tikai tas, ka beidzās āboli.Un lai neviens nepadomātu, ka mans sapnis ir katru vakaru pēc darba gatavot smilšu mīklas drupačas, teikšu- to sasaldēsana ir katra saldēšanas fana sapnis.

Krambļa drupačas

Vajag:°

100 g mīksta sviesta (istabas t)
100 g brūnā cukura (damerara)
200 g miltu
Gatavošana:
Saberzt ar rokām sviestu ar miltiem, kamēr kā maizes drupačas. Pievienot cukuru. Viss.
Un tagad -galvenais:)- iebert saldēšanas maisiņā un ielikt saldētavā. Un visu nedēlu ņemt pa dažām ēdamkarotēm. Vienai individuālai porcijai vajag 3 ĒK, skaitiet paši. Es iztaisīju dubultdevu mīklas, sasaldēju, taisīju jau 7-8 krambļus un iztērēju aptuveni pusi.

Ābolu kramblis

Vajag:

1.5 liels ābols 1 cilvēkam
šķele citrona, šķipsna kanēļa
2 TK sviesta
1-2 ĒK cukura
Gatavošana:
Nelielā pannā izkasēt sviestu, likt nomizotus un sagrieztus nelielos gabaliņos ābolus, piepilinat citrona sulu, piebērt kanēli un cukuru, apcet 3-4 minūtes. Likt krambļa formiņā (jebkurā, aptuveni 2x lielākā par mafinu), uzbert drupačas, cept 200 C 15 minūtes.
Iespaidi: pārsteidzoši garšīgi. Baidījos, ka būs kaut kāda sausa mīkla ar ievārijumu- nē, amerikāņi zina ko dara, ļoti harmoniski. Bērns sajūsmā, prasa katru vakaru.

ātrās biezpienmaizītes

2011-09-30T12:39:00.003+02:00

Recepte- www.elena-fialka.livejournal.com

Vajag:
450 g vājpiena biezpiena
100 g sviesta, izkausēt un atdzesēt
2 olas
400 g miltu
1 TK sāls (man-1/2)
3 TK cepamā pulvera
3 ĒK cukura (man, hm, kādas 6-7)
5 ĒK saldā krējuma (man-piens)
sezama sēkliņas (var arī saulespuķu, kanēli, magones)
Gatavošana:
1. Sajaukt biezpienu ar olām, cukuru, sāli, pievienot sviestu. Atsevišķi traukā iesijāt miltus ar cepamo pulveri.
2. Sajaukt abus maisījumus, mīkla būs mīksta un nedaudz lips pie rokām. Atstāt uz pusstundu siltā vietā.
3. Uzkarsēt cepeškrāsni, 180 C. Mīklu sadalīt 2 daļās, katru daļu- 10 daļās. Nedaudz pārkaisīt galda virsmu, veidot apaļas maizītes. Likt uz paplātes ar cepamo papīru. Pārziest ar saldo krējumu, pārkaisīt ar sēkliņām.
4. Pēc 5 minūtēm likt krāsnī un cept 20 minūtes.
Komentāri un iespaidi: bulciņu daudz. Es taisīju dažādas- ar magonēm, kanēli, sēkliņām. Siltas un karstas- burvīgas, atdziestot daļu burvīguma zaudē:) taču tā nekādā ziņā nav problēma. Es izcepu pusi, otru pusi mīklas ledusskapī atstāju nākamajam (pirmdienas) rītam. Ņemot vērā, ka no rīta ceļos stundu pirms iziešanas uz mājām, dabūju piedzīvot sajūtu, ka esmu Laba Māte, kura bērnam rītos cep siltas maizītes:))

Marutai un vispār:)

2011-09-28T19:32:00.001+02:00

Pēc lasītāju pasūtījuma pievienoju etiķeti "smilšu mīkla" (kā arī "piparkūku mīkla" un arī pievienošu "kārtainā", kad pagatavošu (ir man šādi ambiciozi plāni), jo pašlaik te ir viena recepte, taču pirkto es jau kādu laiku nelietoju.

Zem etiķetes ieliku pamata mīklu un gadījumus, kad to izmantoju. Meklējot receptes konstatēju, ka atrodamas vēl dažādas citas smilšu mīklas- vismaz 3, taču uzglabāju un izmantoju ikdienas vajadzībām es vienu konkrēto.

Vēl pievienoju etiķeti "veikalā" un noņēmu "atbildes", jo tās neko nenozīmē.

Vai ir vēl priekšlikumi? Vai gana saprotama ir etiķete "krājumi" vai tas latviski skan bezjēdzīgi? Vai arī visu, ko es gatavoju ilgtermiņa vajadzībām, var saukt kaut kā savādāk?

vienkāršākie auzu cepumi pasaulē

2011-09-23T07:46:00.000+02:00

parasti cepu savus gadiem pārbaudītos, taču šie iekaroja manu sirdi ar savu minimālismu.
Recepte no tīmekļa, garāmejot vienā nekulinārā avotā pieminēja dalībniece- paldies viņai!

Vajag:
3 glāzes auzu pārslu (es 1 glāzi aizvietoju ar sēklu-riekstu maisījumu)
50 g sviesta
pusglāze cukura
2 olas
Gatavošana:
Apcept auzu pārslas (un riekstus, ja liekat) sviestā zeltainas. Saputot cukuru ar olām, pievienot auzām, apmaisīt. Likt uz paplātes, pārklātas ar cepamo papīru. Likt ar karoti un nedaudz piespiest ar pirkstiem. Nevajag satraukties, ka masa pavisam nav līdzīga mīklai- tā sakusīs kopā. Cept 180 C aptuveni 15 minūtes (atkarībā no krāsns, kamēr zeltaini-brūni). Izņemt no krāsns, atdzesēt neaiztiekot kādas 7 minūtes un tikai tad pārlikt fināla atdzesēšanai, teiksim, uz dēļa.
Komentāri: kraukšķīgi un garšīgi, un ļoti ātri. Skārda burkā stāv bez izmaiņām daudzas dienas.

bulkas un kūkas centrā

2011-09-20T20:09:00.000+02:00

pēdējā laikā ļoti maz kur gāju, taču arī rakstījusi ar šo etiķeti neesmu sen. Ir ko teikt.
Tātad, par bulciņām un kūkām.
10. Grūti rakstīt par tīkla iestādēm, jo nevar saprast, vai tās ir vienlīdzīgas. Taču visa gada garumā man sanāca regulāri apmeklēt galerijas "Centrs" kafejnīcu "Sala". Zinu, ka "Salas" ir vairākas, taču atkārtošos- runāt varu tikai par šo. Mans bērns svētdienās atbrīvojās no nodarbībām Vecrīgā un uzskatīja, ka svētdiena bez "Salas" nav notikusi. Tādēļ mans viedoklis ir pārbaudīts ilgtermiņā:) Pirmkārt, tur ir jauks interjērs- ļoti kompakts, atbilstošs mazai kafejnīcai un ar skaistām lampām. Un kaut gan logi ir uz lielveikala gaiteni (nekādā ziņā neesmu lielveikalu kafejnīcu fane), taču šis gaitenis atšķiras no citiem un sajūta ir drīzāk līdzīga ielai. Korektas pārdevējas. Ideāli svaigas smalkmaizītes un kūkas. Un es uzskatu, ka tās ir vienīgās, kas gadiem saglabājušas standartus- citas Rīgas konditorējas ar to nevar lepoties. Meduskūka ir garšīgāka nekā daudz dārgākās vietās (75 sant.) un siermaizītes (25 sant.)- arī. Kafija viduvēja, kā arī tēja, taču nav arī dārgas (aptuveni 80 santīmu). Kūkas esmu pagaršojusi daudzas, neviena nelika vilties.
11. Pagājušajā nedēļā biju "Bonērā" Blaumaņa ielā, netālu no stūra ar Tērbatas. Neteikšu, ka mani ļoti vilina šādi koncepti- manuprāt, ir ārkārtīgi grūti būt nepretencioziem un draudzīgiem, nosaucot sevi par smukbodi... vai smuklietām.... kaut kā tā... Pēdējo gadu laikā šādas vietas rodas un pazūd regulāri. Taču man ir labi vārdi sakāmi. Neesmu minimālisma adepte, man tīri labi patīk pieblīvētas telpas ar milzumdaudz mēbelēm. Krēsli bija ērti, kafija- ļoti karsta, mūzika- gaumīga, meitenes- sapņainas, taču laipnas, cepumi- ļoti garšīgi. Sortimentā daudz padārgu kūku, sverami 2 veidu cepumi un dzērieni. Ideāla vieta dirnēt stundām ilgi ar kādu runājot, it īpaši kad kļūs vēl aukstāks laiks.
12. "Kūkotava". Nedaudz baidos pieskarties šai apjūsmotajai vietai, taču man ir attaisnojums- es arī ļoti ilgi biju jūsmīgo skaitā, vismaz pusotru gadu brīvdienās iegriezos. Taču laiks iet. Vispirms tur sāka pa apli skaļi spēlēt salkanu latviešu popmūziku, tad uzradās vīna siena (tātad, koncepcija mainījusies?), tad atļāva smēķēt ārā (esmu tikai par to, taču ne jau šaurā konditorējas āra daļā!) un visbeidzot pagājušajā nedēļā kolēģe no rīta atnesa ieskābušu kūku (nopērkot to pirms 10 minūtēm). Žēl, bulciņas tur bija labas.

Libāniešu zaļā zupa ar rīsiem

2011-09-19T19:18:00.000+02:00

man slikti padodas ģeogrāfisko nosaukumu latviskošana, īsti nesaprotu vai "libāniešu" ir normāls vārds? Varbūt Libānas? Nu, ja kas- aizrādiet:)
Recepte no grāmatas "Книга Гастронома. Про супы", 160.lpp. Grāmata laba, labāka nekā daudzas citas "Gastronoma" grāmatas. Daudz interesantu zupu, daudz recepšu, kuru sastāvdaļas ir saprotamas un atrodamas, daudz arī nacionālo. Vispār grāmata par zupām man liekas laba lieta, tās gatavot ir interesanti un dažkārt arī lētāk par citām dauzdveidības iespējām.

Un tagad par zupu.
Dažu apstākļu dēļ es gatavoju to ar citām proporcijām, nekā grāmatā (tobrīd grāmata nebija pieejama), rakstīšu savas.
Vajag:
1 l dārzeņu vai vistas buljona
100 g basmati rīsu**
2 nelieli puravu kāti (baltā daļa un nedaudz zaļās), sagriezt pabiezos gredzenos
1 jauns cukīnī, pārgriezt un pusēm, sagriezt plānos pusapļos
8-9 kātiņi seleriju, sagriezt puscentimentra gabaliņos
pāris zariņu seleriju zaļumu, sakapāt
2-3 daiviņas ķiploka, sakapāt
puscitrona sula
1 ĒK kaltētu sasmalcinātu piparmētru*
sāls, cukurs
Gatavošana:
1. Izvārīt rīsus.
2. Katlā likt puravus un seleriju, pārliet ar aukstu buljonu, uzvārīt un uz lenas uguns vārīt pusstundu.
3. Zupai pievienot rīsus, kabaci, ķiploku, citrona sulu, selerijas lapiņas, sāli, 1 TK cukura, vārīt 5 minūtes.
4. Pievienot piparmētras, vārīt 5 minūtes. Gatavs.

Komentāri:
*svaiga piparmētra un kaltēta ir tomēr dažādas garšvielas (sajūtas ziņā) un Tuvo Austrumu receptēs visai bieži tiek atrunāts- neaizstāt kaltēto ar svaigo.
** rīsu daudzumu regulējiet- man garšo ļoti biezas zupas, es vārīju daudz rīsu citām vajadzībām un tad pievienoju gatavai zupai šķīvī.
Iespaidi: jauka, ļoti smaržīga un viegla zupa.

grūbu pudiņš

2011-09-18T13:08:00.001+02:00

recepte no "Dienas ēdieniem", konkrēti- "Muklāja" Visvalža recepte, kas manās acīs ir vērā ņemama rekomendācija. Sen jau izplēsta no žurnāla, taču īstenošanai vajadzīgs tāds sastāvdaļu komplekts, kas pirmo reizi sakrita. Jo pirms nedēļas BB tirdziņā nopirku mazu burciņu pesto, no cita ēdiena palika pāri nedaudz saldā krējuma un cietais džiugas arī dzīvoja ledusskapī (tā glabāšanas termiņš to ļauj pirkt tad, kad atlaide).
Recepti atstāstu saviem vārdiem, neko nemainot pēc būtības.

Vajag:
200 g izvārītu grūbu
50-70 ml saldā krējuma
sauja sīki rīvēta cietā siera (vienīgā izmaiņa, man siers jau bija sarīvēts savādāk)
1 ĒK bazilika pesto, sāls
Gatavošana:
Grūbas izmērcēt, izvārīt-pasālīt, nokāst. Likt nelielā katliņā, pieliet krējumu, karsēt pāris minūtes, kamēr krējums iesūksies. Pielikt pesto, apmaisīt, pielikt sieru, apmaisīt. kad siera izkusīs, noņemt no uguns. Uz šķīvja pārkaisīt ar parmezānu.
Iespaidi: pasakaini garšīgi. Jā, tas nav diētiskākais ēdiens pasaulē, taču arī nav ko ēst uz nakti lieliem šķīvjiem!

plūmju kūka un izmaiņas etiķetēs

2011-09-16T17:09:00.000+02:00

vispirms par izmaiņām. Pavadījusi pusstundu, meklējot vienu recepti ar etiķeti "dārzeņi" konstatēju, ka etiķete nav praktiski lietojama. Pavadīju kādu laiku, sadalot to atsevišķu dārzeņu etiķetēs- bietes, tomāti, gurķi, kabači un tml. Tā ir ērtāk, nē? Atradu 11 ierakstus vispār bez etiķetēm un vēl dažādas brīnumainas lietas. Tagad domāju- jāizdara tas pats ar etiķeti "augļi", jāsadala bumbieros, plūmēs un citrusaugos, kaut kā tā.
Un tagad kūka. Sākotnēji tā ir Birutas Ozoliņas recepte, no "Dienas" pielikuma, taču līdz manīm tā nonākusi pārrakstīta ar roku, tādēļ, iespējams, kaut ko zaudējusi vai ieguvusi pa ceļam:)
Vienlaga ļoti laba.

Vajag:
Mīklai:
1 glāze miltu
2 ĒK cukura
1/2 TK cepamā pulvera
65 g sviesta
1 ola
3 ĒK piena
Pārkaisīšanai:
75-150 ml cukura
2 ĒK miltu
1/2 TK kanēļa
aptuveni 20 plūmes (man- divreiz mazāk)
Gatavošana:
1.Sajaukt miltus ar cukuru un cepamo pulveri. Piegriezt klāt sviestu nelielos gabaliņos. Atsevišķi sakult olu ar pienu.
2. Sajaukt miltus ar olas masu.Visu maisīt ar rokām, sanāks diezgan blīva mīkla.
3. Likt ietaukota veidnē, izveidot maliņas*.
4.Sajaukt pārkaisīšanai domāto cukuru ar miltiem un kanēli, ar 2 ĒK pārkaisīt mīklu, salikt blīvi plūmes**, pārkaisīt ar pārējo cukura maisījumu.
5. Cept 40 minūtes 180 C.
Komentāri:
*es neko tamlīdzīgu nedarīju, izveidoju tādu kā picas pamatu un liku uz papīra, bez iesviestošanas.
**var pusītes, tad gan vajadzēs 20 un mīklas maliņas, taču ja sagriež, tad jārīkojas kā augšējā fotogrāfijā.
Iespaidi: ļoti laba kūka, ļoti plūmīga, smaržīga un ātra.

ceptas bietes un to salāti

2011-09-12T15:50:00.001+02:00

no kolēģes man tika liels daudzums nelielu, jauku bietīšu, taču- ak, šausmas- nevārītu:) Nekad neesmu vārījusi bietes un mani nobiedēja draudzene, ka tas var sabojāt manu vienīgo katlu. Nu nē. Manām vajadzībām bietēm bija jābūt kaut kādā veidā pagatavotām, tādēļ nolēmu tās izcept.

Vajag:
nelielas un mazas bietes
folija
Gatavošana:
Rūpīgi nomazgāt un nosusināt bietes, nogriezt garās astes un tml. Nemizot! Satīt folijā, likt uz paplātes, cept 200 C. Cik cept- īsti nezinu. Es cepu 2 stundas, bietes bija ideāli gatavas, taču iespējams, ka tā tas jau bija pēc stundas. Nākamreiz pārbaudīšu vai arī pasakiet man priekšā.
Apdeits: 1 stunda un 10 minūtes.
Iespaidi: daudz garšīgākas par vārītām, burvīga, piesātināta garša.
Visu nedēļu tās pārvērtu darbdienas līdznešanas salātos un neapnika.
Šie ir vieni no tiem-
bietes, brī siera pārpalikumi, pētersīļi, laima sula, eļļa-pipari.

Un vēl- bietes, cietais siers, salātu lapas, marinēri gurķi, eļļa-pipari.

investīcijas nākotnē:)

2011-09-11T17:23:00.000+02:00

Nobijāties? Nēnē, es neesmu jukusi un netaisos rakstīt nedz par naudu, nedz par apdrošinātiem tēviem:)
Gribu rakstīt par saviem mēģinājumiem optimizēt ēdienu darba nedēļas laikā. Ideāla, protams, ir liela zupas deva, lai pietiktu 3 dienām (parasti tā arī ir), taču mans bērns ir visai konservatīvs savās simpātjās un dažkārt es svētdien nejūtu morālos spēkus vārīt kārtējo boršču (nu, īstenībā jau vnk biešu zupu, bez gaļas). Laba ir kartupeļu izvārīšana svētdien- dažas dienas no tiem var taisīt kādu sacepumu. Nu un tā tālāk, kurš to nezina.
Bet nu visvairāk man patīk saldēt. Seriālā "Draugi" Džovanni Ribicī varonim patika kausēt, bet man- saldēt, jā.
Man patiešām liekas ideāli ērti, ka ātri var tikt pie kaut kā garšīga, kam nemūžam neķertos klāt kādā trešdienas vakarā. Vai arī atrast saldētavā ēdienu trīs dienas pirms algas. Diemžēl man ir maza saldējamā kamera, kurā vienu plauktu apdzīvo ilgtermiņa krājumi- ogas, ķirbis un dilles:) Savukārt, uz otrā plaukta pašlaik var atrast 4 pilngraudu picas pamatus, smilšu mīklas desu, 2 vārītu sēņu trauciņus, 4 skones, 500 ml konteineri ar gatavu masu tefteļu gatavošanai (maltā gaļa ar rīsiem un sīpoliem) un kaut ko vēl.
Nu tā, pilngraudu pamats. Es jau sen gribēju sasaldēt picas un lai tās gaida vakaru, kad es pārziedīšu tās ar tomātu mērci, pārkaisīšu ar sieru un būs bērnam vakariņas. Un te, ķidājot pirms izmešanas "Dienas ēdienus", atcerējos šo recepti. Tur tā bija plātsmaize, autore Dita Lase, taču es izmantoju tikai mīklas recepti.

Pilngraudu picas pamats

Vajag:

100 g rupja maluma kviešu miltu
100 g smalko kviešu miltu
50 g sviesta vai margarīna
1/2 TK cepamā pulvera
1/2 TK sāls
2 ĒK krējuma
mazliet auksta ūdens
Gatavošana:
Bļodā sajauc miltus, sāli, cepamo pulveri. Pievieno mīkstu sviestu, ar pirkstiem saberž, līdz masa atgādina rīvmaizi.
Tad pievieno krējumu, dažas karotes auksta ūdens un sastrādā visu mīklā. Mīklai jāturas rokās, taču nav jālīp pie tām.
Tālāk es:):
Izveltnē puscentimetru biezus apļus, sadur ar dakšu, uz katras uzliek cepamā papīra gabalu, saliek vienu uz otras, ieliek maisā un sasaldē.
Kad vajadzēs, izņemsiest no saldētavas un pa tiešo liksiest uzkarsētā krāsnī.
Komentāri: ļoti patīkama un vienkārša mīkla.

Džeka Hansena mafini ar šokolādi un mellenēm

2011-09-03T17:34:00.000+02:00

Džeks Hansens ir Muffins&More īpašnieks un šī recepte gaidīja savu laiku, kopš to ieraudzīju Dienas ēdienos. Jo svarīgi taču ir pārbaudīt, vai mājas apstākļos var atkārot:)
Recepti nedaudz apīsināju, lai šeit rakstītu, taču nekādu atkāpju. Protams, ka tā arī gatavoju- bez kādām izmaiņām un aizvietojumiem.

Vajag:

2 L vai 3 M olas
275 g miltu
175 g cukura
125 g mīksta sviesta
100 ml 35% saldā krējuma
1 TK vaniļas cukura
1.5 TK cepamā pulvera
Piedevas: šokolāde, svaigas vai saldētas ogas
Gatavošana:
Iepriekš uzkarsēt cepeškrāsni līdz 220 C.
Mīkstu sviestu sagriezt gabaliņos, sakult ar cukuru (kamēr masa kupla). Masā iesist olas pa vienai, sakult pēc katras.
Atsevišķā traukā samaisīt miltus ar cepamo pulveri un vaniļas cukuru.
Sviesta masā iesijāt caur sietu trešdaļu mitu. Samaisīt ar lāpstiņu, nepārcensties. Tad pieliet trešdaļu saldā krējuma, apmaisīt. Tad nākamo trešdaļu miltu un trešdaļu krējuma. Un tad pēdējo.
Sadalīt mīklu uz pusēm, pusei pibert šokolādes drumslas, samaisīt.
Likt mafinu formiņās, piepildot pa ¾. Tajos mafinus, kuriem nav pievienota šokolāde, akurāti iespiest ogas.
Cept 15-120 minūtes.
Iespaidi: laba recepte, precīza un arī rezultāts ir tieši gaidītais. Taisīju pusi ar šokolādes gabaliņiem, pusi ar saldētām mellenēm. Visi labi. Noteikti atkārtošu ar citām piedevām.

šopingvilšanās

2011-08-25T14:13:00.000+02:00

šo vilšanos man sagādāja Stokmann's, kas ir īpaši skumji, jo man ļoti patīk tā pārtikas nodaļa un es to vienmēr uzskatīju par ārkārtīgi respektablu veikalu. Iepirkties tur ikdienā nevaru un arī nedaru, taču katra nonākšana priecē. Nav jau tā, ka mana sirds tagad ir lauzta:), bet nu būšu modrāka, fakts.
Iegājām ar bērnu gaļas izstrādājumu nodaļā. Bērns lūdz cepamās desiņas. Uz cenrāža- sastāvs. Gaļa, cita gaļa, garšvielas, kaut kas vēl nebūtisks. O-domāju-baigi labi. Neesmu nekādā ziņā regulāra šādu lietu pircēja, cena man liekas visai augsta, varētu jau būt, ka šāds sastāvs. Skatos uz tītara karbonādi, no kuras esmu iecerējusi sev nopirkt 100 gramus- analoģiska situācija. Ok, šikojam.
Nonākot mājās, es konstatēju, ka kases aparāts, drukājot čeku pēc svēršanas, jau bija man laipni nodrukājis īsto produkta sastāvu, no kura man mati saslējas stāvus- šausminoša Mendelejeva tabula 4 rindās.
Un es nekā to nevarēju uzzināt iepriekš, itin nekā:(( Jo man prātā nenāca pētīt to pašu, ko esmu it kā izlasījusi.
Vienalga apēdām:), bet vairs nepirkšu.

melleņu siera kūka

2011-08-24T20:19:00.004+02:00

vasarnīcā nav nedz cepeškrāsns, nedz tādu ērtību, kas ļautu ņemties ap kaut kādām sarežģītām receptēm- nu, tas viss uz labu, taču amerikāņu dzimšanās dienas finālā bija jābūt siera kūkai, fakts. Un tapa šī. Un tad pēc 3 dienām atkal vajadzēja torti citā sakarā un iztaisīju to otrreiz. Un tagad domāju- kādu varētu izdomāt iemeslu iztaisīt to vēl trešo reizi. Piemēram, 1.septembris ir tīri labs, nē?
Uzņēmu laiku- mierīgi darbojoties, mājās torte prasīja 24 minūtes. Vasarnīcā nebija blendera, tādēļ sēdēju uz kāpnēm ārā un drupināju cepumus diezgan ilgi.
Būs vajadzīga veidne ar noņemamu malu.

Melleņu siera torte

Vajag (1.3 kg smagai tortei 25 cm formā):
1.5 paku šokolādes "Selgas"
apt.600 g svaigā siera (man- 3 pakas Rimi svaigā siera un 1 paka Filadelfijas)"*
50 sviesta, izkausēt

7 ĒK gaišibrūnā cukura

1.5 paciņa RUF želatīna**

200 ml 10% saldā krējuma***

0.5 l melleņu****

Gatavošana:

1. Iemērkt želatīnu kā teikts instrukcijā. Izkausēt sviestu. Blenderī sasmalcināt cepumus.

2. Sajaukt cepumus ar izkausētu sviestu, izmērt veidnē un kārtīgi pieplacināt, veidojot līdzenu pamatu.
3. Sajaukt sieru ar saldo krējumu un cukuru, saputot līdz viendabīgumam. Tad jau būs laiks izkausēt verdoša ūdens peldē želatīnu. Pievienot siera masai želatīnu, kult minūti. Pielik mellenes, akurāti apmaisīt, liet pa virsu cepumu pamatam. Likt ledusskapī uz pāris stundām. Pirms malas noņemšanas nobraukt ar asu garu nazi gar tortes malu, atdalot to no veidnes.
Iespaidi: burvīga torte- ļoti garšīga, harmoniska un vienkāršāk vairs nevar būt.
*var jau nelikt Filadelfiju vai likt tikai to- atkarībā no iespējām, taču šī kombinācija ir veiksmīga. Rimi svaigais siers ir mans favorīts forever- tā sastāvā ir 3 lietas un cena- 0.56 Ls.
**noteikti var citu, taču es protu tikai ar šo rīkoties un neeksperimentēju.
***nav nekādas vajadzības likt treknāku.
****noteikti var avenes, zemenes, zilenes, varbūt arī upenes.

burgeri

2011-08-21T13:55:00.000+02:00

Tas pat nav guilty pleasure, jo es neēdu fastfūda burgerus. Taču "Idilles" gatavotie "Positivus'ā" mani pārliecināja, ka esmu aizspriedumu pārņemta. Vasarnīcā ik pa laikam apspriedām iespēju kaut ko tādu uzgrillēt, taču rezultātā bērni cepa sev mednieku desiņas un tā arī bija visa kulinārijas māksla:)
Taču gandrīz vasaras un vasarnīcas beigās ir mana dzimšanas diena un kaut kādas sarunas gaitā nolēmām, ka šogad tā būs amerikāņu piepilsētas dzīves stilā- nu, tas bija iegansts beidzot taču pieēsties ar burgeriem.
Nu tā. Jāsecina, ka amerikāņu 60.gadu skaistums:) ir uzburams elementāri (paldies, humpalas!) un izdaiļo visus, kā arī ka burgeri ir pretdabiski garšīga lieta.
Saldajā bija siera kūka un tie arī bija visi ēdieni. Zināmu apsvērumu dēļ gan upurējām autentisko "Miller" alus dzeršanu par labu dzirkstošajam. Taču vienalga bija labi.

Burgeri ar vistas gaļu

Vajag:

maizītes- mums mazās ciabattas un graudmaizes, jo īstās baltās burgermaizes, kas nopērkamas veikalā tomēr man neliekas ēdamas)- sagriezt gareniski uz pusēm
sarkanais sīpols- sagriezt plānos gredzenos

vistas fileja- uz pusdienu iemarinēt kā garšo (es nopirku garšaugu maisījumu grilētai gaļai)

marinēti gurķi

salātu lapas

tomāti- sagriezt biezās šķēlēs

mērce (es nopirku kaut kādu Santa Maria pulveri, kas jājauc ar krējumu)

Gatavošana:

Sagriezt dārzeņus. Izņemt vistu no ledusskapja un likt uz grila. Kad gandrīz jau gatava, apcept uz grila maizi.

Un tad salikt burgerus, nostiprinot ar koka iesmu.

Komentāri: lieki.

siera-zemeņu mafini

2011-08-15T12:04:00.000+02:00

beigsies vasara, pagatavošu kaut ko normālu, no grāmatas, nevis atkal utilizējot steigā produktus pirms prombraukšanas:) kaut gan, jāsaka, rezultātam nav ne vainas.
Tātad, šoreiz pamata utilizācijas produkts bija gandrīz pilna kausētā siera kārbiņa. Un tapa mafini.

Vajag:

100 g krējuma

160 g kausētā siera (bez piedevām)

1 liela ola

160 g cukura

250 g miltu

2 TK cepamā pulvera

300 g zemeņu (melleņu, aveņu un tml)

60 g šokolādes, sarīvēt

Gatavošana:

1. Siers+krējums+ola.

2.Atsevišķā traukā- milti+cepamais pulveris+šokolāde+cukurs.

3. 1.+2.

4.Akurāti pievienot ogas, likt kārtīgi iesviestotās formiņās, likt uzkarsētā līdz 180 C krāsnī, cept kādas 35 minūtes.

Iespaidi: laba recepte, kaut gan pēc struktūras tie atkal ir kaut kādi citi izstrādājumi:) Siers patīkamu niansi dod, darīšu tā turpmāk.

kuskuss un bumbieri

2011-08-12T13:29:00.003+02:00

Vērojot vasarnīcā draudzenes ēšanas paradumus konstatēju, ka esmu nepelnīti aizmirsusi kuskusu- ārpus receptēm un austrumu virtuves. Tāpat- kā jebkurus citus putraimus, bez lielas pompas. Neesmu liela fane, man vairak garšo makaroni, taču pārmaiņas pēc.

Kuskuss ar dārzeņiem

Vajag:
visas sastāvdaļas variablas, proporcijas arī
kuskuss, pagatavot pēc instrukcijas (var nevārīt, vnk apliet ar verdošu ūdeni un atstāt uz laiku zem vāka)
gurķi, tomāti, pētersīļi, sīpoli, olīvas, paprika, garšaugi, pipari, sāls- sakapāt un sagriezt
Gatavošana: visu sajaukt.
Komentāri: ļoti ātri, viegli, garšīgi.

Un tad vēl man no laukiem kolēģe atveda kulīti bumbieru. Tādu mazu, cietu, sausu, ar graudainu vidus daļu:). Taču ja arī ir viena lieta, kura man riebjas, tad tā ir nebojāta ēdiena izmešana. Tādēļ šādas opcijas nebija, nācās utilizēt. Un nekas, labs rezultāts sanāca.

Bumbieru pīrāgs

Vajag:
2 pilnas glāzes nomizotu un sagrieztu mazos gabaliņos bumbieru (manā gadījumā tie bija kādi 40 bumbieri, normāli būtu kādi 4:))
puscitrona sula un sarīvēta miza
3/4 gl miltu
1 stīķēta TK cepamā pulvera
3/4 gl cukura
2 olas
Gatavošana (ja bumberi ir garšīgi un sulīgi):
Bumbierus nomizot, sagriezt, sajaut ar citrona mizu un sulu.
Saberzt cukuru ar olām, pievienot miltus ar cepamo pulveri, samaisit. Pievienot bumbierus, likt iesviestotā veidnē (20 cm diametrā), cept ap 25 minūtēm aptuveni 190 C.
Gatavošana (ja bumberi ir apšaubāmi un neēdami):
Iepriekš nomizot un iztīrīt bumbierus, izgriezt graudaino serdi un tml. Pannā izkausēt 1 ĒK brūnā cukura ar piciņu sviesta, pievienot bumbierus ar citrona sulu un mizu. Apcept kamēr gandrīz mīksti- 7-8 minūtes, kādu laiku atdzesēt. Tālāk kā iepriekš rakstīts.
Komentāri: man garšoja karamelizēti bumbieri, noteikti tos izmantošu vēl. Karamelizāija pārvēta neēdamu produktu par garšīgu- brīnums:)) Un arī pīrāgs ar karamelizētiem bumbieriem sanāca iztieiksmīgāks.

kabaču pankūkas

2011-08-11T11:39:00.000+02:00

pirmo reizi dzīvē cepu- ko līdz šim darīju, nav skaidrs. Saprotu, ka recepte ir analoģiska mannas putras receptei (kaut gan, piemēram, es vāru savu personīgo, no auzu un mannas maisījuma...:)), taču ja nu vēl kāds to nedara ar aizvērtām acīm.

Vajag:
450 g sarīvēta skaidiņās kabača (protams, bez mizas, sēklām)
2 mazas olas
1 sīpols
pusbunte diļļu, pusbunte pētersīļu- sakapāt
1 sīpols, sakapāt
2-3 daiviņas ķiploka, sakapāt
40 g mannas
sāls, pipari, svaigs rīvēts muskatrieksts
Gatavošana:
Kabaci notecināt- marlē vai sietā, sajaukt ar visu pārējo, atstāt uz stundu. Ja mīkla par šķidru, var pielikt pāris karotes miltu. Cept pankūkas uz vidējas uguns, vīnogu kauliņu eļļā. Ja nav slinkums, izcept.as kārtot uz papīra dvieļiem, tad pārlikt uz šķīvja.
Iespaidi: protams, ka ļoti garšīgas, sulīgas un smaržīgas.

Help!

2011-08-09T20:31:00.000+02:00

vai kāds man varētu pateikt, kāpēc es vairs neredzu sekotājus? Tikai skaitu profilā, bet ne mazās bildītes pašā lapā? Turklāt visos blogos... kaut ko esmu nospiedusi??

krēma brulē saldējums

2011-08-09T12:54:00.001+02:00

Recepte no chadeyka.livejournal, oriģinālā domāta saldējuma mašīnai, bet nu man tādas nav. Vēl:)
Taču tīri labi sanāk arī bez kādiem rīkiem.

Vajag:
30 g sausā piena
290 g piena (3.2%)
95 g saldā krējuma (35%)
60 g cukura
8 g kukurūzas cietes
Sīrupam:
40 g cukura
40 g piena
Gatavošana:1. Sīrupam paredzēto cukuru izkausēt kausiņā uz lielas uguns, kamēr izveidosies brūna karamele, pievienot uzsildītu pienu, apmaisīt. Vārīt, apmaisot, kamēr konsistence kā kondensētam pienam (pāris minūtes).
2.Savienot sauso pienu, cukuru, dažas karotes piena, kamēr masa viendabīga. Pievienot brulē sīrupu un pārpalikušo pienu (atstājiet dažas karotes cietes atšķaidīšanai). Izkāst.
3.Piena maisījumu uzkarsēt, kad sāks vārīties, pievienot pienā atšķaidīto cieti, maisīt. Vārīt pārīs minūtes. Atdesēt, pārklājot ar pārtiks plēvi.
4.Saputot saldo krējumu, akurāti pievienot visam pārējam, likt saldējuma mašīnā.
Komentāri:
Saldais krējums man bija 10%, tādēļ neputoju, pielēju klāt atdzesētai masai.
Visu vēlreiz izkāsu, ielēju konteinerī ar vāku un liku saldētavā. Ik pēc pusstundas rūpīgi apmaisīju. Diemžēl, aptrūkās laika pabeigt procesu un tāpēc pussasalušu lēju saldējuma formiņās un gāju gulēt:)
Iespaidi: ļoti labs saldējums- ne pārāk trekns, ne pārāk salds, nav jāņemas ar olu dzeltenumiem. Bērns teica, ka garšīgāku nav ēdis nekad:)
Process vienkāršs, it īpaši ja viss nepieciešamais sagatavots un pa rokai. Sanāk 6 saldējumi formiņās.

sarunas par priekiem

2011-08-02T11:17:00.000+02:00

ir tapis kārtējais bloga atvasinājums- sarunas par priekiem.
Diemžēl, šī platforma neļauj uzlikt iesākuma ierakstu augšā, lai vienmēr rēgotos (vai arī es neprotu?), tādēļ skaidrojums jāmeklē manuāli pirmajā ierakstā.
Tiksimies tur!

gailenes un saldējums

2011-08-01T15:33:00.002+02:00

kā jau visiem apkārtējiem šinī laikā:)
Nokļuva man rokās pēdējais "Santas" numurs- ne pārāk interesants kopumā, taču ar dažām ļoti pievilcīgām receptēm. Pievilcīgas tās padara gan vienkāršība, gan pavārs Ēriks Dreibants, kurš man liekas ļoti simpātisks cilvēks.
Žurnāla man pašlaik pa rokai nav, taču mēģināšu maksimāli pieturēties pie receptes. Tur šī bija piedeva butei, manā gadījumā- patstāvīgas pusdienas.

Gailenes ar zaļiem zirnīšiem un tumiānu

Vajag:
gailenes
zaļie zirnīši
svaigs timiāns
sāls, melnie pipari
olīveļļa un nedaudz sviesta
Gatavošana:
Uzkarsēt pannā olīveļļu ar nedaudz sviesta, likt timiāna lapiņas, sāli, piparus, gailenes, zirnīšus. Cept 5 minūtes, lai nezaudētu kraukšķīgumu.
Komentāri: zirnīši man bija saldētie (iepriekš atsaldēju), gailenes neaudz pavārīju, jo tās bija pašrocīgi lasītas Saulkrastos, bet sēņotāja es neesmu pietiekami edvancēta, lai droši ēstu.
Ļoti ātri, garšīgi, smažīgi. Zaļie zirnīši gan nav mani mīļākie dārzeņi- pārāk saldi, taču pipari līdsvaro.

Banānu saldējums

Tas derēs tikai un vienīgi lieliem banānu faniem, jo banānu garša no sasaldēšanas dubultojas.
Gatavošanas tehnoloģija- tradicionāla. Samalt un sasaldēt formiņās. Glīta krāsa sanāk, kā redzams. Man tas bija variants utilizēt banānu pirms prombraukšanas. Šāda banāngaršas intensitāte man neder, taču, jāsaka, ļoti labs variants uzglabāt nevajadzīgus banānus. Noņem no kociņa un liec klāt mafinu mīklai, piemēram. Var arī bez kociņiem saldēt:)

neliela pauze

2011-07-20T17:58:00.000+02:00

dodos uz vasarnīcu, novēlu jums sajust karstumā kaut ko ļoti vasarīgu un labu!
un dzeriet ūdeni (arī tādēļ, ka tas skaisti izskatās ar citronu, mētrām, ogām un gurķiem)!

it kā saldējums karstai dienai

2011-07-19T20:55:00.002+02:00

Meteo.lv sola karstumu un es gatavojos savlaicīgi. Šogad sanāk īpaši daudz lasīt par saldējumu sastāvu un esmu jau sasniegusi stadiju, kad neļauju bērnam pirkt dažus eeeee izstrādājumus. Nojaušu, ka šāda rīcība varētu izskatīties maniakāli, taču vienmēr ir izvēle- domāt, ka labi vecāki ir tie, kas ļauj bērnam Tio-bez-piena vai arī tie, kuri dara pretēji. Man tik ļoti riebjas doma, ka viņš ēd saputotus taukus, ka ļaujos otrai pozīcijai:)
Mājās esmu taisījusi saldējumu vairākkārt un tas vienmēr ir ļoti garšīgs, taču bez saldējuma mašīnas process ir samērā laikietilpīgs- tā apmaisīšana, un tas mani parasti attur. Laikietilpība gan izpaužas kā nepieciešamība sekot procesam- nezinu, vai kondensētā piena vārīšanu var uzskatīt par īpaši laik- un darbietilpīgu procesu? Nu, jebkurā gadījumā, man pašai gandrīz negaršo saldējums:)
Taču man ļoti garšo šis te. Konsistence sanāk tāda, kā sorbetam, tikai gluda. Respektīvi, var kost, nevis grauzt:) Pagatavojams elemetāri un zibenīgi, daži komentāri:
1. Saldēt var jebko un jebkādās kombinācijās. Samaltas ogas, augļus, noteikti arī pievienojot jogurtu (pamēģināšu nākamreiz), garšvielas, riekstus un tml.
2. Vajag formiņas. Līdz šim man bija Ikea, ap 2 latiem, taču nedaudz par dziļu, bērns nepaguva apēst, kamēr kusa. Pagājušajā nedēļā Rimi pa 49 santīmiem uzradās formiņas 4 saldējumiem, nopirku vairākus komplektus un tie ir perfekti (nesen viena Tupperware-atkarīgā man jusmīgi rādīja tādas formiņas pa 12 latiem:)
3. Augļi un ogas ir jāsamaļ kārtīgi, es darbinu blenderi kādas 2 minūtes.
4. Kauliņi. Varbūt kādam garšo, taču es tos likvidēju. Kad samaļu, teiksim, jāņogas, masu pārleju sietā un maisu to ar karoti, kamēr visa izsūcas cauri, atstājot sietā lieko. Lieko var utilizēt morsos-dzērienos.
5.Sula, nevis biezenis- pārvēršas par ledus gabalu, nevis sorberu, brīdinu.
6.Apdeits. Lai izņemtu saldējumu no formiņas, tā jāpatur karstā ūdenī aptuveni 5 sekundes!
Nu tā, tas arī viss.

Šis ir mellēņu un persiku. Aptuveni pusglāze melleņu un 2 nomizoti negaršīgi persiki (var pievienot, piemēram, kardamonu). Katram pielikta 1 ĒK cukura pirms malšanas. Caur sietu nelaidu, melleņu kauliņi netraucē.

Šie ir jāņogu (sarkanās, dzeltenās), persiku un upeņu. Pēc katras kārtas iepauzēju uz 10 minūtēm, lai nedaudz sasalst. Cukura vajag vairāk, nekā iepriekšējā.

ne par ēdienu

2011-07-18T21:18:00.005+02:00

Par ēdienu būs rīt.
Bet šodien- par Positivus'u. Pēc kura es guļu jau otro diennakti, jo tas ir vienīgais veids atпriezties pie realitātes ne pārāk traumējošā veidā.
Muzikālajā ziņā interesantākais festivāls no pieciem, kaut arī joprojām samērā daudz akustisko ģitāru un vijoļu:) un arī neesmu vairs vecumā, kad klausās Hurts:)Vispār jau vairs pat neatceros šādu vecumu, kad var ar baudu klausīties kaut ko tādu:)
Taču man ir vismaz viens jauns iespaids- Yoav un man ir milzīgs veciespaids... nostaļģiskais iespaids... mūžīgo vērtību iespaids- protams, ka James. Jāsaka, tas bija viens no labākajiem koncertiem, ko dzīvē esmu apmeklējusi, kad uz skatuves ir nevis vienkārši augstas klases profesionālis, bet cilvēks, kuram pašam ir jautri un viss patīk.
Tas gan nav ieraksts no koncerta, vēl nav labu youtub'ā.

Ir vēl iespaidi, par tiem uzrakstīšu vēlāk.
Un man ir daži iespaidi par ēdināšanas iestādēm (jā-jā)
7. Turkebab (ceru, ka pareizi uzrakstīju, pārbaudīšu, kad redzēšu). Nu ļoti labs fastfūds! Demonstrēja tādu veiklību, ēdiena kvalitāti un laipnību, it kā nebūtu milzu pūlis, bet ēstuve Vecrīgā (cik saprotu- pretī universālveikalam, Vaļņu ielā). Kebabs (ap 3 Ls)- ļoti garšīgs. Draugi, kuri apmeklē regulāri, zināja teikt, ka tieši šāda garša, atsaucība un t.t. ir vienmēr.

8. Idille- nezinu, kas tas bija, tas vēl jānoskaidro, jo ar šādu nosaukumu un logo tīmeklī atradu tikai eko-veikalu Birznieka-Upīša ielā. Izcils ēdiens, izcili zēni pie letes, ļoti draudzīgas cenas. Veģetārais burgers ar kazas sieru bija fantastisks.
Apdeits: šos burgerus gatavo http://www.ecocatering.lv/ stendā, tirdziņos Kalnciema ielā un Berga bazarā. Gan dārgāki, nekā Positivus'ā, bet nu ir tā vērts.

9. Rakari. Diemžēl man ir slinkums un nespēju vēl nokoncentrēties, lai uzrakstītu izvērsti, bet nu tomēr nedaudz. Kopš pagājušā gada nekas nav mainījies- briesmīgākās brokastis manā mūžā- nevar teikt, ka superdaudz, taču viesnīcās esmu dzīvojusi gana, salīdzināt varu. Nekas, nekur, nekad nevar pat līdzās stāvēt. Cilvēki rupji un ciniski izmanto to, ka viņiem nav nekādas konkurences. Mēs dzīvojām ļoti dārgā numurā (absolūti nemotivēti- koka mājā bez skaņas izolācijas un kaut kādām ekstrām) un brokastis- jūlijā, Latvijā, laukos!.. nu, to nevar aprakstīt. No mūsu 4 neizlutinātu cilvēku kompānijas ēst putru nespēja neviens un arī atkost tehnoloģiju, kas ļauj pārvērst auzu pārslas par līmi neviens nespēja. Sortimentā bija vēl omlete (centrādī citā laikā- 2,80 Ls- tātad, kā Osirisā vai Tinto:))- sveiciens no bērnudārza, tādi ūdeņaini klucīši. Vai arī brokastu plate, uz kuras tika pa 2-3 šķēlēm eksponēti "vecie" garie gurķi, apkaltis nenosakāms siers, izkususi kūpinātā desa, pārlieta ar majonēzi vārīta ola un no tālās Holandes atceļojis tomāts. Ak jā, vēl viens dzēriens- vai nu kafija, vai nu ūdens. Pie letes tradicionāli skolnieki, kas pat teorētiski netiek galā ar to, ka Rakari festivāla laikā ir pilni un acīs viņām ir šausmas un papildus kafijas pasūtījums izraisa tāda mēroga sastrēgumu, ka riskēt neieteiktu nevienam.

episkais ceļojums

2011-07-13T21:22:00.000+02:00

Man šodien pēdējā diena pirms bērna atbraukšanas un to tika izlemts izmantot vērienīgam cēļojumam cauri pilsētai. Nu, uzsākot to, es nezināju, ka būs vērienīgs:) Šis ceļojums papildinās manu jauno etiķeti ar 4 ierakstiem, galvenokārt pretrunīgiem.
Tātad. Šodien vajadzības bija savadākas- ne kafija ar bulku, bet dzirkstošais ar kaut ko mazu-ēdamu un kādu skatu vai vasaras sajūtu vai kaut ko tamlīdzīgu. Un devāmies mēs ceļā. Labi, ka pirms tam tālredzīgi apēdām polārmaizes (mana vājība) Narvesen'ā.
3. Ar dievu, Meta cafe:(
Mēs gājām cauri tirgum, kurā, protams, šinī laikā ir neaprakstāma pārpilnība un tas bija tik vasarīgi un finālā Spīķeros bija jāgaida Meta cafe ar savu burvīgo telpu, mūziku un kaut ko ēdamu. Taču finālā mūs sagaidīja atziņa, ka šajā pilsētā kaut kas labs izdzīvo tik reti, ka laikam vairs nemaz nav lietderīgi atkal skumt. Nav vairs brīnumainās gaišpelēkās telpas ar grāmatu plauktiem. It kā izmaiņu nav daudz- vienādi melnas plastmasas krēsli pēlēko-mīksto vietā, vienādas glāzes uz melniem paliktņiem uz galdiem. Minimālas izmaiņas un tas viss tagad atgādina veikala Alan deko ekspozīciju. Un it kā pat pārāk laipnas sievietes kolektīvi stāstīja par "zupiņu", "interesantiem salātiņiem" un tml. (es noteikti piederu pie tiem, kurus diminutīvi var atvairīt no jebkā), taču nekādu cerību. Bija jādodas tālāk.
4. "Dorians Grejs" uz AB dambja.
Neatlaidīgi vēloties iegūt Skatus, Iespaidus un, galu galā, ēdienu, devāmies uz AB dambi. Un atkal vilšanās. Jā, es zinu, ka šī vieta pašlaik ir topā un tai tiek piedēvētas visādas brīnumainas īpašības, iekļaujoties mūsu pilsētas nevienkāršajā vidē. Taču, kā jau rakstīju, esmu ļoti piekasīga. Un tādēļ vilšanās nebija liela, taču tomēr bija. Gan tāda grūti definējama. Man nepatika veids, kādā šī pēc skata buržuāziska vieta ar lavandas podiem tika iekļauta samērā kroplā AB dambja vidē (kuru vēl ievērojami kroplāku padara smilšu pilsētiņa aiz polietilēna žoga). Skats- nu jā, protams, klasiskais... taču tajā visā pavisam nebija nekādu svētku. Restorāna iekšējā telpā valdīja noliktavas nekārtība (kas liek šaubīties par to, kādā vidē un cik profesionāli tiek gatavots ēdiens), uzbāzīga franču mūzika, "Lāčplēša" alus reklāma uz saulessargiem, ēdienkarte uz saburzītām un notraipītām (taču modīgi resaiklotā papīra) lapām... Manā uztverē tas viss nesaskan. It kā kāds paņēma visai triviālu un pieklājīgu vietu un mākslīgi ieinstalēja vietā, kuras vienīgais bonuss ir Vecrīgas siluets, kas man, personīgi, ir vienaldzīgs- nesalīdzināt ar urbāno skaistumu "Ostas skatos". Nu tā. Ēdienkarte samērā smalka, viss ok. Domāju, ka cilvēki, kurus vide neinteresē (tādus pazīstu daudzus) var tur gūt ēdieniespaidus. Cenas normālas.
Un atkal kaut kāds pārrāvums asociācijās.Angļu romāns (un konkrēti Vailds)- franču mūzika- Vecrīga- "Lāčplēša" saulessargi... kaut kas nav īsti.
5. "Tinto", pie kino "Rīga". Grūts bija ceļš līdz turienei, un nogurums mūs bija pārņēmis, un karstums. Taču tur mūs tradicionāli izglāba. Pēdēja gada laikā tā ir vienīgā vieta, kur esmu bijusi regulāri un nekad tā nav likusi vilties. Burvīgi, draudzīgi viesmīļi, auksts proseco (vai kremants, ja naudas vairāk), tapas pa 55 santīmiem (īpaši ar pīļu pastēti!), galdiņi ārā, gaumīga ēdienkarte un vispār. Ir bijušas nepilnības ēdienā, ir skanējusi Tina Ternere, taču šai vietai es piedodu daudz ko. Par to, ka vienkārša un gaumīga, draudzīga un klusa un tās nolūki ir absolūti skaidri. Esmu tur bijusi ārkārtīgi grūtā brīdī, kad vajadzēja visu atbalstu, ko spēj sniegt ārpasaule- un saņēmu. Esmu tur gan pusdienojusi, gan bijusi vienās dzimšanas dienas svinībās, gan pārlieki salietojusies dzirkstošo māsas sabiedrībā, gan sēdējusi ar vienu kafijas tasi uz galda divas stundas- viss bija labi.
Cenas... zupas ap 2, deserti ap 3. Kafija dārga, labāk dzert proseco:)
6. Nu un tad spēki atgriezās un pa ceļam uz mājām nolēmām uzmest skatienu Terasei uz galerijas "Rīga" jumta. Un te nu atkal mani piemeklēja sajūsma par to, ka viss ir skaidrs. Tur ir tāds skats, ka pilnīgi loģiski ir jebkuri pārspīlējumi cenās un citas nepilnības. Nu ir tas skats īpašs. Esmu bijusi gan viesnīcas "Latvija" augšstāvā, gan Pēterbaznīcas tornī, gan "Albertā"- vienalga šis ir labākais. Skats, kurš varētu būt jebkurā pilsētā, kurā pelēki jumti, pilnīgi universāls, kaut kāda abstrakta pilsēta. Gaisīgs, skaists.Palasījām ēdienkarti. Nu, ar 5 latiem tur varētu sēdēt un baudīt vasaru. Kafija+deserts vai salāti+ūdens vai 2 proseco (krievu tulkojumā sanāca "gāzētais vīns":))
Mūzika... diemžēl ne manā gaumē, kaut kāds tehno. Apkalpošana, cik manījām, draudzīga un laipna.

ogas

2011-07-10T09:41:00.001+02:00

laiku pa laikam mani apmeklē vēlme kaut ko īpašu izcept no vasaras ogām, taču tālākais, līdz kam esmu uz šo brīdi nokļuvusi- izrakstīju vietu daudzsološu recepti. Jo ogas apēdu tīrā veidā un vispār- esmu Laimīgā Māte, kas aizsūtījusi bērnu uz 8 dienām uz nometni, kur viņam šausmīgi patīk (tātad- nekādu sirdsapziņas pārmetumu). Domāju, ka būšu ļoti aktīva šajā laikā, taču sanāca pretēji- lasu, resaikloju svārkus Positivus'am un.... hm, lasu un resaikloju:)
Tāpēc vēlmi pēc kulinārajiem iespaidiem apmierināja šāda kūka- no melleņu mafinu mīklas pirms 2 ierakstiem izcepu 2 mafinsirdis (tās ir pavisam plānas, kādu centimentru) un paglabāju tās skārda kārbā ledusskapī. Un kad radās nepieciešamība- sajaucu Rimi svaigo sieru ar nedaudz zeltainā sīrupa, pārklāju sirdi, apbēru ar ogām- sanāca ļoti vasarīgi un skaisti.

Un tad vēl deserts, jo nopirku pilnīgi neveiksmīgas zemenes. Taču sablenderējot tās ar nedaudz cukura, bija labi. Tradicionālais biezpiena vaniļas krēms un zemenes.

jauna etiķete

2011-07-09T15:57:00.000+02:00

Apnika man vienveidīgie ieraksti:) Un šodien padomāju, ka rakstīšu par saviem iespaidiem par ēdināšanas iestādēm. Tas gan prasa iepriekš dažus paskaidrojumus.
*Es reti eju kaut kur pusdienot, pārsvarā mana saskarsme ar šo jomu notiek dzerot kafiju dienas pirmajā pusē. To es daru visai regulāri. *Esmu ļoti subjektīva un šausmīgi piekasīga - ja man nepatīk. Ja patīk- piedošu ļoti daudz ko. Es varu nepievērst uzmanību apšaubāmai ēdienkartei, ja man patīk skats pa logu, interjers, vai apkalpošana, taču varu pat neskatīties uz to visu, ja man ar pirmo acu uzmetienu kut kas nepatīk (šodien tā bija). Ir mīnusi, kurus manās acīs var atsvērt noteikti plusi, taču ir tādi, kurus- neviens. *Dzīvoju un uzturos centrā:). *Mani vairāk interesē vide, nevis ēdiens.
Nu tā, lai aizsāktu ar kaut ko, šodien- divas pirmās vietas.
1. „Muffins&more”, ap stūri no bijušās „Sēnītes”, aiz vecās Ģertrūdes baznīcas. Maza, maza istabiņa, 3 galdiņi zem nojumes ārā. 95% ēdienkartes- mafini. Manā izpratnē- ideāla pilsētas vieta- ar saprotamu koncepciju, ļoti kvalitatīviem mafiniem, izcilu izvietojumu. Nekāda it kā-stilīguma (īpašnieks, cik saprotu, pārcēlies pie mums no citas valsts, tādēļ angliskais nosaukums), savas lomas pārspīlējuma un tml. Normālas meitenes aiz letes, draudzīgas. Dažreiz pie kafijas lej aukstu pienu, bet nu to var palūgt nedarīt. Mani favorīti- pilngraudu mafini ar valriekstiem un šokolādi, taču ļoti labi ir visi ar krēmu iekšā. Lielais mafins (un tas IR liels) + melna kafija- 1.80 Ls. Mazie mafini- 0,6 Ls.

2. „La Kanna” Tērbatas ielas sākumā, aptuveni pretī „Kūkotavai”. Kafejnīcu kvartāls tur veidojas, man patīk. Tātad- gājām šorīt ar māsu, meklējot- kur dzersim kafiju. Un nolēmām pamēģināt šo vietu- galdiņi uz ietves, tukšums. Man šausmīgi nepatīk tādi nosaukumi (ja īpašnieks nav francūzis, kā Kadetu gadījumā… un pat ja ir, nu cik var), bet gribēju būt toleranta:). Nesanāca. Kafejnīcā bija nu ļoti īgns viesmīlis, kuram kaut kādu iemeslu dēļ bija grūti parunāt un- ēdienkarte (ar krītu uz tāfelēm, protams)- ar drausmīgiem manierismiem- pankOki un putrrrra (ja rakstītu citur, pieliktu vemjošu ģīmīti). Ēdienkartes saturs simpātisks, cenas absolūti demokrātiskas, taču mēs gājām tālāk. Ne rakstura, ne saprotama stila, ne draudzīguma- mākslīgs veidojums.

melleņu- jogurta... it kā mafini

2011-07-08T20:48:00.000+02:00

pirmkārt, tie kaut kā pavisam pēc struktūras nav līdzīgi mafiniem... tādi ļoti sulīgi. Bet cepti mafinu formiņās, tātad mafini. Otrkārt- nevis vienkāši jogurta, bet grieķu jogurta. Grieķu jogurts ir parasta lieta krievvalodīgajās interneta receptēs, taču pie mums to neesmu redzējusi un ēdusi. Un te Stokmanā ieraudzīju 440 ml iepakojumu, pa apt.60 santīmiem. Ļoti interesanti. Nopirku. Man patika. Atšķirība ir struktūrā- gandrīz kā lauku krējumam, ļoti biezs. Treknums ap 7%, sastāvā nekā lieka. Garša kā parastajam bezpiedevu jogurtam, nu varbūt nedaudz maigāks. Es jogurtus ēdu reti, tāpēc pirku domājot par kaut kā izcepšanu.
Lūk, kas sanāca.

Vajag:
1 glāze miltu, 3/4 gl cukura, 1 pilna TK cepamā pulvera, sauja riekstu
1 liela ola, 440 ml grieķu jogurta, 1/4 gl eļļas
250 ml trauciņš melleņu
Gtavošana:
Sajakt visas sausās sastāvdaļas, atsevišķi- visas slapjās. Apvienot abus maisījumu, akurāti iemaisīt ogas. Likt formiņās (iesviestot, ja nav silikona).
Cept 180 grādos ap 40 minūtēm.
Komentāri: ātri, vienkārši, protams arī garšīgi- kā jau viss ar vasaras ogām. Man vairāk garšoja atdzisuši, melleņu garša atraisās.

persiku kūkas

2011-07-07T09:26:00.000+02:00

Recepte- С.Стаммерс "Печем без яиц"

Vajag:
50 g mīksta sviesta
100 g cukura
1 ĒK kukurūzas cietes, izšķīdināt 2 ĒK ūdens
150 g miltu
3 TK cepamā pulvera
240 ml (glāze) kubiņos sagriezta persika un nedaudz sulas
Pārkaisīšanai:
50 g sviesta, 50 g cukura, 1/4 TK kanēļa, 1/4 TK muskatrieksta, 100 g auzu pārslu
Gatavošana:
1. Pārkaisīšanai domāto sviestu katliņā saberzt ar cukuru un garšvielām. Uzkarsēt, uzvārīt, uzreizi noņemt no uguns un pievienot auzu pārslas.
2.Traukā sajaukt sviestu ar cukuru, pievienot cieti, iesijāt miltus, cepamo pulveri, sakult ar dakšu. Pievienot persikus. Ja mīkla pārāk bieza, pievienot nedaudz sulas.
3. Likt mīklu 20x30 cm cepamajā traukā, kas iesviestots un pārkaisīts ar miltiem. Virsū likt pārkaisīšanai domāto misījumu. Cept 35 minūtes 180 grādos. Atdzesēt pusstundu. Sagriezt kvadrātos un pa vienam izņemt no veidnes.
Komentāri: ļoti ātri, vienkārši. Garšīgi ar saldējumu.

zemenes tiešām iet uz beigām:)

2011-07-01T12:45:00.001+02:00

Šodien izlasīju komentāros par burvīgo Aijas zemeņu kūku (gribu tādu), ka zemenes iet uz beigām- jā, to es šodien redzēju tirgū. It kā daudz, taču samērā dārgas un cilvēki ņem tādos kvantumos, kas viennozīmīgi liecina par ievārījuma plāniem. Es šogad nevārīšu, mans gandrīz-tīnis strauji maina uzskatus par to, kas ir garšīgi- zemeņu ievārījums vairs nav. Nu, labi arī, man diez ko nepatīk jūlija karstumā vārīt ievārījumu. Turklāt joprojām garšīgi skaitās lieli jāņogu un upeņu želejas krājumi un par to ņemšanos man pienākas kompensācija- nekādu vairs ievārījumu:)
Evakuējoties uz nedēļas nogali uz vasarnīcu, atstāju mazu atgādinājumu par to, ka zemenes ar mango un vaniļas biezpiena krēmu joprojām ir izcila kombinācija.

zemeņu groziņi ar siera krēmu

2011-06-30T10:42:00.000+02:00

Pārāk karsts, lai ceptu. Nu, protams, pie groziņiem jātiek cepšanas ceļā, taču var jau nopirkt gatavos. Vai (kā to darīju ēs) izcept vēsākā dienā un uzglabāt skārda kārbā.
Krēms- saputots svaigais siers ar cukuru (apuveni 200 g un 2 ĒK attiēcīgi) un saldo krējumu (man liekas, nemaz nevajag krējumu, pārāk šķidrs un vispār pietiek ar siera garšu)

elementāra augļu-ogu kūka

2011-06-29T10:03:00.001+02:00

Elementāra tā kļūst, ja saldētavā ir smilšu mīkla. Tā vēl bija iepriekšējā porcija, tagad man ir sasaldētas 5 mīklas desiņas un jūtos ļoti aizsargāta pret negaidītām saldumvēlmēm. Un gaidītām-arī.
Šeit recepte, ja kas.
Tātad, kūka.

Vajag un gatavošana: 1/3 porcijas mīklas, ieklāt 20 cm diametra veidnē, sadurt ar dakšu. Likt cepeškrāsnī 200 grādos uz 10 minūtēm. tad uzbērt virsū ogas un augļus. Man bija 2 rabarbera kāti (nomizot, sagriezt), 1 ābols (analoģiski) un pēdējā sauja saldētu upeņu. Parziest ar krējumu (dāsni), pārkaisīt ar cukuru (dāsni). Likt 200 grādos uz kādām 20 minūtēm vai nedaudz vairāk.
Komentāri: kūka, protams, ir garšīga, taču ne pārāk dekoratīva un akurāta. Sagriezt to normālī sanāks tikai pilnībā atdzesējot (tas gadījumam, ja šādi apsvērumi jums ir būtiski).

atvaļinājuma teorija un prakse

2011-06-28T20:29:00.000+02:00

Gandrīz jebkuram strādājošam cilvēkam pienāk diena x, kad viņam sākas atvaļinājums. Manuprāt, diena x nav viennozīmīgi pozitīva parādība, taču pastāv cilvēki, kuriem atvaļinājuma fakts nerada ambivalentas un biedējošas sajūtas- jā, es pat tādus pazīstu...varbūt. Taču es pie tiem nepiederu un vairākums cilvēku man apkārt nepieder arī. Pārsvarā cilvēki ļoti gaida atvaļinājumu, taču stress un nedrošība pārvar jebkādu prieku un plānošanu, atvaļinājumam iestājoties. Jo neviens no mums nestrādā tik smagu darbu, lai ilgstoša reģenerācija būtu akūti nepieciešama. Ak jā, es aizmirsu galveno- mans atvaļinājums šogad ir precīzi 2 mēnešus garš:) Līdz ar to ir vajadzīga zināma drosme, koncentrēšanās un vēl dažas lietas, lai pamostos trešdienas rītā un saprastu, ka līdz 22.08. esmu pilnīgi, hm, brīva. Jā, ir noīrēta vasarnīca klusā vietā, ir nopirkti pāris jaunu apģērbu un dažas grāmatas, taču tas ir naivi- cerēt, ka tas viss var kā līdzēt, kad pretī ir šis milzu laika monolīts un- uzmanību!- nepieciešamība kaut ko Just. Vienīgā iespējā sākt atvaļinājumu mazāk sāpīgi, būtu kārtīgi pedzerties Jāņos kopā ar visu tautu, taču šie svētki neko priekš manis nenozīmē, dzert es negribu, piekopt kādus pagānu rituālus liekas samērā falši. Bezcerīgi, būs tik jātiek galā pašai. Un šogad es atradu veidu, kā uzsākt atvaļinājumu bez panikas, drudžainas alkohola lietošanas, šopinga vai tamlīdzīgām lietām. Es pateicu sev, ka atvaļinājuma sākumā ir jābūt vairākām dienām, kad drīkstu būt dārzenis- ne domu, ne aktivitāšu, ne saulaina garstāvokļa, ne relaksācijas, ne ilgtermiņa plānu- neko no šīm lietām nevaru uzģenerēt mākslīgi tikai tāpēc, ka atvaļinājumu grafikā ir ierakstīts, ka jāsāk priecāties. Un tas palīdzēja. Mazas darbības- iztaisīju smilšu mīklu, pabeidzu lasīt 2 grāmatas, paskatījos sen ierakstītu filmu, nopirku gurķus tirgū, sakārtoju dzīvokli pirmo reizi pa daudziem mēnešiem... nu, kaut kā tā.
Un tad tiku uz visu vasaru pie velosipēda un varēja uzsākt velosipēdistu subkultūras izpēti Saulkrastos- kur un kā un kas brauc un cik tieši tas ir patīkami. Ļoti patīkami izrādījās, ļoti. Un tagad šausmas mani ir atstājušas un var pat iedomāties, ka potenciāli jūlija koncerti varētu būt patīkami un sen jau laiks aizbraukt uz dienu uz Tallinu... varbūt:)

kartupeļu sacepums

2011-06-11T14:50:00.000+02:00

Vajag:

uz rupjas rīves sarīvētus kartupeļus, es nedauzd arī nospiežu sulu

pāris olas

krējums vai jogurts (vai arī- ak, šausmas!- majonēze)

dažādi garšaugi (man- zaļi timiāns un pētersīļi, kaltēts timiāns un baziliks), pipari (melnie, rozā, kajenas), sāls

Gatavošana:

Visu sajaukt, lit iesviestotā veidnē, cept kādu stundu 200 grādos.

Komentāri: man patīk struktūra, kāda sanāk sacepot rīvētus kartupeļus, taču pieļauju, ka tāda nebūt ne visiem varētu garšot.

raibi salāti

2011-06-11T11:21:00.001+02:00

Tas būs mans atgādinājums par to, ka dabas veltes:) ir skaistas, garšīgas, veselīgas un dažas pat jau lētas (jaunie kāposti, piemēram). Nekādu sarežģītu vai pat konkrētu recepšu- vienkārši pielietojuma varianti.

No augšas uz apakšu, no kreisās uz labo:
- daži svaigi burkāni- gan būs nepieciešama korejiešu burkāniem paredzēta rīve; zaļie loki, melnā sezama sēkliņas, daudz ķiploka, eļļa.
- salātu un spinātu lapas, redīsi, dilles, tomāti, sāls un dažādu piparu maisījums, pāris pilienu vīna etiķa.
- čeriji, mocarellas bumbiņas, daudz svaiga bazilika, pipari, grauzdētas ķirbja sēkliņas.
- mocarella, tomāti, gurķi, baziliks, rozmarīns, nedaudz eļļas, pipari.
- jaunie kāposti, sāls- pipari-etiķis, grauzdētas ķirbja sēklas, šķipsna cukura, (ideja no elena-fialka.livejournal)
- mocarella-tomāti-baziliks, sāls-pipari.

skābeņu zupa ar grūbām un lēcām

2011-05-29T18:57:00.002+02:00

Bez gariem ievadiem- visi vāra skābeņu zupas un es arī gribu:)

Vajag (2 l katlam):
pusglāze grūbu, iemērkt uz nakti, kārtīgi izskalot
pusglāze sarkano lēcu, kārtīgi izskalot
1 sīpols, sagriezt sīki
2-3 kartupeļi, nomizot-sagriezt
pusbunte spinātu- tikai lapas
skābenes... nenosvēru. Nu, daudz. Pēc apjoma- puskatls. Tātad- kādi 300 g. Tikai lapas.
sāls, pipari
krējums, vārīta ola
Gatavošana:
ieliet nedaudz vairāk par puskatlu ūdens, uzvārīt, pievienot izmērcētas grūbas. Vārīt minūtes 20, pielikt sarkanās lēcas, kartupeļus un sīpolus un vārīt vēl 10 minūtes. Sagriezt skābenes un spinātus, likt klāt, vārīt kādu minūti. Pielikt sāli-piprus, noņemt no uguns, uzlikt vāku, atstāt uz 10 minūtēm.
Komentāri: protams, ka ļoti garšīgi. Skābena zupa ar putraimiem- to var ēst caurām dienām. Var pielikt vārītu olu un krējumu. Var likt lēcu vietā rīsus vai miežus vai vēl kaut ko.

Labākās skones pasaulē

2011-05-29T09:21:00.001+02:00

Recepte- Р.Бертине, «Свой хлеб»

Vajag:
150 g sālīta sviesta (man bija parasts)
600 g kviešu miltu
150 g sīka cukura
40 g cepamā pulvera
280 g rozīņu bez kauliņiem (es nelietoju, tātad- kaltētas dzērvenes)
190 g trekna saldā krējuma
190 g piena
2 olas, sakultas ar šķipsnu sāls- pārziešanai (es vispār nepārziedu)
Gatavošana:
Uzkarsēt cepeškrāsni līdz 220 C.
Ieberzt sviestu miltos (ar pirkstiem), pievienot cukuru, cepamo pulveri un rozīnes. Visu rūpīgi sajaukt. Pievienot saldo krējumu un pienu un maisīt ar lāpstiņu, kamēr izveidosies grubuļaina masa. Nedaudz pārkaisīt ar miltiem galdu, likt mīklu. Izkārtot mīklu plakanā kvadrātā, salikt uz pusēm, atkal izkārtot, salikt pretējā virzienā un tā atkārot, kamēr sanāks nelīdzens kvadrāts. Nedaudz pārkaisīt ar miltiem apakšā un augšā, pārklāt ar drānu, atstāt vēsā vietā uz 15 min.
Pārkaisīt virsmu ar nelielu miltu daudzumu, izveltnēt mīklu 2.5-3 cm biezumā. Ar otiņu noņemt liekos miltus. Ar asu nazi sagriezt 6x6 cm kvadrātos.
Likt uz paplātes ar papīru, ne pārāk tuvu vienu otrai. Atlikumus atkal izveltnēt un sagriezt.
Pārziest ar olu, ļaut nedaudz nožūt, pārziest vēlreiz. Samazināt cepeškrāsns temperatūru līdz 200 un cept skones 20 minūtes, kamēr kuplas un zeltainas.
Komentāri: šīs ir izcilas. Pavisam nediētiskas, taču krēmīgas, smaržīgas un ideālas.

vārdadienas torte

2011-05-26T19:03:00.000+02:00

Manam bērnam dzimšanas diena ir dziļā vasarā, kad pilsētā nav neviena drauga un vispār ir karstums. Es pati esmu nodzīvojusi visus skolas gadus šādā situācijā, tāpēc pilnīgi skaidrs, ka netaisnība jālabo. Par laimi, viņam maijā ir vārdadiena. Un tagad jau visi draugi ir pieraduši, ka tā ir tāda dzimšanas diena, kad nemainās vecums:) Nu, viņa draugi nav latvieši, vārdadienas svinēšana viņiem nav pašsaprotama. Nu labi, nav svarīgi. Fakts ir tāds, ka svētdien pirms nedēļas notika ikgadējie svētki un, jāsaka, es nostaļģiski atceros laikus, kad nāca kādi 6-7 pirmklasnieki. Desmitgadīgi jaunieši- tas IR iespaidīgi:) Turklāt visas klasesbiedru dzimšanas dienas vairs netiek svinētas mājās un arī es klusībā cerēju uz šādu iespēju, neskatoties uz to, ka tas būtu pārāk dārgi. Bet nē. Mājās ir jautrāk un arī laika ierobežojumu nav. Njā.
Jāsaka, iepriekšējos gados es ļoti daudz ņēmos ap galdu, izdomajot nez kādus bērniem paredzētus ēdienus Šogad mani uzskati ir krasi mainījušies. Stundām gatavot ir vērts pieaugušo dēļ, kas sēdēs-baudīs pie vīna pudeles. Desmitgadīgi bērni spēj grauzt dzelzs armatūru un iznīcināt labības laukus.
Tāpēc es atstiepu milzu daudzumus cepumu, siera standziņu, siera bumbiņu un citu apšaubāmu lietu un nolēmu, ka gatavošu ikai un vienīgi torti, jo tā ir simboliska lieta.
Torti vajadzēja bez šokolādes un riekstiem. Saņēmu nepārprotamu mājienu, ka tai jābūt medus tortei.
Izveltnēt miljons slāņu es arī negribēju, tāpēc tieši šī recepte.
Relatīvi ļoti ātra.

Medus torte

Recepte- Tata, cookschool.ru
Vajag:
4 olas
1 gl cukura
1 gl medus*
2 strīķētas TK sodas, dzēst ar etiķi
4 gl miltu
Krēmam:
1 l krējuma (trekna)
4 ĒK cukura
vaniļa
Pārklāšanai**:
250 ml saldā krējuma
1 paciņa krējuma stindinātāja***
cukurs pēc garšas
zemenes vai kas cits
*receptē figurē mākslīgais medus, tādēļ iesaku pusi aizvietot ar zeltaino cukura sīrupu
**var ar šokolādes glazūru vai ar samaltiem biskvīt atgriezumiem
***nopērkams lēti tur, kur želatīns un tml.
Gatavošana:
Sakult olas ar mikseri, kamer apjoms dubultojas. Turpinot kult, pievienot cukuru, medu. Tad sodu, dzēstu ar etiķi. Tad pakāpeniski miltus. Mikseri drīz nomainīs karote, mīkla kļūs bieza. Tad no šī mīklas daudzuma izcept 4 biskvītus. Iesviestot veidni (man-26 cm, ar noņemamu malu), pārkaisīt ar miltiem. Ar karoti likt 1/4 mīklas, izlīdzināt. Cept 220 grādos ap 7 minūtēm- var redzēt pēc krāsas, tai jābūt samērā tumšai. Nedaudz atdzesēt, pārgriezt katru uz pusēm gareniski.
Kad pilnībā atdzisīs, sakult krējumu ar cukuru un vaniļu un smērēt katru slāni. Var, protams, mērcētas melnplūmes vai jāņogu želejas slāni. Likt uz nakti ledusskapī, labāk zem neliela sloga. No rīta noformēt.
Komentāri:
Ļoti vienkāršs process, bez mazākās aizķeršanās. Pat pie cepamās formas nepielipa:)
Laba torte, garšīga un ĻOTI liela. Bērniem garšoja, pieaugušiem- arī. Biskvīts, protams, piesūcās ar krēmu pilnībā- tas ir garšīgi, bet ja vajag torti ar strikti nodalītiem mīklas un krēma slāņiem- šī nederēs. Taču vienkārša, salīdzinoši liesa, ātra un garšo bērniem.

vienkārši siera mafini un vēl vienkāršāki salāti

2011-05-23T19:58:00.002+02:00

Es zinu ģimenes, kurās pieņemts ārkārtīgi daudzveidot savu ēdienu- neatkārtot pat 2 dienas no vietas. Pilnīgi skaidrs, ka tas man būtu īsākais ceļš ja ne sajukt prātā, tad noteikti iegūt lielu naidu pret ēst gatavošanu. Jo daudzveidīgi es to daru sava prieka pēc, bet visos pārējos gadījumos mums ir monoēdiens nedēļām. Ģimenes tradīcija- mans tēvs jau gadus 40 brokastīs ēd rupjmaizi ar biezpienu. Pārējie ne labāki:) Un es ticu, ka trīs dienas- makaroni ar sieru, trīs dienas- ceptas olas ir ok vakariņas mazam zēnam, ja klāt pievieno pietiekami daudz graužamo sezonālo dārzeņu. Nekas pagaidām neliek domāt, ka kļūdos. Es saprotu, ka vismaz gadu neesmu darba dienā brokastīs ēdusi neko, izņemot 2-3 siermaizes. Un tā tālāk. Tas man dod sajūtu, ka šai dzīves jomai varu pievērst tieši tik daudz uzmanības, cik gribu. Pašlaik- ļoti, ļoti maz. Kāpēc šis ievads? (nu, neskaitot to, ka varu te izvērsties netraucēti:). Tāpēc, ka esmu atklājusi jauno kāpostu burvību un kā jebkurš neofīts vēlos nest savu jauno mācību tautās. Jo- varat neticēt- līdz šim nekad nebiju ēdusi svaigu jauno kāpostu salātus. Uz doto brīdi ēdu tos 1-2 reizes dienā nu jau aptuveni trīs nedēļas. Un neapnīk, kā jau atkarība.
Tātad, Jauno kāpostu salāti ar citiem dārzeņiem

Vajag:
1/4 nelielas galviņas jauno kāpostu, sagriezt ļoti plāni (kā latviski apzīmē šo darbību? krieviski tas būtu шинковать)
5-6 čerija tomātiņi (jā-jā, es zinu, ka vietējo vēl nav, taču mana reliģija ļauj ēst tos maijā, kad Izraēlā jau ir entā raža), pārgriezt uz pusēm. Var arī parasto, lielo tomātu sagriezt mazos gabaliņos.
1/3 garā gurķa, nomizot, sagriezt
zaļumi- pētersīļi, dilles
var arī vairākus redīsus vai kādu salātu vai spinātu lapu
šķipsna rupjās sāls, man- ar kaltētiem garšaugiem un pipariem
1 ĒK eļļas
Gatavošana: visu sajaukt.
Komentāri: izcili. It īpaši kāpostu un tomātu kombinācija.

Mafiniem nav nekāda sakara ar salātiem, es tos pat kopā neēdu. Vienkārši ledusskapī bija daži mikroskopiski siera gabalu pārpalikumi, bet ēdiena neizmešana ir viena no manām interesēm.

Vajag (11 nelieliem):
160 g miltu
1 TK cepamā pulvera
100 g rīvēta siera
160 g jogurta bez piedevām
2 olas
60 g kausētā siera
sēkliņas pārkaisīšanai (tās es neskaitu pie sausajiem un slapjajiem)
Gatavošana:
Uzkarsēt cepeskrāsni līdz 185 C.
Sajaukt visas sausās sastāvdaļas. Atsevišķi sajaukt visas slapjās. Akurāti sajaukt pirmo ar otro, kamēr nav sausu miltu. Likt silikona formiņās (vai iesviestotās citās). Pārkaisīt ar sēkliņām. Cept aptuveni 30 minūtes, kamēr skaista zeltaini-brūna krāsa.
Komentāri: karsti un silti- ļoti garšīgi, otrai dienai atstāt nav vērts. Neiesaku arī utilizēt tajos zilo sieru.

Tabuli (تبولة)

2011-05-19T18:59:00.003+02:00

Svētdien nejauši iegāju BB zaļajā tirdziņā- ceru, ka tirdziņa pieticība ir tikai uz laiku. Taču bija milzīgas buntes svaigu piparmētru, nedārgas lauku vistu olas un samērā dārgs, bet garšīgs Vītolbergas siers.Neko man tur īpaši nevajadzēja, taču nopirku piparmētru pušķi- ļoti skaistas bija. Mohito es nedzeru, tāpēc nākas katru dienu ēst tabuli.
Esmu redzējusi dažādus variantus, kā raksta šī ēdiena nosaukumu- tabuli, tabule, tabuleh. Un arī samērā dažādus gatavošanas veidus- galvenokārt tie atšķiras ar dažām sastāvdaļām (ir vai nav sīpoli, gurķi, paprika, olīvas) un proporcijām. Libānā tabuli taisa no bulgura un tā ir būtiski mazāk, nekā zaļumu, Sīrijā vai Jordānijā ir citas receptes.
Es esmu taisījusi gan no kuskusa, gan bulgura, gan ar kaut kādiem ingredientiem, gan bez. Visi varianti garšīgi.

Šim vajadzēja:
3-4 ĒK rupja bulgura, izvārīt kā teikts instrukcijā
1 liels tomāts, sagriezt nelielos kubiņos (ja nav slinkums, var noņemt mizu)
liela bunte svaigu piparmētru- noņemt lapiņas un tās sakapāt
nedaudz mazāka pētersīļu bunte, izdarīt to pašu
pusgurķis, nomizot un sagriezt nelielos kubiņos
puscitrona sula
sāls, olīveļļa, pipari
Gatavošana:
Izvārītu bulguru nokāst, pievienot 1-2 ĒK olīveļļas, samaisīt. Pievienot visu pārējo, likt ledusskapī uz pāris stundām.
Komentāri: man tas ir viens no mīļākiem vasaras ēdieniem- ļoti ātrs, viegls, garšīgs un var ēst trīs reizes dienā.

Ķiploku pupiņas ar garšaugiem

2011-05-07T18:19:00.000+02:00

Manam bērnam prieki- veikalā uzradušies jaunie ķiploki- tie gan ir no Ēģiptes, taču mani tas tomēr mazāk mulsina, nekā ķīniešu- Ēģiptē maija raža liekas pašsaprotama. Ķiploki ir lieli, sulīgi un smaržīgi. Lieku tos pie visiem ēdieniem, kur tikai iespējams:)
Šīs pupiņas ir ļoti, ļoti vienkāršs ēdiens un to noslēpums ir tikai lielā ķiploku daudzumā.

Vajag:

vārītas baltās pupiņas (aptuveni 2 glāzes, proti 1 gl pirms vārīšanas. Protams var arī konservētās)

2-3 burkāni, sagriezti sīkos kubiņos

1 paprika, sagriezta sīkos kubiņos

pusgalviņa ķiploku, nomizoti, sakapāti

4-5 ĒK tomātu pastas bez jebkādām piedevām

malta saldā paprika (liela TK), malta asā paprika (liela šķipsna), sāls

sakapāti zaļumi- pētersīļi, timiāns, rozmarīns, baziliks, piparmētras- kopā 2-3 ĒK

1 ĒK eļļas

Gatavošana:

Katlā uzkarsēt eļļu, viegli apcept ķiplokus, pievienot tomātu pastu un pusglāzi ūdens. Piebērt burkānus, papriku, maltu papriku. Sautēt zem vāka 20 minūtes. Pievienot pupiņas, sāli, sautēt vēl kādas 10 minūtes. Pārkaisīt ar zaļumiem, atstāt zem vāka uz dažām minūtēm. Gatavs.

Komentāri: Viegls, ātrs un garšīgs sautējums. Jo vairāk zaļumu, jo labāks.

Citrona-mandeļu kekss

2011-05-05T16:48:00.001+02:00

Recepte no mana mīļotā bloga lapatissiere.livejournal.com. Ne pirmo reizi bezmērķīgi klikšķinot sarakstus pie rīta kafijas un jau mēnesi negatavojot neko, ieskatos tajā- un atdzīvojos.
Man šī likās ļoti neparasta recepte- ūdens kā pamata šķidrums, bez olām, maz eļļas. Domāju, ka būs kā jebkurš produkts no manas grāmatas "Cepam bez olām" (samērā tradicionāls, samērā sauss), taču nekā tamlīdzīga.

Vajag (mazai veidnei, apt.20 cm diametrā)
150 g miltu
50 g maltu mandeļu
0,5 TK sodas
0.5 TK sāls
200 g cukura*
puscitrona malta miza un sula
1 TK mandeļu ekstrakta (vai daži pilieni esences)
80 ml eļļas (neitrālas- vīnogu vai tml.)
150 ml auksta ūdens
mandeļu skaidiņas pārkaisīšanai
Gatavošana:
Traukā sajaukt miltusm mandeles, sodu, cukuru, sāli.
Sausā maisījumā pēc kārtas ieliet citrona sulu ar mizu, mandeļu ekstraktu, eļļu, ūdeni. Samaisīt, kamēr mīkla viendabīga. Liet iesvistotā vednē**, pārklaisīt ar mandeļu skaidiņām, cept 175 C 30-40 minūtes***, gatavību pārbaudīt keksa vidū ar koka iesmiņu.
Komentāri:
*jā-jā, liekas, ka vajadzētu samazināt, taču nedariet tā, šī bloga receptēs visām proporcijām ir nozīme.
** es ieklāju cepamo papīru, nebija sviesta.
***es cepu gandrīz stundu, atkarīgs no krāsns.
Man ļoti garšoja. Vairāk atgādina austrumu saldumus, nevis keksu. Mitrs, silīgs, ļoti smaržīgs. Sajūta ir tāda, ka sastāvā riekstu trīsreiz vairāk, kā jau austrumu saldumiem pienākas. Bērns neēda, teica- pārāk jūt citronu, bet man likās perfekts. Trīs dienas priecājos.
Kekss ir samērā trausls, tas nav līdzi ņemamais. Man arī garšoja iedrupināt to traukā, pielikt Rimi vaniļas biezpiena krēmu- ļoti labs deserts.

tomātu-putraimu zupa

2011-04-25T19:33:00.001+02:00

mana apņemšanās gatavot pēc grāmatām kaut kā aprīlī neīstenojās:) Tai vietā apguvu filmu vilkšanu no tīmekļa plašumiem un tāpēc interese par gatavošanu uz laiku izzuda. Nu par tādu koncentrētu un mērķtiecīgu.
Bet kaut kas ir jāēd, vēl jo vairāk, kad ir skaists pavasaris un spīd saule. Tādēļ- diētiska un jauka zupa.

Vajag (2 l katlam)
4 palieli burkāni, sarīvēt uz rupjas rīves
2 mazās kārbas tomātu savā sulā, bez mizas*
izvārīti rīsi (vai grūbas, bulgurs)**
sāls, svaigi malti pipari, muskatrieksts
3-4 ĒK sakapātu pētersīļu
jebkuri zaļumi pārkaisīšanai šķīvī
Gatavošana:
Katlā ieliet puslitru ūdens, iebert rīvētos burkānus. Vārīt kādas 10 minūtes, tad pielikt tomātus ar visu sulu un pētersīļus. Vārīt vēl 15 minūtes, pasālīt, pārkaisīt ar pipariem (dāsni), pierīvēt trešdaļu muskatrieksta, pielikt putraimus. Šķīvī pārkaisīt ar jebkuriem zaļumiem (man bija pa dažām lapiņām gan baziliks un rozmarīns, gan timiāns un piprmētras- visi labi der).
*man personīgi negaršo tomātu gabali zupā, tāpēc pirms likšanas katlā sasmalcināju ar blenderi.
** es liku gan rīsus, gan grūbas un labi daudz.
Komentāri: ātra, garšīga un veselīga zupa.

Andreja Granta izstāde

2011-04-19T07:59:00.000+02:00

it kā jau ir nepieklājīgi rakstīt par tāda mēroga lietām, taču no savas pieredzes konstatēju, ka neskatoties tv un presi, nestaigājot pa Valdemāra ielu- man nebūtu izredžu uzzināt.
LMM līdz pat maija beigām ir fotogrāfa A.Granta izstāde. Milzīga! (pat pārāk) Diemžēl esmu pilnīga diletante fotogrāfijā un spriest spēju tikai līmenī "patīk-nepatīk", tādēļ labāk palasiet kompetentākus cilvēkus. Taču izstāde ir ārkārtīgi iespaidīga. Tikai uz mani tā atstāja tādu iespaidu (par kuru it kā sākumā nekas neliecināja, jo nav jau nekāda dramatisma vai specefektu tajās fotogrāfijās), ka pusceļā ap zāli man jau kājas ļima. Un visa tālākā diena pagāja pusmiglā. Ārkārtīgi spēcīga hipnotiskā iedarbība ir fotogrāfijām, fakts:)

šokolādes kartupelis

2011-04-10T09:14:00.000+02:00

gribēju painteresēties, kā šīs kūciņas tradicionāli sauc Rīgā, taču aizmirsu. Tur, kur es uzaugu, tās sauca par kartupeli, шоколадная картошка- dīvainā pretrunā ar realitāti, kurā kūka bija mazs lācītis ar sviesta krēma piciņu uz vēdera.Šausmīgi garšīga, protams. Man nav ilūziju, ka to garšu var kaut kā panākt, taču vismaz ideju izmantot:)
Kādreiz taisīju, utilizējot neizdevušos biskvītu, šoreiz- no cepumiem.
Recepte- "Книга Гастронома. Про шоколад", 74.lpp.

Vajag:
250 g biskvīta cepumu (man- Selga ar īru krēmu)
100 g lazdu riekstu (man- graudzētas mandeles)
75 g sviesta
1/2 gl piena
2 ĒK kakao pulvera*
2 ĒK pudercukura
šķipsna sāls- receptē tās nav, bet es vienmēr lieku tur, kur šokolāde
*uzskatu, ka daudzi saldumi neizdodas, jo mūsdienās kakao ir attaukots, sterilizēts un vēl velns sazina kāds. Varat- iztērējiet naudu sveramajam, no Asara ielas garšvielu veikala, nē- tirgū var nopirkt Krievijas kakao, tas ir labāks, nekā poļu.
Gatavošana (atstāstu saviem vārdiem):
Samalt cepumus un riekstus. Pūdercukuru sajaukt ar kakao un sāli. Uzvārīt pienu, pieliet pūdercukura un kakao maisījumam, samaisīt, pievienot sviestu, samaisīt, atdzesēt. Sajaukt ar cepumiem un riekstiem- piena daudzums var būtiski atšķirtes no receptē norādīta, lejiet pamazām, visticamāk tik daudz nevajadzēs! Kā tikai sanāk mitra mīkla, kas turas kopā- velt bumbiņas, apviļāt kakao un riekstu maisījumā, likt ledusskapī uz pusstundu (vai nakti- manā gadījumā). Pirms ēšanas paturēt 15 min. istabas temperatūrā.
Komentāri: protams, nekādas līdzības, neteikšu arī, ka tas ir pārdabiski garšīgi, taču ja vakarā ir slinkums cept un no saldumiem vien selgas paka uz galda- laba lieta pie rīta kafijas. Gadījumā, ja jūs piekrītat man, ka brokastis bez saldumiem nav ēšanas vērtas:)
Ak jā, var pievienot pāris karotes alkohola, ja tās nav bērniem domātas.
Un nedaudz par grāmatu.

No šīm te vienādajām, ar nosaukumu "par..." man par šokolādi patīk vislabāk- varbūt gan tikai tāpēc, ka nopirku to pirms gadiem un ļoti ar to toreiz priecājos. Ja tēma principā ir aktuāla, to ir vērts izmantot. Es teiktu, ka ikdienas receptes tajā nav pārāk interesantas, taču ir daudz īpašu recepšu- nedaudz sarežģītāku. Ļoti detalizēts darbību apraksts, taču neiesaku pavisam nepieredzējušiem cilvēkiem, "Gastronoma" receptes ir slavenas ar neprecizitātēm, jābūt modram.

Галушки

2011-04-03T16:32:00.000+02:00

Pienācis jauns mēnesis un man ir ideja par to, ko es varētu gatavot aprīlī. Internets ir neizsmeļams un lielisks iedvesmas avots, taču man ir vainas apziņa savu pavārgrāmatu un žurnālu priekšā:) No divām grāmatām esmu gatavojusi pa vienai lietai, no vienas- neko, ir tādas, no kurām tikai dažas...par žurnāliem pat nerunāju. Tos vairs arī nepērku, taču vecos nemetu ārā. Nu, tātad- aprīlī viss jaunais, ko gatavošu, būs no žurnāliem un grāmatām.
Taču par galuškām. Tas vēl nebūs tēmas aizsākums, esmu tās vairākkārt gatavojusi.
Man liekas, pēc būtības tas pats, kas klimpas, slinkie vareņiki, ņjoki (jeb dīvainā transkripcijā gnoči:)- jo tā to raksta) un t.t. un tml. Mēdz būt biezpiena, miltu, kartupeļu, ķirbja un vēl kaut kādi, par kuriem es nezinu. Šādā vai tādā variācijā pastāv daudzās virtuvēs.
Šī recepte ir no 50.gadu "Книга о вкусной и здоровой пище", kas bijusi mūsu mājā un kuru es pusaudža nihīlismā sagraizīju uz izmetu. Njā. Taču izglābušās ir dažas receptes un šī ir viena no tām. Ēdiens, kuru necieš mans bērns un esmu gatava ēst nedēļām (un tā arī daru) es pati. Jo to var pagatavot milzu daudzumā un sasaldēt:)
Vajag:
500 g biezpiena
2 olas
3 ĒK cukura

1 gl miltu

1/2 TK sāls

1 ĒK izkausēta sviesta

Gatavošana:

Biezpienu kārtīgi samīcīt kopā ar olām. Pievienot cukuru, sviestu, sāli, rūpīgi samaisīt. Pievienot miltus, samīcīt viendabīgu mīklu savelt desiņas apt.3 cm diametrā. Sagriezt rombos.

Likt verdošā ūdenī, kuram pievienota šķipsna sāls. Vārīt, kamēr neuzpeldēs (aptuveni 2 min.)

Komentāri: man ļoti garšo. Pat garšīgākas par bieziena plēceņiem un vareņikiem. Ēdu ar krējumu un cukuru. Kā jau teicu- sasaldēju. Kad sagriežu rombos, tad lieku uz dēļa un saldētavā. Kad sasals, pārberu konteinerī ar vāku. Vāru pēc tam neatsaldējot.

vēl augļu salāti

2011-04-02T18:56:00.001+02:00

Rimi arvien atlaides ananāsiem:) Un pirmo reizi dzīvē nopirku pusananāsu ar nedēļas, nevis 2 gadu intervālu.

Augļus, protams, var visādi variēt, es tikai citrusaugļus nekad nelieku salātos.

Ananāsu salāti ar citiem augļiem

Vajag:
ananāss, "fileju" sagriezt kubiņos
puskivi, sagriezt
pusābols, mizots, sagriezt kubiņos
piparmētras lapiņas
dažas žāvētās melnplūmes, sagriezt
Gatavošana: visu sajaukt.

Komentāri: ļoti garšīgi, saldi. Protams, var pielikt kaut ko klāt- jogurtu, apelsīnu sulu, biezpiena krēmu. Man garšo bez kādiem aizdariem, lai jūt katru augli. Varētu vēl graudzētus riekstus nedaudz.

Banānu maize/Banana bread

2011-04-01T19:43:00.004+02:00

Mūsu izpratnē tā nekādā ziņā nav maize, tas ir kekss. Amerikāņu klasika un tagad saprotu-kāpēc. Līdz tam mēģināju tādas neizteiksmīgas receptes un neko neatceros.
Recepte no manā mīļā žurnāla lapatissiere.livejornal.
Brīdinu- kekss nav ekonomiskais-utilizācijas un šajā gadījumā es domāju, ka jebkā aizvietošana to sabojās.

Vajag:
3-4 pārgatavojušies banāni (jā, ar melniem punktiņiem uz mizas!)- man 4 palieli
200 g cukura
220 g miltu
30 g auzu miltu vai pārslu (man- milti)
1 TK sodas (strīķētā, domāju)
1/2 TK sāls
100 g sviesta, izkausēt
2 olas
1 TK mandeļu ekstrakta (izmantoju dažus pilienus esences*)
200 g valriekstu
*vācu esences- mandeļu, vaniļas un ruma- pērku parastā lielveikalā un maksā tās ap 60 sant.
Gatavošana:
1. Banānus samīcīt biezenī, sajaukt ar cukuru.
2.Valriekstus apgrauzdēt, rupji sakapāt.
3.Vienā traukā sajaukt miltus, pārslas, sodu un sāli. Citā- sviestu, olas, ekstraktu.
4. Sajaukt pirmo maisījumu ar otro. Pievienot biezeni un riekstus.
5. Likt keksa formā (mna- 25 cm gara), likt uzkarsētā līdz 175 C krāsnī uz 40-50 minūtēm. Gatavību noteikti pārbaudīt ar koka irbulīti!
6. Atdzesēt uz restes. Pilnībā atdzisušu ietīt plēvē un atstāt līdz nākamajam rītam.
Komentāri: visu darīju bez jebkādām izmaiņām. Cepu ilgāk. Pēc 50 min. pārklāju ar foliju un cepu vēl vismaz 20 minūtes. Vienmēr jāseko, kad mīklai daudz banānu klāt, liela varbūtība izcelt par agru.
Autore iesaka ēst ar svaigo sieru. Jā, tā arī ir. Ļoti garšīgi! Bez siera- arī. Ar kafiju- it īpaši.

Bet vispār, noskatoties šovakar 4 reizes vienu klipu, sajutu vajadzību to ielikt šeit, lai pārstātu skatīties:)
Es gribētu, lai visi Bovija klipi būtu tādi- gandrīz nekustīga viņa seja:)
Kādreiz tīmeklī lasīju milzu spēli- diskusiju par to, kādu profesiju, rasu cilvēkiem, kādās dzimumu proporcijās vajadzētu izdzīvot pasaules galam iestājoties, lai būtu lietderīgāk. Nu, celtnieki un ķīmiķi un daudz jaunu sieviešu reproduktīvajā vecumā un tml. Aprēķini ir svarīgi, taču es domāju, ka noteikti jāizdzīvo ir arī Bovijam.

augļu salāti

2011-03-31T20:06:00.000+02:00

liels retums šajā blogā:) Jo man patiešām dārzeņi garšo daudz varāk- kamēr nenāks jūnijs ar ogām. Un vēl jo mazāk mani interesē eksotiskie augļi- nu, dažreiz banāni kā piedeva desertiem. Un mango. Taču laikam kaut kā trūkst pavasarī un veikalā sajutu milzu interesi par ananāsu:) Atstiepu pusi uz mājām un pa ceļam jau atcerējos par to, ka kādreiz pievērsu uzmanību salātiem, kuri mani ieinteresēja.
Piparmētras un melisas izmantošana augļu salātos un desertos ir parasta lieta un man patīk, zemeņu un bumbieru kombinācija ar baziliku jau divus gadus vasarā ir mīļākais deserts, taču šādu kombināciju nebiju redzējusi. Un labi, ka ieraudzīju. Ļoti manā gaumē.
Ideja- polemika.livejournal.

Ananāss ar ābolu un baziliku

Vajag:

ananāss, "fileju"sagriezt kubiņos
ābols, nomizot-sagriezt kubiņos
bazilika lapas, rupji sakapāt
var arī mandeļu skaidiņas (es neliku)
Gatavošana: sajaukt.

Komentāri: izcili. Pilnīga bauda. Ideāls komplekts, ananāss un baziliks ir radīti viens otram, fakts.

linsēklu-auzu maize ar cukinī (5/5)

2011-03-30T19:33:00.001+02:00

Vajag:

300 g kviešu miltu

100 g auzu miltu

100 g linsēklu

30 g maltu linsēklu

1 TK sāls

2 TK cepamā pulvera

100 g rīvēts cukinī kabacis

260 g jogurta bez pedevām

Gatavošana:

Uzkarsēt krāsni līdz 200 C.

Sajaukt miltus, sēklas, sāli, cepamo pulveri. Pievienot cukīni un jogurtu. Maisīt kamēr nav sausu miltu un mīkla turas kopā. Izveidot klaipu, likt uz cepamā papīra. Dažās vietās iegriezt ar nazi. Cept 35-40 minūtes. Var karstu pārziest ar sviestu. Atdzesēt uz restes zem dvieļa.

Komentāri: man ļoti garšoja- blīva maize, ļoti daudz sēkliņu, neitrāla, smaržīga. Atšķirībā no iepriekšējām neuzpūtās krāsnī, laikam tāpēc, ka sodu neliku.

Četras dienas bez īpašām izmaiņām struktūrā, šodien gan apēdu pēdējo šķēli.

Sāļie cepumi ar sieru un sēkliņām

2011-03-28T18:29:00.000+02:00

Recepte- polemika.livejournal.com

Vajag:
100 g sviesta, istabas temperatūras
1 ola
2 gl miltu
pa 1 ĒK saulespuķu, ķirbju, sezama (vai magoņu), linsēklu
1 TK cepamā pulvera
100 g rīvēta siera
2 ĒK krējuma
Gatavošana:
Sakult olu ar sviestu. Pievienot visu pārējo, kamēr mīkla gluda un viendabīga*.
Sadalīt mīklu 2 daļās, izveidot desiņas ar diam.4 cm (var pārziest ar olbaltumu un apviļāt magonēs vai sezama sēklās). Ietīt pārtikas plēvē, ielikt uz stundu saldētavā.
Uzkarsēt krāsni līdz 170 C. Izņemt mīklu, sagriezt puscentimetru biezās ripās, likt uz cepamā papīra nelielā attālumā vienu no otra. Cept 25-30 minūtes.
*varbūt kombainā tas viss arī pārvērtīsies par mīklu, taisot ar rokām man vajadzēja pievienot aptuveni 1/4 gl ļoti auksta ūdens.
Komentāri: ļoti garšīgi, trausli cepumi. Vienu desiņu izcepu, otru atstāju saldētavā, kādreiz noderēs. Sēklas var likt arī divreiz vairāk.

zaļie salāti ar ceptu sieru (5/5)

2011-03-26T12:54:00.000+02:00

Recepte (ideja) no www.i-lara.livejournal.com .Oriģinālā salāti tiek gatavoti ar ceptu čederu, es cepu parastu puscieto sieru.

Vajag:
salātu lapas (maisījums), var arī dilles, pētersīļus, avokado
eļļa, citrona sula. sāls, pipari
ola
siers, sagriezts centimetru lielos kubiņos
panējamie sausiņi (man- no kviešu-rudzu ķimeņu maizes, tāpēc tik tumši)
eļļa cepšanai
Gatavošana:
Lapas nomazgāt, saplēst, likt traukā, pievienot sāli-piparus-citrona sulu-eļļu.
Sieru iemērkt saputotā olā, tad apviļāt sausiņos, atkal iemērkt un atkal rūpīgi apviļāt. Dubultais panējums vajdzīgs, lai siers neiztecētu. Uzreizi apcept uzkarsētā eļļā (es cepu aptuveni minūti), likt uz salātiem un ēst.
Komentāri: diez cik diētiski, protams, nav, taču dažreiz var:) Ļoti garšīgi, ļoti. Kaut gan panēšanas procesu es nekādā ziņā nesauktu par jauku:)