Gvakamole

Gvakamole (pamata recepte)

Vajag:1 avokado, ceturtdaļa čili pipara (bez sēkliņām), šķipsna sāls, daiviņa ķiploka, puslaima sula.
Gatavošana: visu samalt līdz sev tīkamam viendabīgumam.

Gvakamole ar tomātiem

Vajag:1 avokado, ceturtdaļa čili pipara (bez sēkliņām), šķipsna sāls, daiviņa ķiploka, puslaima sula, pustomāts, koriandra šķipsna.
Gatavošana: visu samalt līdz sev tīkamam viendabīgumam.

Ļoti garšīgs un tradicionāls savienojums- gvakamole (pamata recepte) ar tunci.

Dzeja otrajā valodā

Valodas lietošana ikdienā diemžēl nekādā ziņā negarantē iespēju lasīt šajā valodā. It kā pūles, kuras jāpieliek, nebūt nav tik grandiozas, taču padara lasīšanu par savādāku procesu, nekā krievu- manā dzimtajā- valodā (laikam jāsecina, ja krievu tomēr ir dzimtā).
Vai arī tāpēc, ka no visām mākslām man svarīgākā (c) tomēr ir literatūra un neesmu gatava, ka tā nav tīrā bauda (kā tas ir lasot krieviski).
Bet es nezaudēju cerību- tam nav sakara ar patriotismu, pliks pragmātisms- jebkuras valodas lietošana bagātina.
Lasu to, kas nav tulkots krieviski- tad nav citas izejas :) Vienīgi, nelasīšu Kaningemu, kurš vēl nav tulkots krieviski- pat ja to nepārtulkos.
Protams, visasrežģītāk ir ar dzeju, jo mehāniska urbšanās cauri nav iespējama, bet sajust tās rakstu latviski man ir ļoti, ļoti grūti.
Lasu Vācieti, mēģinu atkal un atkal.
Pirmo reizi kaut kas aizkustināja-

Rudeņos es turp iet nevaru.
Viņa dzīvo tai ielā,
Ko rudeņos bombardē kastaņi.

Vasarās es turp iet nevaru.
Vasarās iela aizaug
Kā zaļa ala
Un nevar ielīst.

Pavasaros es turp iet nevaru.
Man ir par karstu elpa,
Un zaļās lapiņas
Ir ļoti vārīgas.

Ziemās?
Bet kur tad var aiziet ziemā?

Un vairāk diemžēl nav gadalaiku.
Un es turp iet nevaru.
Nevaru.