otrdiena, 2012. gada 29. maijs

Makaroni ar kabačiem, citronu un baziliku

Laikam tomēr vēl neesmu gatava pilnībā slēgt šo blogu, kaut gan, jāatzīstas, krīzes šai sakarā kļūst arvien biežākas. Nerunājot jau par konkrēti ar blogu saistītiem iemesliem, vēl pastāv "Troņu spēles", kurās esmu iegrimusi, skatoties 2 sezonas un lasot 5 grāmatas)), kā arī darba gada nogurdinošais noslēgums.
Taču neatkarīgi no tā ēst es gatavoju un arī šo to jaunu.
Šī recepte ir no Reičelas Alenas grāmatas. Oriģinālā ir nevis vienkārši pasta, bet konkrēti rigatoni. Neatceros, vai man ir rigatoni- nu, kaut kas maksmāli tuvs.
Vajag:
450 g rigatoni makaronu
2 ĒK olīveļļas
4 mazi kabači, sagriezt gareniski strēmelēs
100 g maskarpones vai svaigā vai krējuma siera
3 ĒK piena
1/2 citrona miza, sarīvēta
3 ĒK sasmalcināta bazilika
sāls, svaigi malti pipari
Gatavošana:
Izvārīt makaronus kā teikts instrukcijā.
Kamēr tie vārās, pannā uzkarsēt eļļu, likt kabačus, cept 3-4min., kamēr zeltaini. Traukā sajaukt sieru, pienu, citrona mizu un 1 ĒK bazilika. Likt pie kabačiem, cept 1 minūti. Pievienot sāli-piparus. Nokāst makaronus, pievienot mērci, apmaisīt, uzreizi ēst, pārkaisot ar baziliku.
Komentāri un iespaidi: ļoti ātri, precīzi un rezultāts sanāk burvīgs- ļoti svaigs, viegls, smaržīgs.

pirmdiena, 2012. gada 14. maijs

biešu lakstu zupa

ciemos, kur mani uzcienāja ar šo zupu, to sauca par botviņju, taču īsta botviņja, kā man pavēstīja internets, ir savādāka- ar kvasu un zivīm. Tas, protams, netraucē pastāvēt šai izcilai zupai. Recepte dziļi sezonāla, jo tai vajadzīgas jaunās bietītes- tās, kuras pašlaik pārdod ar visiem lakstiem. Ļoti ātra, garšīga, viegla un smaržīga.
Vajag (2 šķīvjiem):
4 ļoti mazas jaunās bietītes ar lakstiem- lakstus sagriezt, bietes nomizot un sagriezt ļoti plāni
2-3 burkāni, sagriezt sīkos kubiņos
1 sīpols, sīki sagriezt
1 neliels tomāts, sīki sagriezt (var aizvietot ar kādu ĒK citrona sulas)
sāls, pipari
1-2 daiviņas ķiploka
Gatavošana:
Katlā ieliet litru auksta ūdens,likt uz uguns. Iebērt sīpolus un burkānus, uzvārīt, vārīt 10 minūtes*, pielikt bietes, tomātus un lakstus, vārīt vēl 7-10 minūtes, pielikt sāli-piparus, saspiest un pievienot ķiplokus. Ēst ar krējumu.
*ja burkāni ir jaunie, tad atsevišķi var nevārīt, visu likt kopā.
Ko vēl var pielikt: kartupeļus (sagrieztus kubiņos, likt kopā ar lakstiem vai arī izvārīt un ēst klāt pie zupas), grūbas (iepriekš izmērcēt un izvārīt), lēcas, miežus, dilles-pētersīļus, skābenes, spinātus.


svētdiena, 2012. gada 13. maijs

nakts aukstā auzu putra (4/7)

Nu tā, stāstīšu par savu atklājumu- maijs'2012.
Kurš jau ļāva man menedžēt brokastu un līdzņemamā ēdiena jautājumu jaunā kvalitātē un silda manu sirdi, domajot par dzīves organizāciju vasarnīcā. Un, galvenais- necerētā un negaidītā veiksme- ļoti garšoja bērnam!
Ideja ir no šīs mājaslapas, teksts angliski.
Es atstāstīšu īsāk.
Vispirms- kāpēc tas ir labi.
-ļoti veselīgi un vienkārši;
-ideāli pavasarī un vasarā, kad apnicis karsts ēdiens un principā- rīta putras vārīšana;
-miljons variāciju.
Gatavošanas princips ir ļoti vienkāršs- auzu pārslas (pilngraudu, vēlams vietējās bio) tiek sajauktas ar pienu un/vai jogurtu, dažādām piedevām, ieliktas burkā ar vāciņu un ledusskapī uz nakti. Var stāvēt 3-4 dienas.
Tātad, mana pirmā nakts putra- upeņu, jo saldētavā vēl ir palicis pēdējais trauks ar upenēm.
Vajag (minētās proporcijas ir paredzētas 1 burciņai no džema "Bonne maman"- aptuveni 300 ml, es domāju):
1/4 gl auzu
1/3 gl piena
1/4 gl grieķu jogurta
2 TK medus (protams, daudzums variabls)
1/4 gl  saldētu upeņu
Gatavošana: visu sajaukt kaut kādā traukā, likt burkā un uz nakti- ledusskapī.
Gatavojoties turpināt apgūt šo jomu, nevarēju ignorēt to faktu, ka receptes autore vienmēr piemin čia sēklas. Es tās nekad neesmu ēdusi/pirkusi, taču kad pagaršoju pirmo putru, sapratu- to es ēdīšu regulāri un ir vērts investēt. Šeit varat izlasīt- kas tās par sēklām.Putrām tās ir labi pievienot ne tikai tāpēc, ka veselīgi, bet arī tāpēc, ka tās absorbē šķidrumu un putra sanāk blīvāka.
Lētākais variants, ko atradu, bija Stokmann veikalā, pie garšvielām (nevis augļiem un eksotikas!). Bioveikalos arī ir, bet milzīgi iepakojumi un, attiecīgi, dārgi.
Otra mana putra bija upeņu ar čia sēklām.
Viss tas pats+ 1TKsēklu. Garšu tas, manuprāt, neietekmē, bērns joprojām ēda ar prieku, esmu ļoti gandarīta!


trešdiena, 2012. gada 9. maijs

pamata risoto

pavasaris ieviesis tādas korekcijas mūsu dzīvesveidā, ka nespēju pagaidām pielāgoties un tāpēc rakstu retāk, nekā gribētu. Katru vakaru, kad nelīst, ejam braukāt ar riteni un skrituļslidām (tādejādi es cīnos ar savu ne-fizisko un stresaino darbu) un laika ēst gatavošanai nav- un spēka arī. Bērns ēd olas, es- pārsvarā tomātus ar "Favitas"sieru. Taču es eksperimentēju ar nakts aukstajām auzu putrām (par tām centīšos uzrakstīt brīvdienās) un pirmo reizi dzīvē izvārīju risoto. Nolēmu vispirms apgūt pamata- bez kādām piedevām, tādu, kuram var pievienot jebko. Jo mani interesēja tehnoloģija un konsistence (es zinu, kādai tai jābūt, taču nekad nemēģināju atdarināt).
Recepte nepretendē uz autentiskumu, īpaši neiedziļinājos- tā ir no itāļu pavārgrāmatas, tulkota un ievietota kuking.net, no turienes arī paņēmu.
Vajag (4 porcijām):
1.2 l buljona (dārzeņu vai vistas, man- dārzeņu)*
2 ĒK olīveļļas
1 sīpols, sīki sagriezt
150 ml sausa baltvīna**
400 g risoto paredzēto rīsu (arborio vai citu)
3 ĒK saldā krējuma
3 ĒK sarīvēta parmezāna vai cita cietā siera
Gatavošana:
Uzkarsēt mazā katliņā buljonu un turēt to uz mazas liesmas visu risoto vārīšanas laiku.
Lielākā katlā uzkarsēt eļļu, uz mazas uguns apcept sīpolus, kamēr mīksti un sāk kļūt caurspīdīgi (5 min.)
Pielikt rīsus, labi apmaisīt, cept 2-3 minūtes.
Pielikt vīnu, apvaisīt, vārīt 1-2 minūtes.
Noregulēt vidēju liesmu. Pieliet nedaudz karsta buljona, apmaisot vārīt, kamēr iesūksies. Pieliet vēl nedaudz un darīt tā, kamēr viss buljons beigsies un risoto būs gatavs. Noņemt no uguns, apmaisot pievienot saldo krējumu un sieru.
Komentāri:
*gribu atgādināt, ka no 2 burkāniem, 1 sīpola, pāris seleriju kātiem, laura lapas, nedaudz vairāk par litru ūdens un pētersīļu saknes sanāk labs buljons.
**ieteiktu liet klāt to vīnu, kas tiks dzerts klāt- tātad, pieklājīgu. Es lēju nedaudz mazāk, 100 ml, jo risoto tika paredzēts arī bērnam.
Iespaidi: esmu ļoti apmierināta ar recepti, ar risoto garšu, smaržu, konsistenci un iespējām to papildināt turpmākajās vārīšanas reizēs. Vairs nebaidot no šī ēdiena, jo viss izrādījās pavisam saprotams.

ceturtdiena, 2012. gada 3. maijs

ātrie pavasara deserti

nu, par pavasara desertiem gan tos padara tikai mīklas neesamība- visādā citādā ziņā tajos nav nekā specifiski pavasarīga. Pašlaik kaut kā negribu neko cept, kaut gan jaunatklātie 00 tipa pilngraudu milti iedvesmo- bet nu cik var ēst mīklu. Tāpēc pievērsos desertiem ja ne klaji diētiskiem, tad vismaz veselīgākiem.
Recepte no arx0nt.livejournal.com.
Āboli ar rikotas, šokolādes un ingvera pildījumu
Vajag:
2 kraukšķīgus palielus ābolus
250 g rikotas*
svaigs ingvers (vadīties pēc garšas, aptuveni 1-1.5 cm)
50 g tumšas šokolādes
2 TK medus
citrona sula
Gatavošana:
Pārgriezt ābolu uz pusēm, akurāti izgrebt, mīkstumu bez sēklām sīki sagriezt. Pārliet ar kādu tējkaroti citrona sulas, lai nekļūst tumši. Sarīvēt ingveru, pievienot sasmalcinātajiem āboliem. Sarīvēt šokolādi un gandrīz visu (nedaudz atstāt pārkaisīšanai) sajaukt ar rikotu. Sajaukt rikotu ar āboliem. Pildīt ābola pusītes, pārkaisīt.
Komentāri:
*rikotu nevajag aizvietot ar biezpienu- šeit nav vajadzīgs biezpiena skābums. Es pirku igauņu rikotu, kas ir lētāka par biezpienu. Var, protams, autentiskāku, noteikti šāds deserts no tā tikai iegūs.
Iespaidi: man ļoti garšoja, esmu sajūsmā! Māsai gan likās, ka pārāk liels kontrasts ar ābolu, kurā sapildīts. Man tieši tas patika- tāda kraukšķīga laiviņa, taču saprast viņas komentāru varu. Un tāpēc- nākamais deserts.
Persiki ar rikotu, šokolādi un vaniļu
Vajag:
Visu kā iepriekšējā receptē, tikai 2 ābolu vietā- 6 pusītes konservēta persika, no kurām 2- sasmalcināt. Un ingvers jāaizstāj ar vaniļu- īstu vai esences pilienu.
Iespaidi: daudz maigāks deserts un neitrālāks, noteikti daudziem garšos labāk. Bet nu es palieku pie pirmā:)
Taču noteikti vasarā pamēģināšu ar īstu persiku un aprikozi. Un var variēt garšvielas- kanēlis, kardamons, muskatrieksts un zieds, noteikti vēl kaut kas.

otrdiena, 2012. gada 1. maijs

dārzeņu zupa un nān stila plāceņi

Pilsētā kaut kā apstulbinoši strauji ienācis pavasaris- viss plaukst un pat daļēji zied, kaķi brēc, Baltic bike salicis nomājamos velosipēdus, kafejnīcas velk ārā galdiņus, pa Skanstes ielu cauriem vakariem braukā cilvēki ar riteņiem un skrituļslidām. Arī es neatpalieku un braukāju. Tallinas iela vakar iepriecināja ar iestādījumu "Mājas virtuve "Salome". Maigi izsakoties dīvaina izvēle nosaukumam:)
Nu tā, bet par kulināro pavasari. Drīz jau iestāsies mūsu mājās zupu sezonas noslēgums, jo pavasarī un vasarā mēs tās gandrīz neēdam. Taču dažreiz bērns atgriežas no vecvecākiem, kur tika intensīvi barots ar cīsiņiem un bulkām un tad, savukārt, es pāris dienas gatavoju dārzeņus visādos veidos, lai kompensētu.
Un tā tapa elementāra, bet garšīga zupa, kurai vienīgais nosacījums ir sasmalcināt dārzeņus noteiktā veidā.
Tātad, mazam (1.5 l) katlam):
4 burkāni, sarīvēt uz korejiešu rīves
4 kartupeļi, sagriezt centimetru lielos kubiņos
1 sīpols, sīki sagriezt
2/3 kārbas konservēto lēcu, noskalot
1-2 kaltētas laura lapas (3-4 svaigās)
sāls, pipari, 1 ĒK eļļas, raudene
Gatavošana:
Uzkarsēt eļļu, minūti apcept laura lapas un sīpolus, pielikt burkānus, uz ļoti lēnas uguns apcept 4-5 minūtes, pieliet litru karsta ūdens, vārīt 5 minūtes. Pielikt kartupeļus, lēcas, sāli, piparus, raudeni. Vārīt, kamēr kartupeļi gatavi. Ēst ar krējumu vai jogurtu un lokiem.

Un pie šīs zupas derēs mani mīļākie plāceņi pasaulē. Recepte no i-lara.livejournal.com un tas ir to oriģinālnosaukums, jo indiešu nān maizei ir pavisam cita tehnoloģija, turklāt tā ir rauga maize. Šīs atgādina, bet viss ir vienkāršāk.
Vajag:
2 gl miltu+nedaudz darbam (man- 2/3 pilngraudu 00 tipa*, 1/3- rupjie pilngraudu)
2 TK cukura
1/2 TK sāls
1/2 TK cepamā pulvera
apt. 1/2 gl piena
2 ĒK eļļas
sēklas pārkaisīšanai (ideāli- nigella (melnie sīpoli)**
*"Grauda spēks", viņu jaunās dzirnavas ļauj man atteikties no lielveikala miltiem, jo šie ir precīzi tik smalki. Tikai fantastiskā krēmkrāsā un pilngraudu.
**nopērkami "Avokado" Tērbatas ielā, ap latu paliels iepakojums.
Gatavošana:
Trauciņā savienot eļļu ar pienu. Citā iesijāt miltus ar cepamo pulveri un sāli. Pievienot cukuru, samaisīt. Izveidot iedobi, liet pienu ar eļļu. Sajaukt pienu ar miltiem, pakāpeniski virzoties no iedobes uz trauka malām. Sanāks bieza mīksta mīkla. Mīcīt to 7-10 minūtes uz darba virsmas, kamēr gluda un elastīga. Ja tomēr līp- pielikt nedaudz miltu. Izveidot bumbu. Pārziest ar eļļu, likt traukā, pārklāt ar mitru drānu, atstāt uz 10-15 min.
Uzkarsēt krāsni līdz 240 C, ar paplāti iekšā.
Mīklu sadalīt 4-5 daļās, izveltnēt katru gabaliņu ovālu, pārkaisīt ar sēklām, sadurt, likt uz karstas paplātes, cept pāris minūtes, pārziest ar sviestu, uzreizi ēst.
Iespaidi: tas ir ļoti, ļoti garšīgi. Manā fotogrāfijā plācenis ir nedaudz par tumšu, bet pārējie tika ātri apēsti, nepaguvu nofotografēt. Bet nu nevajag tik ilgi cept.
Kometāri: es tos arī saldēju. Izveltnēju ovālus, salieku vienu uz otra (starp slāņiem- cepamo papīru) un saldētavā. Cepu kad vajag, neatsaldējot.