ceturtdiena, 2014. gada 31. jūlijs

kafijas vārīšana bez speciālām ierīcēm:)

Nezinu, vai kāds vēl tā dara? Es tik tiešām vāru kafiju kafijas kanniņā (kā, starp citu, to sauc latviski? krieviski ir джезва vai турка). Darba dienās dažreiz apleju krūzē, bet nu atšķirību jūtu, tēpēc cenšos to darīt retāk. 
Aplejot krūzē, kafija vienmēr ir vienādi pliekana, ja tā ir no labajām- tad var sanākt normāla, bet laba- visticamāk nesanāks.
No kafijām es saprotu apmēram tik pat daudz, kā no vīna- atšķiru labu no sliktas, taču labajās gradācijas jūtu reti. Līdz ar to, pieņemot, ka neesmu nekādā ziņā eksperte, mājās pēdējā laikā lietoju Andrito malto.  Dzeru vienu tasi dienā, tāpēc man nav aktuāla ekonomija, man ir aktuāli tikai un vienīgi, lai šī vienīgā tase man sagādātu prieku.

Nu tā, un te man kafijasdraugs.lv piedāvāja notestēt un izteikt viedokli.Es nepajautāju- kas man būtu jādara, ja viedoklis izrādīsies negatīvs, bet tas arī nebija vajadzīgs- kafija izrādījās laba.
Saņēmu paciņu šīs kafijas.
Ko es ar to darīju? To es vārīju kafijas kanniņā:)

Un gribu pastāstīt arī jums- kā ir jāvāra kafijas kanniņā. Tie, kas lasa krieviski, var palasīt šajā blogā, bet pārējiem atstāstīšu svarīgāko.

Daži nosacījumi:
-ja kafija netiek malta katrai tasei, maltā veidā to vēlams uzglabāt saldētavā (nu vismaz ledusskapī kā tādā)
-kafija kanniņai jārēķina 1 TK uz 60 ml ūdens (tātad- lielai tasei 4 TK. Manuprāt, var par 1 samazināt, ja vajag)
-kafijai vajadzīgs ledusauksts ūdens (labāk pudeli turēt ledusskpī. 
-ūdens ne no krāna, ne karsts, ne vārīts!
-var kafijai pielikt mazu šķipsnu sāli, būs izteiksmīgāka garša
-var pielikt garšvielas- ingveru, krustnagliņas, vaniļu, piparus, kanēli un tml.

Vārīšana, vienkāršākā versija:
Uz mazas uguns uzlikt kanniņu, nedaudz pasildīt, iebērt kafiju, pavisam drusku pasildīt.
Pieliet ūdeni, apmaisīt.
Krūzē, nu kuras dzersiet, ieliet verdošu ūdeni.
Kad kafija sāks kāpt- noņemt, apmaisīt. izliet ūdeni no krūzes, ieliet kafiju.
Kafija, kuru testēju, man likās visai laba, jo tai tāda saprotama, bet ne tik vienkārša garša, tik tiešām bagātīga un patīkama. 

otrdiena, 2014. gada 29. jūlijs

neveiksmīgo persiku glābšanas deserti

diemžēl kategoriski nepiederu pie tiem, kuri priecājas par notiekošo karstumu un aizrautīgi apspriež nākamnedēļ gaidāmo apokalipsi. Man riebjas, esmu neproduktīva, nevaru ne strādāt, ne zīmēt, ne domāt un atjēdzos tikai vēlu vakarā, ielienot Daugavā (jo, paldies Rīgas satiksmei, 5.trolejbuss ir izcili kondicionēts). 
Līdz ar to neko negatavoju un ēdu siermaizes un arbūzu.
Bet nu dažreiz vēl kaut kas gadās. Piemēram- nopirkt neveiksmīgus persikus. Tas nav retums- man personīgi tieši persiki gandrīz vienmēr gadās neveiksmīgi:)) Un šie nebija izņēmums. Bet nu prāta aptumsumā biju tos iepirkusi padaudz un mest ārā- nu nē.
Līdz ar to, ka Rimi ir liels tīkls, persiki tur pašlaik maksā 99 centus un visi, kas tos nopirks, ēst nevarēs- varbūt kādam noderēs.
Pirmkārt, var izvārīt burvīgu ievārījumu- nomizot, sagriezt persikus kubiņos un izvārīt ar ievārījuma cukuru un rozmarīnu.
Otrkārt, persiku saldējums un persiku sorbets ar jogurtu
Un, treškārt, tas, kā izmanoju tos šoreiz. Bet brīdinu- ja ir pavisam briesmīgi persiki gadījušies- labāk vāriet to zapti ar rozmarīnu, svaigā veidā samalšana ne vienmēr paglābj.
Persiku-vaniļas deserts ar mellenēm
Vajag:
persiki
vaniļas biezpiens/jogurts/krēms vai vienkārši biezpiens, sablenderēts ar cukuru un nedaudz saldā krējuma
šķipsna garšvielu- kardamons, kanēlis, pipari 
mellenes
Gatavošana:
Nomizot, sablenderēt ar garšvielām aukstus persikus (nakts ledusskapī būs optimāla). Var pielikt TK cukura.
Un tad likt kārtās persiku biezeni, vaniļas krēmu, mellenes.

sestdiena, 2014. gada 26. jūlijs

karstā laika deserts- aprikozes ar kastaņu biezeni

mans jūlija prieks- kastaņu biezenis, kas ideāli sader ar augļiem un ogām, neprasa nekādu gatavošanu un priecē visus, jo nav ikdenišķs produkts. 
Nopērkams Stokmann'ā, sastāvs ideāls (kastaņi, niedru cukurs, vaniļa), cenu precizēšu, kad nedaudz rimsies karstums un tikšu līdz kārtējai burkai. 

Vajag:
sulīgas, gatavas aprikozes
kastaņu biezenis
mellenes vai zemenes
Gatavošana: pārgriezt aprikozi uz pusēm-izņemt kaulu-ielikt nedaudz biezeņa-uzbert ogas.
Iespaidi: ļoti harmoniski, saldi, svaigi un tekstūra tāda... nevienkārša. Paldies māsai par ideju! 
Vēl deserti ar pildītiem augļiem-
melones deserts melonē
persiki ar rikotu, shokolādi un vaniļu

sestdiena, 2014. gada 19. jūlijs

atgādinājums par ogu siera kūku (bez cepšanas)

Bērnam bija dzimšanas diena, palūdza siera kūku- cepeškrāsns man vēl nav, slinkums arī karstumā kaut ko tādu darīt. Cerīgi apjautājos- vai viņš negribētu kādu pirkto- nēnē, melleņu-siera. Nu labi, šādiem dzīves brīžiem man ir pārbaudīta recepte.
Šoreiz saliku dažādas ogas- avenes, mellenes un pēdējās meža zemenes- lai būtu īpaši svinīgi. Sanāca ļoti skaista un, protams, garšīga. Siers- "Filadelfia" un Rimi svaigais, puse uz pusi.
Nu tiešām vienkāršāk vairs nav iespējams.


Un kas ir vislabākais jebkurā tortē? Pareizi- nākamā diena:) Mūsu gadījumā-nākamās dienas brokastis.

vēl citas kūkas un kūciņas bez cepšanas:
5 sastāvdaļu biezpiena kūka ar zemenēm
aveņu-shokolādes siera kūka
5 minūshu kūciņas
5 minūshu siera kūciņas

piektdiena, 2014. gada 11. jūlijs

biezpiena-kabaču plāceņi ar zirnīšiem

recepte no GoodFood žurnāla, 04.2013. Mans brīvais atstāstījums.
Vajag:
250 g rikotta (var biezpienu, protams)
2 nelieli kabači, sarīvēt, ar roku nospiest lieko sulu
50 g zirnīšu (pēc nolobīšanas, tā ir viena sauja)
75 g miltu ar cepamo pulveri (1/3 TK)
1/2 TK paprikas pulvera
1.5 ĒK sakapātu zaļumu (piparmētras, loki, baziliks)
1 maza citrona miza*
2 olas
eļļa cepšanai**
*citrona daudzumu trīsreiz samazināju
**oriģinālā paredzēta fritēšana
Gatavošana:
Visu, izņemot eļļu, sajaukt, atstāt uz kādām 20 minūtēm, tad cept uz vidējas uguns no abām pusēm. Es gatavās uz minūti lieku uz papīra dvieļa.
Komentāri: 
Ja aizvieto miltus ar kukurūzas miltiem, saturēt plāceņus grūti, bet iespējams:)
Pārbaudiet, lai zirnīši būtu jauni un sulīgi, pretējā gadījumā labāk izmantot saldētos, atkausējot pirms tam.

vēl vienas kabaču-biezpiena pankūciņas, kuras varot cept cepeškrāsnī
un tad kabaču plāceņi ar mannu

pirmdiena, 2014. gada 7. jūlijs

ēdam pilsētā. Vai arī dzeram.

Sen nepapildināju šo sadaļu, šodien gāju cauri iezīmei, rakstot apdeitus un nolēmu- man ir ko teikt:)
Visas fotogrāfijas no interneta.

25. Mū Cafe, Tērbatas 66.
Nu, te tīmeklī ieraudzīju jūsmīgu rakstu- lasiet tik. Man nav tik viennozīmīgas attieksmes, laikam jāaiziet vēlreiz.
Interjers- perfekts, mīlīgs, spilgts, Ikea/diy stilā, tagad arī 2 lieli galdi ārā, ar puķupodiem, ēnā.
Sortiments- jauks un hipsterīgs, daudz nelielu saldumu (brauniji, keksi, cepumi), daži kokteiļi, dažas maizes ar pildījumu, saldētais jogurts. Cenas- normālas. Apkalpošana- normāla.
Es nezinu, kas mani atgrūž, kāpēc neeju tur bieži, tā ir gandrīz vai mana piemājas kafejnīca. Nedefinējama sajūta, ka tas ir priekš savējiem? Kaut kas telpas organizācijā, kad visi dzird visus, bet klusumā sanāk pārāk intīmi saskarties ar kaimiņiem? Vai vienkārši mazas un neērtas kafijas tasītes?)) Aiziešu vēl, uzrakstīšu apdeitu:)

26. Mierā, Miera 9, FB lapa
Plusi- burvīga, mājīga, klusa un tiešām ļoti mierīga telpa. Viena no vecākajām šī stila vietām. Daudzas tortes un tējas. Daudz svaigas preses.
Mīnusi- apkalpošana, sakaltušie cepumi (trīs reizes! tendence), nedaudz pārspīlētās cenas. Un vairākas dienas pēc kārtas Roda Stjuarta disks- neizturami:))
Es zinu, ka šai vietai ir milzum daudz fanu- ir jau par ko. Taču, man liekas, šādiem nepiespiestiem un neprofesionāliem projektiem gadu gaitā jākļūst nedaudz profesionālākiem.

27. Fazenda Āgenskalnā, Nometņu 7, mājaslapa
Absolūti burvīga vide- gan iekšā, gan pagalmā, ļoti laipna un ātra apkalpošana, ļoti draudzīga, daudzveidīga ēdienkarte, normālas cenas (lēts restorāns, tā tās varētu apzīmēt), sezonāli ēdieni, laba mūzika, relaksēti cilvēki. Te noteikti neviens nevarētu justies nedz neērti, nedz sveši:)
Par cenām- ar 10 eiro noteikti tiksiet pie kādām pusdienām un dzeramā:) Man liekas, uzkodas, kuras mēs ņēmām (un tās bija lielas- cepts avokado, pildīts un ar dārzeņiem un maize klāt) maksāja ap 4 eiro.
Esiet modri- pagalms pilns zvirbuļu, kuri pretendē uz ēdienu!

28. Atskan svinīga mūzika, jo tagad būs mans favorīts-2014. Swedbank ēkas, Saules akmens dienas restorāns, ēkas 1.stāvā. Darbinieku ēdnīca, ja jau tieši runājam. Taču pieejama visiem parastajiem mirstīgajiem.
Pat ne ēdiens- tas ir normāls, veselīgs, daudzveidīgs un ļoti labi maksā:)), ne apkalpošana- tā ir profesionāla, ne mūzika- tas vienmēr ir mierīgs blūzs, bet vide!!!! Mani ir nobūrusi šī vieta. Tāda skata pār Daugavu nav nekur. Un ārā tā krasmala- tas ir kaut kas neaprakstāms! Urbāna, lakoniska, gaisīga- taču draudzīga un mūsdienīga- ideāla.
Strādā tikai darbdienās, plkst.12-14 daudz apmeklētāju (darbinieki pusdieno).

svētdiena, 2014. gada 6. jūlijs

lielie karija rīsi ar vistas bumbiņām

tiešām ievērojams daudzums- 5-6 palielas porcijas sanak no šāda daudzuma. Gatavošana ātra un vienkārša, ēdiens necik necieš no atsildīšanas nākamajā diena:)
Vajag lielu, dziļu pannu ar vāku.
Vajag:
500 g vistas filejas, sagriezt dažās daļās
3 sīpoli, 2 no tiem sīki sagriezt
1 gl basmati rīsu
2 TK karija pulvera
liela sauja zaļo zirnīšu
liela sauja svaigu cūku pupu
liela sauja Indijas riekstu
2 ĒK eļļas
sals, pipari
*ūdens vietā var izmantot buljonu
Gatavošana:
1. Blenderī likt fileju ar 1 sīpolu, samalt līdz maltās gaļas konsistencei. Savelt frikadeļu lieluma bumbiņas.
2. Pannā uzkarsēt 1 ĒK eļļas, apcept vistas bumbiņas, kamer glīti zeltainas. Izņemt. Pannu noslaucīt ar papīra dvieli.
3. Ieliet pannā otru ĒK eļļas, uz lēnas uguns apcept 2 sagrieztos sīpolus kopā ar kariju- kamēr sīpoli caurspīdīgi. Pa to laiku noskalot rīsus caurdurī. Rīsus pielikt pie sīpoliem, apmaisīt, pakarsēt pusminūti.
4. Uz rīsiem salikt gaļas bumbiņas, uzbērt zirņus, pupas, riekstus, pielikt sāli un piparus, pieliet 2 glāzes verdoša ūdens vai buljona, uzlikt vāku, vārīt uz mazas uguns tik ilgi, cik teikts konkrēto basmati instrukcijā (parasti 10-12 min.)
Gatavs!
Komentāri: iesaku neekonomēt uz basmati un nekādā gadījumā nepārsniegt vārīšanas ilgumu, labāk izslēgt minūti-divas pirms beigām, savādāk būs rīsu putra!

otrdiena, 2014. gada 1. jūlijs

vaniļas auzu putra ar avenēm

pirmā atvaļinājuma diena. Lietaina un miegaina, bet tas ir labi- nav uzreizi paniski jādomā- kā sajust kaut ko no tās vasaras, laikam taču jūra jāapskata, laikam taču ar velo caurām dienām jābraukā un zemenes jāstiepj no tirgus. Nekā tamlīdzīga. Bērnam nometnei vajadzīgs kimono, es esmu tāda šuvēja... nu, hm, viduvēja, teiksim aizplīvuroti:), to arī šuju visu dienu, Gaja Ričija Šerloka pavadījumā.
Bet nu kimono pat es spēju. Uz aci piegrieztu un uz aci sašūtu. Taču sanāca pārliecinošs.

Un no rīta- putra. Jo iedvesmojoties no ieraksta Ilzes blogā, sāku mēnesi ar samazinātu kviešu daudzumu- gribu pati pārbaudīt, vai kas mainās. 
Tas nav saistīts ar svaru un pat ne ar veselību, man ļoti aktuāla liekas Ilzes atziņa par to, ka kviešu samazināšana vairo enerģiju. Tas man ir jāuzzina noteikti. Jūlija beigās pastāstīšu- kā būs.
Par putru.

Vajag:
pilngraudu auzu pārslas- 1/3 no piena apjoma
piens (attiecīgi- trīsreiz vairāk, nekā auzu), vienmēr šķaidu ar ūdeni, aptuveni 1/4 piena aizvietoju ar ūdeni
šķipsna sāls, šķipsna cukura, liela šķipsna vaniļas (nu, vai arī TK daļa)
avenes (man vēl pēdējās saldētās, Rimi ražotas, ļoti laba kvalitāte)
Gatavošana:
Noskalot katliņu ar aukstu ūdeni, liet ūdeni un pienu, uzreizi iebert auzas- tā, lai sanāk kā zupa pēc konsistences. Uzvārīt, pielikt sāli-cukuru-vaniļu, vārīt uz lēnas uguns apmaisot, kamēr klūst krēmīga un putrīga (10 minūtes?). Piebert avenes un apmaisīt- vai arī uzlikt glīti pa virsu.