Briseles kāpostu nedēļa. Kāposti rīvmaizē.

Nu tā, man iekrājušās receptes tematiskai nedēļai. Ne viss ir vienlīdzīgi interesants, briseles kāposti šoziem ir mans mīļākais dārzenis un parasti to gatavoju visai vienkarši. Bet nu- drīz jau iestāsies pavasaris un īpaši aktuāli tas liekas šonedēļ, jo mans bērns uzskata, ka mums ir mistisks dvēselisks sakars ar galveno, viņaprāt,  krievu tautas tradīciju- Masļeņicas nedēļu (kura viņu interesē tikai pankūku ziņā - katru dienu, vēlams.:))). Baidos, ka briseles kāposti  kļūs par vienīgo iespēju reanimēt vidukli. Kaut gan- ne šī recepte, kuru publicēšu kā pirmo.
Recepte no grāmatas "Вкусная Италия", Ю.Некоркина. Par grāmatu-  tās autore ir ļoti pazīstama krievvalodīga blogere, kura dzīvo Itālijā un ļoti daudz zina par tās reģionālo virtuvi.
Grāmata ir ļoti pārdomāta, interesanta tikai tiem, kuriem patīk grāmatas ar lielu blakusdaļu- stāsti par reģioniem, raksturīgo virtuvi, svētkiem un tml. Poligrāfiski, diemžēl, ne pārāk iespaidīga. Taču Itālijas virtuves cienītājiem tā būs noderīga un interesanta. Es to nopirku ļoti sen, taču īsti manām interesēm tā neatbilst- daudz vērienīgu, kā arī zivju-gaļas ēdienu. Bet nu pāris receptes atkārtoju pa laikam. Viena no tām ir šī.
Vajag:
2 vidēji cukinī
2 sipoli
1 baklažāns (aizvietoju ar briseles kāpostiem)
4-5 cieti gatavi tomāti (tomātus ziemā nelietoju)
1 paprika
1-2 daiviņas ķiploku
4-5 ĒK rīvmaizes
baziliks, pētersīļi, sāls, pipari

Gatavošana:
Sagriezt tomātus uz pusēm, sīpolus gredzenos, pārējos dārzeņus- strēmelēs. Pasālīt un atstāt uz 20 min. Novākt radušos mitrumu ar salveti. Tātad- manā variantā svaigos briseles kāpostus vajadzētu nedaudz novārīt (5 minūtes), sagriezt uz pusēm. Sīki sakapāt ķiploku, sajaukt ar rīvmaizi un zaļumiem, sāli, pipariem. ieeļļot paplāti, likt dārzeņus, apslacīt ar eļļu pārkaisīt ar rīvmaizi. Cept 220 C 25-30 minūtes.
Komentāri:
Šoreiz mans komplekts bija- cukīnī, kabacis, briseles kāposti, paprika. Esmu gatavojusi arī precīzi pēc receptes- ļoti garšīgi. Var arī ar rupjmaizes rīvmaizi, taču tad izskats ēdienam ir tāds ne pārāk... Un ņemiet vērā- briseles kāposti ir jāpārgriež uz pusēm, jo tas mazina rūgtumu gatavojot.

Ājurvēdiskās receptes rietumniekiem

Līdz ar to, ka es nevaru piedalīties ap-grāmatu blograkstīšanā (jo lasu krieviski), iespēja komentēt grāmatu latviešu valodā izsauc manī pastiprinātu entuziasmu:)
Tātad, Amadejas Morningstāras grāmata "Ājurvēdiskās receptes rietumniekiem", apgāds "Lietusdārzs" 2011. Es ilgi staigāju tai apkārt, jo pašlaik noteikti nav īstais brīdis pirkt grāmatas:) Taču man ir vienmēr bijis grūti sev atteikt šajā jomā, turpklāt sen jau rīderis ir ļoti ievērojami minimizējis izdevumus par grāmatām. Pāris reizes to atšķīru, pāris reizes izlasīju kaut ko, kas man patika, un šaubas tika pārvarētas. Šaubas galvenokārt tika saistītas ar grāmatas cenu (gandrīz 9 lati, mīkstie vāki) un potenciālu nepiemērotību mūsu realitātei (recepšu caurskatīšana šajā ziņā nomierināja).
Nu, tagad man jau ir ko teikt. Pirms teikšanas jāpiebilst, ka esmu vidējas pakāpes diletante- 4-5 grāmatas par ājūrvēdu līdz šim tika lasītas, esmu bijusi vienos kursos, nodarbojusies ar jogu samērā ilgstoši, tēma man ir tuva, saprotama un tas arī viss.
Grāmatas struktūra un saturs: visa nepieciešamā sākotnējā teorētiskā informācija- ļoti nepiespiesti, vienkārši un sakarīgi izklāstīta. Tiešām izcils īsais apkopojums recepšu grāmatas kontekstā, labāku neesmu lasījusi. Autore liekas draudzīga un ļoti ieinteresēta. Pēc teorētiskās daļas sākas ļoti labi strukturētas pa tēmām receptes, kas mijas ar prakstiskiem padomiem, autores uzskatiem par šo un to, nelieliem ieskatiem citās ājūrvēdas iespējās.
Koncepcija un ideja: ājūrvēda bez bezgalīgām indiešu virtuves receptēm. Izcils nodoms, ļoti aktuāls man, jo indiešu virtuves garšas man nebūt ne vienmēr liekas pievilcīgas un arī atsevišķa gatavošana sev reti mani iedvesmo. Turklāt vairākus gadus interesējoties par ājūrvēdu, mūsu realitātes piemērošana man ir ļoti aktuāla. Var jau simts reizes runāt par to, ka ājūrvēda ir radīta citam klimatam un dzīvesveidam, taču tas liecina tikai par to, ka vajadzētu vairāk uzzināt par tēmu pirms runāšanas (jo tieši pārtikšana no vietējā un sezonālā ir pamatu pamati).
Receptes: man nepatika, ka sastāvdaļas jāmeklē receptes tekstā, taču tās ir boldā un nav tik sarežģīti, pierast var. Recepšu ir daudz, dauzdveidīgas, daudz interesantu, daudz mulsinošu:). Noteikti papildināšu šo rindkopu pēc pirmajām 2-3.
Teksts: te gan man ir pretenzijas. Kaitinoši daudz drukas kļūdu grāmatai par 9 latiem. Apgāda redaktors nav pārāk profesionāls. Tulkojums ir viduvējs. Es saprotu, ka šāda grāmata nav jātulko Silvijai Bricei, taču brīžiem tik stīva valoda un arī spīd cauri tēmas nezināšana (atkārtošos- esmu diletante, taču zinu, ka Uša Lada ir sieviete, nevis "pavārs Uša Lads", turklāt ļoti slavena ājūrvēdas pavāre un pasaulslavena ārsta Vasanta Lada sieva).
Pretrunīgas izjūtas: A.Morningstāras personība gan uz mani neatstāja lielu iespaidu. Un tagad aizdomājos- vai te arī nav tulkojuma vaina? Jo kad mans bērns ieguva rīderi un lejuplādēja H.Potera alternatīvo tulkojumu, es to izlasīju un biju pārsteigta- izrādās, tā grāmata nemaz nav stulba un pliekana, nebūt! (runa ir par krievu valodu) Taču noteikti lieta nav tikai tanī. Jo grāmata, neapšaubāmi, ir ļoti vienkāršota. Un mēģinājumi iespraust kulinārajā grāmatā nopietnākas pārdomas par lietu kārtību laikam tomēr ir lemti neveiksmei.
Dīvainas lietas arī notiek ar receptēm- pēc ļoti izvērsta apskata- kādēļ nav vēlama gaļas ēšana (pārsvarā tāpēc, ka daudz saķīmiķota), nākamajā (!) receptē (ar marķējumu "satvisks") tiek izmantots želatīns- tam nu gan es neticu. Vai nu tas nav želatīns, vai nu tā nav ājūrvēda.
Kā ar mūsu apstākļiem: nu normāli. Es nezinu, kādā veidā šādas lietas tiek publicētas un vai ir iespēja tomēr nedaudz pielāgot grāmatas realitātei. Jā, tur būs "neapaugļotas olas" (visi zina, kur var nopirkt mājas un neapaugļotas?) un peruānas pupiņas, taču ar zināmu kreativitāti analogus atrast varēs. Ne visam, taču grāmata ir bieza. Šinī ziņā mana vismīļākā Olivera grāmata, kas tikko pārtulkota, ir bīstamāka- tās koncepcija ir superātra kulinārija no superlabiem produktiem ("2 kārbas labas kvalitātes olu krēma":))
Slēdziens: laba grāmata. Un tiešām iedvesmojoša, jo savieno dažādas pasaules un priekšstatus.

Reičela Alena un viņas kekss

man ir jauna grāmata- jau dažus mēnešus, taču līdz šim biju to tikai šķirstījusi. Laba grāmata, ļoti saprotama, draudzīga un minimums sastāvdaļu, kas nav piejamas mūsu apstākļos. Reičela Alena pati ir ļoti simpātiska un grāmata ir radīta tiem, kam patīk Olivers un Co.

Un tad pienāca brīdis pirmai receptei no grāmatas.

Reičelas Alenas kekss

Vajag:

125 g žāvētu augļu
75 ml apelsīna liķiera, ruma vai brendija
200 g mīksta sviesta
150 g pūdercukura
1 ĒK eļļas
3 olas
250 g izsijātu miltu
1 TK cepamā ulvera
šķipsna sāls
pūdercukurs pārkaisīšanai
Gatavošana:
1. Krāsni uzkarsēt līdz 180 C. Izklāt 20 cm diametra formu (man- 23 cm, bet gredzenveida) ar papīru, pārziest ar sviestu.
2. *Ielikt katliņā augļus un alkoholu, vārīt dažas sekundes, atdzesēt. (*es šo posmu izlaidu, paņēmu 200 g izmērcēto rumā augļu)
3. Sakult sviestu ar pūderukuru un eļļu, pa vienai piekult olas. Akurāti pievienot miltus, sāli, cepamo pulveru, pielikt augļus un liķieri no katliņa.
4. Likt veidnē, cept 50 min (ja par agru kļūst pēc izskata gatavs- pārklāt ar foliju). Nedaudz atdzesēt veidnē, tad izņemt un atdzesēt uz restes.
Iespaidi: tas gadījums, kad ļoti vienkāršas un ātras darbības un vienkāršas sastāvdaļas dod izcilu efektu. Viens no labākajiem keksiem, kurus esmu cepusi. Bērniem, protams, nederēs, taču pieaugušajiem pie tējas- ideāls. Alena grāmatā raksta- labākais keksā ir tas, ka sastāvdaļas labi iet kopā. Un tā tas ir, bez šaubām.
Nav diētisks, taču ir liels un apēst vairumā to nevar. Pašlaik tam ir trešā diena un kļuvis tikai labāks.

pamata ābolu...kramblis?

Nu viss, mani nosaukumu latviskošanas mēginajumi atdūrušies pret problēmu. Ko tagad darīt? Kramblis- glīts un pat labskanīgs nosaukums, taču kaut kas dīvains tajā tomēr ir... It kā tulkojumā tas nozīmē "drupačas", varbūt "drupaču deserts" būtu autentiskāk? Nezinu, lai pagaidām paliek kramblis, varbūt man kāds palīdzēs. Man ir viena pavārgrāmata, kuru ļoti reti izmantoju, taču katru reizi receptes ir tik precīzas, ka esmu sajūsmā- un atlieku uz ilgu laiku. Iemesls ir tas, ka grāmata ir tikai par desertiem. Viena no mana zelta fonda- superpavārs Džeims Mārtins un pat īstā papīra veidā:), normāli noformēta, taču bez meistarklasēm. Vienkāršo un sarežģīto recepšu attiecība nedaudz par labu otrajām. To sarežģītību gan biežak nosaka sastāvdaļas, nevis process. Jebkurā gadījumā- tiešām iedvesmojoši ir to ņemt rokās un kaut ko darīt. Šajā desertā izmantoju tikai daļu no viņa izcilās receptes "Plūmju kramblis ar garšvielām", taču visu recepti nerakstīšu, jo tās pagatavošana man ir vistuvākajos plānos. Māsa cepa, teica- super. Es izmantoju tikai drupačas un tās ļoti bagātināja mūsu dzīvi, pārsteidzoši. Lidz šim neesmu nekad cepusi krambli, biju aizspriedumaina, ņemu atpakaļ visus vārdus un domas. Nedēļas laikā cepu 4 reizes un apturēja mani tikai tas, ka beidzās āboli. Un lai neviens nepadomātu, ka mans sapnis ir katru vakaru pēc darba gatavot smilšu mīklas drupačas, teikšu- to sasaldēsana ir katra saldēšanas fana sapnis.

Krambļa drupačas 

Vajag:° 

100 g mīksta sviesta (istabas t)
100 g brūnā cukura (damerara)
200 g miltu
Gatavošana:
Saberzt ar rokām sviestu ar miltiem, kamēr kā maizes drupačas. Pievienot cukuru. Viss.
Un tagad -galvenais:)- iebert saldēšanas maisiņā un ielikt saldētavā. Un visu nedēlu ņemt pa dažām ēdamkarotēm. Vienai individuālai porcijai vajag 3 ĒK, skaitiet paši. Es iztaisīju dubultdevu mīklas, sasaldēju, taisīju jau 7-8 krambļus un iztērēju aptuveni pusi.

Ābolu kramblis

Vajag:

1.5 liels ābols 1 cilvēkam
šķele citrona, šķipsna kanēļa
2 TK sviesta
1-2 ĒK cukura
Gatavošana:
Nelielā pannā izkasēt sviestu, likt nomizotus un sagrieztus nelielos gabaliņos ābolus, piepilinat citrona sulu, piebērt kanēli un cukuru, apcet 3-4 minūtes. Likt krambļa formiņā (jebkurā, aptuveni 2x lielākā par mafinu), uzbert drupačas, cept 200 C 15 minūtes.
Iespaidi: pārsteidzoši garšīgi. Baidījos, ka būs kaut kāda sausa mīkla ar ievārijumu- nē, amerikāņi zina ko dara, ļoti harmoniski. Bērns sajūsmā, prasa katru vakaru.

Libāniešu zaļā zupa ar rīsiem

man slikti padodas ģeogrāfisko nosaukumu latviskošana, īsti nesaprotu vai "libāniešu" ir normāls vārds? Varbūt Libānas? Nu, ja kas- aizrādiet:)
Recepte no grāmatas "Книга Гастронома. Про супы", 160.lpp. Grāmata laba, labāka nekā daudzas citas "Gastronoma" grāmatas. Daudz interesantu zupu, daudz recepšu, kuru sastāvdaļas ir saprotamas un atrodamas, daudz arī nacionālo. Vispār grāmata par zupām man liekas laba lieta, tās gatavot ir interesanti un dažkārt arī lētāk par citām dauzdveidības iespējām.

Un tagad par zupu.
Dažu apstākļu dēļ es gatavoju to ar citām proporcijām, nekā grāmatā (tobrīd grāmata nebija pieejama), rakstīšu savas.
Vajag:
1 l dārzeņu vai vistas buljona
100 g basmati rīsu**
2 nelieli puravu kāti (baltā daļa un nedaudz zaļās), sagriezt pabiezos gredzenos
1 jauns cukīnī, pārgriezt un pusēm, sagriezt plānos pusapļos
8-9 kātiņi seleriju, sagriezt puscentimentra gabaliņos
pāris zariņu seleriju zaļumu, sakapāt
2-3 daiviņas ķiploka, sakapāt
puscitrona sula
1 ĒK kaltētu sasmalcinātu piparmētru*
sāls, cukurs
Gatavošana:
1. Izvārīt rīsus.
2. Katlā likt puravus un seleriju, pārliet ar aukstu buljonu, uzvārīt un uz lenas uguns vārīt pusstundu.
3. Zupai pievienot rīsus, kabaci, ķiploku, citrona sulu, selerijas lapiņas, sāli, 1 TK cukura, vārīt 5 minūtes.
4. Pievienot piparmētras, vārīt 5 minūtes. Gatavs.

Komentāri:
*svaiga piparmētra un kaltēta ir tomēr dažādas garšvielas (sajūtas ziņā) un Tuvo Austrumu receptēs visai bieži tiek atrunāts- neaizstāt kaltēto ar svaigo.
** rīsu daudzumu regulējiet- man garšo ļoti biezas zupas, es vārīju daudz rīsu citām vajadzībām un tad pievienoju gatavai zupai šķīvī.
Iespaidi: jauka, ļoti smaržīga un viegla zupa.

šokolādes kartupelis

gribēju painteresēties, kā šīs kūciņas tradicionāli sauc Rīgā, taču aizmirsu. Tur, kur es uzaugu, tās sauca par kartupeli, шоколадная картошка- dīvainā pretrunā ar realitāti, kurā kūka bija mazs lācītis ar sviesta krēma piciņu uz vēdera.Šausmīgi garšīga, protams. Man nav ilūziju, ka to garšu var kaut kā panākt, taču vismaz ideju izmantot:)
Kādreiz taisīju, utilizējot neizdevušos biskvītu, šoreiz- no cepumiem.
Recepte- "Книга Гастронома. Про шоколад", 74.lpp.

Vajag:
250 g biskvīta cepumu (man- Selga ar īru krēmu)
100 g lazdu riekstu (man- graudzētas mandeles)
75 g sviesta
1/2 gl piena
2 ĒK kakao pulvera*
2 ĒK pudercukura
šķipsna sāls- receptē tās nav, bet es vienmēr lieku tur, kur šokolāde
*uzskatu, ka daudzi saldumi neizdodas, jo mūsdienās kakao ir attaukots, sterilizēts un vēl velns sazina kāds. Varat- iztērējiet naudu sveramajam, no Asara ielas garšvielu veikala, nē- tirgū var nopirkt Krievijas kakao, tas ir labāks, nekā poļu.
Gatavošana (atstāstu saviem vārdiem):
Samalt cepumus un riekstus. Pūdercukuru sajaukt ar kakao un sāli. Uzvārīt pienu, pieliet pūdercukura un kakao maisījumam, samaisīt, pievienot sviestu, samaisīt, atdzesēt. Sajaukt ar cepumiem un riekstiem- piena daudzums var būtiski atšķirtes no receptē norādīta, lejiet pamazām, visticamāk tik daudz nevajadzēs! Kā tikai sanāk mitra mīkla, kas turas kopā- velt bumbiņas, apviļāt kakao un riekstu maisījumā, likt ledusskapī uz pusstundu (vai nakti- manā gadījumā). Pirms ēšanas paturēt 15 min. istabas temperatūrā.
Komentāri: protams, nekādas līdzības, neteikšu arī, ka tas ir pārdabiski garšīgi, taču ja vakarā ir slinkums cept un no saldumiem vien selgas paka uz galda- laba lieta pie rīta kafijas. Gadījumā, ja jūs piekrītat man, ka brokastis bez saldumiem nav ēšanas vērtas:)
Ak jā, var pievienot pāris karotes alkohola, ja tās nav bērniem domātas.
Un nedaudz par grāmatu.

No šīm te vienādajām, ar nosaukumu "par..." man par šokolādi patīk vislabāk- varbūt gan tikai tāpēc, ka nopirku to pirms gadiem un ļoti ar to toreiz priecājos. Ja tēma principā ir aktuāla, to ir vērts izmantot. Es teiktu, ka ikdienas receptes tajā nav pārāk interesantas, taču ir daudz īpašu recepšu- nedaudz sarežģītāku. Ļoti detalizēts darbību apraksts, taču neiesaku pavisam nepieredzējušiem cilvēkiem, "Gastronoma" receptes ir slavenas ar neprecizitātēm, jābūt modram.

Konstruktors "Veido desertu"

Atkal par svētdienas ciemiņiem. Daļa no kuriem bija tievējoši, daļa- nebūt. Iedvesmas gatavot plaši man nebija, laika- arī. Toties veikalā bija nocenoti izcili gatavi mango. Pašķirstīju Olivera grāmatu, konstatēju ka šoreiz nekas nederēs- visi deserti gatavojami 5 minūtēs, taču puse- ar saldējumu, trešdaļa- nav diētiski, pārējie- no sastāvdaļām, kuras nav pieejamas ("nopērciet kārbu labas kvalitātes naturāla vaniļas pudiņa"). Taču iedvesma radās, jo tā vienmēr rodas no viņa grāmatas- tik brīva, mierīga un bez patosa ir viņa pieeja.
Tātad, 4 desertiem,

Vajag:
1 mango, nomizot un sagriezt mazos kubiņos
1 banāns, izdarīt to pašu*
2 biezpiena vaniļas krēmi (man Rimi, vēl Alma ir labs)
gabliņš šokolādes, sarīvēt
pa saujai riekstu (mandeles, valrieksti vai Indijas) un ķīrbja sēklu, apgrauzdēt
dažas piparmētras vai melisas lapas
daži smilšu cepumi, sadrupināt
*var bumbierus vai konservētus persikus- man liekas, augļiem jābūt saldiem
Gatavošana:
Katrā deserta traukā (glāzē, krūzē) ielikt puskrēmu. Visu pārējo salikt uz dēļa (liela šķīvja), lai cilvēki paši veido.
Komentāri: ātri, garšīgi, dekoratīvi un viegli.

Pateikšu arī dažus vārdu par grāmatu. Tā noteikti ir labākā (vai varbūt viena no 3 labākajām) grāmatām, kuras man ir un kuras esmu turējusi rokās. Es to šķirstu un priecājos. Absolūti relaksēta, draudzīga, pārbagāta ar receptēm- turklāt pārsvarā realistiskām. Un- beidzot es redzu grāmatu, kuras fotogrāfijas mani iepriecina- nevis astoņpadsmit fotošopa filtri un centīgas klusās dabas, bet galdi- tādi, kādi tie izskatās mājās, kurās garšīgi ēd no smukiem traukiem (nu, katrā ziņā es ticu šādam tēlam un tas jau nav maz).

Vēl vienā pavārgrāmata un zupa (2/5)

Recepte no nopietnas (dažkārt pat pārāk) indiešu pavārgrāmatas. Parasti man vairāk patīk otra mana indiešu grāmata, Ladu- no tās receptes šeit esmu likusi, taču šogad cīņa ar slinkumu cenšos lietot arī pārējās. Savādāk man ir vairākas grāmatas, par kurām priecājos, taču neizmantoju (tai skaitā jauns biezs un interesants Olivers- ne reizi neizmantots dzīvo plauktā jau 2 mēnešus)

Šī otrā grāmata ir  Я.Деви "Любимые блюда индийской вегетарианской кухни"- ļoti interesanta, daudzpusīga un detalizēta. Ideāli piemērota gan tiem, kuri tikko sāk interesēties par indiešu virtuvi  (te ir pamatu pamati- kā vārīt rīsus, mērcēt lēcas, kādā secībā ko darīt un kāda tam visam jēga), gan arī tiem, kuri nelasa papildinformāciju, bet lieto tikai receptes. Daudz samērā sarežģītu (procesa ziņā) recepšu, taču daudz arī elementāru. Ir zināms procents ar receptēm, kurām mūsu zemē nav sastāvdaļu, taču to ir maz.

Dārzeņu zupa ar zirņiem un mung dal

Sabdži dal šorba

Oriģinālajā receptē zupa tiek gatavota ātrvāres katlā ar ļoti daudzām tehnoloģiskām niansēm- daļa tiek blenderēta, otra daļa noteiktas minūtes gatavota attiecīgajā katlā, skalota caurdurī, gatavota atkal. No receptes manā gadījumā palika precīza sastāvdaļu un proporciju ievērošana.

Iemērkt zirņus un lēcas uz nakti.
Vajag:
3 ĒK dzelteno šķelto zirņu

3 ĒK šķelta mung dala vai vēl 3 ĒK zirņu (manā gadījumā)

3 ĒK basmati vai citu gargraudu rīsu

2ĒK gī vai parastā sviesta

½ TK kurkumas

¼ TK dzeltenās asafetīdas

½ zaļā čilī pipara, bez sēklām, sasmalcināt

½ cm nomizotas ingvera saknes, sasmalcināt

2 vidēji burkāni, nomizoti, sagriezti 2.5 cm gabaliņos

½ neliela ziedkāposta galviņas, sadalīta

6 sarkanie redīsi, nomazgāti

Dārzeņus var aizvietot ar attiecīgu daudzumu kabaču, ķirbja, svaigu zaļo zirnīšu

5 glāzes (1.25 l) ūdens
1 ĒK kumīna sēklu
1 ĒK malta koriandra (man liekas- par daudz, samazināju uz pusi)
1 TK garam masalas (šoreiz neizmantoju)
½ TK svaigi maltu melno piparu
1.5 TK sāls
2 ĒK sakapātu pētersīļu vai kinzas zaļumu
Gatavošana:
Likt katlā sviestu, kurkumu, asafetīdu, čilī piparu, ingveru, apcept uz nelielas uguns dažas minūtes, pievienot izmērcētus zirņus, apmaisīt. Pārleit ar karstu ūdeni, vārīt aptuveni 15 minūtes. Pielikt dārzeņus, vārīt vēl 15 minūtes. Pielikt rīsus, vārīt vēl 15 minūtes. Pievienot koriandru, kumīnu, masalu, vārīt 1-2 minūtes. Pasālīt, pievienot zaļumus.

Komentāri: smaržīga, garšīga, sildoša. Ne pārāk oriģināls komentārs, taču tā ir ar indiešu virtuves zupām:)

grāmata un siermaizītes

Jauna grāmata- ļoti laba. Sagrupēta pēc garšvielām, saprotama un labi noformēta. Receptes dažādas- gan pavisam realistiskas, gan brīvam laikam. Visas ļoti detalizētas. Samērā dārgs izdevums (nu, salīdzinot ar pārējām Gastronoma grāmatām), taču ir tā vērta.

Un recepte no šīs grāmatas 250 lpp.))

Maizītes ar brinzu un ķiplokiem

Vajag:
2 pilnas glāzes miltu
50 g sviesta
¾ gl saldā krējuma (10%)
1 ĒK cepamā pulvera
½ TK ķiploku pulvera (neizmantoju- man likās, pietiekami ķiploka ir pildījumā)
šķipsna sāls
svaigi malti melnie pipari
150 g aitas piena brinzas (es izmantoju govs piena brinzu, Malpils ražojuma, 200 g)
4 daiviņas ķiploka
neliela pētersīļu bunte
2 ĒK olīveļļas
svaigi malti pipari
Pārkaisījumam- rīvēts parmezāns, olas dzeltenums, 1ĒK saldā krējuma- es to visu neizmantoju, pārkaisījums, manuprāt, nav vajadzīgs. Turklāt bez tā derēs veģetāriešiem.
Gatavošana:
1.Aukstu sviestu sagriezt gabaliņos, pievienot miltiem kopā ar cepamo pulveri, ķiploku pulveri, pipariem. Saberzt ar rokām vai sakapāt ar nazi līdz drupačām. Pieliet aukstu saldo krējumu un ātri samīcīt viendabīgu mīklu. Likt ledusskapī uz stundu.
2.Pildījumam sakapāt pētersīļus ar ķiplokiem, pievienot ar dakšu sasmalcinātu brinzu, eļļu, piparus.
3.Izveltnēt mīklu uz miltiem pārkaisītas virsmas taisnstūrī ar apmēram 35 cm garu malu. Uzlikt pildījumu, sarullēt ne pārāk cieši.
4.Griezt apmēram 1.5 cm biezos aplīšos (labāk to darīt ar asu nazi, laiku pa laikam noskalojot to verdošā ūdenī). Likt uz paplātes ar cepamo papīru.
5. 220 C, 15 minūtes. Ja izmantojat visu paredzēto pārkaisījumam- sakult olas dzeltenumu ar krējumu, pārziest, pārkaisīt ar parmezānu.
Iespaidi: izcilas maizītes- pie lapu salātiem, vīna, vasarīgām zupām. Otru reizi taisīju ar brinzas un kazas siera maisījumu- vēl labāk. Taisīju daudz un iepriekš- pēc griešanas liku uz paplātes un saldētavā. Kad vajadzēja cept, liku aukstā cepeškrāsnī un cepu, kā teikts.

rabarberu pīrāgs bez olām- pirms prombraukšanas:)

Man ir jauna grāmata- izcila! Likās, ka jābeidz interesēties par ceptajiem saldumiem- tā jau nevar saskaitīt, cik daudz interesanta gaida negatavots. Taču šī grāmata ir kaut kas īpašs. Tajā ir ļoti, ļoti daudz recepšu, tajā ir bezgala daudz recepšu, kurām viss ir pa rokai, tā der gan veģetāriešiem (īpaši) gan laktoveģetāriešiem (mazāk), gan indiešu ēdiena faniem, gan tiem, kuri vienkārši interesējas par iespēju lietot mazāk olu. Receptes ir maksimāli vienkāršas un detalizētas, nekādu nesaprotamu kustību un mistikas.

Un pirmā recepte no tās. Domāja, ka ieviesīšu vēl vienu tegu- bez olām, lai atšķirtu šos saldumus. Ak jā- tā ir atvadu recepte- braucu prom līdz jūlija vidum.

Novēlu jums maksimāli sajust vasaru!

Rabarberu pīrāgs bez olām

Vajag:
(apaļai forma, 25 cm diametrā, iesviestota, pārkaisīta ar miltiem)
100 gr sviesta vai margarīna
150 g cukura
4 TK vaniļas cukura vai 1 TK vaniļas esences
200 gr miltu
4 TK cepamā pulvera (bez kalna)
200 ml piena
2 glāzes 1.5 cm lieluma gabalos sasmalcināta rabarbera
Pārkaisīšanai:
50 g miltu, 50 g cukura, 25 g sviesta, 50 g sasmalcinātu mandeļu
Gatavošana:
Kārtīgi saberzt sviestu ar cukuru. Pievienot nedaudz vaniļas cukura. Citā traukā izsijāt miltus ar cepamo pulveri un vaniļas cukuru. Pamazām pievienot pienu un sviestu ar cukuru. Likt sagatavotā cepamajā formā, pārklāt ar rabarberiem. Pārkaisīšanai domātos miltus saberzt ar rokām ar cukuru un sviestu- sanāks drumstalas. Pākaisīt ar tām pīrāgu un pa virsu vēl ar mandelēm.
Cept 45 minūtes 180 C.

Iespaidi: ļoti sulīgs, gaisīgs un garšīgs.

jauna grāmata un jauns ēdiens

Grāmata ir šāda- "Рецепты вкусной и здоровой жизни".

Par to, ka šī grāmatu sērija ir pretrunāga, jau esmu rakstījusi. Patīkams noformējums, pieņemama cena, ļoti labas idejas, interesanti un rosinoši ēdieni. Pārsvarā- vienkārši vai pavisam vienkārši. Bet- neprecizitātes receptēs. Pirmajā receptē, kuru es izvēlējos- šajā- jau visādas dīvainības ar gatavošanas laiku un sarakstā neminēto ingredientu uzrašanas. Tāpēc- recepte no grāmatas, taču stāstīta maniem vārdiem un ar labojumiem. Taču par šo vien recepti es piedodu autoriem nepilnības un priecājos ka vēl daudz interesanta atradu grāmatā.

Marokāņu ragū ar dārzeņiem (un kuskusu)

Vajag:
1 glāze dārzeņu buljona (es izmantoju bioveikalā pirktos kubiņus)
1 glāze kuskusa
1 vidējs cukīni, sagriezt 1-1,5 cm lielos gabalos
2 nelieli burkāni, sagriezt 1-1,5 cm lielos gabalos
1 vidējs sīpols, sagriezt plānos pusgrezenos
2 daiviņas ķiploka, sakapāt
400 gr konservēta nuta (turku zirņi), noliet šķidrumu (konservēta rimi nebija, mērcēju- vārīju parastu sauso)
400 konservētu tomātu gabaliņos
pāris zariņi pētersīļu
2 ĒK mandeļu plāksnīšu
1 TK malta kumīna
3 ĒK olīveļļas
sāls, pipari

*vēl pieliku pusburciņu lielo kalamata olīvu
Gatavošana: katlā uzkarsēt 2 ĒK eļļas, 5 minūtes apcept sīpolu uz nelielas uguns. Pielikt ķiplokus un kumīnu, apcept 30 sekundes. Pielikt burkānus, nutu, tomātus (ar visu sulu), gatavot 9-10 minūtes. Pielikt cukīni, sāli, piparus, gatavot zem vāka 5 minūtes. Pagatavot kuskusu ar buljonu pēc instrukcijas uz kuskusa iepakojuma. Savienot dārzeņus ar kuskusu, pārkaisīt ar sakapātiem pētersīļiem un mandelēm.

Iespaidi: kumīns-tomāti-pipari- ļoti garšīga kombinācija. Kuskusu parasti daudz vienkāršāk izmantoju, vairs tā nedarīšu:)

safrāns

vakar pirmo reizi dzīvē nopirku safrānu. It kā jau 6 latu iztērēšana nav nekas ļoti ekstrēms:), taču briedu kādu gadu.
Iemesls, īstenībā, ir. Beidzot ieguvu grāmatu, kuru gribēju iegūt tikpat ilgi. Vasanta un Ušas Ladu "Ajurvēdiskā kulinārija".

Izcila grāmata tiem, kuri interesējas par attiecīgo jomu. Maksimāli strukturēta, receptes skaidrotas līdz sīkākai niansei, turklāt- ja interesējaties nopietni- katrai receptei klāt ir iedarība un došām, bieži arī variācijas, komentāri un tml. Normāli pātulkota krieviski. Nu, manuprāt, nav mazsvarīgi arī tas, ka Vasants Lads ir ļoti nopietns ajurvēdas pazinējs un praktiķis.

Šķirstīju es grāmatu un konstatēju, ka ir kādas 5 lietas, ar kurām man nav bijusi darīšana, kuru garšu nezinu un kuras atkārtojas daudzās receptēs. Un viena no tām ir safrāns. Es pat jau biju veikusi tirgus pētījumu:) un konstatēju, ka pie krišnaītiem ir visdraudzīgākā cena- 5,80 par 2 gramiem (salīdzinājumā- Rimi 2,70 par pusgramu). Ak jā, vēl- tas, ko pārdod tirgū un kā cena ir nesalīdzināmi jaukāka- tas nav safrāns. Tās ir klinģerītes. Krāsu vajadzīgo noteikti nodrošinās, taču efektu un smaržu- nē.
Nu tātad- atlika nopirkt.

Nu un tad atlika atrast recepte, ar kuru sākt. Šo izvēlējos, jo viss bija mājās, jo bija vajadzīgas vakariņas, jo nosaukumā bija safrāns:)

Rīsi ar safrānu

В.и У.Лад «Аюрведическая кулинария»
Vajag:
1 šķipsna safrāna
1 ĒK ūdens
1 ½ gl basmati rīsu
3 ĒK gī sviesta vai parastā sviesta
4 laura lapas
7 gabaliņus salauztas kanēļa standziņas (apmēram 1 TK ar kaudzi)
½ TK sāls
7 veselas kardamona kapsulas
7 krustnagliņas
4 gl karsta ūdens
Gatavošana:
Safrānu iemērkt ĒK ūdens vismaz uz 10 minūtēm.
Divreiz izskalot rīsus, notecināt. Uzkarsēt katlu uz vidējas uguns, lieciet sviestu. Tad- lauru lapas, kanēli, krustnagliņas, kardamonu, sāli, cepiet minūti.
Samaziniet uguni, pielieciet rīsus un cepiniet vēl 2 minūtes.
Pielejiet karstu ūdeni un ūdeni ar safrānu, sagaidiet, kad vāji burbuļos, vāriet bez vāka 5 minūtes.
Pieveriet vāku ne līdz galam, vāriet vēl 5 minūtes, 1-2 reizes apmaisot.
Samaziniet uguni līdz minimumam, aizveriet katlu ar vāku un gatavojiet 10 minūtes.

Komentāri: ļoti ātri, vienkārši un garšīgi. izcila garšvielu kombinācija, ļoti labi papildina viena otru. Īpaši man patika laura lapu un kanēļa savienojums. Sanāk daudz, es gatavoju pusporciju un vienalga nākamajā dienā ņēmu uz darbu. Jo mans bērns neko tādu neēd:)

Bērnu hamburgeri

Nevarētu teikt, ka esam lieli hamburgeru un tml. fani, bet uz pasaules pastāv bērnu svētki, kuros nemēģinu iebarot bērniem (it īpaši svešiem:)) selerijas kātus, bet gatavoju to, kas garšo visiem bērniem. Lieliska recepte-sanāk ļoti garšīgas bulciņas, turklāt cepu pāris nedēļas iepriekš, sasaldēju un tad vajadzības brīdī viss ir ātri un bez liekām pūlēm.

Avots- grāmata „100 самых лучших мини-закусок»

Sīkās hamburgeru maizītes

Vajag:
700 g kviešu miltu, kuriem piejaukti kādi 30 g mannas
1 ½ TK jūras sāls
50 g sviesta (atdzesēt un sagriezt kubiņos)
1-2 TK pūdercukura
400 ml silta piena plus nedaudz pārziešanai
15 g svaiga rauga vai 7 g sausa
1 istabas temperatūras ola (nedaudz sakult)
Pārkaisīšanai: kviešu milti, ķimenes, kumīns, sezams, magones, auzu pārlas, fenheļa sēklas (ar tām akurāti, nebūt ne visiem garšo)
Gatavošana:
Iebērt lielā traukā miltus un sāli (arī sauso raugu, ja to lietojat). Pievietot sviestu un saberzt ar rokām, kamēr maisījums atgādina sīkas drupačas. Pielikt cukuru, izveidot vidu iedobi. Ja tiek izmantots svaigais raugs- sadrupināt to nelielā traukā, pieliet 1-2 ĒK silta piena un kārtīgi samaisīt. Pieliet pārējo pienu un kārtīgi samaisīt. Miltu iedobē liet rauga maisījumu un sakultu olu. Akurāti piejaukt miltus, pakāpeniski savācot no trauka malām. Jāsanāk mīkstai un nelipīgai mīklai.
Izlikt mīklu un nedaudz pārkaisītas ar miltiem virsmas un mīcīt 10 minūtes, kamēr mīkla kļūs gluda, zīdaina un elastīga. Atkal likt mīklu traukā, nedaudz pārkaisīt ar miltiem, pārsegt trauku ar pārtikas plēvi vai mitru virtuves dvieli. Atstāt uz pusotru stundu, kamēr dubultosies. Izlikt uz virsmas un mīcīt vēl 2 minūtes. Plūkt maza valrieksta izmēra mīklas gabaliņus, veidot bumbiņas. Likt uz paplātes (izklātas ar cepamo papīru) tik tuvu, lai tās gandrīz saskartos. Pārsegt un atstāt uz pusstundu. Pārziest ar pienu un pārkaisīt ar jebkurām sēkliņām (var ne ar ko nepārkaisīt)
Uzkarsēt cepeškrāsni līdz 200 C, cept 15 minūtes (pieklauvējot pie maizītes apakšas, skaņai jābūt tādai, it kā iekšā tukšs). Atdzesēt uz restes. Pārgriezt un likt to, kas paredzēts iekšā.
Cieši noslēgtā traukā var uzglabāt trīs dienas. Var arī sasaldēt- tad pirms lietošanas jāatkausē istabas temperatūrā un jāatsilda cepeškrāsnī 5 minūtes.

Hamburgeriem: sīkas kotletes (minūti apcept un tad pasautēt bez taukiem)+nedaudz tomātu mērces+ marinēta gurķa šķēle+ salāta lapa+mazs gabaliņš kausēta siera. Var arī sīpolu, taču bērniem to nelieku.

Un vispār ļoti neslikta grāmata- daudz recepšu un ideju; ērta; receptes visai realistiskas, nav manierīgas vai uzspēlēti izmeklētas, kas ieži gadās šādai tematikai.

banānu kekss

Vispār jau es iepauzēju ar keksiem jau kādu laiku , bet tu lai vēl šis ir:) Avots- grāmata И.Чадеева. Пироги и кое-что ещё.

Laba grāmata, man arī autore liekas ļoti simpātiska. Viens no blogiem, kuros ieskatos- chadeyka.livejournal. Pārsvarā gan ne mans stils- vai nu daudz kustību, vai nu (pārsvarā)- daudz sviesta, bet nu dažreiz var:). Grāmata patīkama, kvalitatīva, saprotama. Nu bet receptes, autores bērni simpātiski un tas viss rada tādu siltu sajūtu.

Vajag:
4 olas,
200 gr miltus sajaukt ar 1/2 TK irdinātāja;
150 gr cukura,
200 gr sviesta,
2 banāni.
Gatavošana:
Saspiest ar dakšiņu banānus.
Sakult sviestu ar cukuru, kamēr cukurs izšķīdīs. Putojot pievienot pa vienai olas. Putojot miksera minimālā ātrumā, pievienot izsijātus miltus mārmijus ar banāniem.
Likt mīklu cepamajā formā (izklāt ar cepamo papīru, apm.10x25 cm), cept 160 C vismaz 50 minūtes (gatavību pārbaudīt ar iesmu- noteikti, banāns paildzina procesu!)
Var pagatavot glazūru- 2 ĒK medus sajaukt ar 1/2 citrona sulu un 50 gr valriekstu, uzkarsēt, apliet siltu keksu.
Komentāri: šis keks nekādā ziņā nav veselīga ēdiena piekritēja sapnis, bet nu medus karsēšana ir lieta, kuru es nespēju:) Noteikti garšīgi, bet vārīt medu nevajadzētu, gan jau var nepārsniegt 40 C.
Iespaidi: nu kā jau īsts sviesta kekss un vēl arī ar banānu- smaržīgs un garšīgs. Manā fotogrāfijā ar bērna pieprasīto cukura glazūru- tā gan ir lieka.

Ogu ķīselis ar vaniļas mērci

Man nav nekādas nostaļģijas par brūnajiem ķīseļiem, kuros tika utilizēts pagājušā gada brūnas nokrāsas ievārījums, taču šī ir pavisam cita lieta. Ātri, svaigi un garšīgi- turklāt tiek utilizētas saldētās ogas:), kuru vēl joprojām ir daudz, bet vasara nāk (nū, kalendārs saka) Avots – B.Riasa-Buhere, „Lieldienas”, dažas manas izmaiņas un mans arī receptes saīsinājums

Vajag: 300 gr dažādu saldētu ogu (man- avenes, mellenes, upenes, zemenes); 680 gr burka ķiršu kompota b/kauliņiem vai arī saldēti ķirši (manā gadījumā); 2 ĒK cukura, citrona miziņas gabaliņš, kanēļa šķipsna, 30 gr kukurūzas cietes.

Mērce:½ l piena; 1 ĒK kukurūzas cietes; šķipsna sāls; 1 TK vaniļas pulvera (nezinu, kas tas ir, man bija pāksts); 100 ml saldā krējuma

Gatavošana: Ķīselis:Katliņā likt nedaudz atkusušas ogas, ķiršus, cukuru, cedru, kanēli. Paņemt 3 ĒK sulas no katliņa, izšķīdināt cieti. Uzvārīt ogas, apmaisot pieliet cieti. Vārīt pāris minūtes, kamēr sabiezē. Izņemt cedru. Likt aukstumā uz dažām stundām. Mērce:Sajaukt 3 ĒK piena ar cieti. Pārējo pienu uzvārīt ar sāli, vaniļi, pielikt cieti un vārīt līdz mērces konsistencei. Kad atdzisīs, pievienot saputotu saldo krējumu, pilnībā atdzesēt.

Komentāri: receptē tika piedāvāts pievienot pienam citrona cedru- sarīvētu. Mana pieredze rāda, ka tas ir drošs veids iegūt pretīgu rūgušpienam līdzīgu masu. Nedariet tā! Var pielikt pāris pilienu citrona esences, ja vajag šo niansi. Un vēl- es liku mērcei klāt 2 ĒK cukura.

Grāmata, no kuras ir šī recepte- Jāņa sētas izdevums, man ļoti patīk. Ir tajā tāds īsts katoļu Lieldienu noskaņojums- grezna, priecīga. Daudz pievilcīgu recepšu, pārsvarā reālu. Un fotogrāfijas man patīk- dabiskas.

jauna pavārgrāmata

Šodien manam pavārgrāmatu plauktam nejauši pievienojās jauna iemītniece. Absolūti skaistākā, aizkustinošākā un sirsnīgākā no visām. Izjauca budžetu vismaz uz nedēļu, bet es viņai piedotu arī vairāk)) Jau tagad redzu, ka daudz kas šeit būs no tās. Ļoti precīzas, detalizētas, perfekti pārtulkotas receptes un autors ir ļoti, ļoti simpātisks. Visādā ziņā))

Griķi ar tofu sieru

Avots- Ю.Высоцкая "Едим дома круглый год", 22.lpp.
Vajag:
1/4 TK rīvēta muskatrieksta
1 TK kaltēta bazilika
2 ĒK sojas mērces
1 TK eļļas
2 ķiploka daiviņas
1 neliela ingvera sakne (pirksta lielumā)
120-200 gr tofu
200 ml verdoša ūdens
100 gr griķu putraimu
Sauja svaiga bazilika lapu
Gatavošana:
Nomizot un sarīvēt ingveru, saspiest ar presi ķiplokus. Katlā ar biezu dibenu uzkarsēt eļļu, pievienot ingveru, ķiploku, muskatriekstu un sojas mērci. Pievienot griķus un apmaisot nedaudz pasildīt. Pieliet ūdeni, uzlikt vāku un vārīt uz lēnas uguns 12-15 minūtes. Pievienot kaltēto baziliku, apmaisīt. Likt griķus traukā, virsū- kubiņos sagrieztu tofu un svaigo baziliku.
Komentāri: man ļoti patīk kontrasts starp garšvielām griķos un neitrālo tofu. Un vispār garšīgi un ļoti smaržīgi.

Mana pirmā persnīgā pavārgrāmata, tēpēc izturos pret to ar zināmu sentimentu. Kaut gan arī principā uzskatu to par nesliktu. Tā nav piemērota cilvēkiem, kuri tikko sākuši gatavot, jo tad var nepamanīt dažas Visockas mānijas, saistītas ar čili vai citrona sulas daudzumu un tml. Bet kopumā, nesniedzot īpašu tehnoloģisku precizitāti, tā sniedz visai normālu un vispusīgu ieskatu iespējās. Un man ļoti patīk tās struktūra, pēc produktiem.

Ar sieru un spinātiem pildīti cepti tomāti

Avots- Книга Гастронома «Про закуски». Tulkojums, izmaņas un atstāstījums- mani.Vajag:
16 nelielus tomātus
400 g saldētu spinātu
200 g parmezāna
50 г ciedru riekstu, apceptu
2 ķiploka daiviņas
3 ĒK sviesta
šķipsna malta muskatrieksta
sāls, pipari
olīveļļa
Gatavošana:Tomātiem nogriezt augšējo trešdaļu, izgrebt, pārkaisīt ar sāli-pipariem, nolikt ar griezumu uz leju.
Sasmalcināt ķiplokus, sarīvēt sieru. Uzkarsēt sviestu, pievienot ķiplokus, apcept spinātus pāris minūtes (var šo posmu izlaist un gatavot no neceptiem spinātiem).
Pievienot spinātiem riekstus, 2/3 siera, sāli, muskatriekstu.
Sapildīt ar spinātu maisījumu tomātus, ielikt cepamā formā, apslacīt ar olīveļļu un pārkisīt ar pērējo sieru. Cept 220 grādos 12-15 minūtes.
Komentāri: vienkārši, ļoti piesātināti un garšīgi. Tomāti labāk derēs ne pārāk lieli. Var utilizēt lielveikala tomātus- būs neslikti, bet labāk gatavot ar normāliem tirgus tomātiem.

Grāmata nav slikta, receptes ticamas un nav pārāk manierīgas, ko varētu sagaidīt no šādas tēmas.