Andreja Granta izstāde

it kā jau ir nepieklājīgi rakstīt par tāda mēroga lietām, taču no savas pieredzes konstatēju, ka neskatoties tv un presi, nestaigājot pa Valdemāra ielu- man nebūtu izredžu uzzināt.
LMM līdz pat maija beigām ir fotogrāfa A.Granta izstāde. Milzīga! (pat pārāk) Diemžēl esmu pilnīga diletante fotogrāfijā un spriest spēju tikai līmenī "patīk-nepatīk", tādēļ labāk palasiet kompetentākus cilvēkus. Taču izstāde ir ārkārtīgi iespaidīga. Tikai uz mani tā atstāja tādu iespaidu (par kuru it kā sākumā nekas neliecināja, jo nav jau nekāda dramatisma vai specefektu tajās fotogrāfijās), ka pusceļā ap zāli man jau kājas ļima. Un visa tālākā diena pagāja pusmiglā. Ārkārtīgi spēcīga hipnotiskā iedarbība ir fotogrāfijām, fakts:)

Pierre Boncompain

Mans šīsnedēļas prieks. Tik ļoti vitāls un ekspresīvs. Cilvēki man patīk mazak, taču dažādi galdi ir ļoti skaisti. Šeit daudz gleznu.

Viktorija Semikina/Виктория Семыкина

No pēdējā gada atklājumiem viens no maniem spilgtākajiem iespaidiem ir šī jaukā meitene. Spriežot pēc viņas žurnāla, viņa patiešām IR jauka. Un viņas darbi manā uztverē ir ļoti skaisti, ļoti gaumīgi un tehniski perfekti. Grafika mani vispār uzrunā visās izpausmēs.

Šeit ir Viktoras mājaslapa, tur jāskatās birka мои иллюстрации. Šeit- viņas kolekcija grāmatu ilustratoru lapā, vēl vairāk darbu.

Maksims Pokaļovs/Максим Покалев

Man patīk. Tik viegli un vieglprātīgi! Esmu turējusi rokās Pokaļova ilustrētu bērnu grāmatu- skaisti, profesionāli, ironiski.
Viens no blogiem- daudz darbu, īpaši man afišas patīk. Lūk, tematisks darbs, manam blogam piemērots:)

Henrik Dresher

Mākslinieks un ilustrātors. Mani īpaši neinteresē manu grāmatu ilustrācijas- tikai atsevišķi, kā zīmējums, jo personīgi es nejūtu vajadzību pēc teksta papildinājuma un parasti to nenovērtēju. Tikai vāki man ļoti patīk:) Taču līdz pat pusaudža gadiem man ļoti patika jebkuras ilustrācijas lasītajās grāmatās un līdz šim mani ļoti, ļoti interesē, uzrunā, uztrauc un sajūsmina ilustrācijas bērnu un pusaudžu grāmatās. Es mūžīgi pavelkos un nopērku to, ko nevaru tobrīd atļauties vai to, kas īpaši neinteresē manu bērnu, jo mani interesē un es negribu to likt atpakaļ plauktā:)

Jāsaka, ka manam bērnam patīk VISAS ilustrācijas un viņš vispār neatšķir to māksliniecisko (ne)vērtību. Pašlaik lasu viņam sengrieķi mītus- drausmīgi noformētus a la "nemākulīgi, bet jūsmīgi Disneja fani", viņš tik elš- kāds skaistums!:)))

Bet nu Drešers. Te ir viņa lapa. Īpaši iesaku sadaļu kids books pa kreisi.

Yann Kebbi

Ļoti jautra mākslinieka mājaslapa, kurā vajag pāris minūtes, lai saprastu- kurp ved ceļi, un interesantas ilustrācijas.

Eveline Ness

Man ļoti patīk. Diemžēl neesmu turējusi rokās šis mākslinieces ilustrētas grāmatas.
Vienmēr pārsteidz, kad šķietamā vieglumā un nevīžībā tu redzi tādu pamatu no ilgiem akadēmiskās zīmēšanas un kompozīcijas treniņu gadiem:) Un arī var redzēt, ka tas nav zīmēts pēdējos desmit gados, lai gan visos gados netrūkst labu ilustrātoru.
Šeit vēl daudz viņas ilustrāciju.

Vija Zariņa

Nejauši ieklīdu LMA pasniedzēju darbu izstādē- līdz 30.09. tā vēl turpināsies akadēmijas aulā. Citu starpā tur ir apskatāmi 3 Vijas Zariņas darbi. Ļoti pasakaini, dekoratīvi un meditatīvi. Varbūt neesmu vienīgā, kas līdz šim nebija redzējusi šīs mākslinieces darbus (šis konkrētais ir no tīmekļa, ne no turienes).

Vladimir Radunsky

Man ļoti patīk. Smieklīgi, viegli, rotaļīgi.
Grāmatu ilustrātots Vladimirs Radunskis mācījies Maskavā, taču strādā Ņujorkā, dzīvo Romā, šogad bija Boloņas bērnu grāmatu festivāla žūrijā.
Šeit Radunska mājaslapa.
Šeit ļoti daudz darbu, te arī es uzzināju par šo mākslinieku.

Jūlija Višņevecka

Atkal tāds fotogrāfijas veids, kurš mani uzrunā visvairāk. It kā nejauši noķertie cilvēku un pilsētu mirkļi- turklāt tik skaisti, trūkst vārdu.
Krievijā strādājoša žurnāliste Jūlija Višņevecka un viņas fotogrāfijas.

Šeit ir Erevāna (tirgus fotogrāfija ir no šīs sadaļas)
Šeit ir milzīgs portfolio pa pilsētām un valstīm

durvis

livejournal'ā ir daudz dažādu tematisko apvienību, es tām nesekoju līdzi, taču šī mani ļoti interesē. Cilvēki bez liekiem komentāriem publicē simtiem dažādu durvju fotogrāfiju- durvis sienās. Norāda tikai atrašanās vietu. Lapas lejā ir go earlier. Krājumi- milzīgi.
Durvis sienās.

Via community doors_v_stene, le siants

skaistums un garšīgums:)

Vispirms- skaistums.
Fotogrāfs Aleksandrs Karpovs. Fotografē pārsvarā Krievijas provinces pilsētas, taču ne tikai. Tās fotogrāfijas var skatīties bezgalīgi- gadījumā, ja jūs interesē citas vietas un cilvēki. Mani- ļoti interesē. Īpaši iesaku Zlinku (Злынка)

Šeit Karpova žurnāls, šeit- mājaslapa.

Un tad garšīgums.

Mango lassi

Labu apetīti, 8/2005
Vajag:
250 g jogurta bez piedevām
1/3 l ūdens
250 g mango mīkstuma
1 ĒK cukura
½ citrona
½ TK malta kardamona
1 naža gals malta ingvera
1 naža gals malta kanēļa
Gatavošana:
Visas sastāvdaļas blenderī rūpīgi sakul. Lej glāzēs, atdzesē un pasniedz.

satriecoša animācija un laba recepte

Tā pat nav vienkārši animācija, kaut kas vairāk. Pirmo reizi skatījos- acīm neticēju. Māksla. Tāds prieks par cilvēkiem, kuriem tādā veidā darbojas smadzenes. Via mi3ch.livejournal

Un arī pie viena- recepte.
Marinēts siers ar baziliku

Avots- „Labu apetīti”, 06.2008.
Vajag:
200 g mīksta kazas piena siera
200 g maskarpones siera
2 buntītes svaiga bazilika
60 ml olīveļļas
Sāls, malti melnie pipari
Gatavošana:
Abus sierus samaisīt kopā un sakult. Bazilikam noplūkt lapas no kātiem. Burkā likt kārtās siera maisījumu un bazilika lapas, pārkaisot slāņus ar sāli, pipariem, apslacīt ar olīveļļu. Turpināt, līdz siers ir beidzies.
Komentāri: sāli neliku, mīkstais „Līcīšu” kazas siers ir gana sāļš. Izmantoju šo sieru karstā laika vakariņām- bagātīgi sapildīt lavašā un vairs neko nevajag.

pēdējās dienas ar internetu:)

virsraksts izskatās visai dramatiski:) Taču nekā tāda- vienkārši pēc pāris dienām uz kādām trīs nedēļām došos uz Liepāju un pirmo reizi neņemšu līdzi datoru. Slinkums domāt- ar kādām apziņas stāvokļa izmaiņām tas saistīts, taču konkrēti jūtu nepieciešamību pēc dažām nedēļām bez tīmekļa. Jūtu zināmu trauksmi, jo ļoti rēķinos- nevis ar izklaidējošām lietām, bet ar tiem nedaudzajiem blogiem, kuri balsta manu cilvēkmīlestību.
Bet nu nekas, laiks pārbaudīt- cik tālu internets ir iekļuvis dzīvē:) Un atpūtināt smadzenes no piesārņojuma.
Taču šodien- krievu mākslinieks Andrejs Remņovs. Ilgi skatījos uz šo gleznu un uztraucos- kas tas ir? Kamēr bloga autore, no kuras uzzināju par Remņovu, uzrakstīja- atgādina Klimtu. Un es nomierinājos, jo tieši šo līdzību nespēju noformulēt. Klimtu atskatījos un at-mīlējos pirms, hm, kādiem 20 gadiem un man pret viņu ir izveidojusies ļoti spēcīga nepatika (it īpaši 90.jos, kad neviens interjera žurnālā eksponētais skaistdzīvoklis nebija iedomājams bez Skūpsta vai Judītes pie sienas. Nevar teikt, ka Remņovs mani dziļi uzrunā, taču man šīs gleznas liekas ļoti dekoratīvas un krāšņas.

Nekā pārmērīgi dziļdomīga. Par personības un produkta saistību. Ļoti man patika Vocmuša akvareļi- pasakaini, sapņaini, šizofrēniski. Izlasīju interviju- nožēloju. Nedariet tā. Skatiesties uz gleznām. Jo vizuāli man joprojām patīk, taču doma par to, ka es negribu neko vairāk zināt par viņa pasauli- traucē. Glezna no šejienes un vēl milzīgs portfolio.

Pretēji ir ar Sergeju Maksimišinu. Jo vairāk lasu, klausos, uzzinu, jo lielāka manās acīs ir viņa darbu vērtība (kuru es nespēju, protams, novērtēt ar zinošu aci). Viņš gan nav artfoto pārstāvis, viņš ir žurnālists. Divkāršējs pasaules labākais fotogrāfs. Tādi stāsti ir viņa fotogrāfijās- jebkurai gleznai vai grāmati novēlētu.

Fotogrāfija no viņa mājaslapas. Ir daudz citu.

ilustrācijas

Ilustrācija mani ļoti interesē, esmu pret to prasīga un tā man sagādā ļoti daudz sajūtu. Bērnu grāmatās ilustrācijas mēdz būt pasakainas. Taču mans bērns, kuram vienmēr bija pieejamas daudz un dažādas bērnu grāmatas, nebūt nav rafinēts šajā ziņā un viņu neuztrauc vistizlākie zaķīši un šaušalīgākie pornobruņinieki (ir tāds fantasy ilustrēšanas stils- "Gredzenu pavēlniekā" man ir tādas skaistules- asinis stingst). Man savulaik bērnu grāmatu gandrīz nebija un es izaugu ar vecāku mākslas albūmiem- varbūt tāpēc man nav vienalga. Kaut gan, protams, vērtēju diletantiski, tikai "patīk-nepatīk".
Līdz šim mans favorīts bija Vladislavs Jerko- latviski "Sniega karaliene" izdota ar viņa ilustrācijām. It īpaši man "Alise Brīnumzemē" patīk.

Bet ne par to. Šodien skatījos pie rīta kafijas mākslinieces Jūlijas Gukovas ilustrācijas un ieraudzīju, ka 80.gados viņa ilustrējusi krieviski izdoto Baltvilku. Piemēram-

Zorikto Doržijevs

Es ne pārāk daudz laika pavadu internetā, un pārsvarā šajā laikā regulāri lasu visai limitētu skaitu blogu- tikai kuri mani ļoti, ļoti uzrunā. Pārsvarā tas ir krievvalodīgais livejournal's. Taču pat tik neliels apjoms dod ģeometrisku progresiju, jo visi jau grib padalīties savos priekos:)
Un tā sanāk, ka visu laiku aizbrienu kaut kur, iegūstu milzu iespaidus, aizmirstu par laiku, darbu, vasaru un tml. Taču es cenšos kontrolēt šo procesu- rīkoju vīkendus bez internēta, vakarus neieslēdzot datoru, darba dienas, kad lasu tikai pie rīta kafijas (fantastiski produktīvas dienas!)
Nu tātad- mans šīs dienas favorīts:)
Burjatu mākslinieks Zorikto Doržijevs. Fantastisks. Šeit ir daudz darbu, var pašķirstīt. Glezna arī no turienes, tās nosaukums ir "Skaistule".

Džims Denevans

Man patika. Tīra meditācija- nekāda praktiskā pielietojuma.
44 gadus vecs mākslinieks - sērferis - pavārs - vēl nezinu-kas. Sāka zīmēt, lai pārvarētu personiskās problēmas un aizbēgtu no realitātes (c)
Zīmējumi uz smiltīm

Alessandra Sanguinetti

Fotoprojekts, kuru varu skatīties bezgalīgi, un pēc tam atkal skatīties:)

Alessandra Sanguinetti gadiem ilgi fotografēja divu māsīcu dzīvi- no bērnības līdz pieaugušo sieviešu dzīvei. Esmu saskārusies ar apspriešanām- vai tas ir ētiski, vai tas nav ļauni- domājot, ka viena no māsīcām ir neglīta. Man tas liekas naivi un aprobežoti. Es domāju, ka šādos komentāros augstprātības ir vairāk, nekā jebkurā no šīm fotogrāfijām. Ka apspriedes- vai drīkst fotografēt un eksponēt it kā neglītu cilvēku, savā ziņā ir vienkārši biedējošas.

Personīgi es neredzu viņas bildēs nekādu ironiju vai ļaunumu.

Skaisti, ļoti skumji, ļoti precīzi.

daudz fotogrāfiju, bilde apakšā ir no šejienes, tās nosaukums ir Media sombra

šeit- vēl ļoti daudz citu, it īpaši bērnība.

Александр Петросян

Aj, drausmīga ņirgāšanās par fotogrāfiju sanāk šajā resursā. Taču tikko ar izbrīnu konstatēju, ka te vispār nav fotogrāfijas kā sadaļas. Nevar teikt, ka kvēli interesējos (nu, tādā ziņā, ka neesmu kompetenta un vados tikai pēc savas gaumes), taču cenšos iet uz interesantām fotoizstādēm un arī sekoju līdzi daudziem blogiem. Food-foto mani ļoti interesē un arī cits. Pārsvarā urbānais. Vai portreti. Vai ikdiena. Daba - daudz mazāk.
Aleksandrs Petrosjans ir Pēterburgā dzīvojošs fotogrāfs, viņa fotogrāfijas lielākoties ir ap un par šo pilsētu. Un dažām citām. Ikdienu, detaļām, minūtēm. Manuprāt, viņš nav pārmērīgi stilīgs un nedramatizē, kaut gan bieži viņa fotogrāfijas ir gandrīz biedējošas un bieži- visai skarbas. Neslinkojiet, pašķirstiet kārtīgi šeit.