gi, gī, ge, gē, ghe- tie ir varianti, ar kuriem esmu saskārusies personīgi es:) Nav ne jausmas, kā ir pareizi, pieturēšos pie sev ierastākā varianta.
Tātad- ārā ir auksts, drēgns, ass vējš, tumsas un gaismas attiecība nav par labu dzīvespriekam, sintētiskos vitamīnus nelietojam, gaļu ēdam maz, spēki sarūk. Tātad jāsaņemas un jāpagatavo gī sviests. To garšu un iedarbību es uzskatu par maģisku un, ņemot vērā, ka dzīvojam mitrā un aukstā klimatā, pārtikšana no graudiem un dārzeņiem jāpapildina ar šo izcilo produktu.
Protams, var nopirkt veikalā. Taču es esmu paranoidāla un arī internētā pieejamais rūpnieciskās ražošanas apraksts būtiski atšķiras no tā, kas notiek mājās gatavojot. Var pie krišnaītiem, taču man patīk pašai- un arī liekas, ka sanāk labāk. Nedaudz lētāk arī.
Viss ir vienkārši, taču prasīs jūsu klātbūtni netālu no virtuves.
100 gramu dēļ čakarēties nav vērts nekādā ziņā. Es taisu no kilograma sviesta- sanāk 800 g gī, kas pietiek vairākiem mēnešiem.
Vienmēr izmantoju recepti, kuru sensenos laikos izprintēju no
šī žurnāla, to nedaudz apvienoju ar citam lasītām receptēm, tagad vairs precīzu linku nevaru atrast. Paldies, jebkurā gadījumā, visiem autoriem.
Sāksim.
Vispirms jāaiziet uz tirgu un jānopērk kilograms sviesta (protams, ne mazāk par 82% tauku). Es pērku Valmieras vai Stelpes.
Jāsagriež palielos gabalos, jāliek katlā ar biezu dibenu.
Maisot ar koka karoti, uz vidējas uguns, jāizkausē. Kad sāks viegli burbuļot un radīsies bagātīgas putas- samazināt uguni
līdz minimumam un atstāt uz minimālas uguns uz 1 stundu 45 minūtēm (šis laiks attiecas uz kilogramu! citam daudzumam būs cits laiks!)
Procesā redzēsiet brīnumainus skatus- nelielu ieskatu tajā, ko ēdam:) Vārīšanas process izskatīsies kā gandrīz atšālējies dzirkstošais- ļoti vāja burbuļošana. Radīsies netīras putas. Tās var akurāti pabīdīt malā un paskatīties, kas nogulsnējas lejā. Ja uguns ir minimāla, tad stunda 45 ir tas laiks, pa kuru nekas cits nenotiks.
Pēc minētā laika varēs redzēt, ka nogulšņi kļuvuši zeltainbrūni, putas uz virsmas sāks atgādināt garozu, pastiprināsies riekstainā smarža. Viss, jāslēdz ārā. Tagad vajag ļoti uzmanīgi un saudzīgi noņemt no virsmas putas un izmest (ir viedoklis par to, kā tās var izmantot, es personīgi neapsveru, tās neizskatās ne pēc kā laba). Kad virsma ir maksimāli attīrīta, ar kausu jālej gī paredzētajā traukā (kuru var hermētiski noslēgt)- liet vajag caur papīra dvieļiem izklātu sietu. Smelt ar zupas kausu, neaiztiekot nogulšņus! Kad tas kļūs grūti, akurāti izliet pāri malai, kamēr nesāks tecēt kaut kas duļķains. Tad jāpārtrauc. Gī ir līdzīgs zelta medum.
Kad tas pilnībā atdzisīs, kļūs šāds. Bez ledusskapja var uzglabāt pāris mēnešus, ledusskapī- pusgadu.
Ko ar to dara? Es lieku klāt gatavojot visus dārzeņus- klāt pie tvaicētajiem, vai apcepot pirms sutināšanas, vai vienkārši apcepot, kā arī pie griķiem, rīsiem, grūbām u.t.t.
