piektdiena, 2013. gada 26. jūlijs

dubultā putra

Kamēr nav atnācis solītais karstuma vilnis, vāru rītos putru. Jo ar to ir ka ar maizi- apnikt nevar (nu, vismaz mums).
Ļoti reti vāru tīru mannas putru, vēl retāk- auzu pārslu un tas notiek tikai tad, ja ir beigusies viena no divām sastāvdaļām.
Taču vienmēr vāru dubulto putru.
Tai gan nespēju nosaukt nevienu precīzu proporciju, aprakstīšu procesu.
Vajag:
pienu (ja nav jārūpējas par kalorijām, var pieliet nelielu daļu saldā krējuma- 10.daļu)
mannu
auzu pārslas
šķipsnu cukura, šķipsnu sāls
Gatavošana:
Noskalot katliņu ar aukstu ūdeni, ieliet pienu (es nedaudz atšķaidu ar ūdeni- kādu 10.daļu). Uzvarīt, piemest sāli un cukuru (var arī nedaudz vaniļas). Piebērt auzu pārslas- tik daudz, lai tā butu šķidra zupa, ne putra. Ja jums ir ātrās pārslas- pavārīt minūti, ja bio- attiecīgi 4-5 minūtes. Un tad akurāti piebērt sauju mannas- nepārforsējot, lai nav ļoti bieza, labāk maisot pavārīt minūti un paskatīties- vai ir ok. Ja par šķidru- piebērt* vēl. Mannu ilgāk par kādām 1-2 minūtem vārīt neredzu vajadzību. Gatavs.
Komentāri: *vispirms nejauši uzraksīju "pieliet" un tas arī ir, savā ziņā, precīzi, jo mannu vienmēr uzglabāju pudelē- tādā kā padomju laika piena- daudz ērtāk no pudeles bert putrā.
Svarīgi ir lai tomēr auzu nebūtu daudz vairāk- tikai pie pietiekama daudzuma mannas (puse? vai nedaudz mazāk?) sanāk maiga un garšīga putra.

pirmdiena, 2013. gada 15. jūlijs

ātrās vakariņas karstumā

mans bērns jau nedēļu ir nometnē un, līdz ar to, es jau nedēļu nepērku un negatavoju ēdienu. Pārmaiņas pēc tas ir tik patīkami, ka vārdos nespēju uzteikt. Ar visu to, ka jūlijs ir skaistākais mēnesis tirgū, arī uz turieni neeju- negribu neko pirkt, gatavot un, faktiski, arī est. Siermaizes, avenes no blakus veikala un mērķtiecīga visu dīvaino krājumu apēšana - ko tik nevar atrast mājās, ja ikdienā neaizraujas ar plānošanu! Saldētavā atradu 2 kotletes un pagājušā gada gailenes. Biju priecīga. Brūklenes vairs nesaldēšu, tās nav necik patīkami atrast pēc gada:). Bet vispār man bija interesanti- cik ilgi varēšu nepirkt ēdienu, speciāli negatavojoties šim pasākumam. Draudzene Ieva, kura dažreiz šeit publicēja receptes, iedvesmoja uz krājumu iznīcināšanu un jaunu nepirkšanu, kamēr nav apēsts:)
Diemžēl, karstums padarīja neiespejamu maizes vai plāceņu cepšanu, tāpēc jau pēc 2 dienām bija jāpērk. Nu bet vienalga, veikalā biju 1.5 reizi (par pusreizi uzskatīsim ieiešanu pēc kafijas)- pretstatā iešanai katru dienu, kas ir parasta parādība.
Nu tā, sākumā man bija dārzeņi un arī makaroni:))
Man ļoti patīk šie Dobeles makaroni, kas imitē rīsus, tie ļoti labi iederas salātos.
Vajag:
makaroni
gurķi, tomāti, redīsi, zaļumi (man- baziliks)
sāls, pipari, balzāmetiķis
Gatavošana: izvārīt un noskalot ar vēsu ūdeni makaronus, visu sajaukt. Var vēl likt vistas vai tunča gabaliņus, var sīpolus un noteikti vēl kaut ko.

Un pavisam nezesonāls deserts- bet nu atkal vadījos pēc tā, kas ir mājās.
Vaniļas biezpiena krēms, banāni, cepumi "Dāmu pirkstiņi"


sestdiena, 2013. gada 6. jūlijs

kamēr nav beigusies sezona

zemeņu un rabarberu. It īpaši zemeņu, jo rabarberi visu vasaru, neviens jau neliek tos pāraugušos ēst.
Nu tā, vispirms gribu izteikt sajūsmu par dzērienu, kuru dzeram nedēļām, kuru es staipu līdzi pudelē un turu ledusskapī. Ilze, paldies, tas ir izcils!
Recepte absolutsed. blogā.
Īpaši mani sajūsmina tā gatavošana- nevienas liekas kustības, nekādas karsēšanas un tml. Zaļš, svaigs, ātrs un atspirdinošs- ko vēl vajag?

Un tad vēl ja piemet sauju zemeņu- arī bērns dzer.
Un tagad par zemenēm. Neko interesantu ar tām nedaru- plombīrs un zemenes, vairs man neko nevajag.
Taču angļu pavāra Džeimsa Martina autoritāte manās acīs ir augsta, turklāt mani fascinē, ja kaut kā garšu ietekmē process, nevis sastāvdaļas. No zemeņu ievārījuma vārīšanas biju atteikusies, manuprāt, pektīna cukurs, ja to izmanto kā uz iepakojuma teikts, pamanās noņemt ievārījumiem pusi garšas un vēl vairāk smaržas.
Bet, atkārtošos, Džeimss Martins. Nolēmu izmēģināt. Izmēģināju. Nākamajā dienā gāju uz tirgu pēc vēl vienas zemeņu devas:) Un tagad mani māc šaubas- laikam vajag vēl, kaut gan zemenes jau kļūst dārgas.
Recepte no Goodfood jūnija numura. Es to atstāstīšu ļoti pavirši.
Zemeņu džems
Vajag:
1 kg zemeņu
750 g ievārījuma cukura (Dansukker ievārījuma)
1 citrons
nedaudz sviesta (1TK)
Gatavošana:
Zemenes nomazgāt, ļoti ātri nožāvēt ar papīra dvieļiem. Noņemt lapas, izgriezt cieto balto daļu pie lapiņām- tādu kā mazu konusu ar naža galu. Lielas ogas sagriezt uz pusēm. Apbert ar cukuru, atstāt uz nakti (žurnālā teikts- istabas temperatūrā, es neriskēju, liku ledusskapī un no rīta uz 3 stundām ārā).
Nākamajā dienā likt katlā, piespiest citrona sulu, likt uz ļoti, ļoti lēnas uguns. Sildīt, kamēr ar karoti jūt, ka izkusis cukurs. Palielināt uguni, lai burbuļo. Vārīt 5-7 minūtes (veikt testu uz ledusauksta šķīvja- ja ievārījuma piliens ar pirkstu krokojas- gatavs). Noņemt putas. Likt sviestu. Atstāt uz 15 min. Likt sterilās burkās (es vnk skaloju ar verdošu ūdeni kādu pusstundu pirms pildīšanas).
Komentāri: Ja vēlas, var pielikt piparus vai vaniļu vai rožūdeni. Es vienai mazai burciņai pieliku piparus, vienai- vaniļu.
Iespaidi: esmu sajūsmā. Man ļoti patīk struktūra- maiga, nevis kā želeja un arī smarža- kā īstam ievārījumam! Salds, protams, bet nu es burkām neēdu, uz maizes- izcils.