sestdiena, 2011. gada 31. decembris

restorāni

nevar teikt, ka šogad esmu atklājusi milzum daudz jaunu ēdināšanas, hm, iestāžu Rīgā, taču tomēr esmu slinkojusi aprakstīšanā. Tās, uz kurām eju pati vai eju kaut cik regulāri, lielākoties ir aprakstītas, taču vēl man ir draugi un tāpēc vairākas reizes gadā es mēdzu nonākt vietās, kurās nenonāktu patstāvīgi. Un man ir ko teikt:) Fotogrāfijas no tīmekļa.
13. Restorāns "Rossini" Pumpura ielā 6, mūsu lielpilsētas visglamūrīgākajā rajonā. Mierīga vide (nu, man nekrīt uz nerviem vīna pagrabu estētika, ja tā atbilst tēmai), izcila ēdienkarte, profesionāla apkalpošana, ļoti nepiespiesta gaisotne (mēs bijām piektdienas vakarā un bija 100% pilns un tas bija patīkami, nevis tracinoši). Risotto ar garnelēm atstāja uz mani ļoti lielu iespaidu. Cenas...nu, tas, neapšaubāmi, ir restorāns:) Es teiktu- ap 17-20 Ls cilvēkam ar vienu vīna glāzi. Sen neesmu bijusi vietā, kur ir pilnīgi skaidrs, par ko tu maksā- un tas nav dekors.
14. "Madride" Hanzas ielas sākumā, uzreizi aiz Valdemāra. Nu, jāsaka, es nevarētu nosaukt citu vietu Rīgā ar šādu koncepciju. Ģimenes ēstuve (Rīgas izpratnē nekādā ziņā ne restorāns) ar saimnieci pie letes, nulli interjēra manierīguma, ikdienas spāņu ēdienu-mūziku-vīnu. Tiešā ceļā paņemts no jebkuras nomaļas Barselonas ieliņas un teleportēts uz Rīgu.
Cenas- uzkoda, vīna glāze, pāris tapas- ap 5 Ls. Noteikti mans labākais iestāžiespaids'11.
UPD 07.2014.  Spriežot pēc izcilās paeljas Berga bazāra ielas tirdziņā, viss notiek vislabākajā kārtībā:)

15. Viesnīcas "Alberts" augšējā stāva bārs-terase. Sveiciens no 90.jiem.Bijām tur septembra sestdienas naktī- feeriski. Uzmācīga mūzika, negaršīgi kokteiļi, netīras tualetes. Dārgi. Publika- ne pirmā svaiguma sudraba jaunatne, ārzemju vecīši un daudz pērkamo meiteņu. Mēs gribējām pēdējo reizi rudenī pasēdēt uz terases un pavilkāmies uz skatu- nu, tas viss bija. Skats- labs. Bet iemeslus vēl uz turieni iet atrast nespēju.

16. Osīriss- reveranss:). Ko nu te rakstīt. Pēc dažu gadu pārtraukuma vairākas reizes šogad tur nonācu un varu tikai apbrīnot, ka ir viena vieta, kura nav zaudējusi neko. Ēdienkarte, apkalpošana, cenas, mūzika, skats uz Barona ielu- viss joprojām ir adekvāts un ļoti labs.
UPD 07.2014. Nu, lieki piebilst. Viss ir kārtībā:)

17. "Vīna studija" Elizabetes ielas sākumā. Laba vieta. Vīnamīļiem- izcila, protams. Vide arī draudzīga un nav pārblīvēta ar dizaina atklāsmēm. No izcilības manās acīs to šķir deserti (viduvēji- ja tie nepieder pie koncepcijas, varēja taču vispār iztikt bez) un publika (trokšņaina dolče-gabana). Bet nu ja esat ar savējiem un jūs interesē gaumīga vide, vīns un ļoti labas uzkodas- protams, ka viss būs ļoti patīkami.

trešdiena, 2011. gada 28. decembris

kanēļa-ķirbja maizītes

nav jau tā, ka mēs grimstam pārmērībās- nē, es pat neko negatavoju, jo kāda vajadzība ir kustēties mājā, kur vesels plaukts pilns ar saldumiem. Un viss, kas nav salds, ir paprikas-sīpolu salāti un griķi- ne pārāk iedvesmojoši blogam:) Taču man ir dažas receptes, kuras gribu ielikt gada beigās, jo tās bija labas.
Smalkmaizītes ir mans guilty pleasure Nr.1. Es tās praktiski nekad necepu, jo nespēju apstāties. Un "Salā" neeju. Glābj mani tas, ka man ir savas prasības pret tām un mani nespēj ievest kārdinājumā "Mārtiņa beķereja" (atšķirībā no mana bērna, kurš ir uzticāmākais MB fans:))
Taču pāris reizes gadā mēs rīkojam bulku svētkus. Tad es precīgā satraukumā meklēju iedvesmojošu recepti, kuras iznākumu varētu apzīmēt ar krievu vārdu сдобный- nezinu, kā to paskaidrot. Tāds, kurš nemaz neatgādina maizi, kas ir sviestains, mīksts un smaržīgs un neatstāj viduklim nekādu izredžu. Tad mēs ar bērnu jaucam, mīcam, rullējam, cepam un rūpīgi piemeklējam filmu, kas cienīga būt skatītai šādu bulku pavadījumā (jā-ja, pilns komplekts Briesmīgo Ieradumu)
Tātad, šogad man ir stāsts par Čelsijas maizītēm no žurnāla "Garšīgs"- nākamreiz, jo recepte ir tikai uz papīra. Un šīm, no bloga nelly-z.livejournal.com. Ļoti uzticams, daudzveidīgs un labs blogs.
Neko sev ievadiņš:))
Vajag (12 lielām bulkām):
245 g ķirbja biezeņa
2 lielas olas
58 g ūdens (nu, amerikāņu vienību konvertācija:))
58 g mīksta sviesta
apt.490 g miltu
29 g sausā piena
2 TK sausā rauga
3 ĒK (45 g) brūnā cukura
1.5 TK sāls
1 TK kanēļa
1/4 TK malta ingvera
1/4 TK maltu krustnagliņu
nedaudz sviesta mīklas pārziešanai
Kanēļa pildījumam:
1 ĒK malta kanēļa
1/4 gl brūnā cukura
1/4 gl baltā cukura 
kaltētas dzērvenes vai rozīnes (es liku arī riekstus)
veidne 22.5x22.5 cm
Glazūrai
1 gl (115 g) pūdercukura
2-3 karsta ūdens vai piena
Gatavošana:
1. Pagatvot mīklu: sajaukt visas sastāvdaļas, samīcīt mīkstu mīklu, pārklāt ar plēvi un atstāt siltā vietā uz kādu pusotru stundu, kamēr mīkla nedubultosies.
2. Izveidot maizītes: izveltnēt mīklu taisnstūrī apm 55x35 cm. Pārziest ar kausētu sviestu. Pārkaisīt ar cukura un kanēļa maisījumu, atstājot brīvas augšējo un apakšējo malu. Var arī pievienot rozīnes. Sākot no augšas sarullēt mīklu, diezgan blīvi, cenšoties ar pirkstiem, nevis plaukstām. sagriezt šķēlēs ap 2.5-3 sm.
3. Likt iesviestotā veidnē, atstājot starp bulciņām nedaudz vietas-tā, lai uzrūstot, tās saplūst vienā milzu bulkā:). Atstāt siltā vietā uz pusstundu. 
4. Pa to laiku uzkarsēt krāsni līdz 190 C. Cept 25-30 minūtes vai kamēr maizīts zeltainas. Izņemt no krāsns, atstāt uz 5 minūtēm, tad apgāzt uz restes un nedaudz atdzesēt.
5. Likt atpakaļ veidnē, pārliet ar glazūru. Tās pagatavāanai iesijāt pūdercukuru traukā un pa karotei pieliet šķidrumu, maisot. Ēst siltas.
Iespaidi: burvīgas! Smaržīgas, saldas, mīkstas... ļoti labas. Un to pagatavošana ir pa spēkam arī tiem, kas nav lieli bulku speciālisti, noteikti.

otrdiena, 2011. gada 27. decembris

bezrauga sēkliņu maize

divas reizes decembrī cepu ēšanai un uzdāvināju divās dāvanās sauso maisījumu.
Par to arī šodien.
Maize ir vienkārša, ātra un necik ne eksotiska.
Tai vajadzēs olu un eļļu, kas pārsvarā nav retums mājās un tad vēl skābpiena produktu, kuru vajadzēs nopirkt.
Vajag:
Sausais maisījums:
400 g miltu
80-100 g rupjo miltu, var arī daļu aizstāt ar klijām
liela sauja sēklu maisījuma (linsēklas, sezama, saulespuķu, ķirbja)
1 TK sāls
1 ĒK cukura
1 paciņa cepamā pulvera (man RUF, paredzētais 500 gramiem)
Apdeits 04.01.12. Aizvietoju pusi miltu (250 g ar rupjajiem kviešu-izcili)
Citi produkti:
1 ola
5 ĒK eļļas
500 ml paniņu vai rjaženkas
Gatavošana:
Rūpīgi sajaukt visu paredzēto sausajam maisījumam. Šajā posmā var bērt papīra kulē, siet banti, pierakstīt un piesiet klāt recepti.
Traukā sajaukt "citus produktus". Piebērt sauso maisījumu, samaisīt tik tālu, lai nav sausu fragmentu. Sanāk mīksta, lipīga mīkla, kā keksiem. Likt iesviestotā keksa vai maizes formā (lielā, ap 25 cm garā), sadurstīt (ar slapju pirkstu:)). Likt uzkarsētā līdz 200 C krāsnī. Cept 35 min, pārbaudīt ar iesmu. Ja paliek par agru zeltaina- pārklāt ar foliju.
Karstu pārziest ar sviestu vai eļļu, atdzesēt uz restes.

pirmdiena, 2011. gada 26. decembris

2 veidu apelsīnu cepumi

abi ātri, abi pagatavojami iepriekš.
1. Smilšu apelsīnu cepumi. Recepte- Jolanda, cookschool.ru.
2. Mandeļu apelsīnu cepumi. Recepte- i-lara.livejurnal.com
Atstāstu saīsinātā redakcijā:)

Smilšu apelsīnu cepumi (pa kreisi)
Vajag:
100 g mīksta sviesta
4 ĒK cukura
2 aplesīnu rīvēta miza
1.5 gl miltu
Gatavošana:
Sakult sviestu ar cukuru, pievienot aplesīnu mizu. Akurāti pievienot miltus. Mīcīt minimāli. Ja neturas kopā, pieliet pa ĒK auksta šķidruma (ūdens, piens). Izveltnēt centimentra biezumā, sagriezt strēmelēs vai citā formā. Var sasaldēt.
Cept 190 C ap 15-20 min.
Komentāri: es pieliku apelsīnu sukādes un kļuva grūti akurāti izgriezt. Bet nu ļoti smaržīgi. Ja taisīsiet plānākus, būs cietāki.
Mandeļu apelsīna cepumi (pa labi)
 Vajag:
150 g mandeļu plāksnīšu (man bija vnk mandeles, bet obligāti jānoņem miziņa*)
1/2 gl cukura
šķipsna sāls
1 liela ĒK svaigas rīvētas apelsīna mizas
1 liela ola
1 TK vaniļas esences
Gatavošana:
Samalt mandeles ļoti smalki. Pielikt cukuru, sāls, miziņu, olu (iepriekš nedaudz sakult ar dakšu), esenci. Visu kopā nedaudz samalt blenderī. Ielikt maisiņā un ledusskapī uz pāris stundām vai nakti (vai divām dienām).
tad veidot valrieksta izmēra bumbiņas, var apviļāt pūdercukurā vai cukurā. Cept 170-180 C, kamēr cepumu sāni vairs nav mīksti. Nevajag gaidīt, kamēr arī augša tāda būs. Tās būs apt.15 minūtes. Atdzesēt uz restes.
Iespaidi: šie ir izcili, nedaudz staipīgi, riekstaini un ļoti smaržīgi!

svētdiena, 2011. gada 25. decembris

augļu-riekstu batoniņi (3/7)

ar neskaitāmiem plusiem- veselīgi, vienkārši, ātri, dāvināmi (manā gadījumā), uzglabājami, ņemami uz skolu, bez E, sātīgi un-noteikti-vēl-kaut-kādi:)
Pilna receptes versija angļu valodā.
Vajag:
1/4 gl sagrieztu dateļu
1/4 gl kaltētu ķiršu vai dzērveņu
1/3 gl veselu riekstu (mandeles, valrieksti)- svaigu vai grauzdētu (man liekas, būtiski garšīgāk sanak ar grauzdētiem)
1/8 TK kanēļa
Gatavošana:
Augļus nomazgāt un nožāvēt.
Blenderī samalt dateles un ķiršus līdz  pastas konsistencei. Izlikt traukā. Blenderi mazgāt nevajag, bert iekšā riekstus un sasmalcināt līdz drupačām. Tad visu savienot, mīcīt ar rokām kā mīklu. Tad likt cik grib uz pārtikas plēves gabaliņiem un sitot pret galdu izveido batoniņus. ieliek ledusskapī. Viss. Es veidoju pa 50 gramiem un no šī daudzima sanāk 3. Pirms Ziemassvētkiem taisīju seškāršo porciju dāvanām:)
Izmaksas: ar tirgus cenām, vidēji dārgajiem riekstiem (valrieksti, mandeles), ķiršiem (5.5/kg) un naturālajām datelēm (3.6/kg)- 0.24 Ls par batoniņu. Batoniņi ir ļoti blīvi, ar piesātinātu garšu un neveidojiet tos lielākus- apēst nevarēs.
Varianti: esmu jau izmēģinājusi ar žāvētām aprikozēm, dzērvenēm, melnplūmēm, sēkliņām riekstu vietā. Visi varianti labi, variēt var līdz bezgalībai. Var nelikt kanēli, bet likt krustnagliņas vai ingveru vai kardamonu- mums jau nav jāpanāk autentiskā lara-batoniņu garša, kā receptes autorei. Galvenais ir ievērot proporcijas augļiem u riekstiem/sēkliņām. Un rūpīgi samalt.
Noteikti var uzglabāt  kādu mēnesi ledusskapī.


Priecīgus Ziemassvētkus!

Mīļie lasītāji, skatītāji un, it īpaši, sarunu biedri! Es ļoti novērtēju, ka jūs man esat! Priecīgus svētkus un ne tikai svētkus!

trešdiena, 2011. gada 21. decembris

Ziemassvētki tuvojas

,kaut gan noticēt ir praktiski nereāli. Un nav jau lieta tikai laika apstākļos. Kaut gan, ja nav noskaņojuma, dekoratīvais sniegs var ievērojami palīdzēt. Šogad palikām bez šī atbalsta:)
Taču viss notiek. Ledusskapī dzīvo augļu kūka, dzīvoklis ir kā kara darbības zona- šeit nedrīkst iet, tur nedrīksts skatīties. Šodien atstiepām ar bērnu egli. Egles pārdevējs bija mārketinga ģēnijs, fakts. Es nekad nepirktu tik asimetrisku un apgrauztu, taču viņš pateica manam bērnam, ka visi šie apgrauzumi ir briežu darbs. Un viss, tālāk iet nebija vajadzības. Jo mans bērns mīl visus dzīvniekus, taču brieži ir vieni no īpašajiem:)) Rezultātā mums ir megakupla, taču visai dīvaina egle ar četrām galotnēm. Nu, jāsaka, ka tomēr nedaudz esam atkāpušās no neirozes, kas vajāja mūs ar māsu dziļā jaunībā- katru gadu mēs uzķērāmies uz domas, ka neviens, izņēmot mūs, ŠO mājās nenesīs un pirkām...:)
Un tagad gribu beidzot pārvarēt slinkumu un ielikt šeit mūsu ģimenes Ziemassvētku torti. Jo tā ir izcila.
Cik atceros, biskvīta pamatrecepte ir no bbcgoogfood.com, viss pārējais- gadu gaitā pieslīpēts savs.
Ziemassvētku torte

Biskvīts:
1 neliels apelsīns
100 g miltu
1 TK cepamā pulvera
0.5 TK maltu krustnagliņu (vai koriandra)
2 ĒK kakao pulvera
1 TK kanēļa
100 g smalki maltu mandeļu
175 g  mīksta sviesta
175 g muskovdo cukura (var arī citu brūno)
4 olas (atdalīt baltumus no dzeltenumiem)
Krēms:
500 ml saldā krējuma
25 g pūdercukura
1/4 TK kanēļa
1/4 TK maltu krustnagliņu
Glazūra:
100 g tumšās šokolādes
50 ml saldā krējuma
Rotāšanai:
2 saujas mandeļu plāksnīšu, apelsīnu sukādes, kokteiļķirši
Gatavošana:
1. Izvārīt apelsīnu (aptuveni stundu), atdzesēt, samalt kopā ar mizu rupjā maluma biezenī (kauliņus pirms tam, protams, izņemt:)
2. Miltus sajaukt ar cepamo pulveri, kakao, garšvielām, mandelēm.
3. Cukuru saberzt ar olu dzeltenumiem un sviestu- kamēr masa kļūst tāda kupla. Pielikt apelsīnu.
4. Kārtīgi sakult olu baltumus.
5. Sajaukt miltu maisījumu ar apelsīnu maisījumu. Akurāti pievienot olu baltumus.
6. Mīklu likt izklātā ar papīru veidnē. Cept 170 C aptuveni 40 minūtes.
Svarīgi: ja vēlaties 4 kārtas, uzreiz sadaliet mīklu 2 daļās un cepiet tās atsevišķi.
7. Atdzesēt biskvītu 5 minūtes veidnē un tad pilnībā- uz režģa. Sagriezt gareniski (vienmēr darīju to ar diegu, šogad izmēģināšu jaunu rīku- stīgu speciāli šim nolūkam)
8. Pagatavot krēmu: visu tam paredzēto sakult. Dāsni pārziest visus biskvītus (starp slāņiem es 2 reizes taisu mandeļu skaidu kārtu). Salikt kārtas tortes veidā.
9. Izkausēt ūdens peldē šokolādi ar krējumu. Pārklāt ar glazūru torti, rotāt.
10. Atstāt ledusskapī vismaz uz diennakti. Tā ir torte, kas kļūst garšīgāka ar katru dienu.

trešdiena, 2011. gada 7. decembris

pistāciju granola

Pa šo laiku bija vēl viens neveiksmīgs batoniņu mēģinājums, par kuru nemaz negribu rakstīt. Viss kā parasti, kaut gan savādāka tehnoloģija.No eksperimenta neatsakos, taču iepauzēšu.
Pastāstīšu labāk par ļoti labu granolas recepti, kuru taisīju pirms laika.
Recepte- Arx0nt.livejournal.com.
Vajag:
2 tases pilngraudu auzu pārslu
1/2 gl pistāciju, pēc iespējas mazāk sālītu
1/3 gl ķirbju sēklu
2 ĒK sezama sēkliņu
2 ĒK cukura
1 TK vaniļas sēklu (liku 1 pāksts saturu)
1/2 TK sāls (nu, tas gan ir lieki, tā jau uz pistācijām ir)
4 ĒK šķidra medus
2 ĒK eļļas
Gatavošana:
Uzkarsēt cepeškrāsni līdz 150 C. Pistācijas rupji sakapāt. Sajaukt visus sausos produktus. Atsevišķi sajaukt medu ar eļļu. savienot abus maisījumus, akurāti ierīvējot ar rokām šķidro maisījumu sausajā. Likt uz paplātes ar papīru, cept 40-45 minūtes, ik pēc 15 minūtēm apmaisot. Atdzesēt uz paplātes, pāris reizes apmaisot. Uzglabāt traukā ar cieši pieguļošu vāku.
Komentāri: ļoti laba granola, protams. Smaržīga, kraukšķīga.
Man garšo dažas karotes sajaukt ar bezpiedevu jogurtu un atstāt uz nakti- no rīta sanāk deserts.

svētdiena, 2011. gada 27. novembris

Dāvanas

Iedvesmojos no Ilzes un beidzot sasparojos dāvināmo ēdienu un ēdamo dāvanu apkopojumam'2011.
Šogad, kā arī iepriekšējos gadus, taisīšu dāvanu kārbas visiem ģimenes locekļiem un tuvem draugiem un tad vēl neliels paciņas citiem cilvēkiem, kurus vēlos apsveikt.
1. Dāvanas, kuras var taisīt stipri iepriekš
Ziemassvētku kūka (var sākt arī decembra sākumā). Es parasti cepu 3 ķieģelīšus apmēram 15-17 cm garumā un pārējos folija mafinu formiņās.
Gaišā Ziemassvētku kūka
Štollena konfektes
Šokolādes-banānu kekss (tā garša ir bagātīga un svētkiem atbilstoša, turklāt tas pagatavojams dienu-divas iepriekš un ir labs vēl nedēļu)
Medus kekss
Jewelled mince meat (žāvēto augļu-garšvielu...džems, varētu teikt)
Baltās šokolādes konfektes
Vīnes šokolādes smilšu cepumi- gan garšīgi, gan arī var pagatavot mīklu šodien, bet cept 24.12.
2. Konfektes un šokolādītes
Šokolādes uz kociņa
Vēl šokolādes uz kociņa (nu protams, ka ar citu dizainu:))
Veselīgās konfektes un vēl vienas un vēl vienas un vēl
3. Cepumi
Piparkūkas
Laikietilpīgie, taču neaprakstāmi garšīgie valriekstu cepumi.  Pagājušo svētku favorīti.
Dāvana veģetārietim- auzu cepumi ar šokolādi (var arī cept kā vegānu recepti, ar mandeļu pienu)
Ļoti ātri, vienkārši un skaisti šokolādes cepumi- ideāli negaidītai vajadzībai kādu apsveikt:)
Smilšu cepumi
Snikerdūdli- amerikāņu klasika
Vēl vieni snikerdūdli
Vēl veģetāriešiem- mani mīļākie banānu-šokolādes cepumi
Griķu cepumi
4.Citas lietas
Neslikta dāvana cilvēkam, kurš sapratīs un kuram slinkums ņemties pašam- granolas kārbiņa
Vai arī- siers ar piedevām
Žāvēto augļu braunijdesa
Mandeles šokolādē

sestdiena, 2011. gada 26. novembris

Sēkliņu-kokosa batoniņi (2/7). Neveiksmīgie:)

Nu tā, neveiksme. Nojaušu, ka manas rīcības dēļ, varbūt man kāds atbildēs uz jautājumu.
Recepte no australianfood.about.com
Vajag:
1 gl auzu pārslu (180 g)
1 gl kokosa skaidu (115 g)
1/3 gl kviešu dīgstu (nebija, proporcionāli aizvietoju ar kokosu un sēklām)
1/2 gl saulespuķu sēklu (90 g)
1/2 gl ķirbja sēklu (70 g)
1 gl kaltētu dzērveņu (190 g)
1/4 gl linsēklu (30 g)
100 g sviesta
1/8 gl brūnā cukura (40 g)
1/2 gl medus (200 g)
Gatavošana:
1. Izklāt cepamo formu ar papīru.
2. Sausā pannā viegli apgrauzdēt auzas, kviešus, kokosu, saulespuķu un ķirbja sēklas- aptuveni 8 minūtes.
Atdzesēt. Pielikt dzērvenes un linsēklas.
3. Katliņā izkausēt sviestu, pielikt cukuru un medu, uzvārīt, samazināt uguni un vārīt apt.5 minūtes.
4. Sviesta sīrupu rūpīgi sajaukt ar sauso maisījumu, ar karoti likt formā, saplacināt. Atdzesēt, sagriezt.
Rezultāts: es nekur, itin nekur nepārkāpu recepti (nu, dīgstu aizvietošana ar sēklām neko neiespaido). Taču ir viens bet- es nekarsēju medu. Izdarīju visu saskaņā ar recepti, bet medu pieliku pēc tam, kad jaucu visu kopā. Rezultāts- pilnīgs fiasko. Masa vispār neturas kopā, ne uzreizi, ne pēc pusdiennakts.
Pieliku 2 olas un 3 ĒK miltu un izcepu garšīgākos cepumus pasaulē- tiešām izcili garšīgi! Taču tie nav batoniņi:) Un medu vienalga nācās karsēt:)
Nu, sakiet- vai var būt, ka medus vārīšana 5 minūšu laikā mainītu rezultātu?

piektdiena, 2011. gada 25. novembris

"Sarunās" jauni jautājumi

"Sarunās par priekiem" 2 jauni jautājumi (<=klikšķini, tas ir links!)- par Ziemassvētkiem. Nekur nekas nav jāsūta, atbildes komentāros, nāciet!

svētdiena, 2011. gada 20. novembris

Graudu batoniņi. Ābolu naturālie (1/7)

Šī ir mana patreizējā kulinārā interese. Neko ērtāku uz skolu došanai es nespēju iedomāties un arī gana veselīgu- teorētiski. Jo veikala batoniņu sastāvs apstulbina. Vakar cerīgi lasīju sastāvu diabētiķu nodaļā- aj, nē, viss tas pats, tikai cukurs aizvietots. Vismaz 5 sastāvdaļas, kuru klātbūtne man liekas pretdabiska un lieka. Veselīgs produkts ar cukuru, sīrupu, 2 konservantiem, hidrogenizētu augu eļļu un vēl nez ko. Un sēra dioksīdu, kas ir nepiespiesti uzrādīts kā konservants (E220). Jā, es zinu, ka ar to apstrādā visus žāvētos augļus un pagaidām vēl nevaru atļauties pirkt neapstrādātos, taču mājās gatavojot ar rūpīgu mazgāšanu daudzos siltos ūdeņos vismaz nedaudz var samazināt. Un vispār jau labāk mazāk, bet neapstrādātu, būs vien tā arī jādara.
Nu labi, motivāciju izklāstīju:)
Kādreiz jau mēģināju pagatavot batoniņus, nekas nesanāca, atmetu ar roku.
Tagad esmu apņēmības pilna. Man ir 7 dažādas receptes, atšķirīgas gan sastāvā, gan tehnoloģijā. Diētiskums mani neinteresē, pēc šāda kritērija neatlasīju. Par termiņiem nezinu, bet nu gan jau pa kādu mēnesi pagatavošu. Tātad- batoniņu mēnesis.
Pirmā recepte ir no man līdz šim nezināmā bloga pie-maria.livejournal.com.
Vajag:
1 liels ābols
3/4 gl auzu pārslu
2 ĒK auzu (rudzu, pilngraudu) miltu
3-4 ĒK ābolu sulas vai ūdens
1/4 gl sēklu, riekstu
1/4 gl vīģu (citu žāvēto augļu)
1/2 TK kanēļa
*1 ĒK damerara cukura (mans pienesums)
Gatavošana: 
sarīvēt ābolu, sajaukt ar auzām, sakapātiem riekstiem un žāvētiem augļiem. Pievienot sulu/ūdeni, ja ābols devis par maz sulas. Atstāt uz 20 minūtēm. Uzkarsēt krāsni līdz 180 C. Viegli ieeļļot formu (aptuveni 15x30 cm). Likt maisījumu, rūpīgi izlīdzināt-piespiest. Cept pusstundu. Siltu sagriezt.
Komentāri-izmaiņas: kad sagriezu, konstatēju, ka apakšējā daļa tāda mikla un nepatīkama. Liku uz paplātes ar apakšējo daļu uz augšu un cepu vēl 15 minūtes.
Iespaidi: bērnam negaršoja, man vidēji. Nekādā ziņā neatgādina veikalā pirktos un tehnoloģija dod auzu putras garšu. Sajūta šausmīgi veselīga, pie tējas arī nav slikti, taču bērnam nederēs. Atdzisuši labi turas kopā, ir mīksti un blīvi.
Apdeits: otrajā dienā garša ir būtiski labāka!
Ieguvums: 
6 batoniņi vidēji pa 70 g.(!)
Pašizmaksa:* 87 santīmi, tātad aptuveni 14 santīmi gabalā. * kā jūs domājat, korekti ir 1 kilovatu (10 sant.) atvēlēt elektrībai (man ir mazā pārnēsājamā krāsniņa)? Vai arī vajag vairāk?

sestdiena, 2011. gada 19. novembris

Biezpiena bumbiņas

Pat nezinu, kādu etiķeti likt- konfektes vai kūkas. Vairākas dienas mēģināju atcerēties- pirms daudziem gadiem kaut ko tādu gatavoju, taču neatcerējos ne tikai proporcijas, bet arī vispār sastāvdaļas. Nācās izdomāt no jauna.
Drīzāk jau tās ir kūciņas. Esmu ļoti gandarīta par šo izstrādājumu- ja vēl atradīšu iespēju neizmantot "Selgu" (jo tās sastāvs mani nesajūsmina), būs laba alternatīva pirktajiem saldumiem. Sanāk ļoti daudz (26 palielas bumbiņas- nu, kādi 4 cm diametrā), visām brīvdienām.
Vajag:
500 g mitra biezpiena (presētā, vai arī vajadzēs to samalt vai caurberzt)
100 ml saldā krējuma
150 g marmelādes, sagriezt sīkos kubiņos
100-150 g cepumu, samalt rupjos miltos (atkarībā no dauzduma bumbiņas būs blīvākas vai mīkstākas)
20 g (2 ĒK) pūdercukura
kokosa skaidiņas (aptuveni 60 gr)
Gatavošana:
Biezpienu rūpīgi sajaukt ar krējumu, pūdercukuru, cepumiem. Beigās iemaisīt marmelādi. Veidot bumbiņas, rūpīgi apviļāt kokosa skaidās, likt ledusskapī uz pāris stundām.

otrdiena, 2011. gada 15. novembris

ķirbja-lēcu zupa indiešu gaumē

"Indiešu gaumi" ir ļoti viegli panākt ar dažām garšvielām:) un mans iecienītākais rudens ēdiens ir gatavs pa 15 minūtēm (nu labi, vēl 10 griešanai- kapāšanai).
Vajag (3 porcijām):
1/3 butternut squash (sviesta) ķirbja (aptuveni 300 g nemizota)- sagriezt sīkos kubiņos
glāze rīvētu ar korejiešu rīvi burkānu
1 sīpols, sakapāt
1 paprika, sīki sagriezt
0.5 gl sarkano lēcu
liela šķipsna asafetīdas
1 TK kurkumas
1 TK kumīna
kajienas pipari
šķipsna adžvana
1-2 ĒK gī sviesta vai eļļas
sāls
Gatavošana:
Katlā uz mazas uguns uzkarsēt elļu, likt kumīnu, asafetīdu un adžvanu, pēc minūtes- sīpolus, vēl pēc 5 minūtēm- burkānus. Apcept pāris minūtes, pielikt visu pārējo pieliet litru verdoša ūdens un vārīt minūtes 8-10. Asumu regulējiet paši, tikai akurāti, kajenas pipari ir diezgan ekstrēmi.

svētdiena, 2011. gada 13. novembris

Biezpiena kekss (ГОСТ)

Krievvalodīgajā kulinārajā internētā šī ir ļoti populāra aizraušanās- gatavot pēc PS "gostiem"- valsts standartiem, tādejādi mēģinot dabūt vēlreiz bērnības garšas. Receptes vienmēr ir ļoti precīzas, detalizētas un rezultāts nepieviļ. Man šis aspekts (nostaļģiskais) nav īpaši aktuāls, taču dažreiz sanāk, ka uzrunā arī mani. Kā šī recepte- galvenokārt gan tādēļ, ka mājās bija visai maz sastāvdaļu kaut kā cepšanai. Parasti esmu skeptiska attiecībā uz biepiena keksiem- tie vairākumā atgādina biezpiena plāceņus pēc garšas (tas nav nekas slikts, protams, taču labāk izcepu pašus plāceņus).
Šī recepte pārliecināja mani, ka kļūdījos un biju aizspriedumaina. Izcils kekss. Nekāda sakara ar biezpiena plāceņiem.
Recepte- chadeyka.livejournal.com

Vajag: (aptuveni 22 cm ķieģelītim)
150 g miltu
75 g sviesta (mīksta)
165 g cukura
130 g biezpiena (18%)*
2 mazas olas (80 g bez čaumalas)**
1/2 TK cepamā pulvera
pūdercukura pārkaisīšanai
*izmantoju 9%
** nesvēru, taču olas bija ļoti mazas. Ja ir lielas, jāizmanto 1 ola un 1 dzeltenums.
Gatavošana:
Cukuru un sviestu putot ar mikseri 7-8 minūtes, kamēr gaiša kupla masa. Pievienot biezpienu (graudainu iepriekš izberzt caur sietu) un saputot, kamēr mīkla  viendabīga. Ieliet olas, kārtīgi sakult. Piebert miltus, kas izsijāti kopā ar cepamo pulveri. Kārtīgi samaisīt. Likt keksa formā, kas iesviestota un pārkaisīta ar miltiem. Cept 170 C 50-60 minūtes. Pārbaidīt ar sērkociņu- tam jāiznāk no keksa vidus sausam. Atdzesēt, pārkaisīt ar pūdercukuru.
Iespaidi: ļoti garšīgs, smaržīgs un tāds... tradicionāls. Iesaku visiem.

svētdiena, 2011. gada 6. novembris

šokolādes-banānu kekss

klasisks garšu savienojums un kļūdīties nav iespējams. Vienīgais- četri trauki, tātad- darbietilpīgs:)) Taču viss notiek ļoti ātri un ir tā vērts.
Kekss nav ēdams cepšanas dienā!
recepte- i-lara.livejournal.com
Vajag:
2 gl miltu
2 TK cepamā pulvera
sāls uz naža galiņa
šķipsna rīvēta muskatrieksta
3 gatavi banāni (1.5 gl samaltā veidā)
100 g sviesta
1 gl cukura (man- gaišbrūnais)
2 olas
pusapelsīna miza, rīvēta
1 ĒK apelsīnu liķiera* vai vaniļas esences
50 g šokolādes (labāk melnas)
*man bija apelsīna esence, piepilināju 2 pilienus
Gatavošana:
1. Cepamo formu (garenu keksa formu, ap 25 cm) iesviestot, viegli pārkaisīt ar miltiem. Izkausēt šokolādi, nedaudz atdzesēt. Izkausēt sviestu, nedaudz atdzesēt. Saspiest vai samalt banānus.
2. Izsijāt miltus ar sāli, cepamo pulveri, muskatriekstu.
3. Ar putojamo slotiņu atsevišķi saputot sviestu ar cukuru un olām. Pievienot biezeni, rīvēto mizu, liķieri vai esenci.
4. Sajaukt abus maisījumus (2. un 3.)
5. Pusi mīklas sajaukt ar izkausēto šokolādi. Likt cepamajā formā vai nu slāņiem- balto-melno-balto (tad būs svītrains, kā man) vai nu vēl pēc tam izbraukt ar dakšu cauri mīklai no apakšas uz aukšu, būs sarežģītāks raksts:)
6. Cept 180 C ap stundu, pēc 45 minūtēm pārklāt ar foliju. Jo pēc stundas koka irbulis no vidus neiznāk sauss, bez drupačām- cept vēl 15 minūtes.
7. Pilnībā atdzesēt uz restes, ietīt folijā un atstāt vēsā vietā (ne ledusskapī) līdz nākamai dienai.
Iespaidi: ideāls kekss- ļoti gaumīgs, smaržīgs, mēreni salds, skaists un nemainās vairākas dienas- var uzglabāt folijā arī ilgāk par dienu. Noteikti tādus mazus pievienošu Ziemassvētku dāvanu komplektiem.

sestdiena, 2011. gada 5. novembris

Ziemssvētki nāk!:)

Atgādinu visiem, ka ir pēdējais laiks likt Ziemassvētku kūku/pudiņu- nedaudz mazāk par mēnesi maisījumam, nedadz mazāk par mēnesi- gatavo kūku nobriešanai. Labāk saīsināt pirmo posmu, ja trūkst laika.
Es šodien sajaucu maisījumu un tagad sākas apmaisīšanas mēnesis.
Šeit pirmais posms.
Pēc mēneša- otrais posms.
Un tad jebkurā dienā- trešais.

otrdiena, 2011. gada 1. novembris

krējuma plāceņi un cepti baklažāni

mana šīsnedēļas darba pusdienu kombinācija. Nepieklājīgi garšīgi.
Par plāceņiem esmu rakstījusi vairākkārt, taisu tos bieži, taču vienmēr pēc vienas tehnoloģijas- milti, piedevas, ūdens. Kamēr māsiņa nedarīja man zināmu savu pēdējo atklājumu- ūdens jāaizvieto ar treknu saldo krējumu. Ooo! Tas ir kaut kas fantastisks! Plakanas skones vai kaut kas līdzīgs!

Krējuma plāceņi
Vajag:
kviešu milti
kukurūzas milti (aptuveni 1/5 daļa no kviešu)
saldais krējums
šķipsna sāls
sēkliņas (man- sezama, 2-3 ĒK)
Gatavošana: visu sajaukt, kamēr mīksta mīkla, kas nelīp pie rokām. Tāpēc nekādu konkrētu daudzumu. Nu, varētu būt, ka 2 glāzes miltu prasīs ap pusglāzi krējuma. Vienu reizi pamēģiniet un princips būs skaidrs. Tad savelt bumbiņas, katru izveltnēt.
Cept uz mazas uguns uz sausas pannas- kādas 3 minūtes no katras puses.
Komentāri: šodien cepu bez kukurūzas, piebēru nedaudz pilngraudu miltu un saulespuķu sēkliņas (labi daudz).Ļoti garšīgi, ļoti!
Un tad vēl baklažāni.
Cepti baklažāni ar zaataru
Sagriezt baklažānu šķēlēs*, apslacīt ar eļļu, pasālīt, pārkaisīt ar garšvielām man- zaatars**), pārklāt ar foliju, cept 180 C kādas 30 minūtes. Tad es salieku burkā, pārkaisu ar sakapātiem pētersīļiem un visu nedēļu lieku uz maizes, salātos un tml. Šoreiz arī paprikas strēmeles cepu kopā ar baklažāniem.
Komentāri:
* ja ir aizdomas, ka balažāni būs rūgti, tie jāsagriež šķēlēs, radikāli jāpārkaisa ar sāli un jāatstāj uz pusstundu. Tad jānoskalo, janoslauka un var gatavot.
** zaatars ir Tuvo Austrumu/Āfrikas garšvielu masījums- ļoti labs, delikāts, nopērkams Asara ielas veikalā pa latu ar santīmiem.

svētdiena, 2011. gada 30. oktobris

Helovīns'11

Šokolādes galvaskausi 
Gatavošana: izkausēt šokolādi, uz cepamā papīra nolikt kociņu, ar tējkaroti liet šokolādi, veidojot vajadzīgo formu. Izrotāt. Uz 10 minūtēm likt ledusskapī.
Siera-ķirbja kūka
Vajag (torte 25 cm diametrā):
Pamatnei:
1,2 paciņas šokolādes "Selgas"
50  sviesta, izkausēt
Siera kārtai:
300 g svaigā siera*
250 g ķirbja biezeņa (no krāsnī cepta ķirbja, vēlams izteiksmīga, kā sviesta ķirbis)
100 g saldā krējuma**
70 g skābā krējuma
1/2 apelsīna miza, sarīvēt
1/2 citrona rīvēta miza un sula
4 ĒK gaišbrūnā cukura
1/2 TK kaltēta ingvera pulvera
1,5 RUF želatīna paciņas (tātad- 13 gr)
Gatavošana:
1. Izveidot torta pmatni- rūpīgi samaltus cepumus sajaukt ar sviestu, likt formā ar noņemamo malu, kārtīgi izlīdzināt un cieši piespiest.
2. Sākt gatavot želatīnu (mērcēt, izkausēt, kā teikts instrukcijā uz iepakojuma). Likt traukā visu pārējo, paredzēto siera kārtai- sarīvēt mizu, izspiest citrona sulu. Visu rūpīgi sakult. Turpinot kult, pieliet želatīnu, kult vēl minūti. Liet formā, likt ledusskapī uz pāris stundām.
Komentāri:
*var, protams, Filadelfiju, taču ļoti labs ir "Rimi" svaigais siers- daudz lētāks un arī sastāvs labāks. Var arī citu.
**var mainīt biezeņa, krējuma un saldā krējuma savstarpējās proporcijas, lai tikai apjoms nemainās.
Iespaidi: loti laba torte, viss tajā labi sader. badījos, ka pārāk jutīs ķirbi, tāpēc arī apelsīna mizu rīvēju, taču ja nezinātu, nesajustu- kas dod šo konsistenci un garšu. Otrajā dienā vēl daudz labāka. 

ceturtdiena, 2011. gada 27. oktobris

kartiņas

Šeit ir aprakstīts veids, kādā varat piedalīties sarunu blogā un dabūt par to paštaisītu kartiņu ar recepti:)

zirņu zupa ar sausiņiem

mana bērna mīļākā zupa. Protams, ka bez gaļas- lai gan neesam veģetārieši, abi reizi vai pāris mēnesī kādu gaļu apēdam, gaļas zupas mūsu mājās netiek vārītas nekad un nekādas.
Vajag: (2 l katlam)
2/3 gl šķelto dzelteno zirņu (sausā veidā), izmērcēt pa nakti
2 lieli burkāni, sarīvēt ar korejiešu rīvi
1-2 laura lapas
puspaprika, sagriezt sīkos kubiņos
liels sīpols, sakapāt
3-4 daiviņas ķiploka, sakapāt
sāls, pipari
1 ĒK eļļas
kliju maizes sausiņi
Gatavošana:
Katlā uzkarsēt eļļu, pielikt laura lapas, sīpolus, ķiplokus, apcept 2-3 minūtes, pieliet verdošu ūdeni*, pielikt zirņus. Vārīt pusstundu (vai kamēr zirņi praktiski gatavi) uz lēnas uguns, tad pielikt visu pārējo, izņemot sāli, vārīt vēl 10 minūtes. Pasālīt. Ēst ar sausiņiem.
*ūdens daudzums ir individuāla lieta, atkarīga no tā, cik biezu zupu vēlaties.

svētdiena, 2011. gada 23. oktobris

biezpiena eksperiments

sen jau divas biezpiena gatavošanas receptes gaidījušas savu laiku. Beidzot vienu īstenoju. Taisīju ziņkārības pēc, nekādas praktiskās vajadzības, taču šajā jomā man daudz vairāk patīk darīt kaut ko noderīgu, tādēļ aizdomājos- kāda varētu būt praktiskā vajadzība taisīt biezpienu no kefīra?:) Nu vispār daži apsvērumi man nāk prātā. A) biezpiens tiek ēsts ļoti reti un nevar zināt- kad tieši to vajadzēs; b) draugi uzdāvinājuši 5 litrus kefīra- ko nu? c) rezerve brīvdienas rītam, kuram nav nekā ēdama/garšīga, d) kefīram bija megaatlaides veikalā, tika iepirktas 12 pakas; e) tas ir mans iemelsls- nopirku kefīru un pēkšņi aizbraucu uz vasarnīcu. Vajadzētu vai nu stiept līdzi (nereāli), vai nu- izliet (oj, nē); f) jums garšo tieši šāds biezpiens- maksimāli krēmīgs un homogēns; g)piemājas mazveikalā nebija biezpiena, taču bija kefīrs. Tātad- samērā daudz pavisam reālu iemeslu.
Es nopirku kefīru jīnija beigās, aizbraucu uz vasarnīcu, bet kefīru iegrūdu saldētavā. Un vakar beidzot izņēmu.
No kurienes recepte- nepierakstīju, tā visu vasaru klejoja pa krievvalodīgo tīmekli, taču liekas, ka laperla-foto.livejournal.com.
Vajag:
1 l kefīra
Gatavošana: sasaldēt kefīru saldētavā. Tad likt ledus bluķi sietā (vai ar marli pārklātā caurdurī) un atstāt uz 8 vai vairāk stundām. Viss.
Iespaidi: man vajadzēja 12 stundas, man ir vēss virtuvē. Atgriezu papīra kārbas galu un uz tā noliku vertikāli sietā. Biezpiens ļoti krēmīgs, maigs un delikātas garšas- drīzāk kā rikota. Esmu pārsteigta, taču tas, neapšaubāmi, ir biezpiens:)
No litra kefīra sanāca 263 g biezpiena. Tātad- pašizmaksa var būt gan laba, gan ne tik, atkarībā no kefīra cenas. Es izmantoju Limbažu kefīru, pirktu ar atlaidi.

piektdiena, 2011. gada 21. oktobris

saulaino krāsu zupa

dzeltenā un oranžā nudien nav manas mīļākās krāsas, es tās nekad nevelku un mājās neieviešu. Kaut gan rudens ir mans mīļākais gadalaiks.
Taču ne velti ajurvēdā šādas krāsas ēdienam tiek piedēvēta liela iedarbība- tas neapšaubāmi ir ļoti iepriecienošs, sildošs un visādi citādi atbalstošs:)
Vajag (2 l katlam):
2 lieli skaisti burkāni, sarīvēt ar korejiešu rīvi (fotogrāfijā redzamais tika nopirkts "Idilles"veikalā savās astītes dēļ)
ķirbja gabals (vidēja ābola lielumā), sarīvēt ar rupju rīvi
pusglāze lēcu
1 laura lapa
liela šķipsna kajenas piparu*
1/2 TK saldās paprikas pulvera
1 liels sīpols, sakapāt
3 ķiploka daiviņas, sakapāt
paprika, sagriezt puscentimetra gabaliņos
1 tomāts, sīki sagriezt
Gatavošana:
Katlā uzkarsēt 1 ĒK eļļas vai sviesta, likt laura lapu, sīpolu, ķiploku. Pēc 5 minūtēm likt burkānus, papriku. Pēc 5-7 minūtēm pieliet litru karsta ūdens. Pavārīt minūtes 15, tad likt ķirbi, lēcas, piparus, tomātu. Kad gatavas lēcas, gatava zupa (aptuveni vēl 10 minūtes).
*var arī kādu masalu, karija lapas, kurkumu- tad būs austrumu smaržas zupa.

trešdiena, 2011. gada 19. oktobris

biezpienmaize

ļoti vienkārši pagatavojama, ja jums saldētavā ir tas, kas ir man- smilšu mīkla. Precīzāk- kas man bija. Jo šī bija pēdējā porcija.
Vajag (20 cm diametra pannai):
aptuveni 300 g smilšu mīklas
400 g biezpiena
2 olas
2 pilnas ĒK kukurūzas cietes
cukurs- nu, pēc garšas, man kādas 5 ĒK
vanilas esence, cukurs vai ekstrakts
Gatavošana: 
Ledusskapī atkausēt mīklu. Likt to pannā, izveidot pamatu un augstas malas, sadurt ar dakšu, cept uzkarsētā līdz 200 C krāsnī 10 minūtes.
Pa to laiku rūpīgi sakult visu pārējo.
Izliet formā, samazināt temperatūru līdz 180 C, cept vēl 30-40 minūtes. Atdzesēt minutes 5, izņemt no pannas, atdzesēt vēl 15 minūtes.

pirmdiena, 2011. gada 17. oktobris

plūmju sviests/džems/повидло

gandrīz jau par vēlu rakstīt šo recepti, taču varbūt tomēr. Ļoti, ļoti laba, žēl pazaudēt. Nezinu, kāpēc sviests- angļu valodā par bateru dažreiz sauc to, ko mēs uzskatām par krēmu, džemu un tml. Nav svarīgi, burvīgs veids izmantot un pārstrādāt plūmes. Nu, vienīgi- laikietilpīgs. Taču es darīju citas lietas, dažreiz pieskatot un viss bija labi.
laperla-foto.livejournal.com, oriģinālā M.Stjuartes recepte.
Vajag:
1.5 kg plūmju
225 g cukura
3/4 TK kardamona
1/2 TK kanēļa
Gatavošana:
Sadalīt plūmes uz pusēm, izņemt kauliņu, nemizot, sagriezt 3-4 cm gabalos. Likt katlā, pieliet 1 glāzi ūdens, piebert cukuru. Vārīt uz nelielas uguns ap 20 minūtēm. Rūpīgi sablenderēt līdz biezeņa konsistencei. Likt atpakaļ  katlā, pielikt garšvielas, vaŗīt uz ļoti mazas uguns, bieži apmaisot, kamēr nesabiezēs. Kādas 2.5 stundas.
Atdzesēt. Uzglabāt ledusskapī.
Iespaidi: ļoti laba lieta. Lēni karsētas plūmes izcili saglabā smaržu. var pildīt sterilās burkās un uzglabāt ilgstoši. Es vienkārši ieliku ledusskapī.
Apjoms vārot būtiski samazinās, brīdinu.

sestdiena, 2011. gada 15. oktobris

plāceņi ar ķirbi un salviju vai sieru

Recepte- nelly-z.livejournal.com.
Oriģinālā- Плацинды с тыквой и шалфеем или сыром. Placindas ir moldāvu nacionālie plāceņi. Nepieklājīgi garšīgi.
Vajag:
Mīklai (8 milzu plāceņiem):
900 g miltu
400 ml vājpiena kefīra
1 TK sodas
1 TK sāls
nedaudz eļļas
Ķirbja pildījumam (apt.3 plāceņiem):
200 g ķirbja biezeņa*
2 ĒK sīki sakapātas salvijas
sāls, pipari
Siera pildījumam (apt.5 plāceņiem):
200 g siera vai brinzas**
4-5 lociņi
4 ĒK sakapātu diļļu
4 ĒK sakapātas kinzas***
sāls, pipari
Gatavošana:
1. Sajaukt mīklas sastāvdaļas, samīcīt mīkstu mīklu. Tai nav jābūt pārāk blīvai, taču arī pie rokām nav jālīp (labāk pievienot 750-800 g miltu un paskatīties). Mīkla pēc mīcīšanas būs mīksta un elastīga. Likt to ieeļļotā traukā zem plēves, atstāt uz pusstundu.
2. Pa to laiku sajaukt 2 traukos pildījumu sastāvdaļas.
3. Mīklu sadalīt 8 daļās, no katras savelt bumbiņu. Saspiest, izveltnēt apt.22-23 cm diametra apļus, malas nedaudz plānākas par vidu. Likt pildījumu, atstājot kādus 5 cm malas bez tā. Malas rūpīgi ielocīt uz vidu un saspiest. Akurāti izvelnēt lielus plāceņus (ne lielākus par pannas diametru)****
Pannā ar nelielu eļļas dauzdumu cept no katras puses 2-3 minūtes. Kamēr cep, gatavās likt uz šķīvja zem dvielīša.
Var ēst ar krējumu. Ar dārzeņu zupu. Ar vīnu. Un t.t.
Komentāri:
*var izcept krāsnī plānās šķēlēs sagrieztu ķirbi un saspiest ar dakšu.
**es lietoju pārpalikumus no cietā, brī un parastā puscietā. Var arī mocarellu un tml.
***nelietoju, liku pētersīļus.
****Ar sieru- nekādu problēmu. Ķirbis līda ārā, saspiedu ar rokām, neveltnēju.
Iespaidi: Ļoti, ļoti garšīgi!! Un apraksts ir garāks, nekā gatavošana.

trešdiena, 2011. gada 12. oktobris

pupiņu-burkānu zupa

ļoti vienkārša zupa, kuras sakarā man ir 2 komentāri. Pirmais- dārzeņu smalcināšanas veids vienmēr ietekmē ēdiena garšu. Un ar korejiešu burkāniem paredzēto rīvi burkāni garšo zupā savādāk nekā, teiksim, sagriezti ripiņās. Labāk garšo. Un otrais - "Idillē" Barona centrā (ļoti labs veikals, ārkārtīgi noderīgs kā vienīgā iespēja svētdienā nopirkt rupjos miltus un vispār slinkot un nevilkties uz tirgu) nopirku kaltētās paprikas pulveri- izcils. Safasētais lielveikalu ir absolūti bezgaršīgs un bezsmaržīgs, savukārt spāņu veikalos pārāk lielos iepakojumos. Šis labs- mazs iepakojums, lēts un izteiksmīgs.

Vajag (2 l katlam):
3 palieli burkāni, sarīvēt ar korejiešu rīvi (nu, tādos kā smalkos spagetti)
200 g sīku balto pupiņu, izmērcētu pa nakti, izvārīt atsevišķi (aptuveni 20 minūtes)
1 sīpols, sagriezt sīki
3 kiploka daiviņas, sakapāt
2 tomāti
1 paprika, sagriezt mazos gabaliņos (ap puscentimetru) (var nelikt)
1/3 TK kaltēta rozmarīna
1 ĒK eļļas
1 striķēta TK paprikas pulvera
2 laura lapas
Gatavošana:
Katlā uzkasēt eļļu, pievienot laura lapas, ķiploku, sīpolu. Apcept 5 minūtes, tad pievienot burkānus, tomātus, papriku. Sautēt kādas 10 minūtes uz lēnas uguns. Pievienot paprikas pulveri, rozmarīnu, ieliet verdošu ūdeni*. Vārīt vēl 10 minūtes, pielikt pupiņas, pavārīt pāris minūtes, pasālīt.
Komentāri: *ūdens daudzumu regulējiet, man garšo ļoti biezas zupas, tāpēc nerakstu fiksētu. Ap litru, laikam.

otrdiena, 2011. gada 11. oktobris

ķirbja-lēcu zupa ar kartupeļu klimpām

kā jau vairākums ēst gatavojošo, pašlaik esmu pārņemta ar kirbja māniju. Svētdien mūsu mājās bija ķirbja zupa, ķirbja plāceņi un vakarā tapa ķirbja cepumi. Pirmos divus novērtēja pieaugušie, cepumus- arī bērns, kurš, saskaņā ar leģendu, ķirbi ciest nevar:)
Tātad, zupa.
Recepte no elena-fialka.livejournal.com, izcils blogs par Tuvo Austrumu ēdienu. Zupas tehnoloģija man likās pārāk sarežģīta, vienkāršoju. Oriģinālu var apskatīt šeit, ja kas.

Vajag:
200 g ķirbja mīkstuma (man- šķirne "Delicata", kurai mizu noņemt ir ļooti grūti, taču blīvs, garšīgs un nav ūdeņains)
150 g sarkano lēcu
1 liels sīpols
kumīns (1 TK vai pēc garšas)
1 sēņu buljona kubiņš (var neizmantot; es neizmantoju)
1 ĒK eļļas
0.5 gl saldētu zaļo zirnīšu (es aizmirsu:))
3 ĒK tomātu pastas, sāls
2 lieli kartupeļi
1 ola
milti (aptuveni 7 ĒK)
Gatavošana:
Katlā uzkarsēt eļļu, piegriezt sīpolus, piebērt kumīnu. Pēc 3-4 minūtēm pievienot ķirbi, 1.5 litru karsta ūdens, tomātu pastu, kubiņu (ja izmantojiet). Vārīt, kamēr ķirbis mīksts.
Pa to laiku sarīvēt kartupeļus, kartīgi nospiest sulu, pielikt olu un miltus*, samaisīt, pasālīt, izveidot mazas klimpiņas, izvārīt atsevišķi verdošā ūdenī**.
Piebērt zupai lēcas, vārīt, kamēr gatavas (apt.7 minūtes). Sablenderēt, pasālīt. Piebērt zirnīšus, vārīt vēl 5 minūtes.Pielikt klimpas.
Komentāri:
Nevajag aizvietot kumīnu ar malto- es tā izdarīju un to praktiski nejuta, varēja pat likt klāt ķirbja eļļu, jo nebija kumīna raksturīgās smaržas.
*ar miltiem nevajag pārcensties, būs pārāk blīvas klimpas. Ja masa neizskatās pēc mīklas, tā jāveido ar slapjām rokām.
** minūtes 8-10, tomēr kartupeļi.
Iespaidi: man ļoti garšoja! Lēcas un ķirbis ir radīti viens otram. Vispār jau arī bez klimpām būtu ļoti laba zupa, es visu izdarīju pēc receptes ziņkārības dēļ.
Apdeits: taču klimpu bija samērā daudz un tās- ak, Dievs!- bērnam apcepu ar sīpoliem (nē, tikai ne bavāriešu virtuve!), viņam garšoja. Kaut gan, protams, maigi izsakoties, sātīgi:))

svētdiena, 2011. gada 9. oktobris

atkal ābolu kramblis:)

arvien priecājos par ābolu krambļu variācijām.Un par jaunajām formiņām, speciāli nopirktām krambļiem. Aptuveni 2x lielākas par mafinu formiņām, Stokmann Casa, 1.5 Ls.
Kramblis ar dzērvenēm. Man likās ārkārtīgi garšīgs!
Gatavošana- pamatdarbības+ sauja dzērveņu pēc ābolu karamelizēšanas. Nu, līdz ar to, ka dzērvenes ir skābas, ieteiktu vai nu āboliem pievienot vairāk cukura, vai nu piebērt cepamajā traukā.

trešdiena, 2011. gada 5. oktobris

garšaugu sezonas nobeigums

manā mājā, ne jau vispār:) Jo man ir vēss un tumšs. Rozmarīns vēl kaut kā turas, netālu no plīts, bet baziliks, timiāns un piparmētra izskatījās tik skumīgi, ka nolēmu pārtraukt viņu ciešanas.
Sacepums pavisam vienkāršs, radīts garšaugu utilizācijai un atgādina par to, ka sacept var visu ar visu, ja klāt pieliek sieru.
Kabaču- mocarellas sacepums
Vajag:
1 mazs kabacis, sagriezt puscentimetra apļos
1 mocarellas bumba, sagriezt biezos gabalos
puspaprika, sagriezt strēmelēs
sauja vārītas vai konservētas kukurūzas (man- sagriezta jaunā, kura vēl nav jāvāra)
sāls, pipari
rozmarīns, timiāns, baziliks
Gatavošana:
Visu sajaukt, salikt viegli ieeļļotā cepamtraukā, pārkaisīt ar visām garšvielām, likt 180 C un cept kādu pusstundu.

otrdiena, 2011. gada 4. oktobris

kramblis ar upenēm

turpinu:)
tātad- pamata ābolu kramblis no pamata drupačām, klāt- liela sauja upeņu. Vienīgais, par kuru bērns teica- pārāk stipra garša. Taču apēda:)
Gatavošana- pēc apcepšanas pannā pievienot āboliem upenes.

pirmdiena, 2011. gada 3. oktobris

ābolu-melleņu kramblis

sarežģītais kramblis ātrāk par brīvdienām netaps, taču variācijas par pamatu- jau trīs:)
nekā jau tur tāda nav, lai vajadzētu publicēt, taču es tā priecājos, ka publicēsu visus:)
Vajag:
sauja melleņu
Gatavošana: viss tas pats, pēc apcepšanas pievienot āboliem sauju saldētu melleņu.
 
 

svētdiena, 2011. gada 2. oktobris

pamata ābolu...kramblis?

Nu viss, mani nosaukumu latviskošanas mēginajumi atdūrušies pret problēmu. Ko tagad darīt? Kramblis- glīts un pat labskanīgs nosaukums, taču kaut kas dīvains tajā tomēr ir... It kā tulkojumā tas nozīmē "drupačas", varbūt "drupaču deserts" būtu autentiskāk? Nezinu, lai pagaidām paliek kramblis, varbūt man kāds palīdzēs. Man ir viena pavārgrāmata, kuru ļoti reti izmantoju, taču katru reizi receptes ir tik precīzas, ka esmu sajūsmā- un atlieku uz ilgu laiku. Iemesls ir tas, ka grāmata ir tikai par desertiem. Viena no mana zelta fonda- superpavārs Džeims Mārtins un pat īstā papīra veidā:), normāli noformēta, taču bez meistarklasēm. Vienkāršo un sarežģīto recepšu attiecība nedaudz par labu otrajām. To sarežģītību gan biežak nosaka sastāvdaļas, nevis process. Jebkurā gadījumā- tiešām iedvesmojoši ir to ņemt rokās un kaut ko darīt. Šajā desertā izmantoju tikai daļu no viņa izcilās receptes "Plūmju kramblis ar garšvielām", taču visu recepti nerakstīšu, jo tās pagatavošana man ir vistuvākajos plānos. Māsa cepa, teica- super. Es izmantoju tikai drupačas un tās ļoti bagātināja mūsu dzīvi, pārsteidzoši. Lidz šim neesmu nekad cepusi krambli, biju aizspriedumaina, ņemu atpakaļ visus vārdus un domas. Nedēļas laikā cepu 4 reizes un apturēja mani tikai tas, ka beidzās āboli. Un lai neviens nepadomātu, ka mans sapnis ir katru vakaru pēc darba gatavot smilšu mīklas drupačas, teikšu- to sasaldēsana ir katra saldēšanas fana sapnis.
Krambļa drupačas 
Vajag:° 
100 g mīksta sviesta (istabas t)
100 g brūnā cukura (damerara)
200 g miltu
Gatavošana:
Saberzt ar rokām sviestu ar miltiem, kamēr kā maizes drupačas. Pievienot cukuru. Viss.
Un tagad -galvenais:)- iebert saldēšanas maisiņā un ielikt saldētavā. Un visu nedēlu ņemt pa dažām ēdamkarotēm. Vienai individuālai porcijai vajag 3 ĒK, skaitiet paši. Es iztaisīju dubultdevu mīklas, sasaldēju, taisīju jau 7-8 krambļus un iztērēju aptuveni pusi.
Ābolu kramblis
Vajag:
1.5 liels ābols 1 cilvēkam
šķele citrona, šķipsna kanēļa
2 TK sviesta
1-2 ĒK cukura
Gatavošana:
Nelielā pannā izkasēt sviestu, likt nomizotus un sagrieztus nelielos gabaliņos ābolus, piepilinat citrona sulu, piebērt kanēli un cukuru, apcet 3-4 minūtes. Likt krambļa formiņā (jebkurā, aptuveni 2x lielākā par mafinu), uzbert drupačas, cept 200 C 15 minūtes.
Iespaidi: pārsteidzoši garšīgi. Baidījos, ka būs kaut kāda sausa mīkla ar ievārijumu- nē, amerikāņi zina ko dara, ļoti harmoniski. Bērns sajūsmā, prasa katru vakaru.

piektdiena, 2011. gada 30. septembris

ātrās biezpienmaizītes

Recepte- www.elena-fialka.livejournal.com
Vajag:
450 g vājpiena biezpiena
100 g sviesta, izkausēt un atdzesēt
2 olas
400 g miltu
1 TK sāls (man-1/2)
3 TK cepamā pulvera
3 ĒK cukura (man, hm, kādas 6-7)
5 ĒK saldā krējuma (man-piens)
sezama sēkliņas (var arī saulespuķu, kanēli, magones)
Gatavošana:
1. Sajaukt biezpienu ar olām, cukuru, sāli, pievienot sviestu. Atsevišķi traukā iesijāt miltus ar cepamo pulveri.
2. Sajaukt abus maisījumus, mīkla būs mīksta un nedaudz lips pie rokām. Atstāt uz pusstundu siltā vietā.
3. Uzkarsēt cepeškrāsni, 180 C. Mīklu sadalīt 2 daļās, katru daļu- 10 daļās. Nedaudz pārkaisīt galda virsmu, veidot apaļas maizītes. Likt uz paplātes ar cepamo papīru. Pārziest ar saldo krējumu, pārkaisīt ar sēkliņām.
4. Pēc 5 minūtēm likt krāsnī un cept 20 minūtes.
Komentāri un iespaidi: bulciņu daudz. Es taisīju dažādas- ar magonēm, kanēli, sēkliņām. Siltas un karstas- burvīgas, atdziestot daļu burvīguma zaudē:) taču tā nekādā ziņā nav problēma. Es izcepu pusi, otru pusi mīklas ledusskapī atstāju nākamajam (pirmdienas) rītam. Ņemot vērā, ka no rīta ceļos stundu pirms iziešanas uz mājām, dabūju piedzīvot sajūtu, ka esmu Laba Māte, kura bērnam rītos cep siltas maizītes:))

trešdiena, 2011. gada 28. septembris

Marutai un vispār:)

Pēc lasītāju pasūtījuma pievienoju etiķeti "smilšu mīkla" (kā arī "piparkūku mīkla" un arī pievienošu "kārtainā", kad pagatavošu (ir man šādi ambiciozi plāni), jo pašlaik te ir viena recepte, taču pirkto es jau kādu laiku nelietoju.
Zem etiķetes ieliku pamata mīklu un gadījumus, kad to izmantoju. Meklējot receptes konstatēju, ka atrodamas vēl dažādas citas smilšu mīklas- vismaz 3, taču uzglabāju un izmantoju ikdienas vajadzībām es vienu konkrēto.
Vēl pievienoju etiķeti "veikalā" un noņēmu "atbildes", jo tās neko nenozīmē.
Vai ir vēl priekšlikumi? Vai gana saprotama ir etiķete "krājumi" vai tas latviski skan bezjēdzīgi? Vai arī visu, ko es gatavoju ilgtermiņa vajadzībām, var saukt kaut kā savādāk?

piektdiena, 2011. gada 23. septembris

vienkāršākie auzu cepumi pasaulē

parasti cepu savus gadiem pārbaudītos, taču šie iekaroja manu sirdi ar savu minimālismu.
Recepte no tīmekļa, garāmejot vienā nekulinārā avotā pieminēja dalībniece- paldies viņai!
Vajag:
3 glāzes auzu pārslu (es 1 glāzi aizvietoju ar sēklu-riekstu maisījumu)
50 g sviesta
pusglāze cukura
2 olas
Gatavošana:
Apcept auzu pārslas (un riekstus, ja liekat) sviestā zeltainas. Saputot cukuru ar olām, pievienot auzām, apmaisīt. Likt uz paplātes, pārklātas ar cepamo papīru. Likt ar karoti un nedaudz piespiest ar pirkstiem. Nevajag satraukties, ka masa pavisam nav līdzīga mīklai- tā sakusīs kopā. Cept 180 C aptuveni 15 minūtes (atkarībā no krāsns, kamēr zeltaini-brūni). Izņemt no krāsns, atdzesēt neaiztiekot kādas 7 minūtes un tikai tad pārlikt fināla atdzesēšanai, teiksim, uz dēļa.
Komentāri: kraukšķīgi un garšīgi, un ļoti ātri. Skārda burkā stāv bez izmaiņām daudzas dienas.

otrdiena, 2011. gada 20. septembris

bulkas un kūkas centrā

pēdējā laikā ļoti maz kur gāju, taču arī rakstījusi ar šo etiķeti neesmu sen. Ir ko teikt.
Tātad, par bulciņām un kūkām.
10. Grūti rakstīt par tīkla iestādēm, jo nevar saprast, vai tās ir vienlīdzīgas. Taču visa gada garumā man sanāca regulāri apmeklēt galerijas "Centrs" kafejnīcu "Sala". Zinu, ka "Salas" ir vairākas, taču atkārtošos- runāt varu tikai par šo. Mans bērns svētdienās atbrīvojās no nodarbībām Vecrīgā un uzskatīja, ka svētdiena bez "Salas" nav notikusi. Tādēļ mans viedoklis ir pārbaudīts ilgtermiņā:) Pirmkārt, tur ir jauks interjērs- ļoti kompakts, atbilstošs mazai kafejnīcai un ar skaistām lampām. Un kaut gan logi ir uz lielveikala gaiteni (nekādā ziņā neesmu lielveikalu kafejnīcu fane), taču šis gaitenis atšķiras no citiem un sajūta ir drīzāk līdzīga ielai. Korektas pārdevējas. Ideāli svaigas smalkmaizītes un kūkas. Un es uzskatu, ka tās ir vienīgās, kas gadiem saglabājušas standartus- citas Rīgas konditorējas ar to nevar lepoties. Meduskūka ir garšīgāka nekā daudz dārgākās vietās (75 sant.) un siermaizītes (25 sant.)- arī. Kafija viduvēja, kā arī tēja, taču nav arī dārgas (aptuveni 80 santīmu). Kūkas esmu pagaršojusi daudzas, neviena nelika vilties.
UPD 07.2014. Pēc 3 gadiem- neko nevaru piebilst. Joprojām slikta kafija un tēja, joprojām labas bulkas un kūkas. Ir jauna "Sala" Dominā- ļoti spilgta un diezgan plastmasīga dizaina, ir Brīvības ielā pretī Rīgas modēm, tur jauka sēdēshana ārā aiz krūmiem.

11. Pagājušajā nedēļā biju "Bonērā" Blaumaņa ielā, netālu no stūra ar Tērbatas. Neteikšu, ka mani ļoti vilina šādi koncepti- manuprāt, ir ārkārtīgi grūti būt nepretencioziem un draudzīgiem, nosaucot sevi par smukbodi... vai smuklietām.... kaut kā tā... Pēdējo gadu laikā šādas vietas rodas un pazūd regulāri. Taču man ir labi vārdi sakāmi. Neesmu minimālisma adepte, man tīri labi patīk pieblīvētas telpas ar milzumdaudz mēbelēm. Krēsli bija ērti, kafija- ļoti karsta, mūzika- gaumīga, meitenes- sapņainas, taču laipnas, cepumi- ļoti garšīgi. Sortimentā daudz padārgu kūku, sverami 2 veidu cepumi un dzērieni. Ideāla vieta dirnēt stundām ilgi ar kādu runājot, it īpaši kad kļūs vēl aukstāks laiks.
UPD 07.2014.  Viss, nav vairs Bonēras- žēl, bija laba vieta.

12. "Kūkotava". Nedaudz baidos pieskarties šai apjūsmotajai vietai, taču man ir attaisnojums- es arī ļoti ilgi biju jūsmīgo skaitā, vismaz pusotru gadu brīvdienās iegriezos. Taču laiks iet. Vispirms tur sāka pa apli skaļi spēlēt salkanu latviešu popmūziku, tad uzradās vīna siena (tātad, koncepcija mainījusies?), tad atļāva smēķēt ārā (esmu tikai par to, taču ne jau šaurā konditorējas āra daļā!) un visbeidzot pagājušajā nedēļā kolēģe no rīta atnesa ieskābušu kūku (nopērkot to pirms 10 minūtēm). Žēl, bulciņas tur bija labas.

pirmdiena, 2011. gada 19. septembris

Libāniešu zaļā zupa ar rīsiem

man slikti padodas ģeogrāfisko nosaukumu latviskošana, īsti nesaprotu vai "libāniešu" ir normāls vārds? Varbūt Libānas? Nu, ja kas- aizrādiet:)
Recepte no grāmatas "Книга Гастронома. Про супы", 160.lpp. Grāmata laba, labāka nekā daudzas citas "Gastronoma" grāmatas. Daudz interesantu zupu, daudz recepšu, kuru sastāvdaļas ir saprotamas un atrodamas, daudz arī nacionālo. Vispār grāmata par zupām man liekas laba lieta, tās gatavot ir interesanti un dažkārt arī lētāk par citām dauzdveidības iespējām.

Un tagad par zupu.
Dažu apstākļu dēļ es gatavoju to ar citām proporcijām, nekā grāmatā (tobrīd grāmata nebija pieejama), rakstīšu savas.
Vajag:
1 l dārzeņu vai vistas buljona
100 g basmati rīsu**
2 nelieli puravu kāti (baltā daļa un nedaudz zaļās), sagriezt pabiezos gredzenos
1 jauns cukīnī, pārgriezt un pusēm, sagriezt plānos pusapļos
8-9 kātiņi seleriju, sagriezt puscentimentra gabaliņos
pāris zariņu seleriju zaļumu, sakapāt
2-3 daiviņas ķiploka, sakapāt
puscitrona sula
1 ĒK kaltētu sasmalcinātu piparmētru*
sāls, cukurs
Gatavošana:
1. Izvārīt rīsus.
2. Katlā likt puravus un seleriju, pārliet ar aukstu buljonu, uzvārīt un uz lenas uguns vārīt pusstundu.
3. Zupai pievienot rīsus, kabaci, ķiploku, citrona sulu, selerijas lapiņas, sāli, 1 TK cukura, vārīt 5 minūtes.
4. Pievienot piparmētras, vārīt 5 minūtes. Gatavs.
Komentāri:
*svaiga piparmētra un kaltēta ir tomēr dažādas garšvielas (sajūtas ziņā) un Tuvo Austrumu receptēs visai bieži tiek atrunāts- neaizstāt kaltēto ar svaigo.
** rīsu daudzumu regulējiet- man garšo ļoti biezas zupas, es vārīju daudz rīsu citām vajadzībām un tad pievienoju gatavai zupai šķīvī.
Iespaidi: jauka, ļoti smaržīga un viegla zupa.

svētdiena, 2011. gada 18. septembris

grūbu pudiņš

recepte no "Dienas ēdieniem", konkrēti- "Muklāja" Visvalža recepte, kas manās acīs ir vērā ņemama rekomendācija. Sen jau izplēsta no žurnāla, taču īstenošanai vajadzīgs tāds sastāvdaļu komplekts, kas pirmo reizi sakrita. Jo pirms nedēļas BB tirdziņā nopirku mazu burciņu pesto, no cita ēdiena palika pāri nedaudz saldā krējuma un cietais džiugas arī dzīvoja ledusskapī (tā glabāšanas termiņš to ļauj pirkt tad, kad atlaide).
Recepti atstāstu saviem vārdiem, neko nemainot pēc būtības.
Vajag:
200 g izvārītu grūbu
50-70 ml saldā krējuma
sauja sīki rīvēta cietā siera (vienīgā izmaiņa, man siers jau bija sarīvēts savādāk)
1 ĒK bazilika pesto, sāls
Gatavošana:
Grūbas izmērcēt, izvārīt-pasālīt, nokāst. Likt nelielā katliņā, pieliet krējumu, karsēt pāris minūtes, kamēr krējums iesūksies. Pielikt pesto, apmaisīt, pielikt sieru, apmaisīt. kad siera izkusīs, noņemt no uguns. Uz šķīvja pārkaisīt ar  parmezānu.
Iespaidi: pasakaini garšīgi. Jā, tas nav diētiskākais ēdiens pasaulē, taču arī nav ko ēst uz nakti lieliem šķīvjiem!