svētdiena, 2013. gada 29. septembris

ātri un vienkārši vaniļas mafini

tie īsti nav mafini, bet cupcakes, taču latviskot šo vārdu neņemšos un arī atdarināt mehāniski, ka to parasti daru, šoreiz neizdosies, jo "kapkeiki" mūsu valodā skan ne visai. Lai būtu mafini (atļaušos bez kēksiņiem) ar cepurīti:)
Recepte no jauka bloga, kur meitenes izmēģina citu blogeru receptes un vērtē. Labs projekts, uzticamas receptes.
Vajag (glāzes apjoms- 240-250 ml, sanāks 14 mafini):
1 un 1/4 gl izsijātu miltu
1 un 1/4 TK cepamā pulvera
1/2 TK sodas (neliku)
1/2 TK sāls
2 lielas olas
3/4 gl cukura (man- gaišbrūnais Dansukker damerara, kā vienmēr, kad nerakstu savādāku)
1 un 1/2 TK vaniļas ekstrakta (vai, attiecīgi, daži pilieni esences vai 1ĒK vaniļas cukura vai 1 pāksts saturs)
1/2 gl eļļas (šim nolūkam- tikai vīnogu, jo citām ir garša un smarža)
1/2 gl paniņu (var arī kefīru)
Cepurītei:
krēmsiers, saldais krējums, pūdercukurs, ogas.
Gatavošana:
Uzkarsēt cepeškrāsni līdz 180 C. Sajaukt miltus+soda+cepamais pulveris+sāls. Citā traukā ar mikseri lēnā ātrumā kult olas 15-20 sekundes, pielikt cukuru, kult vēl pusminūti. Pielikt vaniļas ekstraktu un eļļu, kult minūti. Turpinot lēni kult, pielikt pusi miltu, tad pusi paniņu, tad otru pusi miltu un otru pusi paniņu. Likt formiņās, cept līdz sausam sērkociņam (receptē- 16 min, man kādas 25).
Ja grib cepurīti- sakult 2 daļas siera ar nedaudz pūdercukura. Atsevišķi sakult 1 daļu putukrējuma un akurāti sajaukt ar sieru.Likt uz pilnībā atdzisušiem mafiniem.
Komentāri:
Recepte labi noder dienā, kad tieši šis sastāvdaļu komplekts atrodams mājās un minimums darbību ir tas, ko gribi. Miksera izmantošana ir obligāta, tieši tā no parastā komplekta izveidos pietiekami sulīgus un gaisīgus mafinus!
Cepurīte, protams, nav obligāta un to var veidot arī tikai no putukrējuma vai, kā es bērnam, no vaniļas biezpiena krēma (rakha, protams:))- šis nav ideāls, bet pieņemams variants.
Iespaidi:
Negaidīti labi mafini- vaniļaini, viegli, ļoti vienkārši pagatavojami.

pirmdiena, 2013. gada 23. septembris

dārzeņu zupa ar frikadelēm

Tā tik tiešām ir zupa ar frikadelēm, jo es nekad nevāru kopā- pirmkārt, man nepatīk putas un tml., otrkārt- zupa sanāk manai gaumei par gaļīgu, ja vāra kopā.
Nu, tātad, mana variācija par zupu, kura dod proteīnus bērnam:) Un arī man.
Daudzums visam ļoti aptuvens, jo es vāru megabiezas zupas un visu jau var variēt. Kartupeļus, protams, var aizvietot ar kaut ko labāku savienošanai ar gaļu. Piemēram, ar papriku, kuru zupā need mans bērns. Vai ar pupiņām. Bet nu es gaļas un kartupeļu apvienojumu ēdu dažas reizes gadā, tāpēc drīkstu:))
Vajag (3 l katlam):
Frikadeles:
daudzumu nevaru precīzi noteikt, jo man bija sasaldētas no tefteļiem. Pieļauju, ka pa 100 g katras gaļas.
puse uz pusi cūkgaļas un liellopa maltā gaļa,
1 ola uz puskilo (mierīgi var nelikt, es taisīju no tefteļiem paredzētās masas, tikai tādēļ)
sāls, pipari, oregano šķipsna
Zupa:
4-5 kartupeļi, nomizot, sagriezt mazos kubiņos
4-5 palieli burkāni, sagriezt šaurās, garās strēmelēs*
1 petersīļa sakne, nomizot
1 purava baltā daļa, uz pusēm gareniski un plānos pusgredzenos
liela sauja saldētu zirņu
2 sīpoli, sīki sagriezt
3-4 ķiploka daivas, sīki sagriezt
dilles- aptuveni 2 ĒK sakapātu
sals, pipari, laura lapa, oregano
1 TK eļļas
Gatavošana:
1. Mazā kausiņā uzvārīt ūdeni ar laura lapu un vārīt frikadeles minūtes 10.
2. Pamata katlā uz ļoti mazas uguns uzsildīt eļļu, likt laura lapu, pēc pusminūtes- sīpolus, ķiplokus, burkānus. Pacept, apmaisot, kādas 4-5 minūtes. Pa to laiku uzvārīt tejkannu ūdens. Pielikt pētersīli, zirņus, pusi diļļu, ieliet ūdeni- kādu litru. Vārīt... domāju, minūtes 10.
3. Pielikt kartupeļus, frikadeles, garšvielas un vārīt, kamēr kartupeļi praktiski gatavi, jo puraviem jau pietiks ar pēdējām 2 minūtēm**- tie jāieliek, kad kartupeļi gandrīz gatavi. Pēc 2-3 minūtēm piebērt atlikušās dilles, uzlikt vāku un atstāt zupu uz 10 minūtēm.
Komentāri: biezumu un proporcijas var variēt, protams.
*dārzeņu griešanas veidam ir nozīme vairākumā ēdienu. Un šeit nevajadzētu klasiskos aplīšus- strēmeles der daudz labāk un arī daudz vairāk atdod garšu buljonam.
**var arī likt kopā ar kartupeļiem, ja garšo pavisam izvārījušies dārzeņi, man garšo samērā stingri.

sestdiena, 2013. gada 21. septembris

vīģes un ļoti skaistas un vienkāršas kūciņas

Man nav ieraduma ikdienišķi pirkt vīģes, esmu pret tām samērā vienaldzīga. Turklāt to sezona pie mums ir īsa, nekad nepagūstu saplānot un apjēgt un beidzot pagatavot kaut ko tādu, lai saprastu to būtību. Bet nu te nāca pretī smukas un lētas, bija dažas jāpaņem:) Jo žurnālā jau biju pamanījusi šo recepti - tik dekoratīvs rezultāts!
Maizītes, kūciņas- nezinu. Vārds "tartaletes" latviski sanāk pārmērīgi manierīgs.
Pagatavojamas elementāri, garšīgas un skaistas.
Recepte- 08.2013. žurnāls GoodFood.
Vīģu kūciņas/ Fig tartlets
Vajag:
375 g kārtainās mīklas, atkausēt*
6 svaigas vīģes
25 g sviesta, izkausēt
2 ĒK pūdercukura+gatavo kūciņu pārkaisīšanai
2 ĒK aveņu vai kazeņu džema/želejas
pasniegšanai kopā ar siltām kūciņām žurnālā tika ieteikts pistāciju saldējums vai putukrējums
Gatavošana:
1. Uzkarsēt krāsni līdz 200 C. Noklāt plāti ar cepamo papīru. Nedaudz izveltnēt mīklu, izgriezt 6 apļus 11-12 cm diametrā. Likt uz plāts, lai nesaskartos. Ar asu nazi iegriezt (ne cauri, līdz pusei!) apļiem maliņu- kādu nepilnu centimetru**
2. Sagriezt vīģes plānās šķēlēs, likt uz kūku iekšējā apļa, nedaudz pārklājot šķēles vienu otrai. Pārziest ar izkausēto sviestu, pārkaisīt ar pūdercukuru (ar tām 2 ĒK).
Šajā brīdī, ja jums vajag, var novākt ledusskapī uz laiku līdz 5 stundām.
3. Cept 18-20 minūtes, kamēr mīkla kraukšķīga uz smuki zeltaina. Izņemt. Mazā trauciņa uzsildīt džemu, pārziest kūciņas, pārkaisīt ar pūdercukuru.
Komentāri:
*es izmantoju pusiepakojuma Tešlas, sanāca 8 nedaudz mazakas.
** iegriešana vajadzīga tāpēc, ka pildījuma daļa paliks nemainīga, bet iegrieztā maliņa pacelsies, veidojot apmali.
Un šeit- svarīgs jautājums:
Vai jums, gadījumā, nav kaut kas zināms par iespēju pirkt Rīgā kārtainu mīklu ar sviestu, nevis margarīnu? (nu, protams, arī bez citām nevajadzīgām piedevām)? Veikals, konditorēja, privāts kontakts?

pirmdiena, 2013. gada 16. septembris

ļoti rudenīga plūmju-ingvera kūka vai kēkss

Īsti nezinu, kā šo apzīmēt. Pēc struktūras un sastāva un tehnoloģijas- it kā kēkss.(Pasakiet jēl man- tiešām kēkss ir ar garumzīmi? jāmaina iezīme, vai? nu neviens taču ta neizrunā...). Bet nu oriģinālā un pēc skata un pēc tā, kā tagad sauc lietas- kūka... Nezinu.
Ļoti laba recepte no GoodFood septembra numura, no sirds iesaku! Mans tulkojums- atstāstījums.
Vajag:
sviests cepamās formas pārziešanai
2 ĒK gaišbrūnā (damerara) cukura
500 g plūmju*
Mīklai:
175 g sviesta
175 g tumšā muskovado cukura**
140 g zelta sīrupa
2 olas, sakult
200 g piena
300 g miltu ar cepamo pulveri***
1/2 TK sodas (man nebija)
1 ĒK malta ingvera
1 TK mixed spice (es ieliku TK sajauktu kopā kanēļa, krustnagliņu, muskatrieksta, kardamona)
*plūmes nesvēru, liku tik, cik vajag, lai blīvi noklātu formas apakšu- domāju, tie bija vairāk par puskilo)
**nebija, aizvietoju ar Dansukker farīna cukuru. Izteiksmīgs cukurs vajadzīgs obligāti!
***paskatījos uz cepamā pulvera iepakojuma, ka tas domāts kilogramam un pieliku trešdaļu iepakojuma
Gatavošana:
1. Uzkarsēt cepeškrāsni līdz 180 C. 23 cm diametra veidni**** nedaudz iziest ar sviestu, ieklāt cepamo papīru, bagātīgi pārziest ar sviestu, pārkaisīt ar tām 2 ĒK gaišbrūnā cukura, noklāt ar pārgrieztām uz pusēm plūmēm (bez kauliņiem:)) ar griezumu uz leju.
2. Katliņā izkausēt sviestu, muskovado cukuru un sīrupu, apmaisot, uz ļoti lēnas uguns, kamēr viss viendabīgs un sakusis (neuzvārīt, protams). Atdzesēt 10 minūtes. Tad pievienot olas un pienu, samaisīt.
3. Izsijāt miltus ar garšvielām, sodu, sajaukt ar sviesta sīrupu, samaisīt, kamēr viendabīga mīkla (būs samērā šķidra).
4. Liet pāri plūmēm, cept 45-55 minūtes, kamēr stingrs un sērkociņš iznāk sauss.
5. Atdzesēt 10 minūtes veidnē, tad akurāti apgāzt uz restes***** un atdzesēt.
Var uzglabāt cepamajā papīrā un folijā ledusskapī 5 dienas.
**** nu, manai gaumei- labāk lielāku, lai nedaudz plānāks (teiksim, 25-26 cm forma. Varbūt tad būs jāpiekoriģē cepšanas laiks)
*****nevajag, tek cauri, apgāziet uz šķīvja.
Komentāri: monumentāls apraksts par ļoti vienkāršu kūku. 3 netīri trauki, saprotamas un vienkāršas darbības. Nedaudz laikietilpīga, bet nekā paranormāla.
Iespaidi: superkēkss! Smaržīga, garšvielaina un sviestaina mīkla (ko var cept kā mafinus un, domāju, ar āboliem. Žurnāla piedāvātā alternatīva-avenes gan mani neiedvesmo) un daudz plūmju- ideāli. Nākamajās dienās ne ar ko ne sliktāka. Nav ļoti diētiska, jā, bet nu kēkss ar sviestu vienalga ir garšīgāks par liesām alternatīvām. Un garša ļoti piesātināta- ar vienu šķēli pietiek. Mana stratēģija ir cept šādas lietas ciemiņiem. Tu cep to, ko gribi, dabū garšīgu kūkas gabalu, bet pamata daudzumu apēd un aiznes līdzi citi un tev nav kārdinājumu. Parmērīgu:)

ceturtdiena, 2013. gada 12. septembris

papļāpāšana NE par krēmu brulē:)

Nu, pastāstiet taču man- kas ir tā vai tās (nu, teiksim, no 1 līdz 3) pavisam parastās, ikdienišķās lietas, kuras (it kā) prot gatavot visi, taču tu- nē? Nesanāk hroniski vai, pat labāk,- vienkārši nav sanācis gatavot.

Ievērosim nosacījumus-
-nekādu neikdienišķu ēdienu (nu, piemēram, es neesmu gatavojusi īstu krēmu brulē un pat domāju, ka man sanāktu, taču tas nav par šo tēmu)
-nekādu eksotisku sastāvdaļu
-lai tas nav kaut kas, kas jums vienkārši negaršo vai ko kategoriski neēd visa jūsu ģimene

Atbildu pati.

gaļas buljons- nekad neesmu gatavojusi
biezpiena plāceņi kā ēdnīcā (ideāli biezi, biezpienaini un apaļi)- nesanāk

trešdiena, 2013. gada 11. septembris

tvaicēti tefteļi

Jā-jā, tā ir tā gaļa, par kuru brīdināju.
Domāju, ka es neatvainošos katru reizi, ka receptes ir triviālas vai visiem zināmas, jo tās nekad nav visiem zināmas un izbrīns, kuru izsauca draudzenei manā mājā ēstais borščs ar pupiņām, ir pierādījums:). Kā arī tas, ka es nezinu, ka vāra vistas buljonu.
Nedomāju, ka drīz gatavošu kaut ko īpašu ar gaļu, jo agrāk es vispār to praktiski negatavoju, man katrs piegājiens ir īpašs:)
Bet ir viens izņēmums.
Tefteļi.
Vienīgais gaļas ēdiens ārpus mednieku desiņām, kuru gadiem ēda mans bērns. Un nebūt ne tāpēc, ka netika ne pie kā cita.
Esmu tos gatavojusi.... es nezinu, cik. Katru reizi, kad man sāka likties, ka augošam organismam jāēd gaļa, es nolemti skatījos- rīsi ir? sīpoli ir? nu tad jāiet pēc maltās gaļas (nešaubieties ne sekundi- ņemot vērā, ka man nav gaļas maļamās mašīnas, malto gaļu es pērku tikai vienā vietā un tas prasa speciālu loģistikas plānošanu))
Un galvenais- pati es nekad neēdu tefteļus. Negaršoja, apnika, biju vienaldzīga pret gaļu.
Garš ievads:)
Vienvārdsakot, viss tas ir par to, ka mājās izbeidzās eļļa, uz veikalu bija iet slinkums, pagatavoju tvaicētājā, superēdiens, tagad man garšo tefteļi, hurrā, biedri!

Vajag (lielam daudzumam, no kura vienmēr pusi sasaldēju gatavas "mīklas" stadijā):
pa 450-500 g liellopa un cūkas maltās gaļas
2 paciņas rīsu (šoreiz-brūnie), izvārīt
2 lieli sīpoli, sagriezt sīki
2-3 daiviņas ķiploku, izspiest ar ķiploku spiedi
1 ola
dilles, pētersīli... nu, pa 2-3 ĒK kapātu
sals, pipari, liela šķipsna oregano
Gatavošana:
Visu ļoti rūpīgi un centīgi sajaukt. Neslinkojiet, izmīciet, lai ļoti viendabīga, blīva masa.
Tad jāpajautā bērnam- kāda izmēra šoreiz un jāsaveļ bumbas vai bumbiņas. Konkrēti šīs bija kā galda tenisa bumbiņas. Un tad vai nu gatavot- katlā ieliet ūdeni, iemest tajā pāris laura lapu, ielikt tefteļus tvaicēšanas ierīcē 1 slānī un gatavot 30 minūtes no brīža, kad sāks vārīties (man nācās vidū nedaudz pieliet ūdeni)- vai nu sakārtot uz cepamā papīra un sasaldēt.
Iespaidi: ļoti laba ir tvaicēšana tefteļiem- maigi un garšīgi. Lieki teikt, ka arī daudz veselīgāk.
Komentāri: ak jā, līdz šim es tos apcepu 5-7 minūtes nelielā eļļas daudzumā un tad sautēju nelielā ūdens daudzumā.

svētdiena, 2013. gada 8. septembris

Ceptas paprikas un pētersīļu pesto

Atvainojiet tie, kuriem bija ilgi jāgaida mana reakcija un kādiem jautājumiem vai komentāriem. Diemžēl tā sanāca .
Tagad atgriežos. Pie bloga, pie ēdiena, pie atbildēm:)
Gribētu pabrīdināt tos, kurus tas var potenciāli nobiedēt:))- domāju, ka blogā pieaugs gaļas ēdienu skaits. Bet nu tas nekādā ziņā neatcels un neietekmēs neko citu:)

Un tāpēc šodien- visai tradicionāls šai vietai, bet no tā ne mazāk jauks ēdiens.
Recepte no 2013.gada jūlija GoodFood žurnāla. Mans atstāstījums.
Vajag:
290 g kārbu ceptas paprikas*
liela bunte pētersīļu+dažas lapiņas rotāšanai
75 g Indijas riekstu
1 liela ķiploka daiva
2 ĒK olīveļļas
50 g Parmas vai cita cietā siera (man- Džiuga)
400 g penne makaronu
sāls, pipari
Gatavošana:
Sablenderēt visas pesto sastāvdaļas. Izvārīt makaronus pēc instrukcijas, sajaukt ar pesto, pasildīt uz pannas minūti, pārkaisīt ar pētersīļiem un ēst:)
Komentāri:
*cik saprotu, mūsu realitātē nepastāv šāda produkta. Tikai marinēts. Tapēc paprika būs jācep pašiem. Iegrūdiet 200 C krāsnī un kamēr melni pleķi (kādas 25 minūtes). Tad maisiņā un cieši sasiet. Pēc minūtēm 15 varēs nomizot un ar filejām rīkoties pēc plāna. Man iracionāli nepatīk mizot ceptu papriku, vienmēr grūti uz to saņemties, tāpēc parasti plānoju vairākus ēdienus ar to- ja jau cept uz mizot, tad kaudzi:)
Iespaidi: man ļoti garšoja- cepta paprika ir īpaši garšīga lieta, pārejis viss labi un harmoniski. Struktūra krēmīgāka, nekā zaļumu pesto. Var gan uz rupjmaizes likt, gan pie ceptiem-sautētiem-grilētiem dārzeņiem.
Pesto dažas dienas var stāvēt ledusskapī. Pašlaik arī labs brīdis to gatavot- paprikas daudz un lēta.