gī sviests

gi, gī, ge, gē, ghe- tie ir varianti, ar kuriem esmu saskārusies personīgi es:) Nav ne jausmas, kā ir pareizi, pieturēšos pie sev ierastākā varianta.
Tātad- ārā ir auksts, drēgns, ass vējš, tumsas un gaismas attiecība nav par labu dzīvespriekam, sintētiskos vitamīnus nelietojam, gaļu ēdam maz, spēki sarūk. Tātad jāsaņemas un jāpagatavo gī sviests. To garšu un iedarbību es uzskatu par maģisku un, ņemot vērā, ka dzīvojam mitrā un aukstā klimatā, pārtikšana no graudiem un dārzeņiem jāpapildina ar šo izcilo produktu.
Protams, var nopirkt veikalā. Taču es esmu paranoidāla un arī internētā pieejamais rūpnieciskās ražošanas apraksts būtiski atšķiras no tā, kas notiek mājās gatavojot. Var pie krišnaītiem, taču man patīk pašai- un arī liekas, ka sanāk labāk. Nedaudz lētāk arī.

Viss ir vienkārši, taču prasīs jūsu klātbūtni netālu no virtuves.
100 gramu dēļ čakarēties nav vērts nekādā ziņā. Es taisu no kilograma sviesta- sanāk 800 g gī, kas pietiek vairākiem mēnešiem.
Vienmēr izmantoju recepti, kuru sensenos laikos izprintēju no šī žurnāla, to nedaudz apvienoju ar citam lasītām receptēm, tagad vairs precīzu linku nevaru atrast. Paldies, jebkurā gadījumā, visiem autoriem.
Sāksim.

Vispirms jāaiziet uz tirgu un jānopērk kilograms sviesta (protams, ne mazāk par 82% tauku). Es pērku Valmieras vai Stelpes.
Jāsagriež palielos gabalos, jāliek katlā ar biezu dibenu.

Maisot ar koka karoti, uz vidējas uguns, jāizkausē. Kad sāks viegli burbuļot un radīsies bagātīgas putas- samazināt uguni līdz minimumam un atstāt uz minimālas uguns uz 1 stundu 45 minūtēm (šis laiks attiecas uz kilogramu! citam daudzumam būs cits laiks!)

Procesā redzēsiet brīnumainus skatus- nelielu ieskatu tajā, ko ēdam:) Vārīšanas process izskatīsies kā gandrīz atšālējies dzirkstošais- ļoti vāja burbuļošana. Radīsies netīras putas. Tās var akurāti pabīdīt malā un paskatīties, kas nogulsnējas lejā. Ja uguns ir minimāla, tad stunda 45 ir tas laiks, pa kuru nekas cits nenotiks.

Pēc minētā laika varēs redzēt, ka nogulšņi kļuvuši zeltainbrūni, putas uz virsmas sāks atgādināt garozu, pastiprināsies riekstainā smarža. Viss, jāslēdz ārā. Tagad vajag ļoti uzmanīgi un saudzīgi noņemt no virsmas putas un izmest (ir viedoklis par to, kā tās var izmantot, es personīgi neapsveru, tās neizskatās ne pēc kā laba). Kad virsma ir maksimāli attīrīta, ar kausu jālej gī paredzētajā traukā (kuru var hermētiski noslēgt)- liet vajag caur papīra dvieļiem izklātu sietu. Smelt ar zupas kausu, neaiztiekot nogulšņus! Kad tas kļūs grūti, akurāti izliet pāri malai, kamēr nesāks tecēt kaut kas duļķains. Tad jāpārtrauc. Gī ir līdzīgs zelta medum.

 Kad tas pilnībā atdzisīs, kļūs šāds. Bez ledusskapja var uzglabāt pāris mēnešus, ledusskapī- pusgadu.

Ko ar to dara? Es lieku klāt gatavojot visus dārzeņus- klāt pie tvaicētajiem, vai apcepot pirms sutināšanas, vai vienkārši apcepot, kā arī pie griķiem, rīsiem, grūbām u.t.t.

putras (2 un 3/7)

Vēl divas putras, diemžēl fotografētas totālā tumsā.
Pirmā- no Morningstāras grāmatas un precīzi tāda, kā miežu (tās arī bija apvienotas vienā receptē)

Vajag:
3 krūzes tīra ūdens
1/4 TK sāls (šķipsna)
1/4 krūzes rozīņu (kaltēti ķirši)
2/3 krūzes pilngraudu auzu
1 TK kanēļa (pat puse ir par daudz,nav nekādas vajadzības nomākt visas garšas ar kanēli)
1/4 TK kardamona vai muskatrieksta
Gatavošana
Uzvārīt ūdeni ar sāli un rozīnēm, piebērt visu pārējo, vārīt uz nelielas uguns, kamēr auzas mīkstas (12-15 minūtes). Ēst ar šķidru medu vai kļavu sīrupu.
Iespaidi: esmu ļoti pateicīga Morningstārai par šo putru, esmu to vārījusi jau kādas 5-6 reizes. Līdz šim auzu putra ar ūdeni man likās neēdams produkts, šī mainīja manas domas. Ar ingvera tēju vai kafiju- labas brokastis.

Krējuma-grūbu putra

Aizvien nevaru aizmirst kādreiz vārītās pesto grūbas. Nedz pesto, nedz cietā siera pašlaik mājās nav, taču galvenais jau, kas palika atmiņā- grūbu garša savienojumā ar krējumu. Tas gan ir atkārtojams bez problēmām.
Vajag:
0,5 gl grūbu, izmērcēt nakti
saldais krējums- kādi 50 ml
pētersīļi, sāls, pipari, oregano vai citi garšaugi
Gatavošana:
Izvārīt grūbas lielā ūdens daudzumā, nokāst, atlikt atpakaļ katlā, pieliet krējumu. Vārīt kamēr krējums iesūksies un viss kļūs tāds krēmīgs. Pielikt sasmalcinātus pētersīļus, sāli, piparus, garšaugus.
Iespaidi: joprojām esmu sajūsmā! Ļoti garšīgi, ļoti. Diētiskāks šis ēdiens nav kļuvis laika gaitā, neceriet:)

mērcētas mandeles

mani ir savaldzinājis šis produkts. Jau pēc nakts mērcēšanas mandeles iegūst tādu struktūru un garšu, it kā būtu svaigas, tikko no koka, no čaumalas izņemtas. Īpaša mērķa man nebija, kārtējā ajūrvēdas grāmatā simto reizi izlasīju, ka konkrēti manam tipam labāk der mērcētas, nevis grauzdētas mandeles. Grauzdētas man garšo un no tām atteikties negrasos, taču nolēmu pamēģināt arī šādas. Sakritības dēļ man nebija iespējas tās pielietot nākamajā rītā, tikai pagaršoju, un tās mirka savā traukā divas dienas (ūdeni pa laikam nomainīju).
Tātad- vispirms no mandelēm jānoņem miza. Man tas ļoti patīk. Vajag apliet mandeles ar kastu ūdeni un atstāt uz kādu stundu. Tad noliet to ūdeni, apliet ar karstu vēlreiz un tad, kad ūdens atdzisīs līdz rokām pieņemamai temperatūrai, mizas kā zeķes varēs novilkt pa 5 minūtēm veselam traukam. Nomizotās mandeles liek traukā, pārlej ar ūdeni un aizmirst līdz nākamai dienai.

Tad es pamēģināju vegānu kulta produktu- mandeļu pienu. Īpaši receptūrā neiedziļinājos, mērcētas mandeles  ilgstoši mālu ar nelielu ūdens daudzumu blenderī, tad atšķaidīju (kopā sanāca pusglāze mandeļu uz 2 glāzēm ūdens), izkāsu un ieguvu mandeļu pienu. Skaists produkts, ļoti balts un svaigs izskatās. Pamēģināšu nākamreiz mazāk atšķaidīt, lai ir intensīvāks. Pagaidām pat neizdomāju- ko ar to pasākt, izdzēru pusglāzi. Simpātiska garša, jāizvāra rīsu putra, būs labi.

No piena, protams, palika... nezinu, kā to latviski sauc. Biezumi, vienvārdsakot. Tiem pielēju nedaudz mandeļu piena, piebēru ķirbju sēklas, pa šķipsnai sāli un cukuru un miltus tik daudz, lai sanāk blīva mīksta mīkla. Un izcepu plāceņus uz sausas pannas (pēc tam gan pārziedu ar sviestu, izjaucot vegānu recepti:). Man ir vietējo tumšo vīnogu želeja- garšīgākais ievārījums, ko esmu dzīvē ēdusi- kopā sanāca ļoti labi. Jāizrullē, varbūt, plānāk. Jūt tādu neparastu riekstu klātbūtni, no nemērcētām vai grauzdētām mandelēm tādas nav.

Un visbeidzot, sauju mērcēto mandeļu samālu, pieliku biezpienam ar saldo krējumu, cukuru un žāvētām zemenēm, sanāca jauks saldais. Mandeles ir ļoti jūtamas un to struktūra nekam nav līdzīga.

saldā miežu putra (1/7) un rīta tēja

nē-nē, es neesmu batoniņus pametusi, kaut gan tie manu pacietību ir pārbaudījuši gana. Taču bieži eksperimentēt pašlaik nesanāk, tāpēc laiks tiek pagarināts.
Kā jau rakstīju, Morningstāras grāmatas iepirkšanai bija konkrēts iemesls- ajurvēdas principi ir tieši tas, kas man ļauj uzturēt labu veselību (laikā, kad pie tiem kaut cik pieturos) un man vajadzēja iedvesmu. Konkrēti šajā laikā man ir nepieciešamība atteikties uz brīdi no brokastu siermaizēm (joprojām uzskatot, ka nekā garšīgāka dabā nav:)) un samērā loģiski janvārī liekas pievērsties putrām. Bērnam joprojām vāru pārmijus auzu un mannas, ar pienu, taču man tas pašlaik neder.
Morningstāras grāmatā putru ir daudz, ar tām arī sāku. Šonedēļ jau izmēģināju trīs, taču no rīta ir tāda tumsa, ka mans nabaga ziepjutrauks mulst un neko nespēj.
Tātad atliek tikai šodienas putra.
No Morningstāras grāmatas "Ājurvēdiskās receptes rietumniekiem", 56.lpp.

Vajag:
3 krūzes tīra ūdens
1/4 TK sāls
1/4 krūzes rozīņu (es liktu klāt dzērvenes, ja būtu nopirkusi:), vārītas rozīnes neēdu)
2/3 krūzes miežu
1 TK kanēļa (pat puse ir par daudz, nav nekādas vajadzības nomākt visas garšas ar kanēli)
1/4 TK kardamona vai muskatrieksta
Gatavošana:
Uzvārīt ūdeni ar sāli un rozēnēm, piebērt visu pārējo, vārīt uz nelielas uguns, kamēr mieži mīksti (vismaz 20 minūtes). Ēst ar šķidru medu vai kļavu sīrupu.
Komentāri: normāla putra, pārmaiņas pēc noteikti var vārīt, taču joprojām uzskatu, ka miežiem labāk piestāv sāļa garša.
Un tad vēl tēja. Tajos retajos gadījumos, kad es no rīta nedzeru kafiju, šī tēja palīdz kaut cik pamosties.

Brokastu tēja

Recepte no V.un U.Ladu pavārgrāmatas.
Vajag:
1/2 TK rīvēta svaiga ingvera
1/2 TK kanēļa
šķipsna kardamona
1 glāze ūdens
Gatavošana: apliet garšvielas ar verdošu ūdeni, pārsegt krūzi, atstāt uz 5 minūtēm. Izkāst caur sietiņu.

Ājurvēdiskās receptes rietumniekiem

Līdz ar to, ka es nevaru piedalīties ap-grāmatu blograkstīšanā (jo lasu krieviski), iespēja komentēt grāmatu latviešu valodā izsauc manī pastiprinātu entuziasmu:)
Tātad, Amadejas Morningstāras grāmata "Ājurvēdiskās receptes rietumniekiem", apgāds "Lietusdārzs" 2011. Es ilgi staigāju tai apkārt, jo pašlaik noteikti nav īstais brīdis pirkt grāmatas:) Taču man ir vienmēr bijis grūti sev atteikt šajā jomā, turpklāt sen jau rīderis ir ļoti ievērojami minimizējis izdevumus par grāmatām. Pāris reizes to atšķīru, pāris reizes izlasīju kaut ko, kas man patika, un šaubas tika pārvarētas. Šaubas galvenokārt tika saistītas ar grāmatas cenu (gandrīz 9 lati, mīkstie vāki) un potenciālu nepiemērotību mūsu realitātei (recepšu caurskatīšana šajā ziņā nomierināja).
Nu, tagad man jau ir ko teikt. Pirms teikšanas jāpiebilst, ka esmu vidējas pakāpes diletante- 4-5 grāmatas par ājūrvēdu līdz šim tika lasītas, esmu bijusi vienos kursos, nodarbojusies ar jogu samērā ilgstoši, tēma man ir tuva, saprotama un tas arī viss.
Grāmatas struktūra un saturs: visa nepieciešamā sākotnējā teorētiskā informācija- ļoti nepiespiesti, vienkārši un sakarīgi izklāstīta. Tiešām izcils īsais apkopojums recepšu grāmatas kontekstā, labāku neesmu lasījusi. Autore liekas draudzīga un ļoti ieinteresēta. Pēc teorētiskās daļas sākas ļoti labi strukturētas pa tēmām receptes, kas mijas ar prakstiskiem padomiem, autores uzskatiem par šo un to, nelieliem ieskatiem citās ājūrvēdas iespējās.
Koncepcija un ideja: ājūrvēda bez bezgalīgām indiešu virtuves receptēm. Izcils nodoms, ļoti aktuāls man, jo indiešu virtuves garšas man nebūt ne vienmēr liekas pievilcīgas un arī atsevišķa gatavošana sev reti mani iedvesmo. Turklāt vairākus gadus interesējoties par ājūrvēdu, mūsu realitātes piemērošana man ir ļoti aktuāla. Var jau simts reizes runāt par to, ka ājūrvēda ir radīta citam klimatam un dzīvesveidam, taču tas liecina tikai par to, ka vajadzētu vairāk uzzināt par tēmu pirms runāšanas (jo tieši pārtikšana no vietējā un sezonālā ir pamatu pamati).
Receptes: man nepatika, ka sastāvdaļas jāmeklē receptes tekstā, taču tās ir boldā un nav tik sarežģīti, pierast var. Recepšu ir daudz, dauzdveidīgas, daudz interesantu, daudz mulsinošu:). Noteikti papildināšu šo rindkopu pēc pirmajām 2-3.
Teksts: te gan man ir pretenzijas. Kaitinoši daudz drukas kļūdu grāmatai par 9 latiem. Apgāda redaktors nav pārāk profesionāls. Tulkojums ir viduvējs. Es saprotu, ka šāda grāmata nav jātulko Silvijai Bricei, taču brīžiem tik stīva valoda un arī spīd cauri tēmas nezināšana (atkārtošos- esmu diletante, taču zinu, ka Uša Lada ir sieviete, nevis "pavārs Uša Lads", turklāt ļoti slavena ājūrvēdas pavāre un pasaulslavena ārsta Vasanta Lada sieva).
Pretrunīgas izjūtas: A.Morningstāras personība gan uz mani neatstāja lielu iespaidu. Un tagad aizdomājos- vai te arī nav tulkojuma vaina? Jo kad mans bērns ieguva rīderi un lejuplādēja H.Potera alternatīvo tulkojumu, es to izlasīju un biju pārsteigta- izrādās, tā grāmata nemaz nav stulba un pliekana, nebūt! (runa ir par krievu valodu) Taču noteikti lieta nav tikai tanī. Jo grāmata, neapšaubāmi, ir ļoti vienkāršota. Un mēģinājumi iespraust kulinārajā grāmatā nopietnākas pārdomas par lietu kārtību laikam tomēr ir lemti neveiksmei.
Dīvainas lietas arī notiek ar receptēm- pēc ļoti izvērsta apskata- kādēļ nav vēlama gaļas ēšana (pārsvarā tāpēc, ka daudz saķīmiķota), nākamajā (!) receptē (ar marķējumu "satvisks") tiek izmantots želatīns- tam nu gan es neticu. Vai nu tas nav želatīns, vai nu tā nav ājūrvēda.
Kā ar mūsu apstākļiem: nu normāli. Es nezinu, kādā veidā šādas lietas tiek publicētas un vai ir iespēja tomēr nedaudz pielāgot grāmatas realitātei. Jā, tur būs "neapaugļotas olas" (visi zina, kur var nopirkt mājas un neapaugļotas?) un peruānas pupiņas, taču ar zināmu kreativitāti analogus atrast varēs. Ne visam, taču grāmata ir bieza. Šinī ziņā mana vismīļākā Olivera grāmata, kas tikko pārtulkota, ir bīstamāka- tās koncepcija ir superātra kulinārija no superlabiem produktiem ("2 kārbas labas kvalitātes olu krēma":))
Slēdziens: laba grāmata. Un tiešām iedvesmojoša, jo savieno dažādas pasaules un priekšstatus.

Vēl vienā pavārgrāmata un zupa (2/5)

Recepte no nopietnas (dažkārt pat pārāk) indiešu pavārgrāmatas. Parasti man vairāk patīk otra mana indiešu grāmata, Ladu- no tās receptes šeit esmu likusi, taču šogad cīņa ar slinkumu cenšos lietot arī pārējās. Savādāk man ir vairākas grāmatas, par kurām priecājos, taču neizmantoju (tai skaitā jauns biezs un interesants Olivers- ne reizi neizmantots dzīvo plauktā jau 2 mēnešus)

Šī otrā grāmata ir  Я.Деви "Любимые блюда индийской вегетарианской кухни"- ļoti interesanta, daudzpusīga un detalizēta. Ideāli piemērota gan tiem, kuri tikko sāk interesēties par indiešu virtuvi  (te ir pamatu pamati- kā vārīt rīsus, mērcēt lēcas, kādā secībā ko darīt un kāda tam visam jēga), gan arī tiem, kuri nelasa papildinformāciju, bet lieto tikai receptes. Daudz samērā sarežģītu (procesa ziņā) recepšu, taču daudz arī elementāru. Ir zināms procents ar receptēm, kurām mūsu zemē nav sastāvdaļu, taču to ir maz.

Dārzeņu zupa ar zirņiem un mung dal

Sabdži dal šorba

Oriģinālajā receptē zupa tiek gatavota ātrvāres katlā ar ļoti daudzām tehnoloģiskām niansēm- daļa tiek blenderēta, otra daļa noteiktas minūtes gatavota attiecīgajā katlā, skalota caurdurī, gatavota atkal. No receptes manā gadījumā palika precīza sastāvdaļu un proporciju ievērošana.

Iemērkt zirņus un lēcas uz nakti.
Vajag:
3 ĒK dzelteno šķelto zirņu

3 ĒK šķelta mung dala vai vēl 3 ĒK zirņu (manā gadījumā)

3 ĒK basmati vai citu gargraudu rīsu

2ĒK gī vai parastā sviesta

½ TK kurkumas

¼ TK dzeltenās asafetīdas

½ zaļā čilī pipara, bez sēklām, sasmalcināt

½ cm nomizotas ingvera saknes, sasmalcināt

2 vidēji burkāni, nomizoti, sagriezti 2.5 cm gabaliņos

½ neliela ziedkāposta galviņas, sadalīta

6 sarkanie redīsi, nomazgāti

Dārzeņus var aizvietot ar attiecīgu daudzumu kabaču, ķirbja, svaigu zaļo zirnīšu

5 glāzes (1.25 l) ūdens
1 ĒK kumīna sēklu
1 ĒK malta koriandra (man liekas- par daudz, samazināju uz pusi)
1 TK garam masalas (šoreiz neizmantoju)
½ TK svaigi maltu melno piparu
1.5 TK sāls
2 ĒK sakapātu pētersīļu vai kinzas zaļumu
Gatavošana:
Likt katlā sviestu, kurkumu, asafetīdu, čilī piparu, ingveru, apcept uz nelielas uguns dažas minūtes, pievienot izmērcētus zirņus, apmaisīt. Pārleit ar karstu ūdeni, vārīt aptuveni 15 minūtes. Pielikt dārzeņus, vārīt vēl 15 minūtes. Pielikt rīsus, vārīt vēl 15 minūtes. Pievienot koriandru, kumīnu, masalu, vārīt 1-2 minūtes. Pasālīt, pievienot zaļumus.

Komentāri: smaržīga, garšīga, sildoša. Ne pārāk oriģināls komentārs, taču tā ir ar indiešu virtuves zupām:)

Dārzeņu maisījuma ragū (ajurvēdisks)

Daudz darba, maz spēka, mājās aukstums- komplekts, lai zaudētu ēst gatavošanas entuziasmu. Lasu zem segas, klausos vienveidīgu baroka mūziku, adu šalles un (bez īpaša dramatisma) gaidu pavasari- nevis tādu līksmojošu stadiju ar ziediem un lapām, bet agrīnu- ar lielāku gaismas daudzumu. Taču kaut kas ir jāēd un jāņem uz darbu, tāpēc saņemos un atveru grāmatu. Recepte- В.Лад, У.Лад "Аюрведическая кулинария"

Vajag:

4 tases dažādā veidā sagrieztu dārzeņu (zaļā paprika, zaļās pākšu pupiņas, cukīnī, ķirbis un citi.)*

2 ĒK gī sviesta vai saflora eļļas (nezinu, kas tāda)

1/2 TK kumīna sēklu**

1/2 TK melno sinepju sēklu

1/4 TK adžvana sēklu

1/2 TK masalas vai kajienas piparu (manuprāt labāk, asāk)

1/4 TK kurkumas

1 šķipsna dzeltenās asafetīdas

1/2 TK sāls

*man- ķirbis, cukīnī, sarkana paprika (svaigi), zaļās pupiņas (saldētas)

** kumīnu, sinepes, kurkumu dubultoju

Gatavošana:

Uz vidējas uguns uzkarsēt pannu ar eļļu, likt kumīnu, sinepes, asafetīdu, adžvanu. Kad sēkals sāks sprakšķēt, pievienot masalu vai kajienas piparus, kurkumu. Apmaisīt, likt dārzeņus un sāli. Apmaisīt. Samazināt uguni līdz mazai, uzlikt vāku. Pēc 5 minūtēm apmaisīt. Sautēt 15 minūtes.

Der visiem konstitucionālajiem tipiem.

Komentāri: labs ikdienas ēdiens, garšīgs kopā ar rīsiem.

kāpostu ragū (ajurvēdisks)

Recepte- В.Лад, У.Лад "Аюрведическая кулинария"

Vajag:

viena vidēja kāpostgalva

2 ĒK gī sviesta (vai saflora eļļas- nezinu, kas tā ir)

0.5 TK melno sinepju seklu

0.5 TK kumīna sēklu

šķipsna asafetīdas

¼ TK kurkumas

½ sīki sakapāta zaļā čilī pipara
¼ TK sāls
Gatavošana:
Nomazgāt, sīki sagriezt kāpostu. Pannā ar biezu dibenu uzkarsēt sviestu, pievienot sinepju sēklas, kumīnu, asafetīdu, kurkumu, čili piparu. Apcept, kamēr sēklas sāks sprakšķēt. Tad pievienot kāpostus un sāli. Apmaisīt, uzlikt vāku. Sautēt uz mazas uguns apmēram 8-10 minūtes, kamēr kāposti kļūs mīksti, taču joprojām būs kraukšķīgi.
Komentāri: manai gaumei nedaudz par maz garšvielu, es palielināju kurkumas un sēklu daudzumu- sēklas liku apmēram divreiz vairāk, bet kurkumu-veselu TK.
Labs ēdiens, pat ņemot vērā, ka pret kāpostu esmu galīgi vienaldzīga.

kartupeļu ragū (ajurvēdisks)

Recepte- В.Лад, У.Лад "Аюрведическая кулинария"

Vajag:
4 glāzes mizotu un mazos kubiņos sagrieztu kartupeļu
3 ĒK gī sviesta (var pagatavot arī ar augu eļļu)
1/2 TK melno sinepju sēklu
1/2 TK kumīna
1 šķipsna asafetīdas
1/4 TK adžvana (cerams rīt iepirkšu, pašlaik nav un nekad nav bijis)
1/4 Tk kurkumas
1/2 TK masalas (man- garam masala)
1 vidējs sīki sakapāts sīpols
1/4 TK sāls
Par masalu neesmu droša- to pirku pie krišnaītiem, visu pārējo var nopirkt Asara ielas garšvielu veikalā.
Gatavošana:
1.Divreiz izskalot kartupeļus. uzlikt pannu uz vidējas uguns, uzkarsēt.
2. Likt pannā sviestu, sinepju sēklas, kumīnu asafetīdu, adžvanu un sīpolu. cept minūti vai divas, tad pielikt kurkumu, masalu, sāli. Nedaudz apcept (pāris minūtes).
3.Pielikt katupeļus, akurāti sajaukt tos ar garšvielām. Sautēt uz ļoti mazas uguns zem vāka, bieži apmaisot*.
*es nemaisu vispār- nepiedegošā pannā uz ļoti mazas uguns burvīgi izsautējas tāpat.
Komentāri: esmu izmantojusi indiešu/ajuvēdiskajos ēdienos, liekas, visus dārzeņus, kurus ēdu. Un pazīstu tos kompānijā ar šīm garšvielām. Taču kartupeļus vienmēr esmu ēdusi tikai eiropeiskajos variantos. Labi ka pagatavoju šo- izcili garšīgi!

safrāns

vakar pirmo reizi dzīvē nopirku safrānu. It kā jau 6 latu iztērēšana nav nekas ļoti ekstrēms:), taču briedu kādu gadu.
Iemesls, īstenībā, ir. Beidzot ieguvu grāmatu, kuru gribēju iegūt tikpat ilgi. Vasanta un Ušas Ladu "Ajurvēdiskā kulinārija".

Izcila grāmata tiem, kuri interesējas par attiecīgo jomu. Maksimāli strukturēta, receptes skaidrotas līdz sīkākai niansei, turklāt- ja interesējaties nopietni- katrai receptei klāt ir iedarība un došām, bieži arī variācijas, komentāri un tml. Normāli pātulkota krieviski. Nu, manuprāt, nav mazsvarīgi arī tas, ka Vasants Lads ir ļoti nopietns ajurvēdas pazinējs un praktiķis.

Šķirstīju es grāmatu un konstatēju, ka ir kādas 5 lietas, ar kurām man nav bijusi darīšana, kuru garšu nezinu un kuras atkārtojas daudzās receptēs. Un viena no tām ir safrāns. Es pat jau biju veikusi tirgus pētījumu:) un konstatēju, ka pie krišnaītiem ir visdraudzīgākā cena- 5,80 par 2 gramiem (salīdzinājumā- Rimi 2,70 par pusgramu). Ak jā, vēl- tas, ko pārdod tirgū un kā cena ir nesalīdzināmi jaukāka- tas nav safrāns. Tās ir klinģerītes. Krāsu vajadzīgo noteikti nodrošinās, taču efektu un smaržu- nē.
Nu tātad- atlika nopirkt.

Nu un tad atlika atrast recepte, ar kuru sākt. Šo izvēlējos, jo viss bija mājās, jo bija vajadzīgas vakariņas, jo nosaukumā bija safrāns:)

Rīsi ar safrānu

В.и У.Лад «Аюрведическая кулинария»
Vajag:
1 šķipsna safrāna
1 ĒK ūdens
1 ½ gl basmati rīsu
3 ĒK gī sviesta vai parastā sviesta
4 laura lapas
7 gabaliņus salauztas kanēļa standziņas (apmēram 1 TK ar kaudzi)
½ TK sāls
7 veselas kardamona kapsulas
7 krustnagliņas
4 gl karsta ūdens
Gatavošana:
Safrānu iemērkt ĒK ūdens vismaz uz 10 minūtēm.
Divreiz izskalot rīsus, notecināt. Uzkarsēt katlu uz vidējas uguns, lieciet sviestu. Tad- lauru lapas, kanēli, krustnagliņas, kardamonu, sāli, cepiet minūti.
Samaziniet uguni, pielieciet rīsus un cepiniet vēl 2 minūtes.
Pielejiet karstu ūdeni un ūdeni ar safrānu, sagaidiet, kad vāji burbuļos, vāriet bez vāka 5 minūtes.
Pieveriet vāku ne līdz galam, vāriet vēl 5 minūtes, 1-2 reizes apmaisot.
Samaziniet uguni līdz minimumam, aizveriet katlu ar vāku un gatavojiet 10 minūtes.

Komentāri: ļoti ātri, vienkārši un garšīgi. izcila garšvielu kombinācija, ļoti labi papildina viena otru. Īpaši man patika laura lapu un kanēļa savienojums. Sanāk daudz, es gatavoju pusporciju un vienalga nākamajā dienā ņēmu uz darbu. Jo mans bērns neko tādu neēd:)

Kafijas masala

Masala ir apzīmējums jebkuram garšvielu maisījumam. Šis a) liekas man izcili garšīgs, b) ir ajurvēdiski labs (piemēram, kardamons neitralizē kofeīna iedarbību u.t.t.) Es gatavoju nedēļas devu, uzglabāju mazā trauciņā ar ļoti ciešu vāku. Lieku klāt kafijai (apmēram pusTK uz tasi) vai tējai vai karstam pienam uz nakti (nekāda uzbudinoša iedarbība tam nepiemīt).

Vajag: pa 1 TK malta ingvera, kanēļa, kardamona, muskatrieksta (rīvēts svaigs, daudz izteiksmīgāks nekā pirkts maltais), pa pusTK maltu melno piparu un maltu krustnagliņu.
Gatavošana: visu sajaukt.

aizkustinošās lietas

Šodien visa diena pilna ar aizkustinājumiem- laikam garstāvoklis piemērots:) No rīta skatījos ar bērnu (kādu ceturto reizi) multeni "Augšup"- nu tik aizkustinoša, šausmas. Viena no labākajām "Pixar"filmām, man liekas.
Tad aizgāju uz ajurvēdiskās kulinārijas semināru (jā, ir man arī šādas intereses:)) un man tā patika cilvēki, kuri bija atnākuši un cītīgi konspektēja un par visu jūsmoja! Ikdienā maz redzu pieaugušos, kuri grib uzzināt/darīt ko jaunu, un uztver jaunu pieredzi, un priecājas.
Un tad- dokumentālā "Vecmāmiņu koris" k/t "Rīga"- ļoti gaumīga filma. Baidījos no salkanības vai emocionālajiem specefektiem- nē, nekā tāda.
Nu tā.
Tagad par ēdienu.
Seminārā atcerējos, ka sen jau gribēju ielikt šeit kičeri (kičri). Pirmkārt- ļoti garšīgi, otrkārt- ātri, treškārt- veselīgi. Ideālais ēdiens tievēšanai- piesātinātās garšas un konsistences dēļ to nevar apēst ļoti daudz un sāta sajūta nekādā ziņā nav salīdzināma ar pretīgo nespēku un skābumu, ja mēģini dzert tikai kefīru:). Olbaltumvielas organisms uzņem ideāli- daudz efektīvāk, nekā ēdot sastāvdaļas atsevišķi. Ajurvēdā atslodzes un detoksikācijas parasti notiek ar kičri līdzdalību dažos posmos.
Recepšu- bez gala, protams. Nianses dažādas.
Šī mana nepretendē uz autentiskumu, taču saskan ar jebkuru citu kičri recepti.

Kič(e)ri

Šī ir pamata recepte, bez dārzeņiem. Variācijas pēc tam. Var pievienot jebkurus dārzeņus un saknes-es lieku uzreizi, ar rīsiem. Kabaci, ķirbi, selerijas kātus, puķkāpostu. Šodien kursos lika papriku un teica, ka var arī kartupeļus.
Vajag:
glāze basmati rīsu (šim ēdienas noteikti vienalga- no indiešu veikala vai Rimi)
trešdaļa glāzes sarkano lēcu vai ideāli- mung dāla (šķeltie zirnīši bez mizas)
1 ĒK gī sviesta (kausēts sviests, nopērkams lielveikalā, ja slinkums pagatavot)
1/2 TK kumīna sēklu (nopērkamas Lienes ielas garšvielu veikalā; indiešu veikalos, Stokmanā)
1/2 TK fenheļa sēklu (nopērkamas visās minētajās vietās un tirgū)
1/2 TK koriandra sēklu (nopērkamas Rimi:))
1/2 TK kurkumas pulvera (nopērkams Rimi:))
Gatavošana:
Katliņā uz nelielas uguns izkausēt sviestu, likt sēklas. Kad tās sāks sprakšķēt, likt rīsus, dālu un kurkumu. Apmaisīt, lai viss pārklājas ar sviestu. Pieliet karstu ūdeni-3 cm virs rīsu kārtas, aivērt ar vāku un vārīt kādas 15 minūtes. Ja ēdiens domāts atslodzes dienai, ieteiktu vēlreiz pieliet ūdeni un pavārīt ilgāk, kamēr kārtīga putra:)
Nedaudz pasālīt.