otrdiena, 2011. gada 25. janvāris

bulgura-turku zirņu salāti ar dārzeņiem

Bulgurs un turku zirņiir ļoti tradicionāls pāris tuvo austrumu receptēs- visdažādākos ēdienos un kombinācijās. Ja šie salāti tiek gatavoti no nulles, tad sanāk pārāk laikietilpīgi, taču man bija izvārīti turku zirņi un tad jau pārējais ir ātri. Kad es vāru šos zīrņus, tad uzreizi iepakojumu. Atdzesēju, sasaldēju un tad jebkurā laikā lietoju.
Vajag:
pusglāze pagatavota bulgura (var, protams, vienkārši pagatavota pēc instrukcijas)
liela sauja vārītu turku zirņu
5-7 tomātiņi čeriji, pārgriezt uz pusēm
pussīpols (labāk sarkanais), sagriezts plānās pusripās
sāls, pipari, pāris ĒK olīveļļas, pāris ĒK citrona sulas
sauja spinātu lapu
Gatavošana: visu sajaukt.
Komentāri: var pievienot pētersīļus vai kinzu, kumīnu, čilī piparu, gurķus, selerijas, papriku- kā svaigu, tā ceptu, ceptus baklažānus, var bulguru aizvietot ar kuskusu, pielikt klāt olīvas, svaigas piparmētras, ķiplokus, izmantot kādu smaržīgāku eļļu un noteikti kaut ko vēl.

burkānu bulgurs

tā ir Sirmā ideja, oriģinālā tika izmantots kuskuss. Receptes tekstu atrast nevaru,  taisīju aptuveni, vienalga paldies!
Vajag:
1 liels burkāns, sarīvēt uz rupjas rīves
kāda ĒK sviesta
sāls, pipari
pusglāze bulgura
glāze ūdens
Gatavošana:
Iesviestot cepamo foru, likt tajā burkānu, cept  cepeškrāsnī, 200 C aptuveni 10 minutes. Pielikt bulguru, cept vēl tik pat ilgi. Pielikt sāli, piparus, pārliet ūdeni (vai kādu dārzeņu sulu vai, iespējams, buljonu), likt cepeškrāsnī un gatavot līdz gatavībai. Es vēl beigās pieliku nedaudz sviesta.
Komentāri: es izmantoju bulguru no bioveikala, diezgan rupju. Nācās vēlreiz pieliet pusglāzi ūdens un kopējais laiks ar ūdeni bija kāda pusstunda.
Pats par sevi ēdiens ir ne pārāk izteiksmīgs, tas noder pie kaut kā daudz pikantāka. Es to gatavoju kā pamatu salātiem darba pusdienām. Ļoti ērti un garšīgi arī. Un dzeltenā krāsa janvāra beigās uzmundrina.

pirmdiena, 2011. gada 24. janvāris

7 lietas

arī pilnībā palaidu garām šo flešmobu.
stafeti saņēmu no Lauras
Tātad.
1. Kas ir pirmā lieta, ko tu iedomājies, kad piecelies no rīta?
Kādreiz, cerams, būs tā, ka varēšu necelties septiņos.
2. Pirmā lieta, ko tu pamani pretējā dzimumā?
Sejas uzbūvi un saturu.
3. Pirmā lieta, ko ņemtu līdzi uz neapdzīvotu salu?
Aj, vienalga. Atkarībā no tā, vai tur būtu elektrība.
4. Kas ir pēdējais, ko tu apēdi?
Izdzēru lielu krūzi tējas.
5. Pēdējais cilvēks, ar kuru tu runāji pa telefonu?
Bērna klases audzinātāja.
6. Pēdējā filma, ko tu noskatījies?
1962.g. padomju filma "Дикая собака динго"
7. Pēdējā grāmata, ko tu lasīji?
Эмиль Ажар "Вся жизнь впереди"
Stafeti nododu Ilonai un Aijai

sestdiena, 2011. gada 22. janvāris

šokolādes-tējas kekss

Pēdējā laikā man nekā nesavācas mājās tāds izejvielu komplekts, lai varētu pagatavot kaut ko īpašu vai neikdienišķu vai jaunu. Un vispār esmu sezonāli ne pārāk aktīva šajā jomā.
Taču šī recepte neprasa neko īpašu, taču rezultāts ir ļoti pārliecinošs.
Recepte- Larisa, cookschool.ru, taču es veicu tajā nebūtiskas izmaiņas, saistītas ar pieejamiem izejvielām- receptē ir nesaldināta šokolāde, tādas man nav.
Vajag:
(tase=240 ml)
6 maisiņi vai 2 ĒK earl grey tējas (var parastu melnu vai aromtizētu- man bija plūmju-marzcipāna)
1 tase verdoša ūdens
100 g mīksla sviesta
3 olas
2 tases cukura (man- 1.5)
120 g nesaldas šokolādes (man- parasta rūgtā)- iz
2 tases miltu
1 TK sodas
1 TK cepamā pulvera
1/4 TK sāls
1/2 tases jogurta (man-krējums)
Gatavošana:
1. Ievārīt tēju 3-5 minūtes.
2. Sakult ar mikseri sviestu, cukuru, olas. Iekult šokolādi.
3. Pievienot miltus, sodu, cepamo pulveri, sāli, jogurtu un tēju. Likt iesviestotā gredzenveida cepamajā formā. 4. Cept 180 C ap 50 minūtēm, gatavību pārbaudīt ar iesmiņu. Gatavu pārkaisīt ar pūdercukuru.
Komentāri: šokolādi sarīvēju- man patīk, ka tas sīkus raibumiņus dod. Cepu nedaudz ilgāk. kekss ļoti garšīgs, ar intensīvu garšu un smaržu. Apaļas formas man nav, cepu garā šaurā ķieģelīša formā.

trešdiena, 2011. gada 19. janvāris

zirņi ar dārzeņiem (indiešu gaumē)

šis ēdiens ir variācija par zupas recepti, kuru izmēģināju pirms nedēļas, taču pašlaik nejūtos spējīga atnest grāmatu un to pārtulkot. Zupa bija ļoti laba, noteikti drīz uzrakstīšu, taču tās iespaidā asociāciju ceļš atveda pie šī ēdiena un to es gan varu aprakstīt:)
Vajag (pilnam 2.5 l katlam)
1 gl dzelteno šķelto zirņu, iemērkt uz nakti
5 ĒK basmati rīsu
3 burkāni- nomizot, sagriezt mazos kubiņos
ķirbja gabals liela ābola lielumā, nomizot, sagriezt mazos kubiņos (var aizstāt ar kabaci)
1 ĒK kumīna
1/4 TK asafetīdas
0.5 čilī pipara, bez sēklām, sasmalcināt (vai viens kaltētais)
1 TK kurkumas
0.5 Tk koriandra sēklu
2 ĒK gī sviesta vai augu eļļas
var arī 1 TK masalas- es neliku, negribēju aptumšot dzelteno krāsu
2 ĒK sīki sakapātu pētersīļu
sāls
Gatavošana:
Katlā uzkarsēt sviestu, pielikt asafetīdu, piparus, koriandru, apcept 2-3 minūtes. Pielikt nokāstus izmērcētos zirņus, visu apmaisīt. Pieliet verdošu ūdeni- apmēram 2.5 glāzes. Uzvārīt un atstāt vārīties uz mazas uguns, zem vāka uz kādu pusstundu. Tad pielikt dārzeņus, rīsus, pārējās garšvielas (izņemot sāli) un vārīt līdz tīkamai gatavībai- kādas 15 minūtes. Pasālīt beigās.
Ja pietrūkst skābuma, var ēst ar naturālo jogurtu.

otrdiena, 2011. gada 18. janvāris

kartupeļi kokospienā ar karija lapām

Man ir kartupeļu posms. Māsa, ienākot ciemos un vakariņās dabūjot kārtējo variāciju, ieinteresēti pajautāja- vai esmu nolēmusi pagatavot kartupeļus 50 dažādos veidos? Šī ideja mani uz mirkli aizrāva, taču tomēr neriskēšu, negribu nekādas saistības:) Pēdējās dienās manas kulinārās intereses galvenokārt bija sasitītas ar šķīstošās biozupas pagatavošanu krūzē (nav slikta:). Nav īstais laiks kalt ambiciozus plānus:)

Vēl pēc iepriekšējā ajurvēdiskā ragū sapratu, ka kartupelis izcili draudzējas ar visu austrumniecisko. Un tas man ļoti der. Šī recepte ir no grāmatas "Книга гастронома. Про специи" un uzreizi patika man ar sastāvdaļu skaitu. Turklāt sen jau savu laiku plauktā gaidīja kokosa piena kārba.
Receptes atstāstījums mans, korekcijas- arī.
Vajag:
400 g mizota kartupeļa, sagriezt ne pārāk plāni"*
kārba kokosa piena
8-10 kaltētas karija lapiņas**
sāls, pipari
Gatavošana:
1. Lapiņas iemērkt sakultajā pienā uz pāris stundām.
2. Iesviestot cepamo formu, likt kartupeļu kārtu, pārkaisīt ar sāli-pipariem, tad nākamo kārtu, atkal pārkaisīt un tā, kamēr nebeidzas kartupeļi. Pārliet ar pienu. Pēc vēlēšanās var pielikt masalu vai čilī piparu (pusīti, sakapāt bez sēklām- es pieliku vienu kaltētu)
3. Cept pārklātu ar foliju 180 C ap 40 minūtēm***, tad noņemt uz 10 minūtēm, lai rastos garoziņa.
Komentāri:
* cik saprotu, 400 g kartupeļa ir 4 nelieli. Man bija vismaz 7-8 palieli. Un vienalga piena bij daudz, var arī kādus 10 likt.
** kaltēts karijs nopērkams Stokmanā, tajā plauktā, kur karija pastas un japāņu izejvielas. Maksā ap latu.
*** es cepu ap stundu.
Nekāda garoziņa, protams, neradās, taču esmu pilnīgā sajūsmā no šī ēdiena. Krēmīgs, pikants, smaržīgs- ideāls!

svētdiena, 2011. gada 16. janvāris

valriekstu cepumi

Pārliekot fotogrāfijas no fotoaparāta datorā, konstatēju, ka neesmu ielikusi blogā vēl vienu Ziemassvētku recepti. Varētu jau atstāt vai aizmirst, ja ne viens bet. Mans bērns, māsa un kolēģe neatkarīgi cits no cita paziņoja, ka tie ir vieni no garšīgākiem cepumiem, kas jebkad ir ēsti. Tas ir arguments.
Cepumi ir diezgan darbietilpīgi, taču recepte ir ļoti precīza un saprotama. Tā nākusi no žurnāla Tina Advent 2009, kuru nopirku un atsvaidzināju skolas laika vācu valodas zināšanas:)
Valriekstu cepumi/Walnuss Plätzchen


Vajag (40 cepumiem):
300 g miltu
200 g valriekstu (uzreizi nolikt malā 50 g skaistākos, taču ja uz katra cepuma likt pusīti, vajadzēs nedaudz vairāk- ap 70 g)
200 g mīksta sviesta
100 g pūdercukura
šķipsna sāls
1 vidēja izmēra ola
1 TK garšvielu Spekulatius (nezinu, kas tās ir, es sajaucu maltu kanēli, krustnagliņas, muskatriekstu, muskatziedu*)
rīvēta puscitrona miza
50 g cukura
200 g aprikožu džēma
Glazūrai
200 g pūdercukura
6 ĒK citrona sulas
krāsains cukurs izrotāšanai (vai sukāžu gabaliņi)
*muskatzieds. Pirms tam ieraudzīju šinī pašā žurnālā recepti ar muskatziedu. Padomāju, ka kaut ko nezinu no vācu valodas un tādejādi viņi apzīmē muskatriekstu. Īsti nebija skaidrs- ko tad viņi domā ar vārdu muskatrieksts:)) Un tieši pēc pāris dienām iegriezos Asara ielas garšvielu veikalā, kur pilnīgi mierīgi plauktā stāv muskatzieds ar sastāvu "malsts muskatzieds".Mani garšvielas interesē, tāpēc, protams, nopirku, taču īstenībā var ignorēt. Bet smarža ir ļoti interesanta un atšķiras no citām.
Gatavošana:
1. 150 g riekstu samalt, apcept uz sausas pannas līdz zeltainai krāsai.
2. Sviestu, pūdercukuru, sāli saputot. Iekult olu..
3. Sajaukt miltus, maltos riekstus, garšvielas, citrona mizu, pievienot sviesta masai. Ātri samīcīt mīklu, pārklāt, novākt ledusskapī uz stundu.
4. Mīklu izveltnēt 4 mm biezumā, izgriezt 80 apļus ar diametru 5 cm, likt uz paplātēm, pārklātām ar cepamo papīru.
5. Likt cepeškrāsnī 175 (150 ar konvekciju) grādos, cept 10 minūtes, atdzesēt.
6. Sadalīt 50 g riekstu uz pusītēm. Pannā karamelizēt cukuru, pieliet 5 ĒK silta ūdens, samaisīt. Apviļāt riekstus, izņemt, kārtot uz folijas, nedaudz pārziestas ar eļļu.
7. Uz pusi cepumu likt nedaudz džema, piespiest ar otru pusīti.
8. Sajaukt pūdercukuru ar citrona sulu, pārziest cepumus, rotāt ar karameles riestu un krāsaino cukuru. Atstāt nožūt.
Komentāri: šie tiešām ir izcili cepumi un ideāli atbilstoši tradicionāliem svētkiem, ziemai, sniegam, dāvanu kārbiņām. Bagātīga garšā, ļoti laba struktūra. Valriekstus nevajadzētu aizstāt ar citiem. Kā arī visu pārējo:)

piektdiena, 2011. gada 14. janvāris

Saimona kaķa svētki

Skatos blogos, kuriem sekoju- cilvēki sāk atgriezties pie normālas dzīves. Lasa, gatavo ēst, nodarojas ar rokdarbiem. Faktiski, es arī visu to daru, taču sajūta ir, ka esmu totālā anabiozē. Tumsa un aukstums. Arī darba vairāk, tas traucē daudzveidīgai dzīvei. Taču ir viena izcila jauna maize, top gara un mīksta šalle (jo es protu adīt tikai taisnstūrus bez mustura:). Šovakar iznesīšu pagalmā egli. Eglēs žēl- stāv kā jauna, taču cik var, šī meža dzīve jau apnikusi.
Ļoti sen neesmu rakstījusi par grāmatām- kādreiz izlēmu tomēr šeit nerakstīt, jo lasu krieviski. Un pārsvarā tulkoto literatūru. Līdz ar to komentāri nav pārāk ticami un uzticami. Nedaudz žēl, jo lasu daudz un pati pievēršu uzmanību citu cilvēku komentāriem, bet nu.
Un finalizējot šo bezmērķīgo ierakstu, gribu padalīties jaunā Saimona multenē. Jo kaķis arī svinējis.

ceturtdiena, 2011. gada 6. janvāris

burkānu mafini ar žāvētām aprikozēm

Vajag:
2/3 gl rīvētu burkānu
2 olas
2/3 gl trekna skābā krējuma
1 gl kviešu miltu
0.5 gl rupjo kviešu miltu
šķipsna sāls
0.5 gl brūnā cukura (es lietoju gaišo, taču šeit var arī muskovado)
1 neliela TK kanēļa pulvera
1 gl sasmalcinātu žāvēto aprikožu
Gatavošana:
1. Sajaukt visas sausās sastāvdaļas.
2. Atsevišķi rūpīgi sajaukt visas slapjās sastāvdaļas.
3. Akurāti sajaukt pirmo maisījumu ar otro, ilgi nemaisīt.
4. Likt iesviestotas (vai silikona) formiņās, cept 180 C aptuveni 35 min.(pārbaudīt ar iesmiņu).
Komentāri: jauki un vienkārši ikdienas mafini. Es tos cepu bērnam, līdzņemšanai uz skolu- dažas dienas mierīgi var uzglabāt skārda kārbā.

nekulinārais

kaut gan šādu ierakstu manā blogā ir maz, tomēr šodien jūtos ļoti aizkaitināta. Par paviršību un neprofesionalitāti. Gribēju nopirkt žurnālu "Dienas ēdieni" (kurš citādi man patīk arvien vairāk, jo ir dzīvs), taču neizdarīju to, jo pilnīgi nesaprotu, kā reaģēt uz vienu lietu. Viktorija Puķe un viņas receptes. Labs blogs, pēc līmeņa identisks krievu livejournal blogiem, no kuriem tematiski arī smeļas. Viss ok, viss gaumīgi, BET. Kāpēc žurnālā visi šie krievu blogosfēras hīti tiek publicēti kā VP receptes? Nu viņa taču norāda savā blogā avotus un nekādā ziņā netēlo, ka ir to sapnī ieraudzījusi! Tas ir intelekuālais īpašums, receptēm ir autori un pulicēt žurnālā nav viens un tas pats, kas rakstīt savā blogā- ar atsauci un savām bildēm! Es krievu livejournal vidē ganos gadiem,  pazīstu gan šīs receptes, gan- protams- avotus, gan daudzus precedentus, kad par šādām lietām žurnāli iekūlās pamatīgās nepatikšanās.
Cik saprotu, legāli to var darīt tikai, ja receptes īpašnieks rakstiski atļauj. Ceru, ka žurnālam ir šīs atļaujas, jo viņi nostāda Viktoriju traki nepatīkamā un riskantā stāvoklī.
Kaut gan- pat ja atļaujas ir- civilizēti būtu pieminēt īstos autorus.
Varbūt es kļūdos un neņemu vērā kaut kādus acīmredzamus apsvērumus?

trešdiena, 2011. gada 5. janvāris

vēl viena granola

tātad, turpinu apgūt pērkamā pagatavošanu, ziemas krājumu veidošanu un cīņu ar pārmērīgu cukuru un E.
Avots- arx0nt.livejournal.
Banānu granola ar zemesriekstu sviestu

Vajag:
2 tases pilngraudu auzu pārslu
1 liels ļoti gatavs banāns
1/4 tases rozīņu (man negaršo, lietoju žāvētas zemenes, aprikozes, dzērvenes)
1 liela ĒK zemesriekstu sviesta
1 ĒK cukura
1 ĒK medus
1/4 TK sāls
1 TK vaniļas (cukura, es domāju)
Gatavošana:
Uzkarsēt cepeškrāsni līdz 150-160°С.
Banānu samalt ar blenderi, pievienot medu un zemesriekstu sviestu. Ielikt uz 40 sekundēm mikroviļņu krāsnī (manipulācija man vispār nav skaidra, neko tamlīdzīgu nedarīju).
Lielā traukā sajaukt auzu pārslas ar sāli, cukuru, vaniļu. Pievienot šķidro masu, rūpīgi saberzt ar rokām, lai pārklātu visas pārslas.
Izbērt masu uz paplātes, pārklātas ar cepamo papīru, izlīdzināt. Likt uzkarsētā krāsnī. Pēc 15 minūtēm apmaisīt. Cept vēl 25 minūtes vai arī līdz zeltainai krāsai, sausumam, divreiz apmaisot.
Sajaukt ar rozīnēm. Atstāt uz paplātes līdz pilnīgai atdzišanai. Pēc 5-10 minūtēm apmaisīt.
Uzglabāt hermētiskā traukā istabas temperatūrā. Ēst ar pienu, jogurtu.
Komentāri: šī, man liekas, ir vēl labāka par ķirbja granolu. Daudz sausāka- taču izmirkst jogurtā, kā nākas. Vēl mazāk salda. Garša maiga, taču jūt gan banānu, gan zemesriesktu sviestu. Skārda kārbā pēc 5 dienām nekādu izmaiņu- sausa, kraukšķīga.

svētdiena, 2011. gada 2. janvāris

Vistas filejas kotletes uz kanēļa standziņām

Recepte no laperla-foto.livejournal.com. Izcila ideja, esmu pilnīgā sajūsmā! Noteikti vēl labāk būtu no normālas vistas maltās gaļas, nevis filejas, taču arī tā ir burvīgi.
Vajag:
800 g vistas maltās gaļas
8 kanēļa standziņas
1/2 gl pētersīļu lapiņu
1 TK sāls
1 TK maltu balto piparu
1/2 TK saldās paprikas
½ sasmalcināta sarkanā čilī (BEZ sēklām)
½ sasmalcināta zaļā čilī (bes sēklām)
2 ĒK eļļas
4 ķiploka daiviņas
2 TK rīvētas citrona miziņas
Gatavošana:
Sasmalcināt visu, izņemto malto gaļu (es kārtīgi samaļu ar blenderi).
Labi sajaukt visas sastāvdaļas un atstāt ledusskapī uz 1-2 stundām. Sadalīt 8 daļās, izveidot 8 kebabus uz kanēļa standziņām. Var cept pannā, cepeškrāsnī, uz grila. Es apcepu minimālā eļļas daudzumā uz pannas, tad lieku cepamajā formā, pārklāju ar foliju un 200 C pusstundu cepeškrāsnī.
Autore iesaka ēst ar jogurta mērci (neitrālais jogurts, zaļumi, citrona miza, sāls-pipari) vai ogu mērci. Mēs ēdām ar dzērveņu mērci, bija garšīgi.
Komentāri: mūsu šīgada svētku hīts. Ziemassvētkos mani vecāki bija sajūsmā- cik eksotiski! Jaunajā gadā draugi priecājās- cik garšīgi! Man ļoti patīk dizains. Skaisti, ērti- aiz standziņas var gan apgriezt uz pannas, gan ēst. Kanēļa smarža neuzbāzīga un ļoti iederas. Ar šo čilī daudzumu samērā asi, taču nebūt ne ugunīgi.

sestdiena, 2011. gada 1. janvāris

vēl nedaudz svētku

nu viss, jāsāk atkal atgriezties pie daudz vienkāršākām lietām- patiesībā to ļoti gribu. Vienkāršas garšas, pieticīgus notikumus, samērīgas emocijas. Divi lieli svētki pēc kārtas- pat ja vienus neuzskata par īpaši nozīmīgiem (JG), ir ļoti nogurdinoši. Apnikušas garšas, skaņas, iespaidi, rotājumi, pārmērības, svētku dziesmas un t.t.
Taču pirms pilnībā slēdzu tēmu, tomēr palikušas dažas receptes. Pietiekami labas, lai neliktu tās malā un pietiekami neikdienišķas, lai atrastos svētku recepšu virknē.
Vispirms- ļoti vienkārša, tad- samērā sarežģīta.
Paštaisītās šokolādes taisu dāvanām vairākus gadus- veidoju no folijas seklas formiņas, lieku tur visu, ko gribu sabāzt iekšā, pārleju ar šokolādi. Šogad la_perla.livejournal ieraudzīju šokolādītes uz kociņa un ļoti iedvesmojos. Plānus glītus kociņus var nopirkt Duni un, iespējams, Gemos'ā, bet man- parastie aptiekas:)

Konfektes uz kociņa

Vajag:
-šokolāde. Man šoreiz- rūgtā, taču var piena vai balto vai visas trīs atsevišķi un kopā. Laimas šokolāde labi uzvedas kausēšanas laikā, bet protams, var arī labāku.
-jebkas, ko vēlaties likt iekšā vai ārpusē
kociņi, cepamais papīrs
Varianti:
-jebkuri rieksti- sasmalcinati vai veseli vai pusītēs. Valrieksti, indijas, lazdu, mandeles, ciedru, zemesrieksti un t.t.
-jebkuri žāvētie augļi un sukādes. Papaija un zemenes ir skaisti sarkanas, citrusaugļu sukādēm ir rūgtenums, cidonījām ir arī garša, kumkvats ir ļoti dekoratīvs un tā tālāk.
-cepumu gabaliņi. Piparkūkas, piemēram. Var arī ledenes sasmalcināt.
-garšvielas. Kanēlis, krustnagliņas, muskatrieksts, muskatzieds, čilī un melnie pipari, vaniļa, kardamons, ingvers un noteikti vēl kaut kas.
-alkohols vai esences. Rums, viskijs, konjaks, liķieri.
-sēkliņas. Saulespuķu, ķirbja, sezama.
Gatavošana:
1. Likt kausēties šokolādi. Man ir šokolādes fondī trauciņš, es tajā kausēju, slinkms ar ūdenspeldēm ņemties, Nu, ja nav- tad ūdenspeldē. Ja liksiet garšvielas vai alkoholu- pievienot uz kausēšanas beigām.
2. Sasmalcināt visu, kas jāsasmalcina- riekstus, augļus. Es vienmēr apcepu riekstus u sēkliņas uz sausas pannas dažas minūtes.
3. Uzklāt uz koka dēlīša cepamo papīru.
4. Taisīt konfektes. Uzlikt uz papīra lielu TK šokolādes, nolikt virsū kociņu, likt vēl ĒK šokolādes. Rotāt ar jebko. Likt uz 10-15 minūtēm ledusskapī. Gatavs.
Komentāri: izcili dekoratīva, ātra, jauka dāvana. Es taisīju dauzdas, katru iepakoju caurspīdīgā dāvanu papīrā un tas vija jaks pielikums dāvanai.

Un tagad kas salīdzinoši sarežģitāks. Mince meat. Britu Ziemassvētku klasika. Saprotamā valodā tas ir žāvēto augļu, riekstu, alkohola un garšvielu ievārījums, kuru izmanto slēgtu smilšu cepumu pildījumam. Miljons variāciju- ar vai bez taukiem (nieru tauki, hm), ar svaigām dzērvenēm un bez, ar noteiktām garšvielām un ar citām, ar tādu vai ar šādu alkoholu. Recepte nekādā ziņā nepretendē uz autentiskumu, ņemta no http://www.bbcgoodfood.com/, patika man ar to, ka tajā netiek izmantot nieru tauki:)
Jau kad izvārīju, sapratu, ka vārds sasmalcināt šajā receptē laikam nozīmē daudz šīkāku griežanu, nekā to darīju es.Tā, lai tas viss atgādinātu malto gaļu.
Cepumus taisa tā- izveltnē smilšu mīklu un veido no tās cepemjajā formā groziņus- parastus vai ņemot pēc diametra lieākus apļus, lai sanāktu tādi krokoti maisiņi. Tad uzliek mīklas vāciņu vai, piemēram, šinī receptē- vienkārši mīklas zvaigznīti.
Šeit pagaidām tikai paša pildījuma recepte!

Jewelled mince meat

Vajag:
1 kg ābolu- sagrezt, nomzot, zņemt serdi
1 TK maltu garšvelu (krustnagliņas, muskatrieksts, ingvers)
1 TK malta kanēļa
350 g vieglā muskovado cukura (es izmantoju farina cukuru, jo daudz lētāks)
3 apelsīnu sula un rīvēta miza
1 citrona sula un rīvēta miza
350 g dzērveņu
100 g rozīņu
300 ml brendija, ruma vai šerija
100 g žāvētu aprikožu
175 g riekstu maisījuma- sakapāt, apcept
250 žāvētu tropisko augļu (papija, ananāsi), sasmalcināt
Gatavošana:
1. Sagriezt ābolus. Lielā pannā likt ābolus, garšvielas, cukuru, mizu, citrusu sulu. Uzkarsēt, kamēr sāks vārīties, uzlikt vāku, sautēt 10 minūtes.
2. Pievienot alkoholu, dzērvenes, rozīnes. Uzvārīt, samazināt uguni, vārī zem vāka 20-30 minūtes, kamēr sabiezē.
3. Pielikt riekstus, aprikozes. Atdzesēt, likt sterilās burkās
Uzglabāt mēnesi ledusskapī vai pusgadu saldētavā.
Komentāri: ļoti garšīgs pildījums ar ļoti sarežģītu un bagātīgu garšu. Atjēgšos pēc svētkiem, cepšu cepumus.