meklējot priekus

Nekā pārmērīgi dziļdomīga. Par personības un produkta saistību. Ļoti man patika Vocmuša akvareļi- pasakaini, sapņaini, šizofrēniski. Izlasīju interviju- nožēloju. Nedariet tā. Skatiesties uz gleznām. Jo vizuāli man joprojām patīk, taču doma par to, ka es negribu neko vairāk zināt par viņa pasauli- traucē. Glezna no šejienes un vēl milzīgs portfolio.

Pretēji ir ar Sergeju Maksimišinu. Jo vairāk lasu, klausos, uzzinu, jo lielāka manās acīs ir viņa darbu vērtība (kuru es nespēju, protams, novērtēt ar zinošu aci). Viņš gan nav artfoto pārstāvis, viņš ir žurnālists. Divkāršējs pasaules labākais fotogrāfs. Tādi stāsti ir viņa fotogrāfijās- jebkurai gleznai vai grāmati novēlētu.

Fotogrāfija no viņa mājaslapas. Ir daudz citu.