episkais ceļojums

Man šodien pēdējā diena pirms bērna atbraukšanas un to tika izlemts izmantot vērienīgam cēļojumam cauri pilsētai. Nu, uzsākot to, es nezināju, ka būs vērienīgs:) Šis ceļojums papildinās manu jauno etiķeti ar 4 ierakstiem, galvenokārt pretrunīgiem.
Tātad. Šodien vajadzības bija savadākas- ne kafija ar bulku, bet dzirkstošais ar kaut ko mazu-ēdamu un kādu skatu vai vasaras sajūtu vai kaut ko tamlīdzīgu. Un devāmies mēs ceļā. Labi, ka pirms tam tālredzīgi apēdām polārmaizes (mana vājība) Narvesen'ā.
3. Ar dievu, Meta cafe:(
Mēs gājām cauri tirgum, kurā, protams, šinī laikā ir neaprakstāma pārpilnība un tas bija tik vasarīgi un finālā Spīķeros bija jāgaida Meta cafe ar savu burvīgo telpu, mūziku un kaut ko ēdamu. Taču finālā mūs sagaidīja atziņa, ka šajā pilsētā kaut kas labs izdzīvo tik reti, ka laikam vairs nemaz nav lietderīgi atkal skumt. Nav vairs brīnumainās gaišpelēkās telpas ar grāmatu plauktiem. It kā izmaiņu nav daudz- vienādi melnas plastmasas krēsli pēlēko-mīksto vietā, vienādas glāzes uz melniem paliktņiem uz galdiem. Minimālas izmaiņas un tas viss tagad atgādina veikala Alan deko ekspozīciju. Un it kā pat pārāk laipnas sievietes kolektīvi stāstīja par "zupiņu", "interesantiem salātiņiem" un tml. (es noteikti piederu pie tiem, kurus diminutīvi var atvairīt no jebkā), taču nekādu cerību. Bija jādodas tālāk.
4. "Dorians Grejs" uz AB dambja.
Neatlaidīgi vēloties iegūt Skatus, Iespaidus un, galu galā, ēdienu, devāmies uz AB dambi. Un atkal vilšanās. Jā, es zinu, ka šī vieta pašlaik ir topā un tai tiek piedēvētas visādas brīnumainas īpašības, iekļaujoties mūsu pilsētas nevienkāršajā vidē. Taču, kā jau rakstīju, esmu ļoti piekasīga. Un tādēļ vilšanās nebija liela, taču tomēr bija. Gan tāda grūti definējama. Man nepatika veids, kādā šī pēc skata buržuāziska vieta ar lavandas podiem tika iekļauta samērā kroplā AB dambja vidē (kuru vēl ievērojami kroplāku padara smilšu pilsētiņa aiz polietilēna žoga). Skats- nu jā, protams, klasiskais... taču tajā visā pavisam nebija nekādu svētku. Restorāna iekšējā telpā valdīja noliktavas nekārtība (kas liek šaubīties par to, kādā vidē un cik profesionāli tiek gatavots ēdiens), uzbāzīga franču mūzika, "Lāčplēša" alus reklāma uz saulessargiem, ēdienkarte uz saburzītām un notraipītām (taču modīgi resaiklotā papīra) lapām... Manā uztverē tas viss nesaskan. It kā kāds paņēma visai triviālu un pieklājīgu vietu un mākslīgi ieinstalēja vietā, kuras vienīgais bonuss ir Vecrīgas siluets, kas man, personīgi, ir vienaldzīgs- nesalīdzināt ar urbāno skaistumu "Ostas skatos". Nu tā. Ēdienkarte samērā smalka, viss ok. Domāju, ka cilvēki, kurus vide neinteresē (tādus pazīstu daudzus) var tur gūt ēdieniespaidus. Cenas normālas.
Un atkal kaut kāds pārrāvums asociācijās.Angļu romāns (un konkrēti Vailds)- franču mūzika- Vecrīga- "Lāčplēša" saulessargi... kaut kas nav īsti.
5. "Tinto", pie kino "Rīga". Grūts bija ceļš līdz turienei, un nogurums mūs bija pārņēmis, un karstums. Taču tur mūs tradicionāli izglāba. Pēdēja gada laikā tā ir vienīgā vieta, kur esmu bijusi regulāri un nekad tā nav likusi vilties. Burvīgi, draudzīgi viesmīļi, auksts proseco (vai kremants, ja naudas vairāk), tapas pa 55 santīmiem (īpaši ar pīļu pastēti!), galdiņi ārā, gaumīga ēdienkarte un vispār. Ir bijušas nepilnības ēdienā, ir skanējusi Tina Ternere, taču šai vietai es piedodu daudz ko. Par to, ka vienkārša un gaumīga, draudzīga un klusa un tās nolūki ir absolūti skaidri. Esmu tur bijusi ārkārtīgi grūtā brīdī, kad vajadzēja visu atbalstu, ko spēj sniegt ārpasaule- un saņēmu. Esmu tur gan pusdienojusi, gan bijusi vienās dzimšanas dienas svinībās, gan pārlieki salietojusies dzirkstošo māsas sabiedrībā, gan sēdējusi ar vienu kafijas tasi uz galda divas stundas- viss bija labi.
Cenas... zupas ap 2, deserti ap 3. Kafija dārga, labāk dzert proseco:)
6. Nu un tad spēki atgriezās un pa ceļam uz mājām nolēmām uzmest skatienu Terasei uz galerijas "Rīga" jumta. Un te nu atkal mani piemeklēja sajūsma par to, ka viss ir skaidrs. Tur ir tāds skats, ka pilnīgi loģiski ir jebkuri pārspīlējumi cenās un citas nepilnības. Nu ir tas skats īpašs. Esmu bijusi gan viesnīcas "Latvija" augšstāvā, gan Pēterbaznīcas tornī, gan "Albertā"- vienalga šis ir labākais. Skats, kurš varētu būt jebkurā pilsētā, kurā pelēki jumti, pilnīgi universāls, kaut kāda abstrakta pilsēta. Gaisīgs, skaists.Palasījām ēdienkarti. Nu, ar 5 latiem tur varētu sēdēt un baudīt vasaru. Kafija+deserts vai salāti+ūdens vai 2 proseco (krievu tulkojumā sanāca "gāzētais vīns":))
Mūzika... diemžēl ne manā gaumē, kaut kāds tehno. Apkalpošana, cik manījām, draudzīga un laipna.
UPD 07.2014. Cik interesanti- puse nelaiķu ierakstā:)
Nu, galerijas Rīga terase nav mainījusies- joprojām vulgāra Jūrmalas stilā un joprojām satriecošs skats. Cenu ziņā- viss tas pats, par skatu var samaksāt ne tik dārgi. Mūzika atbaidoša.