svētdiena, 2012. gada 8. janvāris

Ājurvēdiskās receptes rietumniekiem

Līdz ar to, ka es nevaru piedalīties ap-grāmatu blograkstīšanā (jo lasu krieviski), iespēja komentēt grāmatu latviešu valodā izsauc manī pastiprinātu entuziasmu:)
Tātad, Amadejas Morningstāras grāmata "Ājurvēdiskās receptes rietumniekiem", apgāds "Lietusdārzs" 2011. Es ilgi staigāju tai apkārt, jo pašlaik noteikti nav īstais brīdis pirkt grāmatas:) Taču man ir vienmēr bijis grūti sev atteikt šajā jomā, turpklāt sen jau rīderis ir ļoti ievērojami minimizējis izdevumus par grāmatām. Pāris reizes to atšķīru, pāris reizes izlasīju kaut ko, kas man patika, un šaubas tika pārvarētas. Šaubas galvenokārt tika saistītas ar grāmatas cenu (gandrīz 9 lati, mīkstie vāki) un potenciālu nepiemērotību mūsu realitātei (recepšu caurskatīšana šajā ziņā nomierināja).
Nu, tagad man jau ir ko teikt. Pirms teikšanas jāpiebilst, ka esmu vidējas pakāpes diletante- 4-5 grāmatas par ājūrvēdu līdz šim tika lasītas, esmu bijusi vienos kursos, nodarbojusies ar jogu samērā ilgstoši, tēma man ir tuva, saprotama un tas arī viss.
Grāmatas struktūra un saturs: visa nepieciešamā sākotnējā teorētiskā informācija- ļoti nepiespiesti, vienkārši un sakarīgi izklāstīta. Tiešām izcils īsais apkopojums recepšu grāmatas kontekstā, labāku neesmu lasījusi. Autore liekas draudzīga un ļoti ieinteresēta. Pēc teorētiskās daļas sākas ļoti labi strukturētas pa tēmām receptes, kas mijas ar prakstiskiem padomiem, autores uzskatiem par šo un to, nelieliem ieskatiem citās ājūrvēdas iespējās.
Koncepcija un ideja: ājūrvēda bez bezgalīgām indiešu virtuves receptēm. Izcils nodoms, ļoti aktuāls man, jo indiešu virtuves garšas man nebūt ne vienmēr liekas pievilcīgas un arī atsevišķa gatavošana sev reti mani iedvesmo. Turklāt vairākus gadus interesējoties par ājūrvēdu, mūsu realitātes piemērošana man ir ļoti aktuāla. Var jau simts reizes runāt par to, ka ājūrvēda ir radīta citam klimatam un dzīvesveidam, taču tas liecina tikai par to, ka vajadzētu vairāk uzzināt par tēmu pirms runāšanas (jo tieši pārtikšana no vietējā un sezonālā ir pamatu pamati).
Receptes: man nepatika, ka sastāvdaļas jāmeklē receptes tekstā, taču tās ir boldā un nav tik sarežģīti, pierast var. Recepšu ir daudz, dauzdveidīgas, daudz interesantu, daudz mulsinošu:). Noteikti papildināšu šo rindkopu pēc pirmajām 2-3.
Teksts: te gan man ir pretenzijas. Kaitinoši daudz drukas kļūdu grāmatai par 9 latiem. Apgāda redaktors nav pārāk profesionāls. Tulkojums ir viduvējs. Es saprotu, ka šāda grāmata nav jātulko Silvijai Bricei, taču brīžiem tik stīva valoda un arī spīd cauri tēmas nezināšana (atkārtošos- esmu diletante, taču zinu, ka Uša Lada ir sieviete, nevis "pavārs Uša Lads", turklāt ļoti slavena ājūrvēdas pavāre un pasaulslavena ārsta Vasanta Lada sieva).
Pretrunīgas izjūtas: A.Morningstāras personība gan uz mani neatstāja lielu iespaidu. Un tagad aizdomājos- vai te arī nav tulkojuma vaina? Jo kad mans bērns ieguva rīderi un lejuplādēja H.Potera alternatīvo tulkojumu, es to izlasīju un biju pārsteigta- izrādās, tā grāmata nemaz nav stulba un pliekana, nebūt! (runa ir par krievu valodu) Taču noteikti lieta nav tikai tanī. Jo grāmata, neapšaubāmi, ir ļoti vienkāršota. Un mēģinājumi iespraust kulinārajā grāmatā nopietnākas pārdomas par lietu kārtību laikam tomēr ir lemti neveiksmei.
Dīvainas lietas arī notiek ar receptēm- pēc ļoti izvērsta apskata- kādēļ nav vēlama gaļas ēšana (pārsvarā tāpēc, ka daudz saķīmiķota), nākamajā (!) receptē (ar marķējumu "satvisks") tiek izmantots želatīns- tam nu gan es neticu. Vai nu tas nav želatīns, vai nu tā nav ājūrvēda.
Kā ar mūsu apstākļiem: nu normāli. Es nezinu, kādā veidā šādas lietas tiek publicētas un vai ir iespēja tomēr nedaudz pielāgot grāmatas realitātei. Jā, tur būs "neapaugļotas olas" (visi zina, kur var nopirkt mājas un neapaugļotas?) un peruānas pupiņas, taču ar zināmu kreativitāti analogus atrast varēs. Ne visam, taču grāmata ir bieza. Šinī ziņā mana vismīļākā Olivera grāmata, kas tikko pārtulkota, ir bīstamāka- tās koncepcija ir superātra kulinārija no superlabiem produktiem ("2 kārbas labas kvalitātes olu krēma":))
Slēdziens: laba grāmata. Un tiešām iedvesmojoša, jo savieno dažādas pasaules un priekšstatus.

5 komentāri:

  1. Mjā... paldies par Tavām pārdomām. Es bez maz vai vecākiem ar ''lielu sētas mietu'' pamāju, ka man gribas šo grāmatu saņemt Ziemassvētkos, to arī dabūju, bet... Patīk informatīvā daļa, bet receptes mulsina. Man likās, ka tie ēdieni tiek taisīti vispār bez garšvielām (ja salīdzina ar grāmatu ''Vēdiskā veģetārā pavārmāksala'') un mulsināja tas, ka neviena recepte mani neuzrunāja personīgi, negribējās mesties virtuvē iekšā un izmēģināt (kā parasti ar mani gadās ar ļoti daudzām lietām sākot ar gudrām pavārgrāmatām, parastu žurnāla recepti vai Tavu blogu, piemēram). Bet varbūt jāpalasa un jāiedziļinās vairāk.
    Tādas manas pārdomas.

    AtbildētDzēst
  2. Aija, cik jauki, ka var apspriest ar kādu!
    Zini, man tā recepšu daļa nevarēja sagādāt vilšanos, jo es to nepirku kā pavārgrāmatu, bet tikai un vienīgi kā iespēju uzzināt par ajūrvēdu rietumu formātā.
    Ja es to pirktu kā klasisko ajūrvēdas (proti, indiešu) recepšu avotu būtu totāli vīlusies, protams. Tā "Vēdiskā pavārmāksla" ir laba, jā? Es to pašķirstīju kādreiz pie krišnaītiem... Man ir divas... nē, trīs grāmatas par indiešu virtuvi- tai skaitā Ladu. Liekas, ka pietiek... Bet par daudz jau nevar būt:)

    AtbildētDzēst
  3. "Vēdiskā veģetārā pavārmāksla'' man patīk, tajā ir zināms šarms arī bez recepšu izmantošanas. Man dažreiz to patīk palasīt tāpat vien... zini, kad ir tāds noskaņojums- gribas palasīt, bet nezinu ko :). Tur ir daudz informācijas par attiecīgo tēmu, daudz ko mēs noteikti neizmantosim, ja vien nekļūsim par Krišnas ticības pārstāvjiem, BET, neskatoties uz to, tur ir daudzas (kā lai to pasaka) tāda jaukas un patīkamas tēzes- piemēram, ka, ja tu virtuvē iesi labā omā un ar ar cieņu pret ēdienu, tad vienmēr viss izdosies! Ka nevajag mest ēdienu ārā, labāk atdot kādam, kam nav ko ēst, vai vismaz aproc dārzā, lai mēslo augsni... Un es šo nepieminu ar ironiju vai sarkasmu, nē, tās īstenībā ir dzīvesgudras lietas, kuras mēs savā dzīves ritmā un steigā esam dažreiz galīgi aizmirsuši.
    Nu tā kaut kā :)
    Un jā, daudzas receptes no šīs grāmatas ir iegājušas manā ikdienas ēdienkartē un nav nemaz tik svešādas un nesaprotamas. Piemēram bez paštaisītā siera panīra vispār grūti iedomāties manu ikdienu...
    Ai, kāds garš penteris sanāca!

    AtbildētDzēst
  4. es pilnīgi saprotu Tevis teikto un tagad jau gribu to grāmatu visai konkrēti:)

    Morningstāra jau arī centās to darīt- šo šķietami vienkāršo dzīves filozofiju iestarpināt daudzviet grāmatā, par to jau manas skumjas, ka nezdevās- viņai vai arī šeit uz vietas.

    Tā, tagad man jāiet pie Tevis blogā vēlreiz apskatīt panīru.

    AtbildētDzēst
  5. Laipni lūgta- panīra recepte ir šeit http://aijaslietas.blogspot.com/2011/10/kad-maja-smarzo-pec-garsvielam.html :)

    AtbildētDzēst