ceturtdiena, 2013. gada 24. oktobris

variācija par lobio

ar lobio ir tieši tāpat, kā ar jebkuru konkrētas tautas nacionālo ēdienu- "vienīgo pareizo" recepti zina katrs otrais un katra detaļa padara pārējas receptes par nepareizām. Strīdi par lobio ne ar ko neatšķiras no strīdiem par pesto, picas mīklu, čili vai medus kūku.
Mūs tādi sīkumi neinteresē. Mēs pieņemsim faktu, ka vārds lobio nozīme gan pupiņas, gan pupiņu ēdienu. Ēdienam ir variācijas, jo Gruzija ir liela.
Šis nav tradicionālais lobio, kaut arī autore to tā sauc. Izlasot daudz dažādu recepšu gruzīnu kulinārajos forumos, varu to apgalvot droši- tehnoloģijas un arī daļēji sastāvdaļu dēļ. Taču variāciju tik tiešām ir ļoti daudz. Noteikti pamēģināšu tās receptes, kuras par autentiskām sauc paši gruzīni, taču šoreiz - lobio kā pupiņu ēdiens, nevis zīmols:)
Recepte- laperla-foto.livejournal.com
Vajag:
3 gl vārītu sarkano pupiņu
1 sīpols
1 gl sasmalcinātu valriekstu
2 daiviņas ķiploku
1 neliela bunte kinzas
1 TK koriandra sēklu
1/2 TK imeretīnas safrāna*
1/2 TK уцхо сунели**
1 ĒK vīna etiķa
asa maltā paprika, sāls
*tīmeklis mums ziņo, ka tas ir īstā safrāna aizvietotājs- tātad, šķipsna normāla safrāna būs tieši vietā
**garšviela, par kuru notiek baigās diskusijas gruzīnu forumos, sausais atlikums no kurām ir šāds: mūsu situācijā, kad уцхо сунели nav nopērkams Rīgā- adekvātākais izvietotājs ir malts sierāboliņš.
Gatavošana:
Izvārīt izmērcētas pupiņas, notecināt. Sasmalcināt kinzas lapiņas un ķiplokus.
Pagatavot aizdaru: traukā sajaukt maltus valriekstus, maltas koriandra sēklas, safrānu, sierāboliņu, sāli, piparus. Atsevišķi sīpolus sagriezt plānos pusgredzenos, apliet ar etiķi. Pēc piecām minūtēm sīpoliem ar roku nospiest lieko šķidrumu un pielikt sīplokus pie riekstiem. Pielikt ķiplokus un kinzu, pieliet nedaudz karsta ūdens, lai sanāktu biezs kā jogurts aizdars. Sajaukt ar pupiņām, atstāt vismaz uz stundu.
Komentāri: es vispār neliku sīpolus, rudenī svaigi sīpoli nav tas, ko gribu ēst. Taču noteikti tie tur labi iederētos. Kā arī nesmalcināju koriandru- man patīk, kad tas ir sēklās.
Iespaidi: ļoti smaržīgs, sātīgs, taču arī viegls ēdiens. Ja pupiņas ir izvārītas, tad viss ļoti ātri notiek. Veselīgs arī- olbaltumvielas šausmīga daudzumā:)
Un, protams, ar katru dienu labāks, stāvot ledusskapī- trīs-četras dienas bez problēmām.

8 komentāri:

  1. Nekad, nekad par lobio nebiju dzirdējusi, kaut kas jauns. Atkal es ar savu krējumiņu, bet ja ķiplokus un riekstus sajauktu ar krējumu, un vēl safrānu klāt, tad būtu tā kā tāda mērcīte, hmm... :) Mēģinu iztēloties :)

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Ieviņ, domāju, ka neganoties krievvalodīgajā internetā, kā es, vai neēdot gruzīnu ēstuvē, izredzes uzzināt par lobio ir zero. Es nezinu, teiksim, nevienu igauņu ēdienu. Vai portugāļu. Armēņu. Un vēl daudzus. Bet gruzīnu ēdieni ir visai plaši eksponēti krievu kulinārajā vidē un ļoti populāri, koz tie pārsvarā ir ļoti smalki un garšīgi un saprotami- daudz zaļumu, daudz pākšaugu, garšvielas, rieksti. Nu, par gaļu nerunājot.
      Šo es tiešām silti iesaku, ja tev ir kinza pieejama- šoreiz tas ir obligāti. Krējumu gan neiesaku, tāpat jau uz robežas sātīguma ziņā.

      Dzēst
  2. Šodien (arhīvā skatījos) dzirdēju Sirmā Kulta ēdienos pieminam lobio tik krāšņajā raidījumā par Gruziju... paldies par recepti!

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Aija, šī ir laba recepte, noteikti arī pamēģināšu citas. Un Sirmā recepti arī gribu:)

      Dzēst
  3. Man ir bijusi tā laime paciemoties Gruzijā,baudīt tās viesmīlību un gardos ēdienus un lobio bija viens no tiem.Man garšo gan tas autentiskais biezenītis,gan šis variants.Ļoti garšo sarkano pupiņu un svaigas kinzas salikums,bieži uztaisu salātus,kas ir ļoti līdzīgi šai receptei.Un piekrītu,ka kinza šajā receptē ir obligāta.
    Evita

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. O, Evita, cik interesanti! Un tiešām īstais lobio ir uz pusi samalts līdz biezeņa konsistencei?

      Dzēst
  4. Gruzijā pasniegtie lobio izskatījās šādi.http://georgiaabout.com/2012/07/17/about-food-lobio-georgian-bean-dish/ Vienā reizē bija šķidrāks,nekā tajā receptē.Iespējams,ka ir vairāki veidi,bet mums vienmēr pasniedza to podiņu.Man ļoti patīk Gruzijas ēšanas stils,kad uz galda saliek vairākus ēdienus un visi pagaršo un ēd visu,kas uz tā galda salikts,pat restorānā,līdz ar to varat iedomāties,cik ēdienus ir iespējams nogaršot vienā ēdienreizē(pat gaļas neēdājam).:) Kad atbraucu mājās,sameklēju internetā receptes,piemēram pkhali,matsoni zupiņai,lobio utt.Un vēl iemīlējos salātiņos -gurķi,tomāti,daudz zaļumi,samalti valrieksti,sāls,vīna etiķis un kaut kādas garšvielas un eļļa arī laikam,bet tiem gan precīzu recepti neatradu.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Aha, nu tāpēc jau man likās, ka šis nav lobio- visās receptēs tā maksimālā izvārīšana un puses samalšana tiek akcentēta. Nerunājot jau par riekstiem. Skaisti ar maizi tiek nosegts podiņš!
      Ar salātiem laikam kā pie mums- ja kāds gribētu sameklēt gurķu-tomātu salātu recepti, varbūt nemaz nesanāktu- tie ir tik pašsaprotami:)

      Dzēst