sestdiena, 2010. gada 3. aprīlis

Biezpiena pasha

Pashas recepšu ir ļoti daudz, ļoti. Lielākā daļa ir jēlas un tāpēc man neder- nelietoju termiski neapstādātas olas. Otra daļa arī ir plaša, taču konkrēti šī recepte ir gadiem pārbaudīta un uzticama. Es to taisu vienmēr, pat gandrīz neievērojot vairs nekādus citus rituālus. Man ir uzdāvināta pareizā pashas formiņa, šogad īstais konuss. Recepte- Iris, cookschool.ru
Пасха царская (вареная)
Vajag: 1 kg biezpiena (sausa un trekna), 400 g skābā krējuma (normāla treknuma, ne 10%), 200 g sviesta (istabas temp.), 300 g cukura (es lietoju tikai damerara), 5 olas, 50 g mandeļu (es lieku 100 g), 50 g rozīņu (es lieku vairāk, turklāt kaltētas dzērvenes un aprikozes), vaniļas pāksts (tikai sēkliņas) vai esence (trešdaļa ampulas).
Gatavošana: Vispirms- divas laikietilpīgas darbības paciētīgajiem (piemēram- man:)). Rūpīgi izberzt biezpienu kopā ar sviestu caur sietu. Šo posmu izlaist nevar- ar blenderi nesanāks. Mandelēm noņemt miziņu- šo posmu var izlaist. Taču tas nav grūti- apliet mandeles ar verdošu ūdeni, pēc 10 min. miziņu var elementāri noņemt ar vienu kustību. Kārtīgi samalt mandeles.
Tad likt katlā ar biezu dibenu biezpienu ar sviestu, krējumu un olas, samaisīt. Likt uz nelielas uguns un sildīt līdz pirmajam burbulum. Momentā noņemt un strauji atdzesēt. Var uz balkona iznest vai arī- es lieku katlu izlietnē ar ledusaukstu ūdeni. Kad pilnībā atdzisīs- pievienot cukuru, vaniļas sēkliņas vai esenci, žāvētos augļus un mandeles. Apmaisīt.
Un tad likt vai nu speciālajā formā, izklātā ar 2 mitras marles kārtām, vai- jebkurā caurdurī vai sietā- izklātā ar mitras marles 2 kārtām. Palikt kaut ko apakšā, lai ir kur sulai notecēt. Un likt ledusskapī uz diennaki. Nevajag satraukties, ka masa ir šķidra- viss būs labi:) Ja tomēr uztraukums ir par lielu- var likt vēl vienu marles kārtu:) Es taisu piektdienā uz svētdienu. Ar katru dienu labāka. Var stāvēt nedēļu ledusskapī.
Iespaidi: esmu dažādas pashas taisījusi- šī ir izcila. Daudz labāka par jebkuru desertu vai sieriņu "Kārums":) Tai r tāda sarežģīta pusmarcipāna tekstūra- nevar aprakstīt.

14 comments:

  1. Divi jautājumi:
    1. krējums - skābais vai saldais?
    2. vesela ola, vai tika dzeltenums? parasti esmu receptēs redzējusi, ka izmanto tikai dzeltenumus.

    Paldies par atbildi.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Atbildu:)
      1.skābais krējums, 25%
      2.vesela ola, jā. Varbūt tas ir saistīts ar karsēšanu, jo jēlajās receptēs parasti tiešām ir dzeltenumi. Noteikti šajā arī var likt tikai dzeltenumus, taču es taisu ar veselām olām.

      Dzēst
  2. Paldies par atbildi :)
    Man vēl divi papildjautājumi.
    1. Rūpīgi izberzt biezpienu kopā ar sviestu - tas nozīmē, ka biezpiens vispirms ir jāsajauc ar sviestu un tad jāizberž caur sietiņu?
    2. Kur varētu iegādāties īsto pashas formu no koka?
    Paldies :)

    AtbildētDzēst
  3. 1.Nē, vienkārši mīksta sviesta gabaliņus berzt pārmijus ar biezpienu, vai ņemt ar vienu roku. Var jau sagriezt kubiņos un sajaukt ar bizpienu, nav nozīmes. It kā jau varētu sīki sagriezt, jo vienalga jākausē, taču ja jau biezpiena caurberšanai daudzos ēdienos ir būtiska nozīme, tad arī neriskēju eksperimentēt ar sviestu.
    2. Diemžēl nezinu. Man plasmasas atsūtīja no Krievijas, tur tās pārdod veikalos pie baznīcām un klosteriem. Un kaut gan es vienmēr esmu par koku, nevis plastmasu, lasīju, ka koka pashas formas deformējas ar laiku.

    AtbildētDzēst
  4. Paldies!
    Trīs lietas labas lietas, nu tad vēl pēdējais jautājums :). Atvainojos par uzmācību.
    Ja es gribētu pievienot citrona sulu un miziņu svaigumam, kurā brīdī man tas būtu jādara? Man šķiet, ka pašā sākumā pie vārīšanas, bet māc bažas, vai neiznāks siers pashas vietā.
    Paldies!

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. pilnīgi nav par ko atvainoties, man patīk jautājumi:)) Un priekš tam jau ir šis blogs.

      es vienmēr lieku klāt citrona mizu, lai kompensētu treknumu, sulu nekad neesmu likusi. man liekas, pietiks ar citrona mizu, taču ja ir vēlme arī pēc sulas- tas viss jāliek pašās beigās, pievienojot riekstus.

      Dzēst
  5. Paldies un priecīgas Lieldienas!!!
    Ja ir vēl kāds knifiņš, ko būtu jāņem vērā, priecāšos par padomu, jo esmu nolēmusi uz Lieldienām izmēģināt šo recepti, un man nav liela pieredze ar pashām.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Lai labi izdodas!
      Vairs nekas man prātā nenāk, liekas receptē ir viss...Es gan slikti atceros, gads jau pagājis:) bet nu gan jau, neatceros nekādas problēmas.

      Dzēst
  6. Šogad pirmoreiz pati esmu nolēmusi pagatavot pashu.Tad nu meklēju recepti ...ši mani pilnīgi pārliecināja!Paldies!

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. mani savulaik tā arī pāriecināja, tur gan (avotā) bija tāda milzu diskusija un daudzas atsauksmes. Bet nu- rīt kārtējo reizi taisīšu un citas receptes nemeklēju.
      Un arī- lai labi izdodas!

      Dzēst
  7. Neizdevās :(
    Pirmkārt, kā var izberzt biezpienu caur sietu? Tas ir kāds īpašs siets? Es mēģināju caur smalko, parasto sietu un tur nekas negāja cauri - viss ieķep sietā, sviests tāpat.
    Otrkārt, mēģināju karsēt uz lēnas uguns līdz pirmajam burbulim, bet līdz ko parādās burbulis, tā jau sāk atdalīties sūkalas. Tādā veidā esmu taisījusi Jāņu sieru.
    Taisīju ar brūno cukuru un man tā masa sanāca brūna, nevis smuki balta, kā Jūsu bildē. Kur ir knifs, kā ar brūno cukuru var iegūt baltu pashu?
    Varbūt ir kādi ieteikumi?
    Paldies!

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. ooo, man ļoti žēl!
      Pilnīgu mulstu no problēmām, kas radušās- es sestdien iztaisīju, pievēršot uzmanību katram solim, lai pārliecinātos, ka viss tā arī ir- nekādas aizķeršanās.
      Biezpienu es beržu caur visparastāko plastmasas sietu- tādu, caur kuru sijāju miltus. Tas nav nedz ātri, nedz patīkami, taču noteikti ne nereāli. Pa pusstundu izberzu kilogramu biezpiena un sviestu. Biezpiens man šoreiz bija vājpiena, drausmīgi ciets, berzt bija grūti, taču, atkārtošos- reāli. Turklāt es visai bieži biezpiena desertiem beržu to caur sietu...

      Proporcijas nemainījāt?
      Es domāju par tām sūkalām- tās laikam liecina, ka process bija par strauju. Citu skaidrojumu man nav, jo tomēr sviesta un olu daudzums ir milzīgs, nemaz tik skāba tā vide nav.

      Manā fotogrāfijā pasha ir nedaudz gaišāka, nekā, teikstim, šogad, kad nemizoju mandeles un liku daudz dzērveņu-taču ne brūna. Visparastākais damerara cukurs, no Rimi. Vai Jūs nelikāt kādu no eksotiskajiem mitrajiem cukuriem? Farīna vai Muskovado?

      Jebkurā gadījumā- ļoti jūtu līdzi.
      Par sūkalām vēl pajautāšu receptes autorei. Viena lieta būtu, ja recepte būtu apšaubāma, taču šī ir tik daudzas reizes pārbaudīta, ka man prātā nenāca, ka var pievilt.

      Dzēst
  8. Paldies par atbildi!
    Cukurs bija gaišais muskovado. Receptē nebija teikts, ka demerana, to jau parasti lieto kafijai un tā. Konditorejā es parasti izmantoju gaišo muskovado, ja saka - brūnais cukurs. Tagad zināšu, ka šeit - demerana. Varbūt, ja iespējams, turpmāk receptēs varētu precizēt, jo šie cukuri patiešām ir atšķirīgi.

    Cik ilgi tad apmēram būtu jākarsē un uz cik elektriskajai plītij?
    Proporcijas man bija tieši tādas, kā receptē.
    Paldies! Gaidīšu komentāru!

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Njā, tā, protams, mana kļūda. Es nekad nelietoju muskovado, tikai damerara- visos ēdienos šajā blogā, ja nav kaut kā speciāli atrunāts. Man liekas, muskovado ir daudz spēcīgāka garša. Bet nu nav svarīgi- es vienkārši aizmirsu par muskovado pastāvēšanu.
      Dīvaini vienalga- krāsa jau daudz neatšķiras...
      Noteikti turpmāk rakstīšu receptēs.

      Un par elektrisko plīti es gan nemāku teikt, man ir gāzes. Uz minimālas uguns kausēšana prasīja kādu pusstundu.

      Dzēst