Jāsaka, iepriekšējos gados es ļoti daudz ņēmos ap galdu, izdomajot nez kādus bērniem paredzētus ēdienus Šogad mani uzskati ir krasi mainījušies. Stundām gatavot ir vērts pieaugušo dēļ, kas sēdēs-baudīs pie vīna pudeles. Desmitgadīgi bērni spēj grauzt dzelzs armatūru un iznīcināt labības laukus.
Tāpēc es atstiepu milzu daudzumus cepumu, siera standziņu, siera bumbiņu un citu apšaubāmu lietu un nolēmu, ka gatavošu ikai un vienīgi torti, jo tā ir simboliska lieta.
Torti vajadzēja bez šokolādes un riekstiem. Saņēmu nepārprotamu mājienu, ka tai jābūt medus tortei.
Izveltnēt miljons slāņu es arī negribēju, tāpēc tieši šī recepte.
Relatīvi ļoti ātra.
Medus torte
Vajag:
4 olas
1 gl cukura
1 gl medus*
2 strīķētas TK sodas, dzēst ar etiķi
4 gl miltu
Krēmam:
1 l krējuma (trekna)
4 ĒK cukura
vaniļa
Pārklāšanai**:
250 ml saldā krējuma
1 paciņa krējuma stindinātāja***
cukurs pēc garšas
zemenes vai kas cits
*receptē figurē mākslīgais medus, tādēļ iesaku pusi aizvietot ar zeltaino cukura sīrupu
**var ar šokolādes glazūru vai ar samaltiem biskvīt atgriezumiem
***nopērkams lēti tur, kur želatīns un tml.
Gatavošana:
Sakult olas ar mikseri, kamer apjoms dubultojas. Turpinot kult, pievienot cukuru, medu. Tad sodu, dzēstu ar etiķi. Tad pakāpeniski miltus. Mikseri drīz nomainīs karote, mīkla kļūs bieza. Tad no šī mīklas daudzuma izcept 4 biskvītus. Iesviestot veidni (man-26 cm, ar noņemamu malu), pārkaisīt ar miltiem. Ar karoti likt 1/4 mīklas, izlīdzināt. Cept 220 grādos ap 7 minūtēm- var redzēt pēc krāsas, tai jābūt samērā tumšai. Nedaudz atdzesēt, pārgriezt katru uz pusēm gareniski.
Kad pilnībā atdzisīs, sakult krējumu ar cukuru un vaniļu un smērēt katru slāni. Var, protams, mērcētas melnplūmes vai jāņogu želejas slāni. Likt uz nakti ledusskapī, labāk zem neliela sloga. No rīta noformēt.
Komentāri:
Ļoti vienkāršs process, bez mazākās aizķeršanās. Pat pie cepamās formas nepielipa:)
Laba torte, garšīga un ĻOTI liela. Bērniem garšoja, pieaugušiem- arī. Biskvīts, protams, piesūcās ar krēmu pilnībā- tas ir garšīgi, bet ja vajag torti ar strikti nodalītiem mīklas un krēma slāņiem- šī nederēs. Taču vienkārša, salīdzinoši liesa, ātra un garšo bērniem.
Tik ļoti piekrītu 10 gadīgo jauniešu raksturojumam - it sevišķi par dzelzs armatūru un labības laukiem! :) Es sapratu arī, ka tiešām nav daudz jāgudro, bet jātaisa piemēram picas, turklāt pieaicinot jauniešus piedalīties procesā - viņiem patīk gan gatavot, gan ēst!
AtbildētDzēstAnita! Prieks ka esat atpakaļ ēterā! Man likās, ka nedaudz bijāt pazudusi.
Jā, par picu es domāju, taču man ir maza elektriskā pārnēsājamā krāsns, kurā reizē varētu cept maksimums 2 cilvēkiem paredzēto. Turklāt arī virtuve nav liela (un tajā es mēģināju slēpties no bērniem ar grāmatu- bezcerīgi)
AtbildētDzēstPaldies, Marina! Es strādāju skolā , man pavasaris ir tāds, ka nekas cits vairs neinteresē:), tāpēc iepauzēju.
ē, kā to sodu apdzēš ar etiķi?
AtbildētDzēstMaruta, es iebēru šo sodas daudzumu mazā trauciņā un uzlēju aptuveni 0,5 TK etiķa (ne esences!). Viss sāka burbuļot un putot, samaisīju un konstatēju, ka vienā malā sausa soda- uzpilināju vēl dažus pilienus. Gatavs.
AtbildētDzēst