Apnika man vienveidīgie ieraksti:) Un šodien padomāju, ka rakstīšu par saviem iespaidiem par ēdināšanas iestādēm. Tas gan prasa iepriekš dažus paskaidrojumus.
*Es reti eju kaut kur pusdienot, pārsvarā mana saskarsme ar šo jomu notiek dzerot kafiju dienas pirmajā pusē. To es daru visai regulāri. *Esmu ļoti subjektīva un šausmīgi piekasīga - ja man nepatīk. Ja patīk- piedošu ļoti daudz ko. Es varu nepievērst uzmanību apšaubāmai ēdienkartei, ja man patīk skats pa logu, interjers, vai apkalpošana, taču varu pat neskatīties uz to visu, ja man ar pirmo acu uzmetienu kut kas nepatīk (šodien tā bija). Ir mīnusi, kurus manās acīs var atsvērt noteikti plusi, taču ir tādi, kurus- neviens. *Dzīvoju un uzturos centrā:). *Mani vairāk interesē vide, nevis ēdiens.
Nu tā, lai aizsāktu ar kaut ko, šodien- divas pirmās vietas.
1. „Muffins&more”, ap stūri no bijušās „Sēnītes”, aiz vecās Ģertrūdes baznīcas. Maza, maza istabiņa, 3 galdiņi zem nojumes ārā. 95% ēdienkartes- mafini. Manā izpratnē- ideāla pilsētas vieta- ar saprotamu koncepciju, ļoti kvalitatīviem mafiniem, izcilu izvietojumu. Nekāda it kā-stilīguma (īpašnieks, cik saprotu, pārcēlies pie mums no citas valsts, tādēļ angliskais nosaukums), savas lomas pārspīlējuma un tml. Normālas meitenes aiz letes, draudzīgas. Dažreiz pie kafijas lej aukstu pienu, bet nu to var palūgt nedarīt. Mani favorīti- pilngraudu mafini ar valriekstiem un šokolādi, taču ļoti labi ir visi ar krēmu iekšā. Lielais mafins (un tas IR liels) + melna kafija- 1.80 Ls. Mazie mafini- 0,6 Ls.
UPD 07.2014. Kafija joprojām karsta, mafini nav kļuvuši mazāki (gan pazuduši pilngraudu, bet nu). Telpā sabāzti daudzi galdiņi, taču āra galdiņi pie baznīcas- tas ir izcili!
2. „La Kanna” Tērbatas ielas sākumā, aptuveni pretī „Kūkotavai”. Kafejnīcu kvartāls tur veidojas, man patīk. Tātad- gājām šorīt ar māsu, meklējot- kur dzersim kafiju. Un nolēmām pamēģināt šo vietu- galdiņi uz ietves, tukšums. Man šausmīgi nepatīk tādi nosaukumi (ja īpašnieks nav francūzis, kā Kadetu gadījumā… un pat ja ir, nu cik var), bet gribēju būt toleranta:). Nesanāca. Kafejnīcā bija nu ļoti īgns viesmīlis, kuram kaut kādu iemeslu dēļ bija grūti parunāt un- ēdienkarte (ar krītu uz tāfelēm, protams)- ar drausmīgiem manierismiem- pankOki un putrrrra (ja rakstītu citur, pieliktu vemjošu ģīmīti). Ēdienkartes saturs simpātisks, cenas absolūti demokrātiskas, taču mēs gājām tālāk. Ne rakstura, ne saprotama stila, ne draudzīguma- mākslīgs veidojums.
Man kā cilvēkam no rajona :), šāda jauna etiķete ir pat ļoti pa prātam, jo kopš arī nestrādāju Rīgā, vispār neko nezinu- kas ir kas un kur tas atrodas! :) paldies!
AtbildētDzēstlaba ideja šādi rakstīt par kafejnīcām. absolūti piekrītu tavam viedoklim par Mafiniem. Vadītājs jeb galvenais pavārs (vīrietis) tik tiešām nav no LV.. ir sanācis dažas reizes rindā gaidot, ka viņš pienāk klāt, parunājās, utt.. Kafiju nepērku, tāpēc nav viedoklis par pienu. Mans favorīts ir aveņu mafins.
AtbildētDzēstsavukārt apraksts par otro kafejnīcu bija tik slikts un labs reizē, ka tikai tāpēc, ka šī vieta ir man netālu, būs jāaieziet paskatīties, jo man arī neuzrunā ideja par ēdienkārti putrrrra, utt.. pārējais minētais.
Andra
Anita, priecājos par šo jauno sadaļu! "Mafinos" ar kolēģēm šad-tad sanāk ienākt, paņemt uz darbu kafijas pauzei - cenšamies to darīt reti (jo mafini ir tik tiešām garšīgi). Ar nepacietību gaidīšu jauno izbaudītu vietu aprakstus un iespaidus!
AtbildētDzēstinteresanta doma :) ar nepacietību gaidīšu vēl raksturojumus
AtbildētDzēstLiels paldies jums par komentāriem! Vakar vēl šaubījos- vai vajag šādus ierakstus! Ļoti jauki ir atrast no rīta tik daudz komentāru:)
AtbildētDzēstojā, doma ir tiešām lieliska un - noderīga. jo- kad cilvēks reti pilsētā, un negribās riskēt, ir ļoti grūri izvēlēties, kurās durvīs iet iekšā. :)
AtbildētDzēst