pirmdiena, 2012. gada 2. jūlijs

jūlija vakariņas

katru gadu izdzīvoju šo pilnīgo atteikšanos no ēst gatavošanas- vasarnīcā. Tur es mizoju gurķus, taisu karstmaizes toster-ierīcē un vāru bērnam putru. Viss. Un tad iestājas brīdis, kad es atkal ar prieku atgriežos pilsētā arī pie ēdiena gatavošanas. Jo blogā jau es eksponēju tādu dekoratīvo daļu, ikdienā man mēdz būt, kā visiem, totāls riebums no vienmuļās nepieciešamības domāt par vakariņām. Vai totāls naudas trūkums, kas ziemā nozīmē pārāk biežas pankūkas. Vai vienkārši nogurums un entuziasma trūkums.
Taču šonedēļ Rīgā man mājās viss liekas tik ērts un tīrs, bet veikalu sortiments- daudzveidīgs, ka piedomāju pie katras ēdienreizes. Nu gandrīz pie katras:))
Neko gan dižu negatavoju, jo vasarā to nemaz nevajag, bet nu.
Jaunie kartupeļi siera-sinepju-zaļumu mērcē 
(nu skaidrs jau, ka jaunie, bet prieks ir to uzrakstīt lieku reizi:)
Vajag:
1.5 kg mazu jauno kartupeļu
puskārba svaigā siera
2/3 gl sakapātu zaļumu- dilles, pētersīļi, var arī kinzu (man fotogrāfijā ir tā reize, kad bija tikai dilles)
sāls, svaigi malti pipari
1 ĒK melno sinepju sēklu (var arī gatavās sinepes ar sēklām)
Gatavošana: 
1. Noberzt, nomazgāt kartupeļus, izvārīt sālsūdenī.
2. Rūpīgi sajaukt visu pārējo.
3. Apmaisīt mērci ar tikko izvārītiem kartupeļiem.
Iespaidi un komentāri: man ļoti garšoja, kartupeļu un sinepju savienojums ir perfekts. Man arī patīk, ka sēklas ir kraukšķīgas un asas, šo specefektu variējiet pēc savas gaumes:)
Eton mess paveids
Vajag:
Zemenes un avenes
"Rimi" vaniļas biezpiena krēms vai kaut kas tamlīdzīgs (manam bērnam garšo poļu "Emilki", sastāvs arī normāls)
bezē cepumi- salauzti
Gatavošana: visu skaisti sajaukt.
Iespaidi: man garšoja daudz vairāk, nekā ar maskarponi. Un arī avenes ir manas mīļākās ogas.

4 komentāri:

  1. "...totāls riebums no vienmuļās nepieciešamības domāt par vakariņām..." - jā! Un man arī reizēm totāls riebums domāt par to, ko paņemt līdzi pusdienām uz darbu.
    Īstenībā smieklīgi, ka ir tādi periodi :) Bet ir.
    Tādos brīžos, ja paveicas, tad mājās ir kaut kas, ko "sasviest kopā" - konservētas pupiņas vai turku zirņi, kāds tomātiņš, mocarella, vai tuncis, citrona sula un eļļa, vai krējums. Tad ir prieks, ka tomēr kaut kas puslīdz sakarīgs, ko apēst.
    Ieva

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Jā-jā, ja paveicas. Man biežāk neveicas un es konstatēju, ka bērns, piemēram, jau trīs dienas ēd makaronus un ir dedlains vārīt kārtējo biešu zupu vai kaut ko tik pat laik- un pūļ-ietilpīgu.
      Un par darba pusdienām es arī domāju katru dienu.

      Dzēst
  2. Es arī priecājos gan par jauniem kartupeļiem,gan jauniem burkāniem,kāpostiem,kabacīšiem-īsts gardēdības laiks.Vasarā man reti ir tā,kad nevaru izdomāt ko gatavot,drīzāk slinkums uznāk ,kad negribās neko gatavot.
    Evita

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. mani tas dzen panikā- viss ir, es neko nedaru. Viss beigsies- būs žēl:)

      Dzēst