pirmā atvaļinājuma diena. Lietaina un miegaina, bet tas ir labi- nav uzreizi paniski jādomā- kā sajust kaut ko no tās vasaras, laikam taču jūra jāapskata, laikam taču ar velo caurām dienām jābraukā un zemenes jāstiepj no tirgus. Nekā tamlīdzīga. Bērnam nometnei vajadzīgs kimono, es esmu tāda šuvēja... nu, hm, viduvēja, teiksim aizplīvuroti:), to arī šuju visu dienu, Gaja Ričija Šerloka pavadījumā.
Bet nu kimono pat es spēju. Uz aci piegrieztu un uz aci sašūtu. Taču sanāca pārliecinošs.
Un no rīta- putra. Jo iedvesmojoties no ieraksta Ilzes blogā, sāku mēnesi ar samazinātu kviešu daudzumu- gribu pati pārbaudīt, vai kas mainās.
Tas nav saistīts ar svaru un pat ne ar veselību, man ļoti aktuāla liekas Ilzes atziņa par to, ka kviešu samazināšana vairo enerģiju. Tas man ir jāuzzina noteikti. Jūlija beigās pastāstīšu- kā būs.
Par putru.
Vajag:
pilngraudu auzu pārslas- 1/3 no piena apjoma
piens (attiecīgi- trīsreiz vairāk, nekā auzu), vienmēr šķaidu ar ūdeni, aptuveni 1/4 piena aizvietoju ar ūdeni
šķipsna sāls, šķipsna cukura, liela šķipsna vaniļas (nu, vai arī TK daļa)
avenes (man vēl pēdējās saldētās, Rimi ražotas, ļoti laba kvalitāte)
Gatavošana:
Noskalot katliņu ar aukstu ūdeni, liet ūdeni un pienu, uzreizi iebert auzas- tā, lai sanāk kā zupa pēc konsistences. Uzvārīt, pielikt sāli-cukuru-vaniļu, vārīt uz lēnas uguns apmaisot, kamēr klūst krēmīga un putrīga (10 minūtes?). Piebert avenes un apmaisīt- vai arī uzlikt glīti pa virsu.
Es arī šodien vārīju žurnālam tomātu zupu ar brūno rīsu makaroniem (karš kviešiem!) :), lai Tev jauks atvaļinājums! Es jau no tā lietus esmu iekritusi depresijā...
AtbildētDzēstPaldies, Aija!
DzēstGan jau būs jauks, kādreiz taču vasara iestāsies:)
Es vēl neko nezinu par alternatīvo pārtiku- kas ir rīsu makaroni? Es tik plānās nūdeles zinu.
Man baigi apnicis iedziļināties jaunās tēmās, kā, piemēram, kvieshu ļaunumā:)), bet nojaushu, ka visā tajā ir tik daudz patiesības, ka būs vien jāiespringst:))
Bezglutēna pārtikas plauktos atrodamie parastie spirālveida makaroni, bet taisīti no brūno rīsu miltiem. Maksā dārgi, ap 4 euro, bet saujiņu zupai piemetot, nebankrotēšu :)
Dzēst"Man baigi apnicis iedziļināties jaunās tēmās, kā, piemēram, kvieshu ļaunumā" - exactly!
DzēstVisu ar mēru, un būs viss labi.
Kvalitatīvā pilngraudu kviešu pastā nesaskatu nekādu ļaunumu.Viss atkarīgs cik bieži un ar ko to ēd.Parasti problēmas sākas,kad cilvēki labus produktus sabojā gatavojot vai priekšroku dod kvantitātei,ne kvalitātei ,jo materiālie apstākļi ir dažādi,līdz ar to iespējas nopirkt kvalitatīvu pārtiku ir ierobežotas.Ja var atļauties,tad veselīgākas izvēles iespējas parastai pastai ir-pilngraudu kviešu pasta,pasta no speltas miltiem,brūno rīsu pasta,griķu pasta,kukurūzas-brūno rīsu pasta(Gemosā atrodama).Un galu galā,nopērkot bioloģisus miltus,varam pastu gatavot paši.Sen ir iespēja nopirkt griķu,rīsu,auzu,mandeļu miltus-alternatīva kviešiem kūku,cepumu utt. cepšanai.Bet graudaugus(graudus,maizi) vispār vajadzētu lietot tikai no bioloģiskās produkcijas.Ja kāds ir interesējies,tad zinās visas ,,melnās aizkulises,,ar raundapu utt.Gribi vai nē-viss atduras pret materiālajām iespējām.Diemžēl.
AtbildētDzēstEvita
Jā, protams ka pret iespējām, man tas noteikti ir nopietnākais arguments. Taču vēl pastāv loģistika- man visai bieži nav iespējas taisīt kaut kādu pārtikas iegūšanas tūri, un arī slinkumā. Un bērna konservatīvā gaumē- kas nebūt nav retums. Un darba vietas ēdnīcā. Bet nu tās ir detaļas, protams. Izdevumi un loģistika- galvenie iemesli.
Dzēst