otrdiena, 2010. gada 24. augusts

mini-čīzkeiki ar melnplūmēm

Vajag:
400 g (2 iepakojumi) Filadelfijas siera
60-70 ļoti smaržīga medus (man bija apelsīnu ziedu)
100 ml saldā krējuma
1 paciņa RUF želatīna (paredzētā 500 ml šķidruma, liekas, ka 10g)
liela sauja melnplūmju, nomazgāt-nosusināt, sagriezt sīki
pamatam:puspaka „Selgas” vai „dāmu pirkstiņu”
30 g sviesta, izkausēt
Gatavošana:
Iemērkt želatīnu, izkausēt kā instrukcijā teikts.
Samalt cepumus, sajaukt ar izkausēto sviestu.
Sajaukt sieru, krējumu, medu, melnplūmes, saputot. Pievienot želatīnu. Var pievienot pāris ĒK alkohola- piemēram, ruma.
Likt masu silikona formiņās, pa virsu likt 1-2 TK cepumu, akurāti pieplacināt. Likt ledusskapī uz dažām stundām.

elementārie kartupeļi

mūsu šīsvasaras favorīts- nu, kad vispār tika gatavots kaut kas. Atšķiras no parastiem vārītiem kartupeļiem, vairāk garšas.

Kartupeļi ar ķiplokiem un dillēm

Avots- IRIS, cookshool.ru
Vajag:
2 kg kartupeļu
pāris ĒK sakapātu diļļu
ķiploki- mums garšo vairāk, tāpēc šādam daudzumam- vesels ķiploks
20-30 g sviesta
sāls
Gatavošana:
Nomizot kartupeļus (jaunos var nemizot), sagriezt lielos gabalos (nelielus kartupeļus- uz pusēm, lielākus- 4 daļās), likt tukšā katlā. Izspiest virsū ķiplokus, pārkaisīt ar dillēm, pasālīt, salikt starp kartupeļiem sagrieatu gabaliņos sviestu. Ieliet pusglāzi ūdens, uzlikt vāku. Uz nelielas uguns tvaicēt 25 minūtes no brīža, kad sāks vārīties.

Jūlija Višņevecka

Atkal tāds fotogrāfijas veids, kurš mani uzrunā visvairāk. It kā nejauši noķertie cilvēku un pilsētu mirkļi- turklāt tik skaisti, trūkst vārdu.
Krievijā strādājoša žurnāliste Jūlija Višņevecka un viņas fotogrāfijas.
Šeit ir Erevāna (tirgus fotogrāfija ir no šīs sadaļas)
Šeit ir milzīgs portfolio pa pilsētām un valstīm

pirmdiena, 2010. gada 23. augusts

grieķu tēmas turpinājums

Ne pārāk izskatīgs un fotogēnisks ēdiens, taču ļoti garšīgs un sezonai atbilstošs.
Baklažāni ar ķiploku-tomātu mērci
Avots- kuking.net
Vajag:1 baklažāns (500 g)
sāls
125 ml olīveļļas (es kopskaitā izmantoju 8 ēdamkarotes)1 sīpols, sīki sagriezt
3 ķiploka daiviņas, saspiest
400 g konservētu tomātu (bez mizas, sagrieztu)
125 ml ūdens
1 ĒK tomātu pastas
1 ĒK sakapāt bazilika zaļumu (izmantoju vismaz trīsreiz vairāk)
½ TK cukura
malti melnie pipari
Gatavošana:
1.Sagriezt baklažānus centimetru biezās šķēlēs, tad šķēles sagriezt centimetru plānos salmiņos. Dāsni pārkaisīt ar sāli, atstāt uz pusstundu. Pēc pusstundas labi noskalot, nosusināt.
2. Uzkarsēt pusi olīveļļas, apcept līdz gatavībai pusi baklažānu. Atkārtot ar otru pusi.
3. Uzkarsēt vienu ēdamkaroti eļļas (man nevajadzēja, palika no baklažāniem), apcept sīpolus un ķiplokus. Pievienot tomātus ar visu sulu, ūdeni, baziliku, piparus, tomātu pastu, cukuru. Sautēt bez vāka 10 minūtes.
4. Pievienot baklažānus, apmaisīt. Es vēl pieliku nedaudz svaigu zaļumu- pētersīļu un bazilika.
Iespaidi: ļoti labs ēdiens- samērā vienkāršs, sanāk daudz un tad var ēst vairākas dienas- arī neatsildot.

svētdiena, 2010. gada 22. augusts

durvis

livejournal'ā ir daudz dažādu tematisko apvienību, es tām nesekoju līdzi, taču šī mani ļoti interesē. Cilvēki bez liekiem komentāriem publicē simtiem dažādu durvju fotogrāfiju- durvis sienās. Norāda tikai atrašanās vietu. Lapas lejā ir go earlier. Krājumi- milzīgi.
Durvis sienās.
Via community doors_v_stene, le siants

grieķu vakars

notika manā mājā:) Kādu laiku varēšu vairs neaizkustināties par Demisa Rusosa daiļradi (un nenāksies slēpt aizkustinājuma faktu:) Un sirtaki izrādījās ārkārtīgi sarežģīta deja. Grieķu ēdiens- prognozējami labs, kā jau jebkurš vidusjūras.
Tomāti ar fetas sieru
Recepte- kuking.net, sadaļā "Grieķu virtuve"
Vajag:
4 lielus tomātus
2 daiviņas ķiploka, saspiest
1 ĒK etiķa
5 ĒK olīveļļas
1 ĒK sakapāta svaiga oregano (man nebija, liku 1 TK kaltēta; oregano= raudene)
puse gurķa, sīki sagriezt
1 sarkana paprika, sīki sagriezt
85 g melno olīvu bez kauliņiem, sīki sagriezt
100 gr fetas siera, sagriezt kubiņos es sadrupināju ar rokām)
Gatavošana:
1.Nogriezt tomātam „cepurīti”, izgrebt ar karoti. Pasālīt, pārkaisīt ar pipariem.
2.Sakult saspiestos ķiplokus ar eļļu, etiķi, oregano (es vēl pieliku nedaudz pētersīļu zaļumu).
3.Sajaukt visu paredzēto pildījumam.
4.Sapildīt tomātus.

sestdiena, 2010. gada 21. augusts

veselīgie cepumi

Tas ir autora dotais nosaukums. M.Rītiņa recepte no žurnāla- taču kāda, pēc izplēstās lapaspuses nespēju identificēt. Izskatās pēc "Mūsmājas".
Vajag:
160 g pilngraudu miltu
100 g sviesta
150 g nerafinēta cukura
1 ola
0,5 TK sodas
šķipsniņa sāls
80 g lazdu riekstu
80 g zemesriekstu
80 g pistāciju
80 g mandeļu šķēlīšu
59 g žāvētu ķiršu vai dzērveņu
Gatavošana:
Mīkstu sviestu puto ar cukuru, ieputo olu. Kopā sasijā miltus, sodu un sāli. Viegli samīci visu kopā. Pievieno riekstus un žāvētās ogas. Mīklu samīci, izveltnē apmēram 1,5 cm biezā slānī, griez kvadrātos un 180 grādos cep apmēram 15 minūtes.
Iespaidi: trausli, kraukšķīgi, garšīgi. Manai gaumei cukura daudzums nedaudz jāsamazina (līdz 100-120 g).

piektdiena, 2010. gada 20. augusts

baiļu siena

Katru dienu cilvēki raksta uz tās visu, no kā baidās. Katru rītu ar šļūteni tiek nomazgāts viss rakstītais.
Nezinu, vai tam ir kāda terapeitiska iedarbība, taču, neapšaubāmi, ļoti iespaidīgi un metaforiski.
Via mi3ch.livejournal

ceturtdiena, 2010. gada 19. augusts

kondensētais piens

bija man posms, kad es mēģināju izveidot lielāku autonomiju- vārīju daudz ievārījumu, cepu maizi katru nedēļu un tml. Taču tas ir laikietilpīgi un prasa nopietnu menedžmentu. No tā laika man ir šī recepte- mājās pagatavojams kondensētais piens. Jo lai nu kā, bet piedevas šī produkta sastāvā man liekas nepieņemamas.
Šī recepte ir pilnīgi ideāla, nedz proporcijas, nedz laiks tajā nav maināmi. Sanāk divas mazas burciņas kondensētā piena. Es izmantoju nerafinēto cukuru.
Kondensētais piens
Vajag:
1 litru piena
360 g cukura
naža gals sodas
Gatavošana:
Katlā ar biezu dibenu uzvārīt pienu ar cukuru un sodu, vārīt uz ļoti lēnas uguns 1 stundu. Sākumā sekot, lai neaizbēg, pēdējās 15 minūtes periodiski apmaisīt. Kā tikai krāsa sāks kļūt nedaudz tumšāka (skatīties- tas notiks pēc stundas), noņemt no uguns, atdzesēt, liet burciņā, cieši aizvērt. Uzglabāt ledusskapī ap mēnesi.

trešdiena, 2010. gada 18. augusts

skaistums un garšīgums:)

Vispirms- skaistums.
Fotogrāfs Aleksandrs Karpovs. Fotografē pārsvarā Krievijas provinces pilsētas, taču ne tikai. Tās fotogrāfijas var skatīties bezgalīgi- gadījumā, ja jūs interesē citas vietas un cilvēki. Mani- ļoti interesē. Īpaši iesaku Zlinku (Злынка)

Šeit Karpova žurnāls, šeit- mājaslapa.

Un tad garšīgums.
Mango lassi
Labu apetīti, 8/2005
Vajag:
250 g jogurta bez piedevām
1/3 l ūdens
250 g mango mīkstuma
1 ĒK cukura
½ citrona
½ TK malta kardamona
1 naža gals malta ingvera
1 naža gals malta kanēļa
Gatavošana:
Visas sastāvdaļas blenderī rūpīgi sakul. Lej glāzēs, atdzesē un pasniedz.

sestdiena, 2010. gada 14. augusts

torte! Koz esmu varone:)

Dzimšanas dienas torte bērnam. Kopumā gatavošana prasa veselu pusstundu- maksimums, ko var īstenot šovasar:) Gandrīz nobeidzos, kaut gan izvēlējos torti, kura neprasa cepšanu:) Vienīgā saskarsme ar paaugstinātu temperatūru- izkausēt šokolādi (arī jau klāt nestāvu, bet nu vienalga)
Aveņu-šokolādes čīzkeiks
Ideja- elladkin.livejournal, taču daudz ko mainīju receptē, adaptējot to savām vajadzībām un gaumei. Oriģinālā ir šokolādes-mango- arī labi.Pamats:
1 paciņa Selgas cepumu (var izmantot jebkurus- piemēram, apelsīna), samalt
50 g sviesta, izkausēt
Šokolādes kārtai:
200 g rūgtās šokolādes, 200 g „Filadelfijas” siera, 150 g maskarpones
Aveņu kārtai:
1 kārbiņa aveņu (kādi 300 g), 100 g cukura, 350 g „Filadelfijas” un maskarpones maisījuma- puse uz pusi vai kā savādāk; 50 ml saldā krējuma
1 paciņa RUF želatīna (es izmantoju tikai to, jo paciņa paredzēta 500 ml šķidruma, nav jāmēra)
Gatavošana:
Sajaukt izkausēto sviestu ar cepumiem. Ņemt 25 cm diametra cepamo formu ar noņemamu malu, pamatu izklāt ar foliju. Likt cepumus ar sviestu, piespiežot un izlīdzinot veidot pamatu. Ielikt ledusskapī.
Izkausēt šokolādi ūdens peldē (šokolādi likt mazā metāla traukā, to, savukārt- traukā ar karstu ūdeni). Ūdeni no apakštrauka neizliet- varēs izkausēt želatīnu pēc 5 minūtēm. Nedaudz atdzesēt šokolādi. Sakult šokolādes kārtai paredzētos sierus, akurāti pielikt šokolādi. Likt maisījumu uz cepumu pamata, novākt ledusskapī.
Sakult līdz viendabīgumam (ar mikseri pusminūti) aveņu kārtai paredzētos sierus, pielikt cukuru. Izberzt avenes caur sietu. Pielikt sieriem avens bez kauliņiem. Izkausēt želatīnu saskaņā ar instrukciju uz iepakojuma, pievienot aveņu masai. Likt pa virsu šokolādes kārtai. Izrotāt ar avenēm (iespiest tās sierā līdz pusei). Likt uz nakti ledusskapī.
Iespaidi: es esmu ļoti liela siera kūku fane, īsti objektīva nevaru būt. Protams, ka izcila.

ceturtdiena, 2010. gada 12. augusts

satriecoša animācija un laba recepte

Tā pat nav vienkārši animācija, kaut kas vairāk. Pirmo reizi skatījos- acīm neticēju. Māksla. Tāds prieks par cilvēkiem, kuriem tādā veidā darbojas smadzenes. Via mi3ch.livejournal

Un arī pie viena- recepte.
Marinēts siers ar baziliku

Avots- „Labu apetīti”, 06.2008.
Vajag:
200 g mīksta kazas piena siera
200 g maskarpones siera
2 buntītes svaiga bazilika
60 ml olīveļļas
Sāls, malti melnie pipari
Gatavošana:
Abus sierus samaisīt kopā un sakult. Bazilikam noplūkt lapas no kātiem. Burkā likt kārtās siera maisījumu un bazilika lapas, pārkaisot slāņus ar sāli, pipariem, apslacīt ar olīveļļu. Turpināt, līdz siers ir beidzies.
Komentāri: sāli neliku, mīkstais „Līcīšu” kazas siers ir gana sāļš. Izmantoju šo sieru karstā laika vakariņām- bagātīgi sapildīt lavašā un vairs neko nevajag.

pirmdiena, 2010. gada 9. augusts

rudzu plāceņi ar kabačiem

Avots- cookschool.ru, Larisa
Vajag:
1 gl rudzu miltu
½ gl rupjo kviešu miltu
200 g sarīvēta kabača (var arī kaposta vai ķirbja)
2-3 ĒK eļļas
pa 1/3 TK ķimeņu, koriandra, malta ingvera (es pirmos divus lieku vairāk)
sāls
var arī sakapātus zaļumus
Gatavošana:
Sarīvēt kabaci uz rupjas rīves. Pievienot ķimenes, koriandru, ingveru, sāli, arī zaļumus, ja lietojiet. Pievienot miltus un eļļu. Samīcīt mīkstu mīklu. Ja vajag, var pielikt nedaudz ūdeni, bet nu man vienmēr kabacis devis pietiekami sulas. Sadalīt 6-8 daļās, ar rokām saplacināt plāceņus. Likt uz paplātes, 180-200 C (atkarībā no krāsns) kādas 25 minūtes. Garšīgi ar svaigo sieru un tml. Es pie šiem plāceņiem pērku Rimi svaigo sieru (rimi ir ražotājs) ar fantastisku sastāvu- biezpiens, krējums, sāls. Nevienas piedevas, neviene E. Un lieku klāt tzatziki maisījumu no Asara ielas veikala (sastāvā ir dažādi garšaugi, ķiploki, rieksti)- sanāk ļoti garšīgi.

svētdiena, 2010. gada 8. augusts

+35 Ķīnā

piepūšamie apļi vajadzīgi, lai kaut cik saglabātu personīgo telpu.
foto no http://www.dailymail.co.uk/, via mi3ch.livejournal

skones ar jāņogām un žāvētām aprikozēm

Augļu komplekts no http://www.joyofbaking.com/, bet nu man īsti nebija vajadzīgo produktu, lai viss būtu pēc receptes, tāpēc- ar manām variācijām.

Vajag:
200 parasto miltu
60 g rupjo miltu
2 TK cepamā pulvera
3 ĒK cukura
3-4 pilnas ēdamkarotes jāņogu
1/3 glāzes sakapātu žāvēto aprikožu
25 g sviesta
ap 150 ml piena
Gatavošana:
Dažas nianses gatavojot skones.
Sakapāt miltus ar sviestu un cukuru un cepamo pulveri (šeit aprakstīts). Pievienot ogas un aprikozes. Akurāti pievienot pienu, kamēr viss savelsies kopā. Izlikt uz miltiem pārkaisītas virsmas, izveidot apmēram 18 cm diametra apli, sagriezt 8 daļās, pārziest ar pienu. Likt uz paplātes ar papīru. Cept 200 C ap 20 minūtēm.
Iespaidi: ļoti labas skones, precīza recepte. Protams, ne tik pūkainas un krēmīgas, kā ar saldo krējumu un lielāku sviesta daudzumu, bet nu toties veselīgākas.

sestdiena, 2010. gada 7. augusts

Piens un Madaras festivāls

Naktī garas tūres rezultātā nonācu "Pienā" (sen tur nebiju naktī bijusi). Pirms nedēļas biju tur viņu mini festivālā- tas bija ļoti labs. Nekā lieka, manierīga vai pārāk rafinēta. Vienkārši apbrīnojami dzīvs pagalms- pēc Rīgas standartiem. Šonakt, protams, "Piens" daudz vairāk bija līdzīgs pavisam parastam klubam- pat mūzika bija banāls umc umc. Bet nu tā anturāža vienalga ir patīkama un vide- samērā draudzīga. Vēl neliela robeža atšķir "Pienu"no citiem- nedaudz jaunāki un nedauz vairāk apdzērušies apmeklētāji- un nebūs tur jēgas iet.
Fotogrāfija no mini festivāla 01.08.-

Taču tas nav tas, ko es gribēju rakstīt- 14.08. atkal kaut kas līdzīgs notiks AB dambī. Šeit.

arābu salāti

paskatījos šorīt ziņas par to, aks notiek Maskavā un sapratu, ka mēs dzīvojam paradīzē. Arī 33 grādi ir izturami, kad teorētiski ir iespējama elpošana:(
Par ēdienu- ļoti labs risinājums šādam laikam. Salāti ir ļoti vienkārši un elementāri, taču sīka nianse tos padara neparastus un īpaši garšīgus.
Par nigel(l)u- tas ir garšaugs, indiešu virtuvē to sauc kalindži, krievu valodā- černuška. Tās ir mazas melnas sēkliņas- kā sezams, tiki savādākas formas. Smarža tām atraisās, apcepot eļļā. Izcilas pie plāceņiem, maizes. Rīgā esmu redzējusi tikai pie krišnaītiem, Barona ielā.
Avots- cookschool.ru, Татуся
Vajag:
1 pitas maize, sagriezt nelielos kvadrātiņos
2 tomāti
1 gurķis
1 paprika
1 mazs sīpols
zaļumi (pētersīļi, kinza, piparmētras- ne dilles!)
olīveļļa (vai arī argana eļļa vai kāda cita izteiksmīga)
nigel(l)a. Ja nav iespējams tikt pie nigellas- var arī kumīnu vai sezamu.
Gatavošana:Dārzeņus un zaļumus sagriezt ne pārāk smalki, apslacināt ar eļļu, pasālīt. Uz nelielas pannas dažas minūtes apcept pitu ar nigellas sēkliņām un nelielu olīveļļas daudzumu- kamēr pitas gabaliņi kļūs kraukšķīgi. Pievienot salātiem, uzreiz ēst.

piektdiena, 2010. gada 6. augusts

positivus 2010

Kārtoju bildes un padomāju- vajag šādu pateicības izteikšanu:)
Man ne visai patika šis festivāls muzikālajā ziņā- pārāk daudz gaudulīgu angļu zēnu un šausmīga nojauta, ka tas viss iet uz indie folka pusi. Ceru, ka kļūdos. Taču karstums bija mērens, Muse- izcils, cilvēki- relaksēti, bērnu istaba- ārpus kritikas. Domāju, daudzi sapratīs- kas tieši bija "ārpus"- tur bērni varēja atrasties līdz 1iem naktī, tika apčubināti, izklaidēti un nodarbināti...
Vēl gribēju piebilst, ka "'Rakaros" ir nožēlojamākās brokastis visā manā viesnīcu biogrāfijā:) Vispār apšaubāma vieta.
Lūk, Muse. Filmējusi, protams, neesmu es.

skones ar upenēm

Neskatoties uz karstumu, dzīve it kā turpinās:) Paskatījos laika prognozi- nu, turpmākās dienas izskatās horizontālas un ar Boržomi pudeli.
Taču šodien- skones. Mana šīs vasaras aizraušanas. Jo tās ir garšīgas, ātras un variablas. Daži ieteikumi uzreiz, lai varētu uz tiem likt linku citās receptēs:
1. Visiem produktiem (sviestam, pienam, arī ogām) ir jābūt aukstiem. Tas ir svarīgi- it īpaši gatavojot šovasar.
2. Procesam jānotiek ātri- nekādas pārcentības un ilgas mīcīšanas. Skones fantastiskā struktura sanāks tikai, ja drupačas, no kurām tiek veidota mīkla, netiks izkausētas un pārmīcītas. Ļoti labi der dubultais zaļumu nazis. Laikam arī blenderis- taču tā krūzes mazgāšana mani neiedvesmo.
3. Ļoti ērti ir taisīt mīklu iepriekšējā vakarā (kad vairs nav karsts) un cept no rīta (kad vēl nav karsts). Šinī gadījumā es izveidoju skones, lieku uz paplātes un paplāti bāžu ledusskapī.
4. Skonēm jābūt biezām- dažādās receptēs biezums variējas no 2,5 līdz 5 cm. Man liekas, optimāls ir kādi 4. Lai to mierīgi varētu pārgriezt, ja vēlas. Skones var bt apaļas (ap 5 cm diametrā), četrkantīgas (ap 6 uz 6) vai trīsstūra (kā šīs). Tās ēd pārgriežot horizontāli un vidū lietkot džemu, putukrējumu vai maskarpones veida biezpienu/sieru. Vai arī negriežot un neko neliekot- arī labi:)
5. Tiek vienmēr ļoti uzstāts, ka skones ēd TIKAI gatavošanas dienā. Es teiktu, ka tās, kurās ir daudz sviesta un saldais krējums, tiešām ir fantastiskas tikai pirmajā dienā. Par pārējām lielu atšķirību nesajutu.
Recepte no www.joyofbaking.com, nedaudz vienkāršota (oriģinālā tā vēl tika pārkaisīta ar kanēļa drupačām, man tas likās lieki)
Skones ar upenēm
Vajag:
2 tases (260g) miltu
1/3 tases (65g) cukura
2 TK cepamā pulvera
1/8 TK sāls
6 ĒK sviesta (85 g), auksta, sagriezt
150 g upeņu
1 ola
daži pilieni vaniļas esences
½ gl piena
Gatavošana:
Sajaukt miltus ar cukuru, cepamo pulveri, sāli un sakapāt ar diviem nažiem/sasmalcināt blenderī/sarīvēt ar rokām līdz vienmērīgām drupačām. Es šim nolūkam izmantoju zaļumu dubulto nazi (tagad rimi akcijā arī tāds ir)- ļoti ērti.
Akurāti pievienot ogas.
Citā trakā sajakt pienu ar olu un vaniļu.
Pievienot sausai masai šķidro. Maisīt akurāti un maigi tikai līdz tam, lai viss saliptu kopā, ne ilgāk.
Pārkaisīt galdu ar miltiem, izlikt mīklu. Pārkaisīt mīklu ar miltiem. Mīkla būs lipīga. Akurāti saplasināt un izveidot apli- apmēram 18 cm diametrā, apmēram 4 cm biezu. Sagriezt radiāli 8 šķēlēs, pārziest ar pienu.
Likt uz paplātes (protams, ar cepamo papīru), 205 C, 18-22 minūtes.
Atdzesēt uz restes apmēram 5 minūtes un tad ēst.

ceturtdiena, 2010. gada 15. jūlijs

Liepāja' 2010

šodien par ēdienu nerakstīšu:) Jo mūsu atbilde karstumam ir gurķi, kefīrs un sezama sēkliņu batoniņi no Rimi- saldajā.
Tātad, par Liepāju.
Esmu to redzējusi visos iespējamos gadalaikos, taču šogad, kad manāmi palielinājies pamesto namu skaits, labus restorānus vairs par tādiem saukt nevar un vakaros ielas ir tukšākas, nekā pirms gada, secinu, ka Liepājai šausmīgi piestāv karstums. Tas nemaz nav tik pašsaprotami, jo Rīgu, piemēram, tas neizdaiļo. Bet Liepājā pēršņi var atrast vidusjūras reģionu krāsas un noskaņas un tad apskrubinātie koka pagalmi ar tumšādainām sievietēm mežģiņu kombinācijās, kuras smēķē pie loga, liekas visai loģiski. Kaķu daudzums (vienā vakarā pa ceļam uz mājām saskaitījām ar bērnu 39), brīvi pa ielām skraidošu bērnu, spilgti zilā krāsā krāsotu koku sienu, "dzīvās mūzikas" kafejnīcās, pagalmos izkārtas krāsainas veļas daudzums- viss liecina, ka Liepāja tikai izliekas par parastu Latvijas pilsētu.



pirmdiena, 2010. gada 21. jūnijs

rabarberu pīrāgs bez olām- pirms prombraukšanas:)

Man ir jauna grāmata- izcila! Likās, ka jābeidz interesēties par ceptajiem saldumiem- tā jau nevar saskaitīt, cik daudz interesanta gaida negatavots. Taču šī grāmata ir kaut kas īpašs. Tajā ir ļoti, ļoti daudz recepšu, tajā ir bezgala daudz recepšu, kurām viss ir pa rokai, tā der gan veģetāriešiem (īpaši) gan laktoveģetāriešiem (mazāk), gan indiešu ēdiena faniem, gan tiem, kuri vienkārši interesējas par iespēju lietot mazāk olu. Receptes ir maksimāli vienkāršas un detalizētas, nekādu nesaprotamu kustību un mistikas.
Un pirmā recepte no tās. Domāja, ka ieviesīšu vēl vienu tegu- bez olām, lai atšķirtu šos saldumus. Ak jā- tā ir atvadu recepte- braucu prom līdz jūlija vidum.
Novēlu jums maksimāli sajust vasaru!
Rabarberu pīrāgs bez olām
Vajag:
(apaļai forma, 25 cm diametrā, iesviestota, pārkaisīta ar miltiem)
100 gr sviesta vai margarīna
150 g cukura
4 TK vaniļas cukura vai 1 TK vaniļas esences
200 gr miltu
4 TK cepamā pulvera (bez kalna)
200 ml piena
2 glāzes 1.5 cm lieluma gabalos sasmalcināta rabarbera
Pārkaisīšanai:
50 g miltu, 50 g cukura, 25 g sviesta, 50 g sasmalcinātu mandeļu
Gatavošana:
Kārtīgi saberzt sviestu ar cukuru. Pievienot nedaudz vaniļas cukura. Citā traukā izsijāt miltus ar cepamo pulveri un vaniļas cukuru. Pamazām pievienot pienu un sviestu ar cukuru. Likt sagatavotā cepamajā formā, pārklāt ar rabarberiem. Pārkaisīšanai domātos miltus saberzt ar rokām ar cukuru un sviestu- sanāks drumstalas. Pākaisīt ar tām pīrāgu un pa virsu vēl ar mandelēm.
Cept 45 minūtes 180 C.
Iespaidi: ļoti sulīgs, gaisīgs un garšīgs.

sestdiena, 2010. gada 19. jūnijs

pēdējās dienas ar internetu:)

virsraksts izskatās visai dramatiski:) Taču nekā tāda- vienkārši pēc pāris dienām uz kādām trīs nedēļām došos uz Liepāju un pirmo reizi neņemšu līdzi datoru. Slinkums domāt- ar kādām apziņas stāvokļa izmaiņām tas saistīts, taču konkrēti jūtu nepieciešamību pēc dažām nedēļām bez tīmekļa. Jūtu zināmu trauksmi, jo ļoti rēķinos- nevis ar izklaidējošām lietām, bet ar tiem nedaudzajiem blogiem, kuri balsta manu cilvēkmīlestību.
Bet nu nekas, laiks pārbaudīt- cik tālu internets ir iekļuvis dzīvē:) Un atpūtināt smadzenes no piesārņojuma.
Taču šodien- krievu mākslinieks Andrejs Remņovs. Ilgi skatījos uz šo gleznu un uztraucos- kas tas ir? Kamēr bloga autore, no kuras uzzināju par Remņovu, uzrakstīja- atgādina Klimtu. Un es nomierinājos, jo tieši šo līdzību nespēju noformulēt. Klimtu atskatījos un at-mīlējos pirms, hm, kādiem 20 gadiem un man pret viņu ir izveidojusies ļoti spēcīga nepatika (it īpaši 90.jos, kad neviens interjera žurnālā eksponētais skaistdzīvoklis nebija iedomājams bez Skūpsta vai Judītes pie sienas. Nevar teikt, ka Remņovs mani dziļi uzrunā, taču man šīs gleznas liekas ļoti dekoratīvas un krāšņas.

piektdiena, 2010. gada 18. jūnijs

Nekā pārmērīgi dziļdomīga. Par personības un produkta saistību. Ļoti man patika Vocmuša akvareļi- pasakaini, sapņaini, šizofrēniski. Izlasīju interviju- nožēloju. Nedariet tā. Skatiesties uz gleznām. Jo vizuāli man joprojām patīk, taču doma par to, ka es negribu neko vairāk zināt par viņa pasauli- traucē. Glezna no šejienes un vēl milzīgs portfolio.

Pretēji ir ar Sergeju Maksimišinu. Jo vairāk lasu, klausos, uzzinu, jo lielāka manās acīs ir viņa darbu vērtība (kuru es nespēju, protams, novērtēt ar zinošu aci). Viņš gan nav artfoto pārstāvis, viņš ir žurnālists. Divkāršējs pasaules labākais fotogrāfs. Tādi stāsti ir viņa fotogrāfijās- jebkurai gleznai vai grāmati novēlētu.

pirmdiena, 2010. gada 14. jūnijs

zemeņu krēms ar jogurtu

Vajag:
400 ml samaltu zemeņu (var saldētas un runa ir par apjomu, ne svaru!)
100 ml bezpiedevu jogurta
paciņa želatīna RUF (ražotāju norādu, jo citu nelietoju- šī paciņa paredzēta 500 ml)
pūdercukurs pēc garšas
Gatavošana: pagatavot želatīnu, kā teikts instrukcijā (iemērkt 5 ĒK auksta ūdens uz 10 min., izkausēt ūdens peldē), sajaukt ar zemenēm, jogurtu un pūdercukuru. Atstāt uz 15 minūtēm, tad saputot, liet paredzētajos trauciņos (individuālos, izņemt kā parastu želeju neizdosies), likt ledusskapī, kamēr sastings.

svētdiena, 2010. gada 13. jūnijs

jauna grāmata un jauns ēdiens

Grāmata ir šāda- "Рецепты вкусной и здоровой жизни".
Par to, ka šī grāmatu sērija ir pretrunāga, jau esmu rakstījusi. Patīkams noformējums, pieņemama cena, ļoti labas idejas, interesanti un rosinoši ēdieni. Pārsvarā- vienkārši vai pavisam vienkārši. Bet- neprecizitātes receptēs. Pirmajā receptē, kuru es izvēlējos- šajā- jau visādas dīvainības ar gatavošanas laiku un sarakstā neminēto ingredientu uzrašanas. Tāpēc- recepte no grāmatas, taču stāstīta maniem vārdiem un ar labojumiem. Taču par šo vien recepti es piedodu autoriem nepilnības un priecājos ka vēl daudz interesanta atradu grāmatā.
Marokāņu ragū ar dārzeņiem (un kuskusu)
Vajag:
1 glāze dārzeņu buljona (es izmantoju bioveikalā pirktos kubiņus)
1 glāze kuskusa
1 vidējs cukīni, sagriezt 1-1,5 cm lielos gabalos
2 nelieli burkāni, sagriezt 1-1,5 cm lielos gabalos
1 vidējs sīpols, sagriezt plānos pusgrezenos
2 daiviņas ķiploka, sakapāt
400 gr konservēta nuta (turku zirņi), noliet šķidrumu (konservēta rimi nebija, mērcēju- vārīju parastu sauso)
400 konservētu tomātu gabaliņos
pāris zariņi pētersīļu
2 ĒK mandeļu plāksnīšu
1 TK malta kumīna
3 ĒK olīveļļas
sāls, pipari
*vēl pieliku pusburciņu lielo kalamata olīvu
Gatavošana: katlā uzkarsēt 2 ĒK eļļas, 5 minūtes apcept sīpolu uz nelielas uguns. Pielikt ķiplokus un kumīnu, apcept 30 sekundes. Pielikt burkānus, nutu, tomātus (ar visu sulu), gatavot 9-10 minūtes. Pielikt cukīni, sāli, piparus, gatavot zem vāka 5 minūtes. Pagatavot kuskusu ar buljonu pēc instrukcijas uz kuskusa iepakojuma. Savienot dārzeņus ar kuskusu, pārkaisīt ar sakapātiem pētersīļiem un mandelēm.
Iespaidi: kumīns-tomāti-pipari- ļoti garšīga kombinācija. Kuskusu parasti daudz vienkāršāk izmantoju, vairs tā nedarīšu:)

A Hawk And A Hacksaw

Ja nebūtu uz zemes "Beirut'as", šis man vairāk patiktu. Bet varbūt vienkārši apnikusi pašlaik šāda mūzika. Taču nojaušu, ka dzīvajā karstajā (potenciāli) 20.jūlija vakarā Spīķeros būs ļoti labi.

sestdiena, 2010. gada 12. jūnijs

zemeņu zupa

Atkal nekādas receptes:) Rūpīgi sablenderētas zemenes ar nelielu dauzdumu pūdercukura, plombīrs un šķipsna gatavā desertu garšvielu maisījuma (kanēlis, krustnagliņas un kakao)

piektdiena, 2010. gada 11. jūnijs

Rudzu maizītes


Avots-svetilnik_m, livejournal
Vajag:
3 glāzes rudzu miltu (varbūt nedaudz vairāk)
200 gr krējuma
2 olas
0,5 gl cukura (ja vēlaties saldas- es liku nepilnas 2 ĒK)
1 ĒK medus
0,5 TK sāls
1 TK cepamā pulvera
kā arī1 olas dzeltenums pārziešanai (es šādam nolūkam izmantoju krējumu)
Gatavošana:Sajaukt visus mīklai paredzētos produktus. Mīkla būs mīksta un lipīga. Ja tā ir tik lipīga, ka neko nevar pasākt- tad jāpieliek vēl nedaudz miltu. Mīklu likt uz virsmas, kas pārkaisīta ar miltiem. Pārkaisot rokas ar miltiem, sadalīt gabalos un savelt bumbiņas lielas olas lielumā. Saplacināt, likt uz paplātes ar cepamo papīru. Pārziest. Iegriezt ar nazi krusteniski. Cept apmēram pusstundu 200 C.
Iespaidi: jaukas maizītes, struktūra līdzīga ļoti mīkstiem cepumiem. Bērns ēda ar ievārījumu, es- ar sieru, jo man patīk saldenas maizes un siera kombinācija. Brīnījos, ka tīri rudzu milti nerada smagnēju un skābu efektu. Nākamajā dienā arī labas.

ilustrācijas

Ilustrācija mani ļoti interesē, esmu pret to prasīga un tā man sagādā ļoti daudz sajūtu. Bērnu grāmatās ilustrācijas mēdz būt pasakainas. Taču mans bērns, kuram vienmēr bija pieejamas daudz un dažādas bērnu grāmatas, nebūt nav rafinēts šajā ziņā un viņu neuztrauc vistizlākie zaķīši un šaušalīgākie pornobruņinieki (ir tāds fantasy ilustrēšanas stils- "Gredzenu pavēlniekā" man ir tādas skaistules- asinis stingst). Man savulaik bērnu grāmatu gandrīz nebija un es izaugu ar vecāku mākslas albūmiem- varbūt tāpēc man nav vienalga. Kaut gan, protams, vērtēju diletantiski, tikai "patīk-nepatīk".
Līdz šim mans favorīts bija Vladislavs Jerko- latviski "Sniega karaliene" izdota ar viņa ilustrācijām. It īpaši man "Alise Brīnumzemē" patīk.
Bet ne par to. Šodien skatījos pie rīta kafijas mākslinieces Jūlijas Gukovas ilustrācijas un ieraudzīju, ka 80.gados viņa ilustrējusi krieviski izdoto Baltvilku. Piemēram-

pirmdiena, 2010. gada 7. jūnijs

humuss

protams, var jau veikalā nopirkt, bet nu a) E vielas vēl neviens nav atcēlis; b)pašizmaksa mājās gatavotam ir minimāla; c)sanāk daudz izteiksmīgāks un garšīgāks. Arī kumīna dēļ- derētu pārliecināties iepriekš, vai tas jums garšo.
Avots- Аля, edimdoma.ru, Karenas Pevzneres grāmata "Izraēlas salāti"
Vajag:
1/2 glāzes sezama sēklu
2 ĒK olīveļļas
2-3 daiviņas ķiploku (var arī vairāk)
1 ĒK kumīna sēklu (man bija tikai malts kumīns, izmantoju pusi no šī daudzuma)
1 TK citrona sulas
500 gr (sausa) nuta (turku zirņi)- nopērkami lielveikalos, pie krišnaītiem, bioveikalos, Vidzemes tirgū (riekstu nodaļā). Lētākie- tirgū
baltie pipari, sāls (man bija tikai parastie svaigi maltie melnie pipari)
Gatavošana:.
Zirņus iemērkt pirms gatavošanas ar sodas šķipsnu uz vismaz 12 stundām.
Iemērkto nutu izvārīt, kamēr pavisam mīksts (apmēram 1.5 stundu), atdzesēt.
Pagatavot thinas pastu (es vienmēr gatavoju iepriekšeja vakarā, taču tam nav nozīmes)- apcept sezamu ar kumīnu uz sausas pannas un mazas uguns, maisot, kamēr viegli zeltains.
Sasmalcināt blenderī*. Pievienot eļļu, saspiestu ar presi ķiploku, sāli, piparus, citrona sulu. Atšķaidīt ar ūdeni līdz šķidra krējuma konsistencei.
*nezinu, mans blenderis to nespēj, es maļu sezamu kopā ar ķiplokiem un eļļu un arī nedaudz ūdens mazajā blendera krūzē, kas domāta riekstiem- un vienalga tā nesanāk gluda pasta. Pasta būtu, ja samaltu sezamu ar kumīnu kafijas maļamaja, bet nu man vienmēr slinkums to tīrīt. Un man patīk arī, ka paliek sezama kraukšķīgums).
Izvārīto nutu likt blenderī nelielās porcijās, pievienot katrai porcijai nedaudz thinas, rūpīgi samalt. Man parasti sanāk vēl kādu pusglāzi ūdeni pielikt šim daudzumam, nuts ir sauss. Tā samalt visu. Pievienot sāli un piparus, cik vēlas.
Viss.
Pasniegt ar siltu pitas maizi. Likt nelielu humusa daudzumu šķīvī, pārkaisīt ar maltu saldo papriku, iztaisīt iedobi, ieliet tajā nedaudz olīvelļas. Var likt vārītu nutu vai ciedru riekstus vai ceptas sēnes.
Iespaidi: parasti humuss cilvēkiem vai nu riebjas, vai nu izraisa atkarību:) Otrajā gadījumā var atjēgties pusnaktī ar karoti pie ledusskapja, domīgi ēdot humusu no šķīvja bez kādām pitām un pasniegšanām. Nu, tautas tievēšanas gudrība vēstī, ka apēstais nevienam neredzot- neskaitās.