Sēkliņu-kokosa batoniņi (2/7). Neveiksmīgie:)

Nu tā, neveiksme. Nojaušu, ka manas rīcības dēļ, varbūt man kāds atbildēs uz jautājumu.
Recepte no australianfood.about.com
Vajag:
1 gl auzu pārslu (180 g)
1 gl kokosa skaidu (115 g)
1/3 gl kviešu dīgstu (nebija, proporcionāli aizvietoju ar kokosu un sēklām)
1/2 gl saulespuķu sēklu (90 g)
1/2 gl ķirbja sēklu (70 g)
1 gl kaltētu dzērveņu (190 g)
1/4 gl linsēklu (30 g)
100 g sviesta
1/8 gl brūnā cukura (40 g)
1/2 gl medus (200 g)
Gatavošana:
1. Izklāt cepamo formu ar papīru.
2. Sausā pannā viegli apgrauzdēt auzas, kviešus, kokosu, saulespuķu un ķirbja sēklas- aptuveni 8 minūtes.
Atdzesēt. Pielikt dzērvenes un linsēklas.
3. Katliņā izkausēt sviestu, pielikt cukuru un medu, uzvārīt, samazināt uguni un vārīt apt.5 minūtes.
4. Sviesta sīrupu rūpīgi sajaukt ar sauso maisījumu, ar karoti likt formā, saplacināt. Atdzesēt, sagriezt.
Rezultāts: es nekur, itin nekur nepārkāpu recepti (nu, dīgstu aizvietošana ar sēklām neko neiespaido). Taču ir viens bet- es nekarsēju medu. Izdarīju visu saskaņā ar recepti, bet medu pieliku pēc tam, kad jaucu visu kopā. Rezultāts- pilnīgs fiasko. Masa vispār neturas kopā, ne uzreizi, ne pēc pusdiennakts.
Pieliku 2 olas un 3 ĒK miltu un izcepu garšīgākos cepumus pasaulē- tiešām izcili garšīgi! Taču tie nav batoniņi:) Un medu vienalga nācās karsēt:)
Nu, sakiet- vai var būt, ka medus vārīšana 5 minūšu laikā mainītu rezultātu?

"Sarunās" jauni jautājumi

"Sarunās par priekiem" 2 jauni jautājumi (<=klikšķini, tas ir links!)- par Ziemassvētkiem. Nekur nekas nav jāsūta, atbildes komentāros, nāciet!

Graudu batoniņi. Ābolu naturālie (1/7)

Šī ir mana patreizējā kulinārā interese. Neko ērtāku uz skolu došanai es nespēju iedomāties un arī gana veselīgu- teorētiski. Jo veikala batoniņu sastāvs apstulbina. Vakar cerīgi lasīju sastāvu diabētiķu nodaļā- aj, nē, viss tas pats, tikai cukurs aizvietots. Vismaz 5 sastāvdaļas, kuru klātbūtne man liekas pretdabiska un lieka. Veselīgs produkts ar cukuru, sīrupu, 2 konservantiem, hidrogenizētu augu eļļu un vēl nez ko. Un sēra dioksīdu, kas ir nepiespiesti uzrādīts kā konservants (E220). Jā, es zinu, ka ar to apstrādā visus žāvētos augļus un pagaidām vēl nevaru atļauties pirkt neapstrādātos, taču mājās gatavojot ar rūpīgu mazgāšanu daudzos siltos ūdeņos vismaz nedaudz var samazināt. Un vispār jau labāk mazāk, bet neapstrādātu, būs vien tā arī jādara.
Nu labi, motivāciju izklāstīju:)
Kādreiz jau mēģināju pagatavot batoniņus, nekas nesanāca, atmetu ar roku.
Tagad esmu apņēmības pilna. Man ir 7 dažādas receptes, atšķirīgas gan sastāvā, gan tehnoloģijā. Diētiskums mani neinteresē, pēc šāda kritērija neatlasīju. Par termiņiem nezinu, bet nu gan jau pa kādu mēnesi pagatavošu. Tātad- batoniņu mēnesis.
Pirmā recepte ir no man līdz šim nezināmā bloga pie-maria.livejournal.com.

Vajag:
1 liels ābols
3/4 gl auzu pārslu
2 ĒK auzu (rudzu, pilngraudu) miltu
3-4 ĒK ābolu sulas vai ūdens
1/4 gl sēklu, riekstu
1/4 gl vīģu (citu žāvēto augļu)
1/2 TK kanēļa
*1 ĒK damerara cukura (mans pienesums)
Gatavošana: 
sarīvēt ābolu, sajaukt ar auzām, sakapātiem riekstiem un žāvētiem augļiem. Pievienot sulu/ūdeni, ja ābols devis par maz sulas. Atstāt uz 20 minūtēm. Uzkarsēt krāsni līdz 180 C. Viegli ieeļļot formu (aptuveni 15x30 cm). Likt maisījumu, rūpīgi izlīdzināt-piespiest. Cept pusstundu. Siltu sagriezt.
Komentāri-izmaiņas: kad sagriezu, konstatēju, ka apakšējā daļa tāda mikla un nepatīkama. Liku uz paplātes ar apakšējo daļu uz augšu un cepu vēl 15 minūtes.
Iespaidi: bērnam negaršoja, man vidēji. Nekādā ziņā neatgādina veikalā pirktos un tehnoloģija dod auzu putras garšu. Sajūta šausmīgi veselīga, pie tējas arī nav slikti, taču bērnam nederēs. Atdzisuši labi turas kopā, ir mīksti un blīvi.
Apdeits: otrajā dienā garša ir būtiski labāka!
Ieguvums: 
6 batoniņi vidēji pa 70 g.(!)
Pašizmaksa:* 87 santīmi, tātad aptuveni 14 santīmi gabalā. * kā jūs domājat, korekti ir 1 kilovatu (10 sant.) atvēlēt elektrībai (man ir mazā pārnēsājamā krāsniņa)? Vai arī vajag vairāk?

Biezpiena bumbiņas

Pat nezinu, kādu etiķeti likt- konfektes vai kūkas. Vairākas dienas mēģināju atcerēties- pirms daudziem gadiem kaut ko tādu gatavoju, taču neatcerējos ne tikai proporcijas, bet arī vispār sastāvdaļas. Nācās izdomāt no jauna.
Drīzāk jau tās ir kūciņas. Esmu ļoti gandarīta par šo izstrādājumu- ja vēl atradīšu iespēju neizmantot "Selgu" (jo tās sastāvs mani nesajūsmina), būs laba alternatīva pirktajiem saldumiem. Sanāk ļoti daudz (26 palielas bumbiņas- nu, kādi 4 cm diametrā), visām brīvdienām.

Vajag:
500 g mitra biezpiena (presētā, vai arī vajadzēs to samalt vai caurberzt)
100 ml saldā krējuma
150 g marmelādes, sagriezt sīkos kubiņos
100-150 g cepumu, samalt rupjos miltos (atkarībā no dauzduma bumbiņas būs blīvākas vai mīkstākas)
20 g (2 ĒK) pūdercukura
kokosa skaidiņas (aptuveni 60 gr)
Gatavošana:
Biezpienu rūpīgi sajaukt ar krējumu, pūdercukuru, cepumiem. Beigās iemaisīt marmelādi. Veidot bumbiņas, rūpīgi apviļāt kokosa skaidās, likt ledusskapī uz pāris stundām.

ķirbja-lēcu zupa indiešu gaumē

"Indiešu gaumi" ir ļoti viegli panākt ar dažām garšvielām:) un mans iecienītākais rudens ēdiens ir gatavs pa 15 minūtēm (nu labi, vēl 10 griešanai- kapāšanai).

Vajag (3 porcijām):
1/3 butternut squash (sviesta) ķirbja (aptuveni 300 g nemizota)- sagriezt sīkos kubiņos
glāze rīvētu ar korejiešu rīvi burkānu
1 sīpols, sakapāt
1 paprika, sīki sagriezt
0.5 gl sarkano lēcu
liela šķipsna asafetīdas
1 TK kurkumas
1 TK kumīna
kajienas pipari
šķipsna adžvana
1-2 ĒK gī sviesta vai eļļas
sāls
Gatavošana:
Katlā uz mazas uguns uzkarsēt elļu, likt kumīnu, asafetīdu un adžvanu, pēc minūtes- sīpolus, vēl pēc 5 minūtēm- burkānus. Apcept pāris minūtes, pielikt visu pārējo pieliet litru verdoša ūdens un vārīt minūtes 8-10. Asumu regulējiet paši, tikai akurāti, kajenas pipari ir diezgan ekstrēmi.

Biezpiena kekss (ГОСТ)

Krievvalodīgajā kulinārajā internētā šī ir ļoti populāra aizraušanās- gatavot pēc PS "gostiem"- valsts standartiem, tādejādi mēģinot dabūt vēlreiz bērnības garšas. Receptes vienmēr ir ļoti precīzas, detalizētas un rezultāts nepieviļ. Man šis aspekts (nostaļģiskais) nav īpaši aktuāls, taču dažreiz sanāk, ka uzrunā arī mani. Kā šī recepte- galvenokārt gan tādēļ, ka mājās bija visai maz sastāvdaļu kaut kā cepšanai. Parasti esmu skeptiska attiecībā uz biepiena keksiem- tie vairākumā atgādina biezpiena plāceņus pēc garšas (tas nav nekas slikts, protams, taču labāk izcepu pašus plāceņus).
Šī recepte pārliecināja mani, ka kļūdījos un biju aizspriedumaina. Izcils kekss. Nekāda sakara ar biezpiena plāceņiem.
Recepte- chadeyka.livejournal.com

Vajag: (aptuveni 22 cm ķieģelītim)
150 g miltu
75 g sviesta (mīksta)
165 g cukura
130 g biezpiena (18%)*
2 mazas olas (80 g bez čaumalas)**
1/2 TK cepamā pulvera
pūdercukura pārkaisīšanai
*izmantoju 9%
** nesvēru, taču olas bija ļoti mazas. Ja ir lielas, jāizmanto 1 ola un 1 dzeltenums.
Gatavošana:
Cukuru un sviestu putot ar mikseri 7-8 minūtes, kamēr gaiša kupla masa. Pievienot biezpienu (graudainu iepriekš izberzt caur sietu) un saputot, kamēr mīkla  viendabīga. Ieliet olas, kārtīgi sakult. Piebert miltus, kas izsijāti kopā ar cepamo pulveri. Kārtīgi samaisīt. Likt keksa formā, kas iesviestota un pārkaisīta ar miltiem. Cept 170 C 50-60 minūtes. Pārbaidīt ar sērkociņu- tam jāiznāk no keksa vidus sausam. Atdzesēt, pārkaisīt ar pūdercukuru.
Iespaidi: ļoti garšīgs, smaržīgs un tāds... tradicionāls. Iesaku visiem.

šokolādes-banānu kekss

klasisks garšu savienojums un kļūdīties nav iespējams. Vienīgais- četri trauki, tātad- darbietilpīgs:)) Taču viss notiek ļoti ātri un ir tā vērts.
Kekss nav ēdams cepšanas dienā!
recepte- i-lara.livejournal.com

Vajag:
2 gl miltu
2 TK cepamā pulvera
sāls uz naža galiņa
šķipsna rīvēta muskatrieksta
3 gatavi banāni (1.5 gl samaltā veidā)
100 g sviesta
1 gl cukura (man- gaišbrūnais)
2 olas
pusapelsīna miza, rīvēta
1 ĒK apelsīnu liķiera* vai vaniļas esences
50 g šokolādes (labāk melnas)
*man bija apelsīna esence, piepilināju 2 pilienus
Gatavošana:
1. Cepamo formu (garenu keksa formu, ap 25 cm) iesviestot, viegli pārkaisīt ar miltiem. Izkausēt šokolādi, nedaudz atdzesēt. Izkausēt sviestu, nedaudz atdzesēt. Saspiest vai samalt banānus.
2. Izsijāt miltus ar sāli, cepamo pulveri, muskatriekstu.
3. Ar putojamo slotiņu atsevišķi saputot sviestu ar cukuru un olām. Pievienot biezeni, rīvēto mizu, liķieri vai esenci.
4. Sajaukt abus maisījumus (2. un 3.)
5. Pusi mīklas sajaukt ar izkausēto šokolādi. Likt cepamajā formā vai nu slāņiem- balto-melno-balto (tad būs svītrains, kā man) vai nu vēl pēc tam izbraukt ar dakšu cauri mīklai no apakšas uz aukšu, būs sarežģītāks raksts:)
6. Cept 180 C ap stundu, pēc 45 minūtēm pārklāt ar foliju. Jo pēc stundas koka irbulis no vidus neiznāk sauss, bez drupačām- cept vēl 15 minūtes.
7. Pilnībā atdzesēt uz restes, ietīt folijā un atstāt vēsā vietā (ne ledusskapī) līdz nākamai dienai.
Iespaidi: ideāls kekss- ļoti gaumīgs, smaržīgs, mēreni salds, skaists un nemainās vairākas dienas- var uzglabāt folijā arī ilgāk par dienu. Noteikti tādus mazus pievienošu Ziemassvētku dāvanu komplektiem.

Ziemssvētki nāk!:)

Atgādinu visiem, ka ir pēdējais laiks likt Ziemassvētku kūku/pudiņu- nedaudz mazāk par mēnesi maisījumam, nedadz mazāk par mēnesi- gatavo kūku nobriešanai. Labāk saīsināt pirmo posmu, ja trūkst laika.
Es šodien sajaucu maisījumu un tagad sākas apmaisīšanas mēnesis.
Šeit pirmais posms.
Pēc mēneša- otrais posms.
Un tad jebkurā dienā- trešais.

krējuma plāceņi un cepti baklažāni

mana šīsnedēļas darba pusdienu kombinācija. Nepieklājīgi garšīgi.
Par plāceņiem esmu rakstījusi vairākkārt, taisu tos bieži, taču vienmēr pēc vienas tehnoloģijas- milti, piedevas, ūdens. Kamēr māsiņa nedarīja man zināmu savu pēdējo atklājumu- ūdens jāaizvieto ar treknu saldo krējumu. Ooo! Tas ir kaut kas fantastisks! Plakanas skones vai kaut kas līdzīgs!

Krējuma plāceņi

Vajag:
kviešu milti
kukurūzas milti (aptuveni 1/5 daļa no kviešu)
saldais krējums
šķipsna sāls
sēkliņas (man- sezama, 2-3 ĒK)
Gatavošana: visu sajaukt, kamēr mīksta mīkla, kas nelīp pie rokām. Tāpēc nekādu konkrētu daudzumu. Nu, varētu būt, ka 2 glāzes miltu prasīs ap pusglāzi krējuma. Vienu reizi pamēģiniet un princips būs skaidrs. Tad savelt bumbiņas, katru izveltnēt.
Cept uz mazas uguns uz sausas pannas- kādas 3 minūtes no katras puses.
Komentāri: šodien cepu bez kukurūzas, piebēru nedaudz pilngraudu miltu un saulespuķu sēkliņas (labi daudz).Ļoti garšīgi, ļoti!
Un tad vēl baklažāni.

Cepti baklažāni ar zaataru

Sagriezt baklažānu šķēlēs*, apslacīt ar eļļu, pasālīt, pārkaisīt ar garšvielām man- zaatars**), pārklāt ar foliju, cept 180 C kādas 30 minūtes. Tad es salieku burkā, pārkaisu ar sakapātiem pētersīļiem un visu nedēļu lieku uz maizes, salātos un tml. Šoreiz arī paprikas strēmeles cepu kopā ar baklažāniem.
Komentāri:
* ja ir aizdomas, ka balažāni būs rūgti, tie jāsagriež šķēlēs, radikāli jāpārkaisa ar sāli un jāatstāj uz pusstundu. Tad jānoskalo, janoslauka un var gatavot.
** zaatars ir Tuvo Austrumu/Āfrikas garšvielu masījums- ļoti labs, delikāts, nopērkams Asara ielas veikalā pa latu ar santīmiem.

Helovīns'11

Šokolādes galvaskausi 

Gatavošana: izkausēt šokolādi, uz cepamā papīra nolikt kociņu, ar tējkaroti liet šokolādi, veidojot vajadzīgo formu. Izrotāt. Uz 10 minūtēm likt ledusskapī.

Siera-ķirbja kūka

Vajag (torte 25 cm diametrā):
Pamatnei:
1,2 paciņas šokolādes "Selgas"
50  sviesta, izkausēt
Siera kārtai:
300 g svaigā siera*
250 g ķirbja biezeņa (no krāsnī cepta ķirbja, vēlams izteiksmīga, kā sviesta ķirbis)
100 g saldā krējuma**
70 g skābā krējuma
1/2 apelsīna miza, sarīvēt
1/2 citrona rīvēta miza un sula
4 ĒK gaišbrūnā cukura
1/2 TK kaltēta ingvera pulvera
1,5 RUF želatīna paciņas (tātad- 13 gr)
Gatavošana:
1. Izveidot torta pmatni- rūpīgi samaltus cepumus sajaukt ar sviestu, likt formā ar noņemamo malu, kārtīgi izlīdzināt un cieši piespiest.
2. Sākt gatavot želatīnu (mērcēt, izkausēt, kā teikts instrukcijā uz iepakojuma). Likt traukā visu pārējo, paredzēto siera kārtai- sarīvēt mizu, izspiest citrona sulu. Visu rūpīgi sakult. Turpinot kult, pieliet želatīnu, kult vēl minūti. Liet formā, likt ledusskapī uz pāris stundām.
Komentāri:
*var, protams, Filadelfiju, taču ļoti labs ir "Rimi" svaigais siers- daudz lētāks un arī sastāvs labāks. Var arī citu.
**var mainīt biezeņa, krējuma un saldā krējuma savstarpējās proporcijas, lai tikai apjoms nemainās.
Iespaidi: loti laba torte, viss tajā labi sader. badījos, ka pārāk jutīs ķirbi, tāpēc arī apelsīna mizu rīvēju, taču ja nezinātu, nesajustu- kas dod šo konsistenci un garšu. Otrajā dienā vēl daudz labāka. 

kartiņas

Šeit ir aprakstīts veids, kādā varat piedalīties sarunu blogā un dabūt par to paštaisītu kartiņu ar recepti:)

zirņu zupa ar sausiņiem

mana bērna mīļākā zupa. Protams, ka bez gaļas- lai gan neesam veģetārieši, abi reizi vai pāris mēnesī kādu gaļu apēdam, gaļas zupas mūsu mājās netiek vārītas nekad un nekādas.

Vajag: (2 l katlam)
2/3 gl šķelto dzelteno zirņu (sausā veidā), izmērcēt pa nakti
2 lieli burkāni, sarīvēt ar korejiešu rīvi
1-2 laura lapas
puspaprika, sagriezt sīkos kubiņos
liels sīpols, sakapāt
3-4 daiviņas ķiploka, sakapāt
sāls, pipari
1 ĒK eļļas
kliju maizes sausiņi
Gatavošana:
Katlā uzkarsēt eļļu, pielikt laura lapas, sīpolus, ķiplokus, apcept 2-3 minūtes, pieliet verdošu ūdeni*, pielikt zirņus. Vārīt pusstundu (vai kamēr zirņi praktiski gatavi) uz lēnas uguns, tad pielikt visu pārējo, izņemot sāli, vārīt vēl 10 minūtes. Pasālīt. Ēst ar sausiņiem.
*ūdens daudzums ir individuāla lieta, atkarīga no tā, cik biezu zupu vēlaties.

biezpiena eksperiments

sen jau divas biezpiena gatavošanas receptes gaidījušas savu laiku. Beidzot vienu īstenoju. Taisīju ziņkārības pēc, nekādas praktiskās vajadzības, taču šajā jomā man daudz vairāk patīk darīt kaut ko noderīgu, tādēļ aizdomājos- kāda varētu būt praktiskā vajadzība taisīt biezpienu no kefīra?:) Nu vispār daži apsvērumi man nāk prātā. A) biezpiens tiek ēsts ļoti reti un nevar zināt- kad tieši to vajadzēs; b) draugi uzdāvinājuši 5 litrus kefīra- ko nu? c) rezerve brīvdienas rītam, kuram nav nekā ēdama/garšīga, d) kefīram bija megaatlaides veikalā, tika iepirktas 12 pakas; e) tas ir mans iemelsls- nopirku kefīru un pēkšņi aizbraucu uz vasarnīcu. Vajadzētu vai nu stiept līdzi (nereāli), vai nu- izliet (oj, nē); f) jums garšo tieši šāds biezpiens- maksimāli krēmīgs un homogēns; g)piemājas mazveikalā nebija biezpiena, taču bija kefīrs. Tātad- samērā daudz pavisam reālu iemeslu.
Es nopirku kefīru jīnija beigās, aizbraucu uz vasarnīcu, bet kefīru iegrūdu saldētavā. Un vakar beidzot izņēmu.
No kurienes recepte- nepierakstīju, tā visu vasaru klejoja pa krievvalodīgo tīmekli, taču liekas, ka laperla-foto.livejournal.com.

Vajag:
1 l kefīra
Gatavošana: sasaldēt kefīru saldētavā. Tad likt ledus bluķi sietā (vai ar marli pārklātā caurdurī) un atstāt uz 8 vai vairāk stundām. Viss.
Iespaidi: man vajadzēja 12 stundas, man ir vēss virtuvē. Atgriezu papīra kārbas galu un uz tā noliku vertikāli sietā. Biezpiens ļoti krēmīgs, maigs un delikātas garšas- drīzāk kā rikota. Esmu pārsteigta, taču tas, neapšaubāmi, ir biezpiens:)
No litra kefīra sanāca 263 g biezpiena. Tātad- pašizmaksa var būt gan laba, gan ne tik, atkarībā no kefīra cenas. Es izmantoju Limbažu kefīru, pirktu ar atlaidi.

saulaino krāsu zupa

dzeltenā un oranžā nudien nav manas mīļākās krāsas, es tās nekad nevelku un mājās neieviešu. Kaut gan rudens ir mans mīļākais gadalaiks.
Taču ne velti ajurvēdā šādas krāsas ēdienam tiek piedēvēta liela iedarbība- tas neapšaubāmi ir ļoti iepriecienošs, sildošs un visādi citādi atbalstošs:)

Vajag (2 l katlam):
2 lieli skaisti burkāni, sarīvēt ar korejiešu rīvi (fotogrāfijā redzamais tika nopirkts "Idilles"veikalā savās astītes dēļ)
ķirbja gabals (vidēja ābola lielumā), sarīvēt ar rupju rīvi
pusglāze lēcu
1 laura lapa
liela šķipsna kajenas piparu*
1/2 TK saldās paprikas pulvera
1 liels sīpols, sakapāt
3 ķiploka daiviņas, sakapāt
paprika, sagriezt puscentimetra gabaliņos
1 tomāts, sīki sagriezt
Gatavošana:
Katlā uzkarsēt 1 ĒK eļļas vai sviesta, likt laura lapu, sīpolu, ķiploku. Pēc 5 minūtēm likt burkānus, papriku. Pēc 5-7 minūtēm pieliet litru karsta ūdens. Pavārīt minūtes 15, tad likt ķirbi, lēcas, piparus, tomātu. Kad gatavas lēcas, gatava zupa (aptuveni vēl 10 minūtes).
*var arī kādu masalu, karija lapas, kurkumu- tad būs austrumu smaržas zupa.

biezpienmaize

ļoti vienkārši pagatavojama, ja jums saldētavā ir tas, kas ir man- smilšu mīkla. Precīzāk- kas man bija. Jo šī bija pēdējā porcija.

Vajag (20 cm diametra pannai):
aptuveni 300 g smilšu mīklas
400 g biezpiena
2 olas
2 pilnas ĒK kukurūzas cietes
cukurs- nu, pēc garšas, man kādas 5 ĒK
vanilas esence, cukurs vai ekstrakts
Gatavošana: 
Ledusskapī atkausēt mīklu. Likt to pannā, izveidot pamatu un augstas malas, sadurt ar dakšu, cept uzkarsētā līdz 200 C krāsnī 10 minūtes.
Pa to laiku rūpīgi sakult visu pārējo.
Izliet formā, samazināt temperatūru līdz 180 C, cept vēl 30-40 minūtes. Atdzesēt minutes 5, izņemt no pannas, atdzesēt vēl 15 minūtes.

plūmju sviests/džems/повидло

gandrīz jau par vēlu rakstīt šo recepti, taču varbūt tomēr. Ļoti, ļoti laba, žēl pazaudēt. Nezinu, kāpēc sviests- angļu valodā par bateru dažreiz sauc to, ko mēs uzskatām par krēmu, džemu un tml. Nav svarīgi, burvīgs veids izmantot un pārstrādāt plūmes. Nu, vienīgi- laikietilpīgs. Taču es darīju citas lietas, dažreiz pieskatot un viss bija labi.
laperla-foto.livejournal.com, oriģinālā M.Stjuartes recepte.

Vajag:
1.5 kg plūmju
225 g cukura
3/4 TK kardamona
1/2 TK kanēļa
Gatavošana:
Sadalīt plūmes uz pusēm, izņemt kauliņu, nemizot, sagriezt 3-4 cm gabalos. Likt katlā, pieliet 1 glāzi ūdens, piebert cukuru. Vārīt uz nelielas uguns ap 20 minūtēm. Rūpīgi sablenderēt līdz biezeņa konsistencei. Likt atpakaļ  katlā, pielikt garšvielas, vaŗīt uz ļoti mazas uguns, bieži apmaisot, kamēr nesabiezēs. Kādas 2.5 stundas.
Atdzesēt. Uzglabāt ledusskapī.
Iespaidi: ļoti laba lieta. Lēni karsētas plūmes izcili saglabā smaržu. var pildīt sterilās burkās un uzglabāt ilgstoši. Es vienkārši ieliku ledusskapī.
Apjoms vārot būtiski samazinās, brīdinu.

plāceņi ar ķirbi un salviju vai sieru

Recepte- nelly-z.livejournal.com.
Oriģinālā- Плацинды с тыквой и шалфеем или сыром. Placindas ir moldāvu nacionālie plāceņi. Nepieklājīgi garšīgi.

Vajag:
Mīklai (8 milzu plāceņiem):
900 g miltu
400 ml vājpiena kefīra
1 TK sodas
1 TK sāls
nedaudz eļļas
Ķirbja pildījumam (apt.3 plāceņiem):
200 g ķirbja biezeņa*
2 ĒK sīki sakapātas salvijas
sāls, pipari
Siera pildījumam (apt.5 plāceņiem):
200 g siera vai brinzas**
4-5 lociņi
4 ĒK sakapātu diļļu
4 ĒK sakapātas kinzas***
sāls, pipari
Gatavošana:
1. Sajaukt mīklas sastāvdaļas, samīcīt mīkstu mīklu. Tai nav jābūt pārāk blīvai, taču arī pie rokām nav jālīp (labāk pievienot 750-800 g miltu un paskatīties). Mīkla pēc mīcīšanas būs mīksta un elastīga. Likt to ieeļļotā traukā zem plēves, atstāt uz pusstundu.
2. Pa to laiku sajaukt 2 traukos pildījumu sastāvdaļas.
3. Mīklu sadalīt 8 daļās, no katras savelt bumbiņu. Saspiest, izveltnēt apt.22-23 cm diametra apļus, malas nedaudz plānākas par vidu. Likt pildījumu, atstājot kādus 5 cm malas bez tā. Malas rūpīgi ielocīt uz vidu un saspiest. Akurāti izvelnēt lielus plāceņus (ne lielākus par pannas diametru)****
Pannā ar nelielu eļļas dauzdumu cept no katras puses 2-3 minūtes. Kamēr cep, gatavās likt uz šķīvja zem dvielīša.
Var ēst ar krējumu. Ar dārzeņu zupu. Ar vīnu. Un t.t.
Komentāri:
*var izcept krāsnī plānās šķēlēs sagrieztu ķirbi un saspiest ar dakšu.
**es lietoju pārpalikumus no cietā, brī un parastā puscietā. Var arī mocarellu un tml.
***nelietoju, liku pētersīļus.
****Ar sieru- nekādu problēmu. Ķirbis līda ārā, saspiedu ar rokām, neveltnēju.
Iespaidi: Ļoti, ļoti garšīgi!! Un apraksts ir garāks, nekā gatavošana.

pupiņu-burkānu zupa

ļoti vienkārša zupa, kuras sakarā man ir 2 komentāri. Pirmais- dārzeņu smalcināšanas veids vienmēr ietekmē ēdiena garšu. Un ar korejiešu burkāniem paredzēto rīvi burkāni garšo zupā savādāk nekā, teiksim, sagriezti ripiņās. Labāk garšo. Un otrais - "Idillē" Barona centrā (ļoti labs veikals, ārkārtīgi noderīgs kā vienīgā iespēja svētdienā nopirkt rupjos miltus un vispār slinkot un nevilkties uz tirgu) nopirku kaltētās paprikas pulveri- izcils. Safasētais lielveikalu ir absolūti bezgaršīgs un bezsmaržīgs, savukārt spāņu veikalos pārāk lielos iepakojumos. Šis labs- mazs iepakojums, lēts un izteiksmīgs.

Vajag (2 l katlam):
3 palieli burkāni, sarīvēt ar korejiešu rīvi (nu, tādos kā smalkos spagetti)
200 g sīku balto pupiņu, izmērcētu pa nakti, izvārīt atsevišķi (aptuveni 20 minūtes)
1 sīpols, sagriezt sīki
3 kiploka daiviņas, sakapāt
2 tomāti
1 paprika, sagriezt mazos gabaliņos (ap puscentimetru) (var nelikt)
1/3 TK kaltēta rozmarīna
1 ĒK eļļas
1 striķēta TK paprikas pulvera
2 laura lapas
Gatavošana:
Katlā uzkasēt eļļu, pievienot laura lapas, ķiploku, sīpolu. Apcept 5 minūtes, tad pievienot burkānus, tomātus, papriku. Sautēt kādas 10 minūtes uz lēnas uguns. Pievienot paprikas pulveri, rozmarīnu, ieliet verdošu ūdeni*. Vārīt vēl 10 minūtes, pielikt pupiņas, pavārīt pāris minūtes, pasālīt.
Komentāri: *ūdens daudzumu regulējiet, man garšo ļoti biezas zupas, tāpēc nerakstu fiksētu. Ap litru, laikam.

ķirbja-lēcu zupa ar kartupeļu klimpām

kā jau vairākums ēst gatavojošo, pašlaik esmu pārņemta ar kirbja māniju. Svētdien mūsu mājās bija ķirbja zupa, ķirbja plāceņi un vakarā tapa ķirbja cepumi. Pirmos divus novērtēja pieaugušie, cepumus- arī bērns, kurš, saskaņā ar leģendu, ķirbi ciest nevar:)
Tātad, zupa.
Recepte no elena-fialka.livejournal.com, izcils blogs par Tuvo Austrumu ēdienu. Zupas tehnoloģija man likās pārāk sarežģīta, vienkāršoju. Oriģinālu var apskatīt šeit, ja kas.

Vajag:
200 g ķirbja mīkstuma (man- šķirne "Delicata", kurai mizu noņemt ir ļooti grūti, taču blīvs, garšīgs un nav ūdeņains)
150 g sarkano lēcu
1 liels sīpols
kumīns (1 TK vai pēc garšas)
1 sēņu buljona kubiņš (var neizmantot; es neizmantoju)
1 ĒK eļļas
0.5 gl saldētu zaļo zirnīšu (es aizmirsu:))
3 ĒK tomātu pastas, sāls
2 lieli kartupeļi
1 ola
milti (aptuveni 7 ĒK)
Gatavošana:
Katlā uzkarsēt eļļu, piegriezt sīpolus, piebērt kumīnu. Pēc 3-4 minūtēm pievienot ķirbi, 1.5 litru karsta ūdens, tomātu pastu, kubiņu (ja izmantojiet). Vārīt, kamēr ķirbis mīksts.
Pa to laiku sarīvēt kartupeļus, kartīgi nospiest sulu, pielikt olu un miltus*, samaisīt, pasālīt, izveidot mazas klimpiņas, izvārīt atsevišķi verdošā ūdenī**.
Piebērt zupai lēcas, vārīt, kamēr gatavas (apt.7 minūtes). Sablenderēt, pasālīt. Piebērt zirnīšus, vārīt vēl 5 minūtes.Pielikt klimpas.
Komentāri:
Nevajag aizvietot kumīnu ar malto- es tā izdarīju un to praktiski nejuta, varēja pat likt klāt ķirbja eļļu, jo nebija kumīna raksturīgās smaržas.
*ar miltiem nevajag pārcensties, būs pārāk blīvas klimpas. Ja masa neizskatās pēc mīklas, tā jāveido ar slapjām rokām.
** minūtes 8-10, tomēr kartupeļi.
Iespaidi: man ļoti garšoja! Lēcas un ķirbis ir radīti viens otram. Vispār jau arī bez klimpām būtu ļoti laba zupa, es visu izdarīju pēc receptes ziņkārības dēļ.
Apdeits: taču klimpu bija samērā daudz un tās- ak, Dievs!- bērnam apcepu ar sīpoliem (nē, tikai ne bavāriešu virtuve!), viņam garšoja. Kaut gan, protams, maigi izsakoties, sātīgi:))

atkal ābolu kramblis:)

arvien priecājos par ābolu krambļu variācijām.Un par jaunajām formiņām, speciāli nopirktām krambļiem. Aptuveni 2x lielākas par mafinu formiņām, Stokmann Casa, 1.5 Ls.
Kramblis ar dzērvenēm. Man likās ārkārtīgi garšīgs!

Gatavošana- pamatdarbības+ sauja dzērveņu pēc ābolu karamelizēšanas. Nu, līdz ar to, ka dzērvenes ir skābas, ieteiktu vai nu āboliem pievienot vairāk cukura, vai nu piebērt cepamajā traukā.

garšaugu sezonas nobeigums

manā mājā, ne jau vispār:) Jo man ir vēss un tumšs. Rozmarīns vēl kaut kā turas, netālu no plīts, bet baziliks, timiāns un piparmētra izskatījās tik skumīgi, ka nolēmu pārtraukt viņu ciešanas.
Sacepums pavisam vienkāršs, radīts garšaugu utilizācijai un atgādina par to, ka sacept var visu ar visu, ja klāt pieliek sieru.

Kabaču- mocarellas sacepums

Vajag:

1 mazs kabacis, sagriezt puscentimetra apļos
1 mocarellas bumba, sagriezt biezos gabalos
puspaprika, sagriezt strēmelēs
sauja vārītas vai konservētas kukurūzas (man- sagriezta jaunā, kura vēl nav jāvāra)
sāls, pipari
rozmarīns, timiāns, baziliks
Gatavošana:
Visu sajaukt, salikt viegli ieeļļotā cepamtraukā, pārkaisīt ar visām garšvielām, likt 180 C un cept kādu pusstundu.

kramblis ar upenēm

turpinu:)
tātad- pamata ābolu kramblis no pamata drupačām, klāt- liela sauja upeņu. Vienīgais, par kuru bērns teica- pārāk stipra garša. Taču apēda:)
Gatavošana- pēc apcepšanas pannā pievienot āboliem upenes.

ābolu-melleņu kramblis

sarežģītais kramblis ātrāk par brīvdienām netaps, taču variācijas par pamatu- jau trīs:)

nekā jau tur tāda nav, lai vajadzētu publicēt, taču es tā priecājos, ka publicēsu visus:)

Vajag:

pamata drupačas un ābola slānis

sauja melleņu

Gatavošana: viss tas pats, pēc apcepšanas pievienot āboliem sauju saldētu melleņu.

 

 

pamata ābolu...kramblis?

Nu viss, mani nosaukumu latviskošanas mēginajumi atdūrušies pret problēmu. Ko tagad darīt? Kramblis- glīts un pat labskanīgs nosaukums, taču kaut kas dīvains tajā tomēr ir... It kā tulkojumā tas nozīmē "drupačas", varbūt "drupaču deserts" būtu autentiskāk? Nezinu, lai pagaidām paliek kramblis, varbūt man kāds palīdzēs. Man ir viena pavārgrāmata, kuru ļoti reti izmantoju, taču katru reizi receptes ir tik precīzas, ka esmu sajūsmā- un atlieku uz ilgu laiku. Iemesls ir tas, ka grāmata ir tikai par desertiem. Viena no mana zelta fonda- superpavārs Džeims Mārtins un pat īstā papīra veidā:), normāli noformēta, taču bez meistarklasēm. Vienkāršo un sarežģīto recepšu attiecība nedaudz par labu otrajām. To sarežģītību gan biežak nosaka sastāvdaļas, nevis process. Jebkurā gadījumā- tiešām iedvesmojoši ir to ņemt rokās un kaut ko darīt. Šajā desertā izmantoju tikai daļu no viņa izcilās receptes "Plūmju kramblis ar garšvielām", taču visu recepti nerakstīšu, jo tās pagatavošana man ir vistuvākajos plānos. Māsa cepa, teica- super. Es izmantoju tikai drupačas un tās ļoti bagātināja mūsu dzīvi, pārsteidzoši. Lidz šim neesmu nekad cepusi krambli, biju aizspriedumaina, ņemu atpakaļ visus vārdus un domas. Nedēļas laikā cepu 4 reizes un apturēja mani tikai tas, ka beidzās āboli. Un lai neviens nepadomātu, ka mans sapnis ir katru vakaru pēc darba gatavot smilšu mīklas drupačas, teikšu- to sasaldēsana ir katra saldēšanas fana sapnis.

Krambļa drupačas 

Vajag:° 

100 g mīksta sviesta (istabas t)
100 g brūnā cukura (damerara)
200 g miltu
Gatavošana:
Saberzt ar rokām sviestu ar miltiem, kamēr kā maizes drupačas. Pievienot cukuru. Viss.
Un tagad -galvenais:)- iebert saldēšanas maisiņā un ielikt saldētavā. Un visu nedēlu ņemt pa dažām ēdamkarotēm. Vienai individuālai porcijai vajag 3 ĒK, skaitiet paši. Es iztaisīju dubultdevu mīklas, sasaldēju, taisīju jau 7-8 krambļus un iztērēju aptuveni pusi.

Ābolu kramblis

Vajag:

1.5 liels ābols 1 cilvēkam
šķele citrona, šķipsna kanēļa
2 TK sviesta
1-2 ĒK cukura
Gatavošana:
Nelielā pannā izkasēt sviestu, likt nomizotus un sagrieztus nelielos gabaliņos ābolus, piepilinat citrona sulu, piebērt kanēli un cukuru, apcet 3-4 minūtes. Likt krambļa formiņā (jebkurā, aptuveni 2x lielākā par mafinu), uzbert drupačas, cept 200 C 15 minūtes.
Iespaidi: pārsteidzoši garšīgi. Baidījos, ka būs kaut kāda sausa mīkla ar ievārijumu- nē, amerikāņi zina ko dara, ļoti harmoniski. Bērns sajūsmā, prasa katru vakaru.

ātrās biezpienmaizītes

Recepte- www.elena-fialka.livejournal.com

Vajag:
450 g vājpiena biezpiena
100 g sviesta, izkausēt un atdzesēt
2 olas
400 g miltu
1 TK sāls (man-1/2)
3 TK cepamā pulvera
3 ĒK cukura (man, hm, kādas 6-7)
5 ĒK saldā krējuma (man-piens)
sezama sēkliņas (var arī saulespuķu, kanēli, magones)
Gatavošana:
1. Sajaukt biezpienu ar olām, cukuru, sāli, pievienot sviestu. Atsevišķi traukā iesijāt miltus ar cepamo pulveri.
2. Sajaukt abus maisījumus, mīkla būs mīksta un nedaudz lips pie rokām. Atstāt uz pusstundu siltā vietā.
3. Uzkarsēt cepeškrāsni, 180 C. Mīklu sadalīt 2 daļās, katru daļu- 10 daļās. Nedaudz pārkaisīt galda virsmu, veidot apaļas maizītes. Likt uz paplātes ar cepamo papīru. Pārziest ar saldo krējumu, pārkaisīt ar sēkliņām.
4. Pēc 5 minūtēm likt krāsnī un cept 20 minūtes.
Komentāri un iespaidi: bulciņu daudz. Es taisīju dažādas- ar magonēm, kanēli, sēkliņām. Siltas un karstas- burvīgas, atdziestot daļu burvīguma zaudē:) taču tā nekādā ziņā nav problēma. Es izcepu pusi, otru pusi mīklas ledusskapī atstāju nākamajam (pirmdienas) rītam. Ņemot vērā, ka no rīta ceļos stundu pirms iziešanas uz mājām, dabūju piedzīvot sajūtu, ka esmu Laba Māte, kura bērnam rītos cep siltas maizītes:))

Marutai un vispār:)

Pēc lasītāju pasūtījuma pievienoju etiķeti "smilšu mīkla" (kā arī "piparkūku mīkla" un arī pievienošu "kārtainā", kad pagatavošu (ir man šādi ambiciozi plāni), jo pašlaik te ir viena recepte, taču pirkto es jau kādu laiku nelietoju.

Zem etiķetes ieliku pamata mīklu un gadījumus, kad to izmantoju. Meklējot receptes konstatēju, ka atrodamas vēl dažādas citas smilšu mīklas- vismaz 3, taču uzglabāju un izmantoju ikdienas vajadzībām es vienu konkrēto.

Vēl pievienoju etiķeti "veikalā" un noņēmu "atbildes", jo tās neko nenozīmē.

Vai ir vēl priekšlikumi? Vai gana saprotama ir etiķete "krājumi" vai tas latviski skan bezjēdzīgi? Vai arī visu, ko es gatavoju ilgtermiņa vajadzībām, var saukt kaut kā savādāk?

vienkāršākie auzu cepumi pasaulē

parasti cepu savus gadiem pārbaudītos, taču šie iekaroja manu sirdi ar savu minimālismu.
Recepte no tīmekļa, garāmejot vienā nekulinārā avotā pieminēja dalībniece- paldies viņai!

Vajag:
3 glāzes auzu pārslu (es 1 glāzi aizvietoju ar sēklu-riekstu maisījumu)
50 g sviesta
pusglāze cukura
2 olas
Gatavošana:
Apcept auzu pārslas (un riekstus, ja liekat) sviestā zeltainas. Saputot cukuru ar olām, pievienot auzām, apmaisīt. Likt uz paplātes, pārklātas ar cepamo papīru. Likt ar karoti un nedaudz piespiest ar pirkstiem. Nevajag satraukties, ka masa pavisam nav līdzīga mīklai- tā sakusīs kopā. Cept 180 C aptuveni 15 minūtes (atkarībā no krāsns, kamēr zeltaini-brūni). Izņemt no krāsns, atdzesēt neaiztiekot kādas 7 minūtes un tikai tad pārlikt fināla atdzesēšanai, teiksim, uz dēļa.
Komentāri: kraukšķīgi un garšīgi, un ļoti ātri. Skārda burkā stāv bez izmaiņām daudzas dienas.

bulkas un kūkas centrā

pēdējā laikā ļoti maz kur gāju, taču arī rakstījusi ar šo etiķeti neesmu sen. Ir ko teikt.
Tātad, par bulciņām un kūkām.
10. Grūti rakstīt par tīkla iestādēm, jo nevar saprast, vai tās ir vienlīdzīgas. Taču visa gada garumā man sanāca regulāri apmeklēt galerijas "Centrs" kafejnīcu "Sala". Zinu, ka "Salas" ir vairākas, taču atkārtošos- runāt varu tikai par šo. Mans bērns svētdienās atbrīvojās no nodarbībām Vecrīgā un uzskatīja, ka svētdiena bez "Salas" nav notikusi. Tādēļ mans viedoklis ir pārbaudīts ilgtermiņā:) Pirmkārt, tur ir jauks interjērs- ļoti kompakts, atbilstošs mazai kafejnīcai un ar skaistām lampām. Un kaut gan logi ir uz lielveikala gaiteni (nekādā ziņā neesmu lielveikalu kafejnīcu fane), taču šis gaitenis atšķiras no citiem un sajūta ir drīzāk līdzīga ielai. Korektas pārdevējas. Ideāli svaigas smalkmaizītes un kūkas. Un es uzskatu, ka tās ir vienīgās, kas gadiem saglabājušas standartus- citas Rīgas konditorējas ar to nevar lepoties. Meduskūka ir garšīgāka nekā daudz dārgākās vietās (75 sant.) un siermaizītes (25 sant.)- arī. Kafija viduvēja, kā arī tēja, taču nav arī dārgas (aptuveni 80 santīmu). Kūkas esmu pagaršojusi daudzas, neviena nelika vilties.
UPD 07.2014. Pēc 3 gadiem- neko nevaru piebilst. Joprojām slikta kafija un tēja, joprojām labas bulkas un kūkas. Ir jauna "Sala" Dominā- ļoti spilgta un diezgan plastmasīga dizaina, ir Brīvības ielā pretī Rīgas modēm, tur jauka sēdēshana ārā aiz krūmiem.

11. Pagājušajā nedēļā biju "Bonērā" Blaumaņa ielā, netālu no stūra ar Tērbatas. Neteikšu, ka mani ļoti vilina šādi koncepti- manuprāt, ir ārkārtīgi grūti būt nepretencioziem un draudzīgiem, nosaucot sevi par smukbodi... vai smuklietām.... kaut kā tā... Pēdējo gadu laikā šādas vietas rodas un pazūd regulāri. Taču man ir labi vārdi sakāmi. Neesmu minimālisma adepte, man tīri labi patīk pieblīvētas telpas ar milzumdaudz mēbelēm. Krēsli bija ērti, kafija- ļoti karsta, mūzika- gaumīga, meitenes- sapņainas, taču laipnas, cepumi- ļoti garšīgi. Sortimentā daudz padārgu kūku, sverami 2 veidu cepumi un dzērieni. Ideāla vieta dirnēt stundām ilgi ar kādu runājot, it īpaši kad kļūs vēl aukstāks laiks.
UPD 07.2014.  Viss, nav vairs Bonēras- žēl, bija laba vieta.

12. "Kūkotava". Nedaudz baidos pieskarties šai apjūsmotajai vietai, taču man ir attaisnojums- es arī ļoti ilgi biju jūsmīgo skaitā, vismaz pusotru gadu brīvdienās iegriezos. Taču laiks iet. Vispirms tur sāka pa apli skaļi spēlēt salkanu latviešu popmūziku, tad uzradās vīna siena (tātad, koncepcija mainījusies?), tad atļāva smēķēt ārā (esmu tikai par to, taču ne jau šaurā konditorējas āra daļā!) un visbeidzot pagājušajā nedēļā kolēģe no rīta atnesa ieskābušu kūku (nopērkot to pirms 10 minūtēm). Žēl, bulciņas tur bija labas.

Libāniešu zaļā zupa ar rīsiem

man slikti padodas ģeogrāfisko nosaukumu latviskošana, īsti nesaprotu vai "libāniešu" ir normāls vārds? Varbūt Libānas? Nu, ja kas- aizrādiet:)
Recepte no grāmatas "Книга Гастронома. Про супы", 160.lpp. Grāmata laba, labāka nekā daudzas citas "Gastronoma" grāmatas. Daudz interesantu zupu, daudz recepšu, kuru sastāvdaļas ir saprotamas un atrodamas, daudz arī nacionālo. Vispār grāmata par zupām man liekas laba lieta, tās gatavot ir interesanti un dažkārt arī lētāk par citām dauzdveidības iespējām.

Un tagad par zupu.
Dažu apstākļu dēļ es gatavoju to ar citām proporcijām, nekā grāmatā (tobrīd grāmata nebija pieejama), rakstīšu savas.
Vajag:
1 l dārzeņu vai vistas buljona
100 g basmati rīsu**
2 nelieli puravu kāti (baltā daļa un nedaudz zaļās), sagriezt pabiezos gredzenos
1 jauns cukīnī, pārgriezt un pusēm, sagriezt plānos pusapļos
8-9 kātiņi seleriju, sagriezt puscentimentra gabaliņos
pāris zariņu seleriju zaļumu, sakapāt
2-3 daiviņas ķiploka, sakapāt
puscitrona sula
1 ĒK kaltētu sasmalcinātu piparmētru*
sāls, cukurs
Gatavošana:
1. Izvārīt rīsus.
2. Katlā likt puravus un seleriju, pārliet ar aukstu buljonu, uzvārīt un uz lenas uguns vārīt pusstundu.
3. Zupai pievienot rīsus, kabaci, ķiploku, citrona sulu, selerijas lapiņas, sāli, 1 TK cukura, vārīt 5 minūtes.
4. Pievienot piparmētras, vārīt 5 minūtes. Gatavs.

Komentāri:
*svaiga piparmētra un kaltēta ir tomēr dažādas garšvielas (sajūtas ziņā) un Tuvo Austrumu receptēs visai bieži tiek atrunāts- neaizstāt kaltēto ar svaigo.
** rīsu daudzumu regulējiet- man garšo ļoti biezas zupas, es vārīju daudz rīsu citām vajadzībām un tad pievienoju gatavai zupai šķīvī.
Iespaidi: jauka, ļoti smaržīga un viegla zupa.

grūbu pudiņš

recepte no "Dienas ēdieniem", konkrēti- "Muklāja" Visvalža recepte, kas manās acīs ir vērā ņemama rekomendācija. Sen jau izplēsta no žurnāla, taču īstenošanai vajadzīgs tāds sastāvdaļu komplekts, kas pirmo reizi sakrita. Jo pirms nedēļas BB tirdziņā nopirku mazu burciņu pesto, no cita ēdiena palika pāri nedaudz saldā krējuma un cietais džiugas arī dzīvoja ledusskapī (tā glabāšanas termiņš to ļauj pirkt tad, kad atlaide).
Recepti atstāstu saviem vārdiem, neko nemainot pēc būtības.

Vajag:
200 g izvārītu grūbu
50-70 ml saldā krējuma
sauja sīki rīvēta cietā siera (vienīgā izmaiņa, man siers jau bija sarīvēts savādāk)
1 ĒK bazilika pesto, sāls
Gatavošana:
Grūbas izmērcēt, izvārīt-pasālīt, nokāst. Likt nelielā katliņā, pieliet krējumu, karsēt pāris minūtes, kamēr krējums iesūksies. Pielikt pesto, apmaisīt, pielikt sieru, apmaisīt. kad siera izkusīs, noņemt no uguns. Uz šķīvja pārkaisīt ar  parmezānu.
Iespaidi: pasakaini garšīgi. Jā, tas nav diētiskākais ēdiens pasaulē, taču arī nav ko ēst uz nakti lieliem šķīvjiem!

plūmju kūka un izmaiņas etiķetēs

vispirms par izmaiņām. Pavadījusi pusstundu, meklējot vienu recepti ar etiķeti "dārzeņi" konstatēju, ka etiķete nav praktiski lietojama. Pavadīju kādu laiku, sadalot to atsevišķu dārzeņu etiķetēs- bietes, tomāti, gurķi, kabači un tml. Tā ir ērtāk, nē? Atradu 11 ierakstus vispār bez etiķetēm un vēl dažādas brīnumainas lietas. Tagad domāju- jāizdara tas pats ar etiķeti "augļi", jāsadala bumbieros, plūmēs un citrusaugos, kaut kā tā.
Un tagad kūka. Sākotnēji tā ir Birutas Ozoliņas recepte, no "Dienas" pielikuma, taču līdz manīm tā nonākusi pārrakstīta ar roku, tādēļ, iespējams, kaut ko zaudējusi vai ieguvusi pa ceļam:)
Vienlaga ļoti laba.

Vajag:
Mīklai:
1 glāze miltu
2 ĒK cukura
1/2 TK cepamā pulvera
65 g sviesta
1 ola
3 ĒK piena
Pārkaisīšanai:
75-150 ml cukura
2 ĒK miltu
1/2 TK kanēļa
aptuveni 20 plūmes (man- divreiz mazāk)
Gatavošana:
1.Sajaukt miltus ar cukuru un cepamo pulveri. Piegriezt klāt sviestu nelielos gabaliņos. Atsevišķi sakult olu ar pienu.
2. Sajaukt miltus ar olas masu.Visu maisīt ar rokām, sanāks diezgan blīva mīkla.
3. Likt ietaukota veidnē, izveidot maliņas*.
4.Sajaukt pārkaisīšanai domāto cukuru ar miltiem un kanēli, ar 2 ĒK pārkaisīt mīklu, salikt blīvi plūmes**, pārkaisīt ar pārējo cukura maisījumu.
5. Cept 40 minūtes 180 C.
Komentāri:
*es neko tamlīdzīgu nedarīju, izveidoju tādu kā picas pamatu un liku uz papīra, bez iesviestošanas.
**var pusītes, tad gan vajadzēs 20 un mīklas maliņas, taču ja sagriež, tad jārīkojas kā augšējā fotogrāfijā.
Iespaidi: ļoti laba kūka, ļoti plūmīga, smaržīga un ātra.

ceptas bietes un to salāti

no kolēģes man tika liels daudzums nelielu, jauku bietīšu, taču- ak, šausmas- nevārītu:) Nekad neesmu vārījusi bietes un mani nobiedēja draudzene, ka tas var sabojāt manu vienīgo katlu. Nu nē. Manām vajadzībām bietēm bija jābūt kaut kādā veidā pagatavotām, tādēļ nolēmu tās izcept.

Vajag:
nelielas un mazas bietes
folija
Gatavošana:
Rūpīgi nomazgāt un nosusināt bietes, nogriezt garās astes un tml. Nemizot! Satīt folijā, likt uz paplātes, cept 200 C. Cik cept- īsti nezinu. Es cepu 2 stundas, bietes bija ideāli gatavas, taču iespējams, ka tā tas jau bija pēc stundas. Nākamreiz pārbaudīšu vai arī pasakiet man priekšā.
Apdeits: 1 stunda un 10 minūtes.
Iespaidi: daudz garšīgākas par vārītām, burvīga, piesātināta garša.
Visu nedēļu tās pārvērtu darbdienas līdznešanas salātos un neapnika.
Šie ir vieni no tiem-
bietes, brī  siera pārpalikumi, pētersīļi, laima sula, eļļa-pipari.

Un vēl- bietes, cietais siers, salātu lapas, marinēri gurķi, eļļa-pipari.

investīcijas nākotnē:)

Nobijāties? Nēnē, es neesmu jukusi un netaisos rakstīt nedz par naudu, nedz par apdrošinātiem tēviem:)
Gribu rakstīt par saviem mēģinājumiem optimizēt ēdienu darba nedēļas laikā. Ideāla, protams, ir liela zupas deva, lai pietiktu 3 dienām (parasti tā arī ir), taču mans bērns ir visai konservatīvs savās simpātjās un dažkārt es svētdien nejūtu morālos spēkus vārīt kārtējo boršču (nu, īstenībā jau vnk biešu zupu, bez gaļas). Laba ir kartupeļu izvārīšana svētdien- dažas dienas no tiem var taisīt kādu sacepumu. Nu un tā tālāk, kurš to nezina.
Bet nu visvairāk man patīk saldēt. Seriālā "Draugi" Džovanni Ribicī varonim patika kausēt, bet man- saldēt, jā.
Man patiešām liekas ideāli ērti, ka ātri var tikt pie kaut kā garšīga, kam nemūžam neķertos klāt kādā trešdienas vakarā. Vai arī atrast saldētavā ēdienu trīs dienas pirms algas. Diemžēl man ir maza saldējamā kamera, kurā vienu plauktu apdzīvo ilgtermiņa krājumi- ogas, ķirbis un dilles:) Savukārt, uz otrā plaukta pašlaik var atrast 4 pilngraudu picas pamatus, smilšu mīklas desu, 2 vārītu sēņu trauciņus, 4 skones, 500 ml konteineri ar gatavu masu tefteļu gatavošanai (maltā gaļa ar rīsiem un sīpoliem) un kaut ko vēl.
Nu tā, pilngraudu pamats. Es jau sen gribēju sasaldēt picas un lai tās gaida vakaru, kad es pārziedīšu tās ar tomātu mērci, pārkaisīšu ar sieru un būs bērnam vakariņas. Un te, ķidājot pirms izmešanas "Dienas ēdienus", atcerējos šo recepti. Tur tā bija plātsmaize, autore Dita Lase, taču es izmantoju tikai mīklas recepti.

Pilngraudu picas pamats

Vajag:

100 g rupja maluma kviešu miltu
100 g smalko kviešu miltu
50 g sviesta vai margarīna
1/2 TK cepamā pulvera
1/2 TK sāls
2 ĒK krējuma
mazliet auksta ūdens
Gatavošana:
Bļodā sajauc miltus, sāli, cepamo pulveri. Pievieno mīkstu sviestu, ar pirkstiem saberž, līdz masa atgādina rīvmaizi.
Tad pievieno krējumu, dažas karotes auksta ūdens un sastrādā visu mīklā. Mīklai jāturas rokās, taču nav jālīp pie tām.
Tālāk es:):
Izveltnē puscentimetru biezus apļus, sadur ar dakšu, uz katras uzliek cepamā papīra gabalu, saliek vienu uz otras, ieliek maisā un sasaldē.
Kad vajadzēs, izņemsiest no saldētavas un pa tiešo liksiest uzkarsētā krāsnī.
Komentāri: ļoti patīkama un vienkārša mīkla.

Džeka Hansena mafini ar šokolādi un mellenēm

Džeks Hansens ir Muffins&More īpašnieks un šī recepte gaidīja savu laiku, kopš to ieraudzīju Dienas ēdienos. Jo svarīgi taču ir pārbaudīt, vai mājas apstākļos var atkārot:)
Recepti nedaudz apīsināju, lai šeit rakstītu, taču nekādu atkāpju. Protams, ka tā arī gatavoju- bez kādām izmaiņām un aizvietojumiem.

Vajag:
2 L vai 3 M olas
275 g miltu
175 g cukura
125 g mīksta sviesta
100 ml 35% saldā krējuma
1 TK vaniļas cukura
1.5 TK cepamā pulvera
Piedevas: šokolāde, svaigas vai saldētas ogas
Gatavošana:
Iepriekš uzkarsēt cepeškrāsni līdz 220 C.
Mīkstu sviestu sagriezt gabaliņos, sakult ar cukuru (kamēr masa kupla). Masā iesist olas pa vienai, sakult pēc katras.
Atsevišķā traukā samaisīt miltus ar cepamo pulveri un vaniļas cukuru.
Sviesta masā iesijāt caur sietu trešdaļu miltu. Samaisīt ar lāpstiņu, nepārcensties. Tad pieliet trešdaļu saldā krējuma, apmaisīt. Tad nākamo trešdaļu miltu un trešdaļu krējuma. Un tad pēdējo.
Sadalīt mīklu uz pusēm, pusei pibert šokolādes drumslas, samaisīt.
Likt mafinu formiņās, piepildot pa ¾. Tajos mafinus, kuriem nav pievienota šokolāde, akurāti iespiest ogas.
Cept 15-20 minūtes.
Iespaidi: laba recepte, precīza un arī rezultāts ir tieši gaidītais. Taisīju pusi ar šokolādes gabaliņiem, pusi ar saldētām mellenēm. Visi labi. Noteikti atkārtošu ar citām piedevām.

šopingvilšanās

šo vilšanos man sagādāja Stokmann's, kas ir īpaši skumji, jo man ļoti patīk tā pārtikas nodaļa un es to vienmēr uzskatīju par ārkārtīgi respektablu veikalu. Iepirkties tur ikdienā nevaru un arī nedaru, taču katra nonākšana priecē. Nav jau tā, ka mana sirds tagad ir lauzta:), bet nu būšu modrāka, fakts.
Iegājām ar bērnu gaļas izstrādājumu nodaļā. Bērns lūdz cepamās desiņas. Uz cenrāža- sastāvs. Gaļa, cita gaļa, garšvielas, kaut kas vēl nebūtisks. O-domāju-baigi labi. Neesmu nekādā ziņā regulāra šādu lietu pircēja, cena man liekas visai augsta, varētu jau būt, ka šāds sastāvs. Skatos uz tītara karbonādi, no kuras esmu iecerējusi sev nopirkt 100 gramus- analoģiska situācija. Ok, šikojam.
Nonākot mājās, es konstatēju, ka kases aparāts, drukājot čeku pēc svēršanas, jau bija man laipni nodrukājis īsto produkta sastāvu, no kura man mati saslējas stāvus- šausminoša Mendelejeva tabula 4 rindās.
Un es nekā to nevarēju uzzināt iepriekš, itin nekā:(( Jo man prātā nenāca pētīt to pašu, ko esmu it kā izlasījusi.
Vienalga apēdām:), bet vairs nepirkšu.

melleņu siera kūka

vasarnīcā nav nedz cepeškrāsns, nedz tādu ērtību, kas ļautu ņemties ap kaut kādām sarežģītām receptēm- nu, tas viss uz labu, taču amerikāņu dzimšanās dienas finālā bija jābūt siera kūkai, fakts. Un tapa šī. Un tad pēc 3 dienām atkal vajadzēja torti citā sakarā un iztaisīju to otrreiz. Un tagad domāju- kādu varētu izdomāt iemeslu iztaisīt to vēl trešo reizi. Piemēram, 1.septembris ir tīri labs, nē?
Uzņēmu laiku- mierīgi darbojoties, mājās torte prasīja 24 minūtes. Vasarnīcā nebija blendera, tādēļ sēdēju uz kāpnēm ārā un drupināju cepumus diezgan ilgi.
Būs vajadzīga veidne ar noņemamu malu.

Melleņu siera torte

Vajag (1.3 kg smagai tortei 25 cm formā):
1.5 paku šokolādes "Selgas"
apt.600 g svaigā siera (man- 3 pakas Rimi svaigā siera un 1 paka Filadelfijas)"*
50 sviesta, izkausēt

7 ĒK gaišibrūnā cukura

1.5 paciņa RUF želatīna**

200 ml 10% saldā krējuma***

0.5 l melleņu****

Gatavošana:

1. Iemērkt želatīnu kā teikts instrukcijā. Izkausēt sviestu. Blenderī sasmalcināt cepumus.

2. Sajaukt cepumus ar izkausētu sviestu, izmērt veidnē un kārtīgi pieplacināt, veidojot līdzenu pamatu.
3. Sajaukt sieru ar saldo krējumu un cukuru, saputot līdz viendabīgumam. Tad jau būs laiks izkausēt verdoša ūdens peldē želatīnu. Pievienot siera masai želatīnu, kult minūti. Pielik mellenes, akurāti apmaisīt, liet pa virsu cepumu pamatam. Likt ledusskapī uz pāris stundām. Pirms malas noņemšanas nobraukt ar asu garu nazi gar tortes malu, atdalot to no veidnes.
Iespaidi: burvīga torte- ļoti garšīga, harmoniska un vienkāršāk vairs nevar būt.
*var jau nelikt Filadelfiju vai likt tikai to- atkarībā no iespējām, taču šī kombinācija ir veiksmīga. Rimi svaigais siers ir mans favorīts forever- tā sastāvā ir 3 lietas un cena- 0.56 Ls.
**noteikti var citu, taču es protu tikai ar šo rīkoties un neeksperimentēju.
***nav nekādas vajadzības likt treknāku.
****noteikti var avenes, zemenes, zilenes, varbūt arī upenes.

burgeri

Tas pat nav guilty pleasure, jo es neēdu fastfūda burgerus. Taču "Idilles" gatavotie "Positivus'ā" mani pārliecināja, ka esmu aizspriedumu pārņemta. Vasarnīcā ik pa laikam apspriedām iespēju kaut ko tādu uzgrillēt, taču rezultātā bērni cepa sev mednieku desiņas un tā arī bija visa kulinārijas māksla:)
Taču gandrīz vasaras un vasarnīcas beigās ir mana dzimšanas diena un kaut kādas sarunas gaitā nolēmām, ka šogad tā būs amerikāņu piepilsētas dzīves stilā- nu, tas bija iegansts beidzot taču pieēsties ar burgeriem.
Nu tā. Jāsecina, ka amerikāņu 60.gadu skaistums:) ir uzburams elementāri (paldies, humpalas!) un izdaiļo visus, kā arī ka burgeri ir pretdabiski garšīga lieta.
Saldajā bija siera kūka un tie arī bija visi ēdieni. Zināmu apsvērumu dēļ gan upurējām autentisko "Miller" alus dzeršanu par labu dzirkstošajam. Taču vienalga bija labi.

Burgeri ar vistas gaļu

Vajag:

maizītes- mums mazās ciabattas un graudmaizes, jo īstās baltās burgermaizes, kas nopērkamas veikalā tomēr man neliekas ēdamas)- sagriezt gareniski uz pusēm
sarkanais sīpols- sagriezt plānos gredzenos

vistas fileja- uz pusdienu iemarinēt kā garšo (es nopirku garšaugu maisījumu grilētai gaļai)

marinēti gurķi

salātu lapas

tomāti- sagriezt biezās šķēlēs

mērce (es nopirku kaut kādu Santa Maria pulveri, kas jājauc ar krējumu)

Gatavošana:

Sagriezt dārzeņus. Izņemt vistu no ledusskapja un likt uz grila. Kad gandrīz jau gatava, apcept uz grila maizi.

Un tad salikt burgerus, nostiprinot ar koka iesmu.

Komentāri: lieki.