sestdiena, 2010. gada 3. aprīlis

Biezpiena pasha

Pashas recepšu ir ļoti daudz, ļoti. Lielākā daļa ir jēlas un tāpēc man neder- nelietoju termiski neapstādātas olas. Otra daļa arī ir plaša, taču konkrēti šī recepte ir gadiem pārbaudīta un uzticama. Es to taisu vienmēr, pat gandrīz neievērojot vairs nekādus citus rituālus. Man ir uzdāvināta pareizā pashas formiņa, šogad īstais konuss. Recepte- Iris, cookschool.ru
Пасха царская (вареная)
Vajag: 1 kg biezpiena (sausa un trekna), 400 g skābā krējuma (normāla treknuma, ne 10%), 200 g sviesta (istabas temp.), 300 g cukura (es lietoju tikai damerara), 5 olas, 50 g mandeļu (es lieku 100 g), 50 g rozīņu (es lieku vairāk, turklāt kaltētas dzērvenes un aprikozes), vaniļas pāksts (tikai sēkliņas) vai esence (trešdaļa ampulas).
Gatavošana: Vispirms- divas laikietilpīgas darbības paciētīgajiem (piemēram- man:)). Rūpīgi izberzt biezpienu kopā ar sviestu caur sietu. Šo posmu izlaist nevar- ar blenderi nesanāks. Mandelēm noņemt miziņu- šo posmu var izlaist. Taču tas nav grūti- apliet mandeles ar verdošu ūdeni, pēc 10 min. miziņu var elementāri noņemt ar vienu kustību. Kārtīgi samalt mandeles.
Tad likt katlā ar biezu dibenu biezpienu ar sviestu, krējumu un olas, samaisīt. Likt uz nelielas uguns un sildīt līdz pirmajam burbulum. Momentā noņemt un strauji atdzesēt. Var uz balkona iznest vai arī- es lieku katlu izlietnē ar ledusaukstu ūdeni. Kad pilnībā atdzisīs- pievienot cukuru, vaniļas sēkliņas vai esenci, žāvētos augļus un mandeles. Apmaisīt.
Un tad likt vai nu speciālajā formā, izklātā ar 2 mitras marles kārtām, vai- jebkurā caurdurī vai sietā- izklātā ar mitras marles 2 kārtām. Palikt kaut ko apakšā, lai ir kur sulai notecēt. Un likt ledusskapī uz diennaki. Nevajag satraukties, ka masa ir šķidra- viss būs labi:) Ja tomēr uztraukums ir par lielu- var likt vēl vienu marles kārtu:) Es taisu piektdienā uz svētdienu. Ar katru dienu labāka. Var stāvēt nedēļu ledusskapī.
Iespaidi: esmu dažādas pashas taisījusi- šī ir izcila. Daudz labāka par jebkuru desertu vai sieriņu "Kārums":) Tai r tāda sarežģīta pusmarcipāna tekstūra- nevar aprakstīt.

trešdiena, 2010. gada 31. marts

biezpiena sacepums

Saldētavā vēl diezgan daudz ogu, bet vasara strauji tuvojas:) Mēģinu biežāk atcerēties par utilizēšanu.
Biezpiena sacepums ar avenēm un upenēm
Elementārs tik ļoti, ka grūti nosaukt proporcijas. Jo pagatavots no biezpiena placeņu mīklas pārpalikumiem- nu tā, kā taisa visi, tikai miltu vietā- manna (apmēram- 1 ola, 1 ĒK cukura, pussauja mannas un 200 g biezpiena). Un tad cepamās formiņas ieziest ar sviestu (ieteiktu individuālās, pa smuko izņemt nesanāks:)), likt kārtu mīklas, tad kārtu saldētu ogu, atkal kārtu mīklas, atkal kārtu ogu un virsū- kārtīgu skābā krējuma kārtu. Pārkaisīt ar cukuru.
180 C, kādas 15 minūtes.

nu ļoti veselīgi salāti

Diedzēto kviešu un redīsu salāti ar parmezānu

Ideju par diedzētu kviešu izmantošanu salātos un apvienošanu ar redīsiem un parmezānu atradu žurnālā narakeshvara.livejournal.com. Tas ir ļoti, ļoti nopietns resurss par veselīgo dzīvesveidu un filozofiju.

Vajag:
pusglāzi diedzētu kviešu
4-5 redīsus, sagriezt šķēlītēs
pāris spnātu lapas, saplēst
pusbunte pētersīļu, sasmalcināt
20 gr parmezāna, rupji sarīvēt
2 ĒK olīveļļas
nedaudz citrona sulas
pipari, sāls
Gatavošana: visu sajaukt.
Iespaidi: ērti līdznešanai un darbu, garšīgi, sātīgi, pavasarīgi.

otrdiena, 2010. gada 30. marts

rupjo kviešu miltu plāceņi un pavasara izpausmes

Visas pavasara norises tik ļoti tieši iedarbojas, taisni jābrīnās. Šodien gāju pāri Vanšu tiltam uz Pārdaugavu un ieraudzīju, ka ledus nokusis- tek ūdens! Un tāds saviļņojums, it kā nez kā būtu gaidījusi šo dienu un skatu! Bet patiešām tekošs ūdens sen nav redzēts- skaisti.

Vēl mājās un darbā esmu apkrāvusies ar ziedošiem augiem- lai uzburtu sajūtu.
Nu, un par plāceņiem:)
Tehnoloģija- tā pati, kā citiem-šeit. Iespaidojoties ar rezultātiem, tagad lieku uz kādām 4 dienām ledusskapī, lai sāktos fermentizācija.
Vajag: Rupjie kviešu milti (nopērkami jebkurā biopārtikas veikalā)+magones+linsēklas+pāris ĒK eļļas, ūdens, šķipsna cukura, šķipsna sāls. Protams, konsistence savādāka, daudz rupjāka.
Un tad savelt bumbiņas, novākt ledusskapī. Nav tik plastiski. Izveltnēt sanāk vispirms ar rokām, tad arī var ar to rīku...kā to sauc? mīklas rullis? lai būtu tā.Cept uz sausas pannas dažas minūtes.
Iespaidi: labi, nekādu pretenziju- tikai nākamai porcijai likšu sēkliņas, kurām vairāk garšas- ķimenes, nigellu.

otrdiena, 2010. gada 23. marts

žāvēto augļu pastas

Pavasarī ļoti noderīgas gan ķermenim, gan smadzenēm. Kā arī ļoti garšīgas. Īpaši labas bērniem, jo bērni veselus žāvētos augļus nevar pietiekami labi sakošļāt un puse aiziet zudumā.

Vajag: jebkurus žāvētos augļus vai ogas, kā arī mīļākās garšvielas.
šeit ir trīs kombinācijas:
1. melnplūmes-muskatrieksts-kanēlis
2.aprikozes-muskatrieksts-kardamons (fotogrāfijā- ar riekstiem, bet labāk nevajag)
3.dateles-muskatrieksts
Gatavošana: rūpīgi nomazgāt augļus, nakti mērcēt nelielā ūdens daudzumā, samalt ar blenderi, pievienojot pa šķisnai garšvielu. Ja tiek izmantoti ekoloģiski tīri augļi, malšanai pievienot ūdeni, kuros mērcēti. Ja nē- tad ūdeni es ieteiktu izliet.
Var ēst tāpat, likt uz cepumiem un tml.
Un vēl sanāk izcils deserts- ar blenderi rūpīgi samalt biezpienu ar saldo krējumu un brūno cukuru (vai arī pēc malšanas pielikt medu), likt kārtās

svētdiena, 2010. gada 21. marts

pavasaris dzīvoklī

Apbrīnojami daudz pavasara vienai sestdienai:)
Apkārtējos vērojot, jāsecina, ka pavasarī cilvēkiem klājas daudz grūtāk, nekā rudenī. Pavasaris uzliek pienākumu līsmot un priecāties par dzīvi, it kā varētu manuāli pārslēgt sevi citā režīmā.
Ajūrveda, savukārt, lietišķi piedāvā mazināt iekrāto ziemas kaphu un būs labi. Tam es ticu vairāk, nekā abstraktiem pavasara solījumiem:)

Bet nu kaut kā jau var just pārmaiņas gadalaikos. Nerunājot jau par to, ka es saplūdu ar tautu un iegādājos gumijas zābakus. Jo vienu brīdi pagājušajā nedēļā man likās, ka ne par ko citu cilvēki principā vairs nerunā- tikai par gumijniekiem. Rindā, darbā, grāmatu veikalā. Visas nejauši noklausītās sarunas grozījās ap šo tēmu. Plūdi - un kā tos pārdzīvot?- nopirkt taču gumijas zābakus! Tagad vairs nebaidos ne no kā. Un eju pa peļķēm ar tādu speciālu relaksētu seju, ar kādu pārvietojas pa peļķēm visi, kas iestājušies šajā klubā.

Un arī mūzika mūsu mājās skan visai romantiska un arī skaista http://www.youtube.com/watch?v=L0afcLgqyt0&feature=PlayList&p=DF02C0CEC73B2A81&index=1
Un vēl, ja jau runa par Pavarotti- viena no manām mīļākajām- ne tik pati dziesma, cik tas, cik ļoti viņi priecājas viens par otru http://www.youtube.com/watch?v=MzMVk8m5Fzs&feature=PlayList&p=DF02C0CEC73B2A81&index=3

Un vispār skaistums vairojas

sestdiena, 2010. gada 20. marts

plāceņi

Kādu laiku necepu maizi, bet iet veikalā konkrēti pēc maizes ir slinkums un tāpēc jau kādas divas nedēļas ēdam dažādus plāceņus. Elementāri, ātri un ļoti garšīgi.

Vienkāršākais, pamata veids- parastie kviešu plāceņi. Kviešu milti, šķipsna sāls, pāpis ĒK eļļas. Sajaukt un tad pievienot tik daudz ūdens, lai mīkla kļūtu patīkami mīksta. Mīklu vajadzētu plēst, nevis mīcīt. Īpaši vijīga tā nebūs. Tad savelt bumbiņas, katru izveltnēt vai izstiept ar rokām. Es taisu garenas, lai pannā var uzrezi divas likt. Un cept un nelielas uguns uz sausas pannas- kādas 5 minūtes, kamēr iegūs maizes krāsu. Garšīgi ar Filadelfijas sieru un zaļumiem, bet nu varianti- bezgalīgi.
Tas ir pamatu pamats. Un tad sākas variācijas. Kliju plāceņi. Daļu no miltiem (apmēram ceturtdaļu) aizvietot ar rupjajām kviešu klijām. Kliju-sēkliņu plāceņi (attēlā)- kliju plāceņu mīklai pievienot lielu sauju linsēklu un melnā sezama sēklu (varianti: nigellas sēklas (noperkamas indiešu veikalos), fenheļa sēklas, parastais sezams, saulespuķes, ķirbja sēklas, magones, sasmalcināti rieksti). Eļļas arī var variēt. Es sataisu lielu trauku ar mīklu, saveļu bumbiņas, lieku konteinerī un uzglabāju ledusskapī. Mierīgi var stāvēt trīs dienas un noteikti arī vairāk. No rīta, kamer tejkanna uzvārās, izveltnē un apcep- 5 minūtes.

Nākamnedēļ mēģināšu ar citiem miltiem, nav ko aizraties ar baltajiem kviešu:)


Svarīgi! komentārs pēc nedēļas. Lasot tīklā par šāda veida maizi un arī vērojot to, kas notiek konteinerī manā ledusskapī, secinu, ka laiks nāk par labu šai mīklai. Sataisītie bumbuļi 5-6 dienā sāk fermentizēties (ledusskapī parsta t, +5). Pasmaržoju- laba smarža, saldena. Pārlauzu- izteikti pavedieni, kā raudzētai mīklai. Nedaudz lipīgi. Izcepu- mīkstāki, nedaudz uzbriest- izcils rezultāts! Man nekad nav izdevusies ierauga audzēšana, trūkst arī motivācijas un pacietības, tāpēc šāds pusrezultāts ļoti apmierina!

piektdiena, 2010. gada 19. marts

banānu kekss

Vispār jau es iepauzēju ar keksiem jau kādu laiku , bet tu lai vēl šis ir:) Avots- grāmata И.Чадеева. Пироги и кое-что ещё.
Laba grāmata, man arī autore liekas ļoti simpātiska. Viens no blogiem, kuros ieskatos- chadeyka.livejournal. Pārsvarā gan ne mans stils- vai nu daudz kustību, vai nu (pārsvarā)- daudz sviesta, bet nu dažreiz var:). Grāmata patīkama, kvalitatīva, saprotama. Nu bet receptes, autores bērni simpātiski un tas viss rada tādu siltu sajūtu.

Vajag:
4 olas,
200 gr miltus sajaukt ar 1/2 TK irdinātāja;
150 gr cukura,
200 gr sviesta,
2 banāni.
Gatavošana:
Saspiest ar dakšiņu banānus.
Sakult sviestu ar cukuru, kamēr cukurs izšķīdīs. Putojot pievienot pa vienai olas. Putojot miksera minimālā ātrumā, pievienot izsijātus miltus mārmijus ar banāniem.
Likt mīklu cepamajā formā (izklāt ar cepamo papīru, apm.10x25 cm), cept 160 C vismaz 50 minūtes (gatavību pārbaudīt ar iesmu- noteikti, banāns paildzina procesu!)
Var pagatavot glazūru- 2 ĒK medus sajaukt ar 1/2 citrona sulu un 50 gr valriekstu, uzkarsēt, apliet siltu keksu.
Komentāri: šis keks nekādā ziņā nav veselīga ēdiena piekritēja sapnis, bet nu medus karsēšana ir lieta, kuru es nespēju:) Noteikti garšīgi, bet vārīt medu nevajadzētu, gan jau var nepārsniegt 40 C.
Iespaidi: nu kā jau īsts sviesta kekss un vēl arī ar banānu- smaržīgs un garšīgs. Manā fotogrāfijā ar bērna pieprasīto cukura glazūru- tā gan ir lieka.

Ogu ķīselis ar vaniļas mērci

Man nav nekādas nostaļģijas par brūnajiem ķīseļiem, kuros tika utilizēts pagājušā gada brūnas nokrāsas ievārījums, taču šī ir pavisam cita lieta. Ātri, svaigi un garšīgi- turklāt tiek utilizētas saldētās ogas:), kuru vēl joprojām ir daudz, bet vasara nāk (nū, kalendārs saka) Avots – B.Riasa-Buhere, „Lieldienas”, dažas manas izmaiņas un mans arī receptes saīsinājums




Vajag: 300 gr dažādu saldētu ogu (man- avenes, mellenes, upenes, zemenes); 680 gr burka ķiršu kompota b/kauliņiem vai arī saldēti ķirši (manā gadījumā); 2 ĒK cukura, citrona miziņas gabaliņš, kanēļa šķipsna, 30 gr kukurūzas cietes.
Mērce:½ l piena; 1 ĒK kukurūzas cietes; šķipsna sāls; 1 TK vaniļas pulvera (nezinu, kas tas ir, man bija pāksts); 100 ml saldā krējuma
Gatavošana: Ķīselis:Katliņā likt nedaudz atkusušas ogas, ķiršus, cukuru, cedru, kanēli. Paņemt 3 ĒK sulas no katliņa, izšķīdināt cieti. Uzvārīt ogas, apmaisot pieliet cieti. Vārīt pāris minūtes, kamēr sabiezē. Izņemt cedru. Likt aukstumā uz dažām stundām. Mērce:Sajaukt 3 ĒK piena ar cieti. Pārējo pienu uzvārīt ar sāli, vaniļi, pielikt cieti un vārīt līdz mērces konsistencei. Kad atdzisīs, pievienot saputotu saldo krējumu, pilnībā atdzesēt.


Komentāri: receptē tika piedāvāts pievienot pienam citrona cedru- sarīvētu. Mana pieredze rāda, ka tas ir drošs veids iegūt pretīgu rūgušpienam līdzīgu masu. Nedariet tā! Var pielikt pāris pilienu citrona esences, ja vajag šo niansi. Un vēl- es liku mērcei klāt 2 ĒK cukura.
Grāmata, no kuras ir šī recepte- Jāņa sētas izdevums, man ļoti patīk. Ir tajā tāds īsts katoļu Lieldienu noskaņojums- grezna, priecīga. Daudz pievilcīgu recepšu, pārsvarā reālu. Un fotogrāfijas man patīk- dabiskas.

trešdiena, 2010. gada 17. marts

ābolu viskijs

Alkoholu šopavasar nelietoju un nepērku, bet māsa ielēja nedaudz viskija kulinārajiem mērķiem:) Nu- kulinārajiem tad kulinārajiem. Ideja- "Labu apetīti", foto-pēc viņu parauga, taču visas proporcijas- manas. Kā arī neliku cukuru.

Vajag:
200 ml ābolu sulas
25 ml viskija
šķipsna kardamona
ābols rotāšanai
Gatavošana:
Uzvārīt sulu ar kardamonu, noņemt un uguns. Pieliet viskiju, pielikt ābolu šķēles.
Iespaidi: nevar teikt, ka man garšo viskijs, bet dzēriens viennozīmīgi silda- tas ir aktuāli.

sestdiena, 2010. gada 13. marts

indiešu klips un t.t.

nez, vai man vajadzētu izlikties, ka šis klips man neliekas aizkustinošs- pat i nezinu. Jauks zēns un nezināmu indiešu brālība- gan sentiments, gan patoss. Man ļoti patika.
http://www.youtube.com/watch?v=5oZM3NVPm4s

Kulinārais pienesums gan tāds pieticīgs:), bet nu bērns jau nedēļu ēd un katru dienu prasa- tātad laba manta:)

Burkānu salāti ar ķiplokiem un sezamu

Vajag:
plānās strēmelēs rīvētus burkānus (man nav attiecīgu rīku, ar parastu rīvi tādi nesanāk, pērku rīvētus)
pāris ķiploku daiviņas- saspiest ar presi
olīveļļa
melnais sezams (var, protams, gaišo, ar melno dekoratīvāk)
Gatavošana:
Sezamu pasildīt uz sausas pannas (es, vispār, riekstus, sēklas un garšvielas gandrīz visas sildu, lai smarža atraisītos), visu sajaukt.

piektdiena, 2010. gada 12. marts

lazdu riekstu cepumi

Mani marta favorīti- galvenokārt tāpēc, ka pārspējušu visu ar vienkāršību. Taču garšīgi jau arī, pat ļoti. Smieklīga fotogrāfija sanāca- rada iespaidu, ka mana māja ir eleganta un gaumīgi brūnbalta. Vai arī ka man ir (ttt) eiroremonts??)). Avots- ziuk, livejournal
Vajag: 200 g lazdu riekstu, ko kuriem atlikt malā sauju rotāšanai, pārējos rūpīgi samalt; 2 olu baltumi, 1 g sāls, 50 g cukura.
Gatavošana: kārtīgi sakult olbaltumus, pievienojot sāli un cukuru. Piebērt samaltos riekstus, samaisīt. Ar slapjām rokām veidot bumbiņas, katrā iespiest veselu riekstu, likt uz paplātes(izklāt ar cepamo papīru). Cept 180 C apmēram 12-15 minūtes.
Komentāri: iespējams, cepumus var parvērst par beze, tad vajadzētu daudz ilgāk un zemākā temperatūrā. Šie sanāk tādi mīksti un nedaudz staipīgi, kā austrumu saldumi- precīzi manā gaumē. Tos riekstus, kuri paredzēti rotāšanai, apcepu 5 min uz sausas pannas, tad var viegli nomizot. Dažreiz nemizoju, mani tas neuztrauc.

pirmdiena, 2010. gada 8. marts

svētki

Man ir paveicies strādāt krievvalodīgajā kolektīvā, tāpēc šodien man ir nepolitkorekti un jautri svētki. Kaudzēm tulpju, šokolādes un konfekšu, bērnu izgatavotas kartiņas un pat dziļi apšabāmas smaržas:)) Visas lietas! Un pašas bērns iemācījies man par godu dzejoli, kurā vārdus "Mātes diena" aizvietojis ar "Sieviešu diena"))

Mimozes gan neviens neuzdāvināja, bet nu tā ir raritāte, saprotu. Esmu arī samērā pret tām vienaldzīga. Ko nevar teikt par naivajām padomju laika kartiņām- dievinu.

Pirms gada Coffie Nation 8.martā dzirdēju pāra sarunu- vīrietis dedzīgi pierādīja meitenei, cik ļoti sievietes pazemo šie svētki.


svētdiena, 2010. gada 7. marts

Turku zupa „Edna” ar nutu un frikadelēm

Avots- turku pavārs Orhans Tekins, Mila (http://www.cookschool.ru/)
Vajag:
1 gl sausa nuta
2 ĒK olīveļļas
3 tomāti, sagriezti kubiņos
6 gl buljona (liellops vai vista) *es izmantoju dārzeņu)
150 gr liellopa maltās gaļas oregano- svaigs vai kaltēts
nedaudz miltu
2 ĒK vīna etiķa
sāls, pipari
Gatavošana: Izvārīt nutu (es mērcēju nakti, tad vāru apmēram 20 minūte bez sāls).Uzkarsēt eļļu katlā, nedaudz pasautēt tomātus. Pievienot nutu un buljonu. No maltās gaļas, sāls, pipariem un oregano izveidot mazas bumbiņas, apviļāt miltos un pievietot verdošai zupai.
Vārīt ap 30 minūtēm.
Pirms ēšanas pievienot oregano un etiķi.
Komentāri:Nekad nevāru frikadeles zupā, tikai atsevišķi kādas 5 minūtes un tad pievienoju zupai- bez putām un tml. Arī miltos neapviļāju. Oregano pieliku arī buljonam.
Iespaidi: jauka, skābena, smaržīga zupa.

otrdiena, 2010. gada 2. marts

Dateļu un kļavas sīrupa pasta

M.Sirmā recepte, bez izmaiņām
Vajag:
pasta, 1 iepakojums
dateles 200g
kļavu sīrups 100g
ingvers 1 īkšķis
dzērvenes pūdercukurā ½ pac
Gatavošana:
Novārīt pastu al dente – gatavošanas ilgumā kas rakstīts uz paciņas. Uz panna vari gatavot mērci: izņemt datelēm kauliņus, likt uz annas, piegriezt ingveru un sautēt līdz cukurs, kas ir datelēs, sāk karamelizēties. Tad liet klāt kļavu sīrupu un bert klāt dzērvenes pūdercukurā. Visu pasautēt vēl 2 min un gatavs. Ja mājās ir kāds granātābols, dekorēt ar to. Iecilāt mērcē pastu.
Iespaidi: vienkārši un garšīgi.

pirmdiena, 2010. gada 1. marts

Ābolu tēja

bez preambulām par nepārejošo, kaut gan jau cerīgo drēgnumu:)
Vajag:
naturāla augļu tēja ar izteiktu garšu (man garšo vietējais Možuma "Rožābols")
kaltēti āboli gredzenos
ābolu sula
Gatavošana:
Ievārīt stipru augu tēju.Uzvārīt ābolu sulu ar kaltētajiem āboliem. Sajaukt puse uz pusi tēju ar sulu.
Iespaidi: ļoti jauks, sildošs un garšīgs dzēriens.

sestdiena, 2010. gada 27. februāris

Gogol Bordello

Mans pēdējais atradums- izcils. Džipsīpanks un jautrība. Bērns tādā sajūsmā, ka drīz vairs nevarēšu klausīties nonstop, pārdozēšu.
http://www.youtube.com/watch?v=vi9yVjurZjc&feature=PlayList&p=F80E2575F7243001&index=7&playnext=8&playnext_from=PL
Skan mūsu mājās vairākas dienas un tad jau var pamanīt, ka pavasaris tuvojas.

Atradu filmas sakarā, kurā Gogol Bordello arī figurēja- nezinu, kā latviski tika pārtulkota, Dž.S.Foera grāmatas ekranizācija- mana vismīļākā- krievu tulkojumā "Полная Иллюминация". Filmu neesmu redzējusi, jo tur ir Elaidža Vuds un vispār man ar ekranizācijām neveidojas attiecības.

otrdiena, 2010. gada 23. februāris

Kāpostu strūdele, jo ziema turpinās

Neesmu vairs pietiekami garīga būtne un kuro gadu saprotu, ka gavēnis neizdosies. Pārāk ierasts ir iepriecināt sevi simts hedonistiskos veidos. Un arī uz ziemas beigām nevar riskēt nonākt pārāk ciešā kontaktā ar savu nemateriālo daļu, kā tas notiek gavējot. Atliek apskaust tos, kuriem pietiek motivācijas un/vai gribasspēka un/vai intereses. Nu, sava loma ir arī reliģijas arvien tālākai aiziešanai no dzīves.

Tāpēc- ne par kāpostu salātiem, bet par kāpostu ruleti. Ļoti garšīgu, februārim atbilstošu un vienkāršu. Avots- B.Riasas-Buheras grāmata „Lieldienas”. Recepti saīsināju un atstāstīju, nevis pārrakstīju.
Strūdele ar skābētiem kāpostiem
Vajag:
Mīklai:
250 g miltu
šķipsniņa sāls
125 ml remdena ūdens
5 ĒK augu eļļas
1 olas dzeltenums
Pildījums:
1 vidēja izmēra vārīts kartupelis, rūpīgi samīcīts vai izspiests cauri kartupeļu spiedei
1 sīpols, sīki sakapāts
sauja sakapātu zaļumu (man- maurloki, pētersīļi, dilles)
600 gr rupji sakapātu skābēto kāpostu (pēc iespējas sausāku)
150 gr rīvēta ementāles siera (man bija kādi 100 g)
100 g krējuma
sāls, kajenas pipari, rīvēts muskatrieksts
Gatavošana:
Mīkla:Visas sastāvdaļas sajaukt traukā, tad samīcīt uz darba virsmas ļoti elastīgu, nelipīgu mīklu. Pārklāt ar plēvi, nolikt siltā vietā, kamēr tiek gatavots pildījums.
Sagatavot pildījumu:Sajaukt visas sastāvdaļas, pievienot sāli-piparus, labi samaisīt.
Gatavot ruletes: Mīklu sadalīt trīs daļās, katru izveltnēt ļoti, ļoti plāni. Pēc tam pārkaisīt ar miltiem, likt uz virtuves dvieļa un izstiept vēl plānāku (es to nedarīju). Nedaudz pārziest ar augu eļļu, likt trešdaļu pildījuma ne tuvāk kā 2 cm no malas. Ļoti akurāti sarullēt, aizspiest galiņus un saudzīgi pārlikt uz paplātes, kas izklāt ar cepamo papīru. Tāpat rīkoties ar pārējām 2 ruletēm. Likt paplāti aukstā cepeškrāsnī, uzkarsēt līdz 200 C (ar konvekciju-180 C), cept stundu un 10 minūtes. Cepšanas laikā 2-3 reizes pārziest ar sviestu. Atdzesēt.
Komentāri: tā rulete, kuru es piespiedu, lai kļūst plakanāka- pārplīsa. Pārējās- nē. Domāju- nevajag spaidīt un vispār lieki pieskarties.
Iespaidi: izcila rulete, ļoti garšīgs pildījums un ļoti burvīga neitrāla mīkla (turklāt tās ir maz).

pirmdiena, 2010. gada 15. februāris

Antons Ļahovskis un v-diena.

Vakar V-dienas vakaru pavadīju Ļahovska koncertā un vēroju publiku. Interesants kontingents, atšķirīgs no parastā. Izņemot sirmās kundzes, kuras vienmēr apmeklē, pārējie: 1) jauni starojoši pāri ar sarkanām rozēm rokās (romantiskais vakars Operā), 2) ne tik starojoši pāri ap 15 gadiem laulībā (respektabs reveranss komercsvētkiem, acīmredzot) 3)draudzeņu pāri. Un visai maz kāsdu citu kategoriju pārstāvju:). Es gan tikai parteri vēroju.
Jauki bija tas, ka ovāciju laikā cilvēki no sajūsmas kaut ko auroja- pārsteidzoši mūsu visai savaldīgai publikai.
Bet ne par to. Ļahovskis ir mans elks:)

sestdiena, 2010. gada 13. februāris

Sniegs, Kanāda un salāti:)

Ieslēdzu tv- bet tur spēļu atklāšanas svētki. Tagad skatos ar vienu aci. Neko nevar saprast, kaut kādi indiāņi sniegā- bet nu skaisti un saviļņojoši. Ļoti man vienmēr patīk OS atlāšanas. Varbūt vajadzētu ieslēgt skaņu un saprast- kas tur notiek:) Bet klausos mūziku un rakstu recepti- būtu par daudz.
Mūzika- veca BG dziesma no, liekas "Radio Āfrikas", ar pārsteidzoši idiotisku slaidšovu:) Saprotu, ka kāds entuziasma pilns fans radījis:) Bet skaņa laba, tāpēc jāklausās, bet nav jāskatās. http://www.youtube.com/watch?v=aNJF4mREvjw
Un vēl par sniegu- burvīga Aguzarova
http://www.youtube.com/watch?v=UoDb_tzr6Gg

Kaut kāda sieviete tagad dzied Vankuverā- laikam taču ļoti slavena, ja jau tur. Apbrīnojami maz zinu par Kanādu. Šo to par pilsētām, šo to par hokeju. Kļavu sīrups un meži. Margarēta Atvuda, protams. Vēl dīvainais rakstnieks Gaetans Susī, no kura esmu lasījusi divas grāmatas. Par mūziku gandrīz neko- Ādamss un Koens. Njā. Kanādas vēstnieka Latvijā kundzi pazīstu pēc sejas, kā jau "Garšīgs" lasītāja.
Labi, tad par to, ko zinu labāk.
Jauni salāti. Ļoti veiksmīgi.

Biešu- bumbieru salāti ar zilo sieru

Avots- Chance, www.cookshool.ru
Vajag:
400 gr tvaicētu vai ceptu biešu, sagriezt plānās šķēlēs
1 ābols vai bumbieris, sagriezt plānās šķēlēs
sauja valriekstu
50 gr zilā siera vai brinzas
Aizdaram:
2-3 ĒK olīveļļas
1 ĒK sarkanvīna etiķa
2 TK dižonas sinepju
1 ĒK smalka gaišibruna cukura
Gatavošana:
Sajaukt un saputot aizdara sastāvdaļas trauciņā.
Salikt salātu traukā bietes, bumbieri. Pārliet ar aizdaru, pārkaisīt ar riekstiem un sadrupinātu sieru.
Iespaidi: ļoti, ļoti harmoniski.

piektdiena, 2010. gada 12. februāris

ļoti ātrs deserts

Taču, jāatzīst, desertam ir trūkums- nosaukums. Līdz ar to, ka dodu saikni uz tā mājvietu, nevaru ignorēt faktu, ka šis burvīgais deserts saucas "Ņammīgie āboli". Jā, tas ir ļoti skumji un nepatīkami. Taču esmu iemācījusies aizmirst par vārdu "ņammīgie"un saukt to par "Sausiņu āboliem".
Iespaidi: dažās minūtēs top patiešām jauks deserts. Var variēt ar citiem augļiem- svaigiem vai konservētism. Sausiņus samaļu blenderī.

trešdiena, 2010. gada 10. februāris

Rudzu maize

Avots- Selena, www.cookschool.ru
Vajag:
Ieraugam
1 gl rudzu miltu (110 gr) *izmantoju bīdelētos, ekoloģiskos
3 TK sausā kvasa* (neko tamlīdzīgu Rīgā neesmu redzējusi, taču man ir sausais rudzu iesals- attiecīgu daudzumu izmantoju. Par iespēju izmantot iesala sīrupu uzzināšu)
1 gl ūdens
1 TK sausā rauga
Sajaukt sastāvdaļas, dziļā traukā, apsegt ar vāku, atstāt rūgšanai siltā vietā ne mazāk kā uz 12 stundām.
Mīkla
1 gl rudzu miltu (110 gr)
1.5 gl kviešu miltu (200 gr)
1/2 gl ūdens
1 ĒK medus
2 TK sāls
2 ĒK eļļas
1/2 gl kliju (40 gr)
1 TK sausā rauga
ķimenes, koriandra sēklas, 1 TK (*es liku pa 1 TK no abiem un vēl kādas 3 ĒK linsēklu)
Gatavošana :Uz sausas pannas nedaudz apcept garšvielas un sēkliņas. Pie gatavā ierauga pievienot siltā ūdenī izšķīdinātu medu un raugu. Tad- abus miltus, sāli, klijas. Samīcīt mīklu, beigās pievienot eļļu, garšvielas. Mīkla labi ļaujas mīcīšanai, īpaši pie rokām nelīp. Pat ja nedaudz līp- nevajag vairs miltus. Mīcīt, kamēr kļūst zīdaināka un gandrīz nelīp pie rokām. Ieeļļotā traukā līkt mīklu, pārklāt ar plēvi un ļaut rūgt kādu stundu. Tad nedaudz apmīcīt un izveidot klaipu. Atstāt vēl uz 30-40 minūtēm. Cepeškrāsni uzkarsēt līdz 240 C. Karstā cepeškrāsnī likt maizi, pirms likšanas apslacīt krāsni ar ūdeni (*man šis posms nav īpaši reāls, jo mazai elektriskai krāsniņai visur sildelementi- baidos trāpīt). Cept augstā temperatūrā 10 minūtes, tad samazināt t līdz 210-220 grādiem un cept vēl 350-35 minūtes. Atdzesēt uz restes.
Rudzu maizi nevajadzētu ēst pirms pilnīgas atdzesēšanas.
Iespaidi: fantastika. Kad cepu visādas gaišās maizes, mani neatstāj brīnuma sajūta, bet rudzu maizes elementāra tapšana Čaka ielas dzīvoklī mani nopietni saviļņoja)). Ļoti garšīga, nekāda skābuma, izcila smarža.

svētdiena, 2010. gada 31. janvāris

pamata smilšu mīkla

Saprotu, ka nav nedz veselīgi, nedz diētiski- toties ērti un garšīgi. Reizi vairākos mēnešos taisu šo mīklu, sadalu 3 daļās katru porciju un lieku saldētavā. Dažreiz vienai daļai piejaucu riekstus, citai- dzērvenes. Un tad var kūkas, groziņus vai cepumus jebkurā laikā.
Avots- www.cookschool.ru, Iris
Vajag:500 g miltu
200 g ļoti mīksta sviesta (sagriezt nelielos gabaliņos un atstāt istabas t uz kādu pusstundu)
1 glāze cukura
1 ola+2 olas dzeltenumi
paciņa irdinātāja (9 g, RUF lieku)
varbūt vajadzēs 1-2 ĒK auksta šķidruma (ūdens, piena vai krējuma)
Gatavošana: izsijāt miltus kopā ar irdinātāju. Olas sakult ar cukuru un sviestu. Cukuram pilnībā jāizšķīst. Sanāks maiga un krēmīga masa. Ātri un veikli savienojam sviesta masu ar miltiem- kā tikai milti savienosies un viss turēsies kopā- pārstāt mīcīt. Varbūt vajadzēs ielikt 1-2 ĒK auksta šķidruma. Tad var cept, var sasaldēt. Ja tiks cepti cepumi un mīkla jāizveltnē- tā jānovāc uz kādu stundu ledusskapī.
Krēms- blenderī sakults biezpiens ar saldo krējumu un pūdercukuru.

sestdiena, 2010. gada 30. janvāris

jauna pavārgrāmata

Šodien manam pavārgrāmatu plauktam nejauši pievienojās jauna iemītniece. Absolūti skaistākā, aizkustinošākā un sirsnīgākā no visām. Izjauca budžetu vismaz uz nedēļu, bet es viņai piedotu arī vairāk)) Jau tagad redzu, ka daudz kas šeit būs no tās. Ļoti precīzas, detalizētas, perfekti pārtulkotas receptes un autors ir ļoti, ļoti simpātisks. Visādā ziņā))

trešdiena, 2010. gada 27. janvāris

-25 un lēkāšana uz vietas

Man ļoti patīk šāds laiks, jo tas lauj novērot parādību, kuru ik gadu nodrošina tikai un vienīgi sals- pastiprinātu un ļoti emocionālu rīta komunikāciju. Kad tie, kas varonīgi nonākuši līdz darbam, apspriež to simts un vienā veidā un arvien dramatiskāk un atrod arvien jaunus Simptomus un Izpausmes.
Nu un protams adrenalīns:)
Un vēl- vakar vakarā Pārdaugavā gaidīju trolejbusu uz centru un lēkāju uz vietas, lai sasildītos. Biju viena. Tad atnāca vēl viena jauna sieviete, brīdi pastāvāja blaukus un arī piebiedrojās. Kad kāpām trolejbusā, viņa man teica- "Liels paldies, es viena kautrētos lēkāt!" `
āāā! Man tā patika!!!!!

svētdiena, 2010. gada 24. janvāris

Auzu pārslu cepumi

Mūsu ģimenes vismīļākie cepumi. Cepti tiek gadiem bezgalīgās variācijās. Sākotnējā recepte no aizvēsturiskas grāmatas Joy of Cooking, taču no tās gandrīz nekas nav palicis. Parasti cepu svētdienās, lieku skārda kārbā un visu nedēļu dodu bērnam uz skolu. Es izmantoju ātri vārāmās auzu pārslas ar klijām, bet var arī neapstrādātās veselās no bioveikala- būs savādāka struktūra. Man garšo mīkstāki.
Vajag:
2 glāzes auzu pārslu,
100 g sviesta (var arī divreiz mazāk),
1/2 glāzes sēkliņu,
12 TK brūnā cukura,
7 pilnas TK miltu,
2-3 olas (atkarībā no izmēra),
nepilna glāze jebkuru riekstu un žāvētu augļu maisījuma (sasmalcināt ne pārāk sīki, rozīnes neizmantot)
Gatavošana: apcept pārslas ar sviestu. Sajaukt visu kopā. Tā nebūs mīkla normālā nozīmē- masai jābūt pietiekami lipīgai, lai ar slapjām rokām (tas ir svārīgi!) varētu izveidot cepumus. Likt uz papīra, cept 170 C apmēram 20-30 minūtes.
Iespaidi: cepumi, kas nevar neizdoties. Var salikt iekšā visu, kas garšo- es esmu cepusi ar kaltētām dzērvenēm, zemenēm, ķiršiem, visiem riekstiem, sukādēm un tml. Šie konkrētie, fotogrāfijā, ir ar kokosrieksta skaidiņām un ananāsa sukādēm- nekā cita nav mājās, bet ārā gan šodien neviens neies:).

Saldais biezpiena krēms

M.Sirmā recepte, nokopēta no lnt lapas bez izmaiņām
Vajag:
saldais krējums 500ml
pūdercukurs pusglāze
biezpiens (kāds no mitrajiem) 400gr
auzu pārslas 200gr
medus 4 ēdamkarotes
Gatavošana: "Saldo krējumu saputo līdz putukrējumam. Var arī blenderī. Ja saldais krējums turēts ledusskapī-saputosi ātrāk! Atceries, ka starp putošanu un sišanu ir liela atšķirība. Nenogalini putukrējumu, bet iedauzi tajā gaisu.Pūdercukuru izsijā caur sietiņu, uzmanīgi iemaisi putukrējumā. Cukurs šim gadījumam būs par rupju. Ņem biezpienu, arī izspied caur sietiņu, iecilā masā. Uz uzkarsētas pannas uzber auzu pārslas, pieliec medu, karsē lēnām maisot. Rezultāts = apgrauzdētas auzu pārslas ar medu! Šo karsto masu nejauc kopā ar putukrējumu, tas nomirs:) Obligāti atdzesē!! Pēc brieža liec klāt un iespied pusi no citrona-svaigumam.Visu viegli iecilā. Pildi traukos, katram pa karotei.. Viss. Gatavs. Ēdam."
Iespaidi: vienkārši, ātri un, protams, garšīgi. Izspiest biezpienu diemžēl obligāti:)

sestdiena, 2010. gada 23. janvāris

Pētersīļu - lazdu riekstu pesto

Avots- www.bbcgoodfood.com, recepti atrast nespēju, tāpēc visas proporcijas- manas.
Vajag: liela bunte pētersīļu, liela sauja grauzdētu lazdu riekstu, puscitrona sula (receptē bija arī miziņa, taču bioveikali pretī nenāca, no rimi citroniem mizu neizmantoju), 50 gr parmezāna, dažas ĒK olīveļļas
Gatavošana: visu samalt blenderī, pakāpeniski pieliet eļļu līdz vēlamai konsistencei. Ja gatavo pastu- izvārī pastu kā instrukcijā teikts, nokāst, sajakt ar pesto.
Iespaidi: noteikti ne ar ko ne sliktāks par bazilika-ciedru riekstu pesto. Mērena, riekstaina garša- labi.

ziemeļu kultūrziņas

Sals pieņemas spēkā, kontakti ar ārpasauli strauji sarūk, dienas gaismu redzu brīvdienās un vispār varētu jau nomainīties gadalaiki. Bet nu cerību nav, tāpēc atliek tikai ēdiens un kultūrziņas. Vairs nav aktuāla jauka vai vienkārši jautra mūzika, klasiskā ir par vēsu un prasa par daudz prāta vai/un jūtu, tagad der tikai kaut kās episki salds vai arī mūžīgās vērtības. Klausos Abb'u un Karerasu. pagājušajā nedēļā klausījos Lhasu, bet nu viņa ir pārāk sirdi plosoša, neder save energy režīmam.
1) Tātad, Karerass. Ne kurš katrs derēs -20 grādiem. Taču viens albūms ir kā radīts-

Vecās Holivudas dziesmas no filmām (zinu tikai Brokastis pie Tifānijas un Born Free). Ļoti skaisti, dramatiski un kinematogrāfiski. Sevišķi labs ir viņa akcents:). Un- tas nav mazsvarīgi- var dziedāt, hm, līdzi:) Bērns mans uzskata, ka ir šausmīgi smieklīgi, kad mēs korī ar Karerasu dziedam Moon River:) Viņš nedomā, ka man labi sanāk:)
2) Abba arī ir laba. Tekstus zinu pat es, nezinot angļu valodu. Var klausīties ļoti skaļi, dejot (tādejādi sasildoties) un tas viss vairo pretestības spējas aukstumā.
3) Ja jau visi vakari jāpavada zem segas, pluss ir tas, ka beidzot pabeidzu 3 uzsāktās grāmatas (atlikušas 2:)) Visas izrādījās pieminēšanas vērtas.

Tā nav daiļiteratūra. Zviedru fiziķe domā- kā nepadoties sajūtai, ka laiks skrien pārāk ātri un vai tas objektīvi ir ietekmējams. Gadījumā, ka kādam ir laika uztveres problēmas- laba un vērtīga. Dažkārt gan tāds nepatīkams tonis- it kā runātu ar prātā vāju auditoriju, bet nu tas nav retums zinātniski populārai literatūrai.

Ja kāds tāpāt ka es ir pusaudža gados smagi aizrāvies ar dienvidamerikas maģisko reālismu- obligātā lasāmviela. Simtprocentīga imitācija un - autoram nav nekā svēta:) Gadījumā, ja liekas ka Markess&Co ir neaizskaramie- nekādā gadījumā nelasiet!

Faktiski jau vajadzētu atsevišķu kultūrziņu par šo grāmatu, bet nu labi, ja jau sāku. Domāju, to pārtulkos latviski, jo liela parādība. Man noteikti nepietiek zināšanu un smadzeņu, lai to kaut kā jēdzīgi aprakstītu. Tajā ir tik daudz slāņu un rotaļu ar iztēli un realitāti un reliģiju un dieviem un jēgu un vēl nez ko- un tas viss ieinstalēts ļoti aizraujošā sižetā un izcilā valodā. Reti pērku grāmatas, kuras jau paņēmu no kāda un izlasīju, bet šī būs no tām.

otrdiena, 2010. gada 19. janvāris

Zemesriekstu vista

Avots- Marināde un ideja izmantot zemesriekstu sviestu- no žurnāla „Labu apetīti” numura 07.08. Oriģinālajā versijā zemesrieksti marinādē netika izmantoti, tos pēc tam izmantoja mērcē. Turklāt vistu cepa uz pannas. Kopā ar eļļas daudzumu marinādē tas viss, manuprāt, veidotu traki treknu ēdienu, tāpēc veicu izmaiņas.
Vajag:
500 g vistas filejas, sagriezt šaurās, plānās strēmelēs
3 caur spiedi izspiestas ķiploka daiviņas
3 ĒK sezama eļļas (liku uz pusi mazāk)
2 ĒK valriekstu eļļas (liku uz pusi mazāk)
naža gals maltas paprikas
6 ĒK sojas mērces
1,5 ĒK zemesriekstu sviesta
Gatavošana:
Vistu sajaukt ar visu pārējo, marinēt stundu. Ielikt stikla cepamā formā ar vāku, cept cepeškrāsnī apmēram pusstundu 170 C.
Iespaidi: burvīga marināde, smaržīga un sulīga vista. Līdz ar to, ka man ir slinkums ņemties ar citu gaļu un es ēdu pārsvarā vistas fileju, garšas nianses kļūst ļoti aktuālas.

sestdiena, 2010. gada 16. janvāris

Snickerdoodle-2

Avots: Hilaire Walden, "Cookies - irresistible biscuits, brownies and bars", Iris (cookschool.ru)
Vajag:
100 g sviesta
1 gl cukura
1 TK vaniļas (te man nav pierakstīts- kādas vaniļas? es liku ekstraktu, bet pusi no dauzdzuma)
2 olas
1/4 gl piena (vai jogurta)
ap 3 gl miltu
1 TK sodas (ja tiek izmantots piens- dzēst ar pāris pilieniem citrona sulas)
1/2 gl sīki sakapātu riekstu (man- valrieksti)
Pārkaisīšanai
3 ĒK cukura
1 ĒK kanēļa
Gatavošana: Saberzt mīkstu sviestu ar cukuru un olām, pievienot pārējos komponentus un samīcīt mīklu- tādu, lai neliptu pie galda un rokām. Sasildīt cepeškrāsni līdz 190 С. Noplēst no mīklas plūmes izmēra gabaliņus, veidot bumbiņu, apviļāt kanēļa un cukura maisījumā. Likt uz paplātes, nedaudz piespiežot (tikai lai neripotu). Cept 10 minūtes.
Iespaidi: ļoti garšīgi, varētu pat teikt- izcili. Nezinu, kādas autoru dzimtajā zemē ir plūmes, man sanāca milzu cepumi, bija jācep nedaudz ilgāk (kādas 15-17 min.). Skārda burkā pa nedēļu- nekādu izmaiņu garšā un struktūrā:)

sarma

Visa progresīvā cilvēce fotografē un publicē sarmu. Es arī negribu stāvēt malā:) Ziedoņdārzs. Kurš priecē visos gadalaikos un vispār ir glīts parks. Jo esmu lokālpatriote:)

trešdiena, 2010. gada 13. janvāris

atbildes uz jautājumiem

Un joprojām jautājumi un komentāri nāk meilos:) It kā jau bloga formāts paredz savādāku saskarsmi, nē? Bet nu, saprotu, mentalitātes specifika. Kaut gan saskaros ar ko tādu pirmo reizi. Turklāt- to adresi, uz kuru ir saikne šeit, pārbaudu visai neregulāri, tā jau nav mana pamatadrese. Tāpēc par receptēm ieteiktu tomēr jautāt šeit. Un par visu pārējo:) Komentārus es uzreizi redzu savā pastā. Atļaušos tomēr uz tiem komentāriem, kas atkārtojas, neatbildēt meilos, bet šeit. Domāju- kāpēc tas vispār kādu interesē?- taču šo interesi es varu saprast. Mani arī interesē- kas par cilvēku sarūpējis recepti. Un ja nepatīk cilvēks- tad diemžēl arī recepte. Jauki būtu uzzināt kaut ko arī par jums, ciemiņi!
1. Par "zaļumu" - runāju tikai un vienīgi par pārtiku. Meitenes un zēni, sagādāšu jums vilšanos- es neesmu dedzīgi zaļa. Varbūt gribētu, taču Rīgā tas ir dārgi, kā arī sanāk neadekvāti daudz spēka un laika veltīt saimniecībai, man tas neder. Taču dažas lietas ir pašsaprotamas. Es sen jau nepērku pārtiku, kuras E man nepatīk. Faktiski, E burts sastāvā ir liels izņēmums. Es nepērku gatavo kulināriju, uzpūsto maizi, sieru ar krāsvielu annato (kas tas, nafig, ir?), gurķus un tomātus ziemā, vietējos jogurtus ar guaras sveķi un tml. Cenšos iepirkties Berga bazāra Zaļajā tirgū, bet speciāli slinkumu nepārvarēšu. Man riebjas McDonalds, bet arī dažādas „Mājas virtuves”. Netaisu majonēzes salātus, eļļā ceptus ēdienus, nedzeru saldu alkoholu, gāzētos dzērienus un neēdu „Staburadzes” tortes. Man nepietiek humora sajūtas stāstiem par „tik garšīgiem un ātriem salātiņiem- ātros makaroniņus ar majonēzi pārlej” – es neesmu savu organismu atradusi miskastē. Man tas (organisms:)) patīk un es par to piedomāju. Nu kaut kā tā.
2. Jā, es patiešām ēdu to, ko lieku šeit. Arī bērnam dodu. Draugiem un radiem:) Taču ikdienā es neesmu apsēsta ar ēdienu un mierīgi ēdu griķus 5 nedēļas dienas pēc kārtas. Un vispār mana aizraušanās dažreiz ir spēcīga, bet dažreiz mani nedēļām ilgi tas neinteresē. Man patīk, ka mans bērns jautā „Pagatavosim kaut ko garšīgu vai arī tev ir slinkums? Tad nopirksim”.
3. Es nelietoju alkohola kokteiļus, tāpēc arī netaisu un šeit nelieku.
4. Es lasu un gatavoju arī pēc žurnāla "Garšīgs" receptēm. Lieku šeit reti, jo tās jau visiem pieejamas. Mani avoti ir krievvalodīgajā tīmeklī:)

svētdiena, 2010. gada 10. janvāris

ziemas prieki un chilli con carne

Nācās šodien atteikties no ieplānotā, visu atmest un doties uz Biķernieku mežu, jo tā saule ārā nedod mieru- pārāk eksotiska parādība. Mežā ieradāmies ar trīs dažādām konstrukcijām braukšanai no kalna, diviem termosiem un trīs cilvēku neatkarīgi vienam no otra sarūpētajām sviestmaizēm, keksiem un tml.:)) Kā jau vienmēr- dabas apbrīnošanas kvalitāte ir cieši saistīta ar to, vai ir pietiekami pārtikas:)) Bet nu tur bija ļoti skaiski, ļoti pasakaini. Cilvēku ne pārāk daudz.
Vienīgais- suņi. Lieli priecīgi suņi, no kuriem baidās mans bērns un kuru saimniekiem ir precīzi tas pats sindroms, kas mazu bērnu vecākiem. Vecākiem liekas, ka visa pasaule ir sajūsmā par viņu bērniem, bet suņu saimniekiem liekas, ka visiem jābūt aizkustinātiem par milzīgiem vilkiem, kas priecīgi un nepieskatīti skraida starp (svešiem) bērniem.
Bet nu- par ēdienu. Ideālais ēdiens pēc šāda veida pastaigas.
Chilli con carne
Avots-žurnāla „Garšīgs” 1.numurs, mani komentāri slīprakstā
Vajag:1 ĒK eļļas
2 daiviņas ķiploka, sīki sakapāta
½ sarkanā čili pipara pāksts
300 g maltas liellopa gaļas
800 g kārba konservētu pupiņu
400 g kārba konservētu tomātu savā sulā (es saspaidīju un vispār man liekas, ka vajadzētu pusotru reizi vairāk)sauja bazilika lapu
sāls
Gatavošana:Dziļā pannā sakarsē eļļu un apsutini ķiploku. Neļauj apbrūnēt, jo tas var kļūt rūgts. Pievieno sīki sagrieztu piparu. Pievieno malto gaļu un ar dakšiņu sadrupini. Cep, līdz tā nedaudz apbrūnējusi. Pievieno pupiņas un tomātus. Iemaisi baziliku. Ļauj, lai mērce uzmet kārtīgu burbuli. Sasali pēc patikšanas. Pasniedz karstu.
Iespaidi: ļoti ātri pagatavojams, garšīgs un ziemai piemērots ēdiens. Ņemot vērā gaļas liesumu un termiskās apstrādes laiku, sanāk, ka arī gana veselīgs. Nesaprotu, kāpēc tik ilgi neizmēģināju.

ceturtdiena, 2010. gada 7. janvāris

pilsētas detaļas

Pēdējā laikā uz ielām (veikalos, kafejnīcās) uzmanīgi ieklausos svešu cilvēku sarunās pa mobilo. Jo vienu brīdi mani pilnīgi pārsteidza, cik daudz cilvēki melo! Nu, ne jau par būtisko- par to neko nezinu, bet par tehnisko. Viņi melo, ka ir darba dunā- sēžot Gaskoņas kadetos, ka ir sporta klubā- ejot pa ielu, ka šķērso Stabu ielu- tuvojoties Vecrīgai un tml. un tml. Viena večiņa, gaidot rindā Tallinas ielas pastā, tik sirsnīgi un enerģiski kādam stāstīja, ka tagad visu pērk Superneto un nāk uz mājām! Fascinējoši un aizkustinoši cilvēki cīnās par savu privātumu, tiesībām nestāstīt par sevi. Man arī bieži vien nepatīk atbildēt pa telefonu- kur esmu un ko daru.

trešdiena, 2010. gada 6. janvāris

Ziemas prieki un cepumi ar marmelādi

Šodien dzirdēju sarunu par to, ka pasaule acīmredzami iet uz galu- vasara bija kā jau vasara, rudenī bija raža, ziemā ir sals un sniegs. Tiešām brīnumi:) Un tāpēc jāķer visi ziemas prieki- tas jau ir mans rezumējums:) Dzīvojot netālu no Grīziņkalna, tas nav pārāk sarežģīti. Vesela kolekcija dažādu kalniņu, no kuriem šļūkt ar plastmasas paliktņiem vai braukt ar bērna plasmasas ragavām un slidotava. Ledus apšaubāms, taču ir noma un skan kaut kāds enerģisks radio. Un vispār jau ir viegli saprast, kāpēc mana bērna mīļākais gadalaiks vienmēr ir bijis ziema.
Nu, te tagad vajadzētu kaut kā smuki loģiski saistīt cepumus ar marmelādi ar ziemu. Bet nu slinkums. Tie vienkārši ir labi cepumi.

Rullīši ar marmelādi
Avots-ШГ, Коллекция рецептов №06
Vajag:
100 g sviesta
125 g biezpiena
1 TK cukura
1 gl miltu
1 olas baltums
150 g marmelādes (labāk neizmantot pieklājīgo Laimas, bet tādu rupjāku no tirgus bakalejas nodaļas)
Gatavošana:Sakult sviestu, biezpienu, cukuru. Iesijāt miltus. Samīcīt mīklu, savelt bumbu likt uz pusstundu ledusskapī. Sagriezt marmelādi.Izveltnēt mīklu lielā aplī, sagriezt radiāli 16 gabalos. Sakult olbaltumu ar 1ĒK ūdens, pārziest mīklu. Uz katra trīsstūra platākās daļas likt marmelādi, sarullēt spirālīti.Uzkarsēt cepeškrāsni līdz 190 C. Cept 15-20 minūtes.
Iespaidi: marmelāde nedaudz iztek, bet nu nekas, visa neiztecēs. Man ļoti garšo mīkla- mīksta, neitrāla. Cepu tos jau pāris gadus, pildījumu dažreiz mainu- maltu riekstu masa labi der.

otrdiena, 2010. gada 5. janvāris

Griķi ar tofu sieru

Avots- Ю.Высоцкая "Едим дома круглый год", 22.lpp.
Vajag:
1/4 TK rīvēta muskatrieksta
1 TK kaltēta bazilika
2 ĒK sojas mērces
1 TK eļļas
2 ķiploka daiviņas
1 neliela ingvera sakne (pirksta lielumā)
120-200 gr tofu
200 ml verdoša ūdens
100 gr griķu putraimu
Sauja svaiga bazilika lapu
Gatavošana:
Nomizot un sarīvēt ingveru, saspiest ar presi ķiplokus. Katlā ar biezu dibenu uzkarsēt eļļu, pievienot ingveru, ķiploku, muskatriekstu un sojas mērci. Pievienot griķus un apmaisot nedaudz pasildīt. Pieliet ūdeni, uzlikt vāku un vārīt uz lēnas uguns 12-15 minūtes. Pievienot kaltēto baziliku, apmaisīt. Likt griķus traukā, virsū- kubiņos sagrieztu tofu un svaigo baziliku.
Komentāri: man ļoti patīk kontrasts starp garšvielām griķos un neitrālo tofu. Un vispār garšīgi un ļoti smaržīgi.
Mana pirmā persnīgā pavārgrāmata, tēpēc izturos pret to ar zināmu sentimentu. Kaut gan arī principā uzskatu to par nesliktu. Tā nav piemērota cilvēkiem, kuri tikko sākuši gatavot, jo tad var nepamanīt dažas Visockas mānijas, saistītas ar čili vai citrona sulas daudzumu un tml. Bet kopumā, nesniedzot īpašu tehnoloģisku precizitāti, tā sniedz visai normālu un vispusīgu ieskatu iespējās. Un man ļoti patīk tās struktūra, pēc produktiem.

pirmdiena, 2010. gada 4. janvāris

Vīnes šokolādes smilšu cepumi

Avots- „Garšīgs”, 9.numurs (starp citu, vēl šodien redzēju Narvesenā- iesaku, ļoti veiksmīgs numurs)
Recepte atstāstīta daļēji maniem vārdiem, nemainot būtisko:)
Vajag:
250 g mīksta sviesta
100 g pūdercukura
šķipsna sāls
1 olas baltums
250 g miltu
2 ĒK nesaldināta kakao pulvera
Gatavošana:
Ar mikseri saputot sviestu ar cukuru un sāli. Pievienot olas baltumu un putot, līdz masa kļūst viendabīga. Atsevišķā bļodā sajauc miltus ar kakao. Piesijāt tos pie sviesta un samaisīt, bet nepārcensties ar mīcīšanu- pārtraukt, tiklīdz milti pilnībā iemaisījušies. Mīklu atdzesēt ledusskapī pusstundu. Veidot no mīklas desiņu, likt vēl uz pusstundu ledusskapī. Tālāk var divējādi 1)sasaldēt līdz labākajiem (vai sliktākajiem) laikiem; 2) uzkarsēt cepeškrāsni līdz 170 C, izklāt plāti ar cepamo papīru, no desiņas griezt centimetru biezas šķēles, cept 15 min. Neļaut cepumu maliņām kļūt melnām.
Komentāri: burvīgi cepumi, ļoti šokolādīgi un izcila konsistence. Vispār tas ir brīnums- sīkākās nianses smilšu mīklu pārvērš līdz nemaņai. Pūdercukurs, šausminošs sviesta daudzums… Bet nu cepumi nav trekni, nav pārsaldināti. Man vēl bija kadi 30 g melnās šokolādes kaletes (liekas, tāds bija nosaukums) no Emīla Gustava- piebēru mīklai un tā sasaldēju.

Snickerdoodle

Avots- Меланья, cookschool.ru
Vajag:
Pildījumam:
1/3 tases cukura
1 ĒK kanēļa
Mīklai:
apmēram 100 g istabas temperatūras sviesta
85 g krēmsiera (Filadelfija vai parastais Kārums)
3/4 tases cukura
1/2 TK irdinātāja
1 olašķipsna sāls
1 TK vaniļas ekstrakta
2 un 2/3 tases miltu
1 ĒK izkausēta sviesta
Gatavošana:Pildījumam savienot cukuru ar kanēļa pulveri. Ar mikseri sakult sviestu ar sieru un ¾ tases cukura līdz gaisīgai konsistencei. Pievienot olu un vaniļu. Miltus savienot ar sāli, irdinātāju un tad ar sviesta masu, ātri samaisīt, nepārmīcīt! Mīklu sadalīt 2 daļās. Katru plāni izveltnēt starp divām cepamā papīra loksnēm, veidojot taisnstūri. Pārziesta ar kausētu sviestu, pārkaisīt ar pildījumu, sarullēt. Vēlreiz pārziest ar sviestu un apveltnēt (dīvains vārds, vai tāds vispār ir?)cukura un kanēļa maisījumā. Satīt cepamā papīrā un ielikt uz stundu saldētavā. Tad griezt 4-5 mm biezus aplīšus, likt uz cepamā paīra, cept 190 C ap 10 minūtēm.
Komentāri: visvērtīgākais ir tas, ka ieliekot mīklu saldētavā, par to var aizmirst uz mēnesi-diviem un cept tad, kad nepieciešams. Es nekad neatkausēju- griežu un cepu. Ja pēkšņi tumšā ziemas vakarā (no ārsienas nāk aukstuma viļņi, kājas salst, entuziasma nav) mājās nav nekā salda- izcils risinājums.

svētdiena, 2010. gada 3. janvāris

Picas pamats

Avots- Lilia, cookschool.ru
Vajag:
Ieraugam:
1 gl silta ūdens (38-40 C)
2 ĒK sausā rauga
2 TK cukura
Mīklai:4 gl miltu
1 TK sāls
4 ĒK eļļas
1 ola
Gatavošana:Ierauga sastāvdaļas sajaukt, atstāt uz 15 min.
Pa to laiku sajaukt mīklas sastāvdaļas. Maisīt ar mikseri, pakāpeniski pievienojot ieraugu. Maisīt 5 minūtes (es mikseri neizmantoju, mīcu un stiepju ar rokām). Ielikt mīklu ieeļļotā traukā, pārklāt to ar pārtikas plēvi un atstāt siltā vietā uz kādām 40 min.
Atkal samīcīt, atstāt uz 10 min. Nedaudz samīcīt ar ieeļļotām rokām- gatavs! Izveltnēt, sadurt ar dakšu. Cept 220 C 5 minūtes.
Un tagad var rīkoties divējādi: 1) atdzesēt un sasaldēt. Kad rodas nepieciešamība- izvilkt, neatkausējot kraut virsū visu, ko vēlas un cept 220 C apmēram 7-10 minūtes. 2) izvilkt no cepeškrāsns, likt pildījumu un cept tālāk tās 7 minūtes.
Iespaidi:Minimālas pūles, kraukšķīga un neitrāla mīkla, kas var mēnešiem gaidīt saldētavā savu stundu. Mēs to vienmēr ēdam Jaunajā gadā- salieku uz milzu paplātes dažādu rīvētu sieru, zaļumus, gaļu-desu, sēnes, olīvas, tomātus, tomātu pastu, krējumu. Tad cilvēks pats liek, ko grib un pēc 7 minūtēm ēd savu picu!

sestdiena, 2010. gada 2. janvāris

Ņujorkas siera kūka

Pavisam klasiska siera kūka- pamatu pamats. Dažkārt tajā ir saldais krējums, dažkārt netiek izmantots skābais. Dažkārt tiek piedāvātas burvju darbības ar temperatūru (samazināšana ik pēc laika) vai ūdens paplāte krāsnī. Taču ar nebūtiskām niansēm pamats ir šāds- cepumu un sviesta plāksne, uz kuras ir filadelfijas siers, olas, vaniļa. Virsū- zemenes. Konkrēti šī recepte man liekas ļoti skaidra, ātra un rezultāts- tāds, kāds man garšo. Avots- Annutti, cookschool.ru
Vajag:
Pamatam:
1,5 glāze maltu cepumu (es izmantoju „Selgu”)
60 g izkausēta sviesta
2 ĒK cukura
Siera kārtai:
4x 200 g iepakojumi Philadelphia siera (ekonomijas labad var pusi aizvietot ar lētāku svaigo sieru, bet nu bez liekas nepieciešamības nevajadzētu)
1 glāze cukura (es izmantoju damerara)
1 glāze skābā krējuma
4 olasdaži pilieni vaniļas esences
Augšējai kārtai:
1 glāze skābā krējuma
2 ĒK cukura
daži pilieni vaniļas esences
zemenes, piparmētras rotāšanai
Visām sastāvdaļām jābūt istabas temperatūrā!!! Forma 26 cm diametrā
Gatavošana:
Sajaukt samaltos cepumus ar sviestu un cukuru, cieši piespiežot un izlīdzinot ieklāt cepamajā formā (ar noņemamām malām).
Sajaukt sieru ar cukuru un esenci (es to daru ar mikseri vai koka karoti), pēc tam pievienot krējumu, maisīt vēl dažas sekundes, pa vienai pievienot olas. Pārmērīgi censties nevajag- kad masa ir viendabīga, turpināt maisīt nevajag. Izlikt masu formā, uz cepumu kārtas. Cept 165C apmēram 40 minūtes vai līdz brīdim, kad kūkas vidus nedaudz grīļosies, kā želeja, torti pašūpojot.
Sajaukt krējumu ar cukuru, izliet uz kūkas, izlīdzināt un tupināt cept vēl 10 minūtes. Izņemt kūku no krāsns, ar asu garu nazi novilkt starp kūku un formu un atstāt līdz pilnīgai atdzišanai. Tikai tad, kad kūka pilnībā atdzisusi, to var pārklāt ar plēvi vai foliju un likt ledusskapī minimums uz 4 stundām, bet labāk- uz nakti.
Komentāri- man ir mazā elektriskā cepeškrāsns, kura neuzvedās ideāli. Kā arī dažkārt aizmirstu sagādāt istabas temperatūru izejvielām:). Līdz ar to kūkas augša mēdz ieplīst. Tāpēc vienmēr iepriekš nodrošinu želejas paciņu un ogas- konspirācijas nolūkos.