sestdiena, 2010. gada 23. janvāris

Pētersīļu - lazdu riekstu pesto

Avots- www.bbcgoodfood.com, recepti atrast nespēju, tāpēc visas proporcijas- manas.
Vajag: liela bunte pētersīļu, liela sauja grauzdētu lazdu riekstu, puscitrona sula (receptē bija arī miziņa, taču bioveikali pretī nenāca, no rimi citroniem mizu neizmantoju), 50 gr parmezāna, dažas ĒK olīveļļas
Gatavošana: visu samalt blenderī, pakāpeniski pieliet eļļu līdz vēlamai konsistencei. Ja gatavo pastu- izvārī pastu kā instrukcijā teikts, nokāst, sajakt ar pesto.
Iespaidi: noteikti ne ar ko ne sliktāks par bazilika-ciedru riekstu pesto. Mērena, riekstaina garša- labi.

ziemeļu kultūrziņas

Sals pieņemas spēkā, kontakti ar ārpasauli strauji sarūk, dienas gaismu redzu brīvdienās un vispār varētu jau nomainīties gadalaiki. Bet nu cerību nav, tāpēc atliek tikai ēdiens un kultūrziņas. Vairs nav aktuāla jauka vai vienkārši jautra mūzika, klasiskā ir par vēsu un prasa par daudz prāta vai/un jūtu, tagad der tikai kaut kās episki salds vai arī mūžīgās vērtības. Klausos Abb'u un Karerasu. pagājušajā nedēļā klausījos Lhasu, bet nu viņa ir pārāk sirdi plosoša, neder save energy režīmam.
1) Tātad, Karerass. Ne kurš katrs derēs -20 grādiem. Taču viens albūms ir kā radīts-

Vecās Holivudas dziesmas no filmām (zinu tikai Brokastis pie Tifānijas un Born Free). Ļoti skaisti, dramatiski un kinematogrāfiski. Sevišķi labs ir viņa akcents:). Un- tas nav mazsvarīgi- var dziedāt, hm, līdzi:) Bērns mans uzskata, ka ir šausmīgi smieklīgi, kad mēs korī ar Karerasu dziedam Moon River:) Viņš nedomā, ka man labi sanāk:)
2) Abba arī ir laba. Tekstus zinu pat es, nezinot angļu valodu. Var klausīties ļoti skaļi, dejot (tādejādi sasildoties) un tas viss vairo pretestības spējas aukstumā.
3) Ja jau visi vakari jāpavada zem segas, pluss ir tas, ka beidzot pabeidzu 3 uzsāktās grāmatas (atlikušas 2:)) Visas izrādījās pieminēšanas vērtas.

Tā nav daiļiteratūra. Zviedru fiziķe domā- kā nepadoties sajūtai, ka laiks skrien pārāk ātri un vai tas objektīvi ir ietekmējams. Gadījumā, ka kādam ir laika uztveres problēmas- laba un vērtīga. Dažkārt gan tāds nepatīkams tonis- it kā runātu ar prātā vāju auditoriju, bet nu tas nav retums zinātniski populārai literatūrai.

Ja kāds tāpāt ka es ir pusaudža gados smagi aizrāvies ar dienvidamerikas maģisko reālismu- obligātā lasāmviela. Simtprocentīga imitācija un - autoram nav nekā svēta:) Gadījumā, ja liekas ka Markess&Co ir neaizskaramie- nekādā gadījumā nelasiet!

Faktiski jau vajadzētu atsevišķu kultūrziņu par šo grāmatu, bet nu labi, ja jau sāku. Domāju, to pārtulkos latviski, jo liela parādība. Man noteikti nepietiek zināšanu un smadzeņu, lai to kaut kā jēdzīgi aprakstītu. Tajā ir tik daudz slāņu un rotaļu ar iztēli un realitāti un reliģiju un dieviem un jēgu un vēl nez ko- un tas viss ieinstalēts ļoti aizraujošā sižetā un izcilā valodā. Reti pērku grāmatas, kuras jau paņēmu no kāda un izlasīju, bet šī būs no tām.