Libāniešu zaļā zupa ar rīsiem

man slikti padodas ģeogrāfisko nosaukumu latviskošana, īsti nesaprotu vai "libāniešu" ir normāls vārds? Varbūt Libānas? Nu, ja kas- aizrādiet:)
Recepte no grāmatas "Книга Гастронома. Про супы", 160.lpp. Grāmata laba, labāka nekā daudzas citas "Gastronoma" grāmatas. Daudz interesantu zupu, daudz recepšu, kuru sastāvdaļas ir saprotamas un atrodamas, daudz arī nacionālo. Vispār grāmata par zupām man liekas laba lieta, tās gatavot ir interesanti un dažkārt arī lētāk par citām dauzdveidības iespējām.

Un tagad par zupu.
Dažu apstākļu dēļ es gatavoju to ar citām proporcijām, nekā grāmatā (tobrīd grāmata nebija pieejama), rakstīšu savas.
Vajag:
1 l dārzeņu vai vistas buljona
100 g basmati rīsu**
2 nelieli puravu kāti (baltā daļa un nedaudz zaļās), sagriezt pabiezos gredzenos
1 jauns cukīnī, pārgriezt un pusēm, sagriezt plānos pusapļos
8-9 kātiņi seleriju, sagriezt puscentimentra gabaliņos
pāris zariņu seleriju zaļumu, sakapāt
2-3 daiviņas ķiploka, sakapāt
puscitrona sula
1 ĒK kaltētu sasmalcinātu piparmētru*
sāls, cukurs
Gatavošana:
1. Izvārīt rīsus.
2. Katlā likt puravus un seleriju, pārliet ar aukstu buljonu, uzvārīt un uz lenas uguns vārīt pusstundu.
3. Zupai pievienot rīsus, kabaci, ķiploku, citrona sulu, selerijas lapiņas, sāli, 1 TK cukura, vārīt 5 minūtes.
4. Pievienot piparmētras, vārīt 5 minūtes. Gatavs.

Komentāri:
*svaiga piparmētra un kaltēta ir tomēr dažādas garšvielas (sajūtas ziņā) un Tuvo Austrumu receptēs visai bieži tiek atrunāts- neaizstāt kaltēto ar svaigo.
** rīsu daudzumu regulējiet- man garšo ļoti biezas zupas, es vārīju daudz rīsu citām vajadzībām un tad pievienoju gatavai zupai šķīvī.
Iespaidi: jauka, ļoti smaržīga un viegla zupa.

Tabuli (تبولة)

Svētdien nejauši iegāju BB zaļajā tirdziņā- ceru, ka tirdziņa pieticība ir tikai uz laiku. Taču bija milzīgas buntes svaigu piparmētru, nedārgas lauku vistu olas un samērā dārgs, bet garšīgs Vītolbergas siers.Neko man tur īpaši nevajadzēja, taču nopirku piparmētru pušķi- ļoti skaistas bija. Mohito es nedzeru, tāpēc nākas katru dienu ēst tabuli.
Esmu redzējusi dažādus variantus, kā raksta šī ēdiena nosaukumu- tabuli, tabule, tabuleh. Un arī samērā dažādus gatavošanas veidus- galvenokārt tie atšķiras ar dažām sastāvdaļām (ir vai nav sīpoli, gurķi, paprika, olīvas) un proporcijām. Libānā tabuli taisa no bulgura un tā ir būtiski mazāk, nekā zaļumu, Sīrijā vai Jordānijā ir citas receptes.
Es esmu taisījusi gan no kuskusa, gan bulgura, gan ar kaut kādiem ingredientiem, gan bez. Visi varianti garšīgi.

Šim vajadzēja:
3-4 ĒK rupja bulgura, izvārīt kā teikts instrukcijā
1 liels tomāts, sagriezt nelielos kubiņos (ja nav slinkums, var noņemt mizu)
liela bunte svaigu piparmētru- noņemt lapiņas un tās sakapāt
nedaudz mazāka pētersīļu bunte, izdarīt to pašu
pusgurķis, nomizot un sagriezt nelielos kubiņos
puscitrona sula
sāls, olīveļļa, pipari
Gatavošana:
Izvārītu bulguru nokāst, pievienot 1-2 ĒK olīveļļas, samaisīt. Pievienot visu pārējo, likt ledusskapī uz pāris stundām.
Komentāri: man tas ir viens no mīļākiem vasaras ēdieniem- ļoti ātrs, viegls, garšīgs un var ēst trīs reizes dienā.

Ezogelin corbasi (Līgavas zupa) (4/5)

Recepte- elena-fialka.livejournal.com. Šoreiz zupa no turku virtuves. Ļoti tradicionāla un pat apvīta ar leģendām. Skumjš stāsts par nemīlētu un ne-mīlošu tikko apprecētu meiteni, kura gatavoja šo zupu svešā mājā. Stāstam sliktas beigas, varat painteresēties tīmeklī, taču no stāsta palika pāri ļoti garšīga zupa:)

Vajag:
100 g sarkano lēcu
100 g rupja bulgura
1 sīpols, sasmalcināt
1.5 l ūdens vai buljona (man-ūdens)
2 ĒK tomātu pastas vai biezeņa (man- 3 ĒK biezeņa bez piedevām, to tūbas I love eco- nopērkams lielajos Rimi)
50 g kausēta vai parastā sviesta (man- 30 g)
1 TK kaltētu piparmētru
sāls
pipari
kūpināta paprika (man tādas nav, tāpēc 1.5 TK saldās, 0.5 asās paprikas pulvera)
Gatavošana:
Apcept sīpolus sviestā, pievienot tomātu biezeni, lēcas, bulguru, nedaudz pasautēt. Pieliet buljonu, pievienot piparmētras, papriku. Kad viss sāks vārīties, samazināt uguni un vārīt, kamēr bulgurs un lēcas mīksti. Pasālīt.
Komentāri: burvīga zupa- ļoti viegla, sātīga, garšīga. Glāzi ūdens var aizvietot ar tomātu sulu. Garšīgāka 2. un 3.dienā.

Šoroba Adas (jordāniešu lēcu zupa) (3/5)

Vienkāršāku un garšīgāku zupu man grūti iedomāties. Dažas neeksotiskas sastāvdaļas, minimums kustību un laika. Rezultāts- burvīgs.
Recepte no elena-fialka.livejournal- mana vismīļākā žurnāla par Tuvo Austrumu ēdienu.

Vajag:
200 g oranžo lēcu
1 l ūdens (receptē- 1.5, taču tas, man liekas, ir par daudz)
1 sīpols
3 daiviņas ķiploka
200 g konservētu tomātu kubiņos (man- saldētie svaigie)
2 ĒK gī sviesta (vai augu eļļas)
bunte kinzas zaļumu
0.5 TK kurkumas
2 kardamona kapsulas*
2 laura lapas
sāls
*kardamons bija izbeidzies. Un vēl klāt pieliku 0.5 TK kumīna, kā jau pie visiem pākšaugiem.
Gatavošana:
Lēcas izskalot, sīpolus un ķiplokus sīki sasmalcināt. Sviestā apcept sīpolus, ķiplokus kādu minūti. Tad pievienot garšvielas, lēcas, cept kopā 5 minūtes. Pieliet verdošu ūdeni. Kad sāks vārīties, pievienot tomātus un vārīt līdz lēcu gatavībai (aptuveni 10 min.). pasālīt, pārkaisīt ar sasmalcinātu kinzu.
Klāt pie zupas var ēst apceptu olīveļļā pitas maizi un aso citronu mērci (2 citronu sula+1 zaļāis čili+sāls).
Komentāri: zupa, kurā nav nekā lieka. Pitas maizi necepu, toties apguvu jaunus ātros plāceņus līdzīgus indiešu naan maizei- izcili! Noteikti vajag pie šīs zupas kaut ko tādu- pitu, plāceņus.

humuss

protams, var jau veikalā nopirkt, bet nu a) E vielas vēl neviens nav atcēlis; b)pašizmaksa mājās gatavotam ir minimāla; c)sanāk daudz izteiksmīgāks un garšīgāks. Arī kumīna dēļ- derētu pārliecināties iepriekš, vai tas jums garšo.

Avots- Аля, edimdoma.ru, Karenas Pevzneres grāmata "Izraēlas salāti"

Vajag:

1/2 glāzes sezama sēklu

2 ĒK olīveļļas

2-3 daiviņas ķiploku (var arī vairāk)

1 ĒK kumīna sēklu (man bija tikai malts kumīns, izmantoju pusi no šī daudzuma)

1 TK citrona sulas

500 gr (sausa) nuta (turku zirņi)- nopērkami lielveikalos, pie krišnaītiem, bioveikalos, Vidzemes tirgū (riekstu nodaļā). Lētākie- tirgū

baltie pipari, sāls (man bija tikai parastie svaigi maltie melnie pipari)

Gatavošana:.
Zirņus iemērkt pirms gatavošanas ar sodas šķipsnu uz vismaz 12 stundām.

Iemērkto nutu izvārīt, kamēr pavisam mīksts (apmēram 1.5 stundu), atdzesēt.

Pagatavot thinas pastu (es vienmēr gatavoju iepriekšeja vakarā, taču tam nav nozīmes)- apcept sezamu ar kumīnu uz sausas pannas un mazas uguns, maisot, kamēr viegli zeltains.
Sasmalcināt blenderī*. Pievienot eļļu, saspiestu ar presi ķiploku, sāli, piparus, citrona sulu. Atšķaidīt ar ūdeni līdz šķidra krējuma konsistencei.
*nezinu, mans blenderis to nespēj, es maļu sezamu kopā ar ķiplokiem un eļļu un arī nedaudz ūdens mazajā blendera krūzē, kas domāta riekstiem- un vienalga tā nesanāk gluda pasta. Pasta būtu, ja samaltu sezamu ar kumīnu kafijas maļamaja, bet nu man vienmēr slinkums to tīrīt. Un man patīk arī, ka paliek sezama kraukšķīgums).

Izvārīto nutu likt blenderī nelielās porcijās, pievienot katrai porcijai nedaudz thinas, rūpīgi samalt. Man parasti sanāk vēl kādu pusglāzi ūdeni pielikt šim daudzumam, nuts ir sauss. Tā samalt visu. Pievienot sāli un piparus, cik vēlas.

Viss.

Pasniegt ar siltu pitas maizi. Likt nelielu humusa daudzumu šķīvī, pārkaisīt ar maltu saldo papriku, iztaisīt iedobi, ieliet tajā nedaudz olīvelļas. Var likt vārītu nutu vai ciedru riekstus vai ceptas sēnes.

Iespaidi: parasti humuss cilvēkiem vai nu riebjas, vai nu izraisa atkarību:) Otrajā gadījumā var atjēgties pusnaktī ar karoti pie ledusskapja, domīgi ēdot humusu no šķīvja bez kādām pitām un pasniegšanām. Nu, tautas tievēšanas gudrība vēstī, ka apēstais nevienam neredzot- neskaitās.