virsraksts izskatās visai dramatiski:) Taču nekā tāda- vienkārši pēc pāris dienām uz kādām trīs nedēļām došos uz Liepāju un pirmo reizi neņemšu līdzi datoru. Slinkums domāt- ar kādām apziņas stāvokļa izmaiņām tas saistīts, taču konkrēti jūtu nepieciešamību pēc dažām nedēļām bez tīmekļa. Jūtu zināmu trauksmi, jo ļoti rēķinos- nevis ar izklaidējošām lietām, bet ar tiem nedaudzajiem blogiem, kuri balsta manu cilvēkmīlestību.
Bet nu nekas, laiks pārbaudīt- cik tālu internets ir iekļuvis dzīvē:) Un atpūtināt smadzenes no piesārņojuma.
Taču šodien- krievu mākslinieks Andrejs Remņovs. Ilgi skatījos uz šo gleznu un uztraucos- kas tas ir? Kamēr bloga autore, no kuras uzzināju par Remņovu, uzrakstīja- atgādina Klimtu. Un es nomierinājos, jo tieši šo līdzību nespēju noformulēt. Klimtu atskatījos un at-mīlējos pirms, hm, kādiem 20 gadiem un man pret viņu ir izveidojusies ļoti spēcīga nepatika (it īpaši 90.jos, kad neviens interjera žurnālā eksponētais skaistdzīvoklis nebija iedomājams bez Skūpsta vai Judītes pie sienas. Nevar teikt, ka Remņovs mani dziļi uzrunā, taču man šīs gleznas liekas ļoti dekoratīvas un krāšņas.