Vienkāršākais, pamata veids- parastie kviešu plāceņi. Kviešu milti, šķipsna sāls, pāpis ĒK eļļas. Sajaukt un tad pievienot tik daudz ūdens, lai mīkla kļūtu patīkami mīksta. Mīklu vajadzētu plēst, nevis mīcīt. Īpaši vijīga tā nebūs. Tad savelt bumbiņas, katru izveltnēt vai izstiept ar rokām. Es taisu garenas, lai pannā var uzrezi divas likt. Un cept un nelielas uguns uz sausas pannas- kādas 5 minūtes, kamēr iegūs maizes krāsu. Garšīgi ar Filadelfijas sieru un zaļumiem, bet nu varianti- bezgalīgi.
Tas ir pamatu pamats. Un tad sākas variācijas. Kliju plāceņi. Daļu no miltiem (apmēram ceturtdaļu) aizvietot ar rupjajām kviešu klijām. Kliju-sēkliņu plāceņi (attēlā)- kliju plāceņu mīklai pievienot lielu sauju linsēklu un melnā sezama sēklu (varianti: nigellas sēklas (noperkamas indiešu veikalos), fenheļa sēklas, parastais sezams, saulespuķes, ķirbja sēklas, magones, sasmalcināti rieksti). Eļļas arī var variēt. Es sataisu lielu trauku ar mīklu, saveļu bumbiņas, lieku konteinerī un uzglabāju ledusskapī. Mierīgi var stāvēt trīs dienas un noteikti arī vairāk. No rīta, kamer tejkanna uzvārās, izveltnē un apcep- 5 minūtes.Nākamnedēļ mēģināšu ar citiem miltiem, nav ko aizraties ar baltajiem kviešu:)
Svarīgi! komentārs pēc nedēļas. Lasot tīklā par šāda veida maizi un arī vērojot to, kas notiek konteinerī manā ledusskapī, secinu, ka laiks nāk par labu šai mīklai. Sataisītie bumbuļi 5-6 dienā sāk fermentizēties (ledusskapī parsta t, +5). Pasmaržoju- laba smarža, saldena. Pārlauzu- izteikti pavedieni, kā raudzētai mīklai. Nedaudz lipīgi. Izcepu- mīkstāki, nedaudz uzbriest- izcils rezultāts! Man nekad nav izdevusies ierauga audzēšana, trūkst arī motivācijas un pacietības, tāpēc šāds pusrezultāts ļoti apmierina!