Nu, jāsaka, "Lakto" ražotāju reakcija bija zibenīga un pretīmnākoša)). Krekls būs cits vietā un nekāda ļaunā nolūka, vnk kļuda:))
Bet nu man bija divi stāsti. Otrais, manuprāt, ir labāks. Jo jebkurš cilvēks, vērīgi (un tā mārketinga speciālistiem nav mazsvarīga prasme) apskatot manu blogu nu.... 5 minūtes, uzreiz pamanīs dažas lietas- cik uzkrītoši maz ir gaļas recepšu, ka es diezgan maz interesējos par pusfabrikātiem un ka mans ikdienas ēdāju komplekts ir dēls un kaķis.
Uzmanību, jautājums.
Kas varētu radīt ražotājiem vēlmi atvest man riktīgi lielu kuli ar 6 veidu gaļas pusfabrikātiem, aptuveni 4 kg, kuru derīguma termiņš, turklāt, beigsies pēc trim dienām? Ok, tas principā nav garš, bet nu ne tik ļoti). Lieki teikt, ka tie ir tāda veida pusfabrikāti, kurus nevar sasaldēt))
Mani darba kolēģi bija patīkami saviļņoti ar maniem mēģinājiem iedāvināt viņiem jēlas gaļas iepakojumus darba nedēļas vidū)). Bet nekas, visu sadalīju (piebildīšu, ka man arī negaršoja tie produkti, gaļas pārvēršana par kaut ko gumijaini-viendabīgu nav labs stils, manuprāt).
Lūk, tā.