trešdiena, 2011. gada 20. jūlijs

neliela pauze

dodos uz vasarnīcu, novēlu jums sajust karstumā kaut ko ļoti vasarīgu un labu!
un dzeriet ūdeni (arī tādēļ, ka tas skaisti izskatās ar citronu, mētrām, ogām un gurķiem)!

otrdiena, 2011. gada 19. jūlijs

it kā saldējums karstai dienai

Meteo.lv sola karstumu un es gatavojos savlaicīgi. Šogad sanāk īpaši daudz lasīt par saldējumu sastāvu un esmu jau sasniegusi stadiju, kad neļauju bērnam pirkt dažus eeeee izstrādājumus. Nojaušu, ka šāda rīcība varētu izskatīties maniakāli, taču vienmēr ir izvēle- domāt, ka labi vecāki ir tie, kas ļauj bērnam Tio-bez-piena vai arī tie, kuri dara pretēji. Man tik ļoti riebjas doma, ka viņš ēd saputotus taukus, ka ļaujos otrai pozīcijai:)
Mājās esmu taisījusi saldējumu vairākkārt un tas vienmēr ir ļoti garšīgs, taču bez saldējuma mašīnas process ir samērā laikietilpīgs- tā apmaisīšana, un tas mani parasti attur. Laikietilpība gan izpaužas kā nepieciešamība sekot procesam- nezinu, vai kondensētā piena vārīšanu var uzskatīt par īpaši laik- un darbietilpīgu procesu? Nu, jebkurā gadījumā, man pašai gandrīz negaršo saldējums:)
Taču man ļoti garšo šis te. Konsistence sanāk tāda, kā sorbetam, tikai gluda. Respektīvi, var kost, nevis grauzt:) Pagatavojams elemetāri un zibenīgi, daži komentāri:
1. Saldēt var jebko un jebkādās kombinācijās. Samaltas ogas, augļus, noteikti arī pievienojot jogurtu (pamēģināšu nākamreiz), garšvielas, riekstus un tml.
2. Vajag formiņas. Līdz šim man bija Ikea, ap 2 latiem, taču nedaudz par dziļu, bērns nepaguva apēst, kamēr kusa. Pagājušajā nedēļā Rimi pa 49 santīmiem uzradās formiņas 4 saldējumiem, nopirku vairākus komplektus un tie ir perfekti (nesen viena Tupperware-atkarīgā man jusmīgi rādīja tādas formiņas pa 12 latiem:)
3. Augļi un ogas ir jāsamaļ kārtīgi, es darbinu blenderi kādas 2 minūtes.
4. Kauliņi. Varbūt kādam garšo, taču es tos likvidēju. Kad samaļu, teiksim, jāņogas, masu pārleju sietā un maisu to ar karoti, kamēr visa izsūcas cauri, atstājot sietā lieko. Lieko var utilizēt morsos-dzērienos.
5.Sula, nevis biezenis- pārvēršas par ledus gabalu, nevis sorberu, brīdinu.
6.Apdeits. Lai izņemtu saldējumu no formiņas, tā jāpatur karstā ūdenī aptuveni 5 sekundes!
Nu tā, tas arī viss.
Šis ir mellēņu un persiku. Aptuveni pusglāze melleņu un 2 nomizoti negaršīgi persiki (var pievienot, piemēram, kardamonu). Katram pielikta 1 ĒK cukura pirms malšanas. Caur sietu nelaidu, melleņu kauliņi netraucē.
Šie ir jāņogu (sarkanās, dzeltenās), persiku un upeņu. Pēc katras kārtas iepauzēju uz 10 minūtēm, lai nedaudz sasalst. Cukura vajag vairāk, nekā iepriekšējā.

pirmdiena, 2011. gada 18. jūlijs

ne par ēdienu

Par ēdienu būs rīt.
Bet šodien- par Positivus'u. Pēc kura es guļu jau otro diennakti, jo tas ir vienīgais veids atпriezties pie realitātes ne pārāk traumējošā veidā.
Muzikālajā ziņā interesantākais festivāls no pieciem, kaut arī joprojām samērā daudz akustisko ģitāru un vijoļu:) un arī neesmu vairs vecumā, kad klausās Hurts:)Vispār jau vairs pat neatceros šādu vecumu, kad var ar baudu klausīties kaut ko tādu:)
Taču man ir vismaz viens jauns iespaids- Yoav un man ir milzīgs veciespaids... nostaļģiskais iespaids... mūžīgo vērtību iespaids- protams, ka James. Jāsaka, tas bija viens no labākajiem koncertiem, ko dzīvē esmu apmeklējusi, kad uz skatuves ir nevis vienkārši augstas klases profesionālis, bet cilvēks, kuram pašam ir jautri un viss patīk.
Tas gan nav ieraksts no koncerta, vēl nav labu youtub'ā.


Ir vēl iespaidi, par tiem uzrakstīšu vēlāk.
Un man ir daži iespaidi par ēdināšanas iestādēm (jā-jā)
7. Turkebab (ceru, ka pareizi uzrakstīju, pārbaudīšu, kad redzēšu). Nu ļoti labs fastfūds! Demonstrēja tādu veiklību, ēdiena kvalitāti un laipnību, it kā nebūtu milzu pūlis, bet ēstuve Vecrīgā (cik saprotu- pretī universālveikalam, Vaļņu ielā). Kebabs (ap 3 Ls)- ļoti garšīgs. Draugi, kuri apmeklē regulāri, zināja teikt, ka tieši šāda garša, atsaucība un t.t. ir vienmēr.

8. Idille- nezinu, kas tas bija, tas vēl jānoskaidro, jo ar šādu nosaukumu un logo tīmeklī atradu tikai eko-veikalu Birznieka-Upīša ielā. Izcils ēdiens, izcili zēni pie letes, ļoti draudzīgas cenas. Veģetārais burgers ar kazas sieru bija fantastisks.
Apdeits: šos burgerus gatavo http://www.ecocatering.lv/ stendā, tirdziņos Kalnciema ielā un Berga bazarā. Gan dārgāki, nekā Positivus'ā, bet nu ir tā vērts.
UPD 07.2014. Nu, tagad jau ir pamats rakstīts tieši par ēstuvi Matīsa ielā. Tā ir ļoti laba un draudzīga, tur ir milzīgs brančs no vietējiem un sezonāliem produktiem. Vienīgais trūkums- apšaubāmā plēve, kurā ievīstīta āra terase:) Cenas vairāk patiks kompanijām un atsevišķiem cilvēkiem, ja jums ir līdzi bērns, kurš, teiksim, ēd tikai putru- nu, jums nepatiks:)

9. Rakari. Diemžēl man ir slinkums un nespēju vēl nokoncentrēties, lai uzrakstītu izvērsti, bet nu tomēr nedaudz. Kopš pagājušā gada nekas nav mainījies- briesmīgākās brokastis manā mūžā- nevar teikt, ka superdaudz, taču viesnīcās esmu dzīvojusi gana, salīdzināt varu. Nekas, nekur, nekad nevar pat līdzās stāvēt. Cilvēki rupji un ciniski izmanto to, ka viņiem nav nekādas konkurences. Mēs dzīvojām ļoti dārgā numurā (absolūti nemotivēti- koka mājā bez skaņas izolācijas un kaut kādām ekstrām) un brokastis- jūlijā, Latvijā, laukos!.. nu, to nevar aprakstīt. No mūsu 4 neizlutinātu cilvēku kompānijas ēst putru nespēja neviens un arī atkost tehnoloģiju, kas ļauj pārvērst auzu pārslas par līmi neviens nespēja. Sortimentā bija vēl omlete (centrādī citā laikā- 2,80 Ls- tātad, kā Osirisā vai Tinto:))- sveiciens no bērnudārza, tādi ūdeņaini klucīši. Vai arī brokastu plate, uz kuras tika pa 2-3 šķēlēm eksponēti "vecie" garie gurķi, apkaltis nenosakāms siers, izkususi kūpinātā desa, pārlieta ar majonēzi vārīta ola un no tālās Holandes atceļojis tomāts. Ak jā, vēl viens dzēriens- vai nu kafija, vai nu ūdens. Pie letes tradicionāli skolnieki, kas pat teorētiski netiek galā ar to, ka Rakari festivāla laikā ir pilni un acīs viņām ir šausmas un papildus kafijas pasūtījums izraisa tāda mēroga sastrēgumu, ka riskēt neieteiktu nevienam.
UPD 07.2014.  Nosprāga vēl pirms gada, jo uz pasaules ir taisnīgums!! :))

trešdiena, 2011. gada 13. jūlijs

episkais ceļojums

Man šodien pēdējā diena pirms bērna atbraukšanas un to tika izlemts izmantot vērienīgam cēļojumam cauri pilsētai. Nu, uzsākot to, es nezināju, ka būs vērienīgs:) Šis ceļojums papildinās manu jauno etiķeti ar 4 ierakstiem, galvenokārt pretrunīgiem.
Tātad. Šodien vajadzības bija savadākas- ne kafija ar bulku, bet dzirkstošais ar kaut ko mazu-ēdamu un kādu skatu vai vasaras sajūtu vai kaut ko tamlīdzīgu. Un devāmies mēs ceļā. Labi, ka pirms tam tālredzīgi apēdām polārmaizes (mana vājība) Narvesen'ā.
3. Ar dievu, Meta cafe:(
Mēs gājām cauri tirgum, kurā, protams, šinī laikā ir neaprakstāma pārpilnība un tas bija tik vasarīgi un finālā Spīķeros bija jāgaida Meta cafe ar savu burvīgo telpu, mūziku un kaut ko ēdamu. Taču finālā mūs sagaidīja atziņa, ka šajā pilsētā kaut kas labs izdzīvo tik reti, ka laikam vairs nemaz nav lietderīgi atkal skumt. Nav vairs brīnumainās gaišpelēkās telpas ar grāmatu plauktiem. It kā izmaiņu nav daudz- vienādi melnas plastmasas krēsli pēlēko-mīksto vietā, vienādas glāzes uz melniem paliktņiem uz galdiem. Minimālas izmaiņas un tas viss tagad atgādina veikala Alan deko ekspozīciju. Un it kā pat pārāk laipnas sievietes kolektīvi stāstīja par "zupiņu", "interesantiem salātiņiem" un tml. (es noteikti piederu pie tiem, kurus diminutīvi var atvairīt no jebkā), taču nekādu cerību. Bija jādodas tālāk.
4. "Dorians Grejs" uz AB dambja.
Neatlaidīgi vēloties iegūt Skatus, Iespaidus un, galu galā, ēdienu, devāmies uz AB dambi. Un atkal vilšanās. Jā, es zinu, ka šī vieta pašlaik ir topā un tai tiek piedēvētas visādas brīnumainas īpašības, iekļaujoties mūsu pilsētas nevienkāršajā vidē. Taču, kā jau rakstīju, esmu ļoti piekasīga. Un tādēļ vilšanās nebija liela, taču tomēr bija. Gan tāda grūti definējama. Man nepatika veids, kādā šī pēc skata buržuāziska vieta ar lavandas podiem tika iekļauta samērā kroplā AB dambja vidē (kuru vēl ievērojami kroplāku padara smilšu pilsētiņa aiz polietilēna žoga). Skats- nu jā, protams, klasiskais... taču tajā visā pavisam nebija nekādu svētku. Restorāna iekšējā telpā valdīja noliktavas nekārtība (kas liek šaubīties par to, kādā vidē un cik profesionāli tiek gatavots ēdiens), uzbāzīga franču mūzika, "Lāčplēša" alus reklāma uz saulessargiem, ēdienkarte uz saburzītām un notraipītām (taču modīgi resaiklotā papīra) lapām... Manā uztverē tas viss nesaskan. It kā kāds paņēma visai triviālu un pieklājīgu vietu un mākslīgi ieinstalēja vietā, kuras vienīgais bonuss ir Vecrīgas siluets, kas man, personīgi, ir vienaldzīgs- nesalīdzināt ar urbāno skaistumu "Ostas skatos". Nu tā. Ēdienkarte samērā smalka, viss ok. Domāju, ka cilvēki, kurus vide neinteresē (tādus pazīstu daudzus) var tur gūt ēdieniespaidus. Cenas normālas.
Un atkal kaut kāds pārrāvums asociācijās.Angļu romāns (un konkrēti Vailds)- franču mūzika- Vecrīga- "Lāčplēša" saulessargi... kaut kas nav īsti.
5. "Tinto", pie kino "Rīga". Grūts bija ceļš līdz turienei, un nogurums mūs bija pārņēmis, un karstums. Taču tur mūs tradicionāli izglāba. Pēdēja gada laikā tā ir vienīgā vieta, kur esmu bijusi regulāri un nekad tā nav likusi vilties. Burvīgi, draudzīgi viesmīļi, auksts proseco (vai kremants, ja naudas vairāk), tapas pa 55 santīmiem (īpaši ar pīļu pastēti!), galdiņi ārā, gaumīga ēdienkarte un vispār. Ir bijušas nepilnības ēdienā, ir skanējusi Tina Ternere, taču šai vietai es piedodu daudz ko. Par to, ka vienkārša un gaumīga, draudzīga un klusa un tās nolūki ir absolūti skaidri. Esmu tur bijusi ārkārtīgi grūtā brīdī, kad vajadzēja visu atbalstu, ko spēj sniegt ārpasaule- un saņēmu. Esmu tur gan pusdienojusi, gan bijusi vienās dzimšanas dienas svinībās, gan pārlieki salietojusies dzirkstošo māsas sabiedrībā, gan sēdējusi ar vienu kafijas tasi uz galda divas stundas- viss bija labi.
Cenas... zupas ap 2, deserti ap 3. Kafija dārga, labāk dzert proseco:)
6. Nu un tad spēki atgriezās un pa ceļam uz mājām nolēmām uzmest skatienu Terasei uz galerijas "Rīga" jumta. Un te nu atkal mani piemeklēja sajūsma par to, ka viss ir skaidrs. Tur ir tāds skats, ka pilnīgi loģiski ir jebkuri pārspīlējumi cenās un citas nepilnības. Nu ir tas skats īpašs. Esmu bijusi gan viesnīcas "Latvija" augšstāvā, gan Pēterbaznīcas tornī, gan "Albertā"- vienalga šis ir labākais. Skats, kurš varētu būt jebkurā pilsētā, kurā pelēki jumti, pilnīgi universāls, kaut kāda abstrakta pilsēta. Gaisīgs, skaists.Palasījām ēdienkarti. Nu, ar 5 latiem tur varētu sēdēt un baudīt vasaru. Kafija+deserts vai salāti+ūdens vai 2 proseco (krievu tulkojumā sanāca "gāzētais vīns":))
Mūzika... diemžēl ne manā gaumē, kaut kāds tehno. Apkalpošana, cik manījām, draudzīga un laipna.
UPD 07.2014. Cik interesanti- puse nelaiķu ierakstā:)
Nu, galerijas Rīga terase nav mainījusies- joprojām vulgāra Jūrmalas stilā un joprojām satriecošs skats. Cenu ziņā- viss tas pats, par skatu var samaksāt ne tik dārgi. Mūzika atbaidoša.

svētdiena, 2011. gada 10. jūlijs

ogas

laiku pa laikam mani apmeklē vēlme kaut ko īpašu izcept no vasaras ogām, taču tālākais, līdz kam esmu uz šo brīdi nokļuvusi- izrakstīju vietu daudzsološu recepti. Jo ogas apēdu tīrā veidā un vispār- esmu Laimīgā Māte, kas aizsūtījusi bērnu uz 8 dienām uz nometni, kur viņam šausmīgi patīk (tātad- nekādu sirdsapziņas pārmetumu). Domāju, ka būšu ļoti aktīva šajā laikā, taču sanāca pretēji- lasu, resaikloju svārkus Positivus'am un.... hm, lasu un resaikloju:)
Tāpēc vēlmi pēc kulinārajiem iespaidiem apmierināja šāda kūka- no melleņu mafinu mīklas pirms 2 ierakstiem izcepu 2 mafinsirdis (tās ir pavisam plānas, kādu centimentru) un paglabāju tās skārda kārbā ledusskapī. Un kad radās nepieciešamība- sajaucu Rimi svaigo sieru ar nedaudz zeltainā sīrupa, pārklāju sirdi, apbēru ar ogām- sanāca ļoti vasarīgi un skaisti.
Un tad vēl deserts, jo nopirku pilnīgi neveiksmīgas zemenes. Taču sablenderējot tās ar nedaudz cukura, bija labi. Tradicionālais biezpiena vaniļas krēms un zemenes.

sestdiena, 2011. gada 9. jūlijs

jauna etiķete

Apnika man vienveidīgie ieraksti:) Un šodien padomāju, ka rakstīšu par saviem iespaidiem par ēdināšanas iestādēm. Tas gan prasa iepriekš dažus paskaidrojumus.
*Es reti eju kaut kur pusdienot, pārsvarā mana saskarsme ar šo jomu notiek dzerot kafiju dienas pirmajā pusē. To es daru visai regulāri. *Esmu ļoti subjektīva un šausmīgi piekasīga - ja man nepatīk. Ja patīk- piedošu ļoti daudz ko. Es varu nepievērst uzmanību apšaubāmai ēdienkartei, ja man patīk skats pa logu, interjers, vai apkalpošana, taču varu pat neskatīties uz to visu, ja man ar pirmo acu uzmetienu kut kas nepatīk (šodien tā bija). Ir mīnusi, kurus manās acīs var atsvērt noteikti plusi, taču ir tādi, kurus- neviens. *Dzīvoju un uzturos centrā:). *Mani vairāk interesē vide, nevis ēdiens.
Nu tā, lai aizsāktu ar kaut ko, šodien- divas pirmās vietas.
1. „Muffins&more”, ap stūri no bijušās „Sēnītes”, aiz vecās Ģertrūdes baznīcas. Maza, maza istabiņa, 3 galdiņi zem nojumes ārā. 95% ēdienkartes- mafini. Manā izpratnē- ideāla pilsētas vieta- ar saprotamu koncepciju, ļoti kvalitatīviem mafiniem, izcilu izvietojumu. Nekāda it kā-stilīguma (īpašnieks, cik saprotu, pārcēlies pie mums no citas valsts, tādēļ angliskais nosaukums), savas lomas pārspīlējuma un tml. Normālas meitenes aiz letes, draudzīgas. Dažreiz pie kafijas lej aukstu pienu, bet nu to var palūgt nedarīt. Mani favorīti- pilngraudu mafini ar valriekstiem un šokolādi, taču ļoti labi ir visi ar krēmu iekšā. Lielais mafins (un tas IR liels) + melna kafija- 1.80 Ls. Mazie mafini- 0,6 Ls.
UPD 07.2014. Kafija joprojām karsta, mafini nav kļuvuši mazāki (gan pazuduši pilngraudu, bet nu). Telpā sabāzti daudzi galdiņi, taču āra galdiņi pie baznīcas- tas ir izcili!

2. „La Kanna” Tērbatas ielas sākumā, aptuveni pretī „Kūkotavai”. Kafejnīcu kvartāls tur veidojas, man patīk. Tātad- gājām šorīt ar māsu, meklējot- kur dzersim kafiju. Un nolēmām pamēģināt šo vietu- galdiņi uz ietves, tukšums. Man šausmīgi nepatīk tādi nosaukumi (ja īpašnieks nav francūzis, kā Kadetu gadījumā… un pat ja ir, nu cik var), bet gribēju būt toleranta:). Nesanāca. Kafejnīcā bija nu ļoti īgns viesmīlis, kuram kaut kādu iemeslu dēļ bija grūti parunāt un- ēdienkarte (ar krītu uz tāfelēm, protams)- ar drausmīgiem manierismiem- pankOki un putrrrra (ja rakstītu citur, pieliktu vemjošu ģīmīti). Ēdienkartes saturs simpātisks, cenas absolūti demokrātiskas, taču mēs gājām tālāk. Ne rakstura, ne saprotama stila, ne draudzīguma- mākslīgs veidojums.

piektdiena, 2011. gada 8. jūlijs

melleņu- jogurta... it kā mafini

pirmkārt, tie kaut kā pavisam pēc struktūras nav līdzīgi mafiniem... tādi ļoti sulīgi. Bet cepti mafinu formiņās, tātad mafini. Otrkārt- nevis vienkāši jogurta, bet grieķu jogurta. Grieķu jogurts ir parasta lieta krievvalodīgajās interneta receptēs, taču pie mums to neesmu redzējusi un ēdusi. Un te Stokmanā ieraudzīju 440 ml iepakojumu, pa apt.60 santīmiem. Ļoti interesanti. Nopirku. Man patika. Atšķirība ir struktūrā- gandrīz kā lauku krējumam, ļoti biezs. Treknums ap 7%, sastāvā nekā lieka. Garša kā parastajam bezpiedevu jogurtam, nu varbūt nedaudz maigāks. Es jogurtus ēdu reti, tāpēc pirku domājot par kaut kā izcepšanu.
Lūk, kas sanāca.
Vajag:
1 glāze miltu, 3/4 gl cukura, 1 pilna TK cepamā pulvera, sauja riekstu
1 liela ola, 440 ml grieķu jogurta, 1/4 gl eļļas
250 ml trauciņš melleņu
Gatavošana:
Sajakt visas sausās sastāvdaļas, atsevišķi- visas slapjās. Apvienot abus maisījumu, akurāti iemaisīt ogas. Likt formiņās (iesviestot, ja nav silikona).
Cept 180 grādos ap 40 minūtēm.
Komentāri: ātri, vienkārši, protams arī garšīgi- kā jau viss ar vasaras ogām. Man vairāk garšoja atdzisuši, melleņu garša atraisās.

ceturtdiena, 2011. gada 7. jūlijs

persiku kūkas

Recepte- С.Стаммерс "Печем без яиц"
Vajag:
50 g mīksta sviesta
100 g cukura
1 ĒK kukurūzas cietes, izšķīdināt 2 ĒK ūdens
150 g miltu
3 TK cepamā pulvera
240 ml (glāze) kubiņos sagriezta persika un nedaudz sulas
Pārkaisīšanai:
50 g sviesta, 50 g cukura, 1/4 TK kanēļa, 1/4 TK muskatrieksta, 100 g auzu pārslu
Gatavošana:
1. Pārkaisīšanai domāto sviestu katliņā saberzt ar cukuru un garšvielām. Uzkarsēt, uzvārīt, uzreizi noņemt no uguns un pievienot auzu pārslas.
2.Traukā sajaukt sviestu ar cukuru, pievienot cieti, iesijāt miltus, cepamo pulveri, sakult ar dakšu. Pievienot persikus. Ja mīkla pārāk bieza, pievienot nedaudz sulas.
3. Likt mīklu 20x30 cm cepamajā traukā, kas iesviestots un pārkaisīts ar miltiem. Virsū likt pārkaisīšanai domāto misījumu. Cept 35 minūtes 180 grādos. Atdzesēt pusstundu. Sagriezt kvadrātos un pa vienam izņemt no veidnes.
Komentāri: ļoti ātri, vienkārši. Garšīgi ar saldējumu.

piektdiena, 2011. gada 1. jūlijs

zemenes tiešām iet uz beigām:)

Šodien izlasīju komentāros par burvīgo Aijas zemeņu kūku (gribu tādu), ka zemenes iet uz beigām- jā, to es šodien redzēju tirgū. It kā daudz, taču samērā dārgas un cilvēki ņem tādos kvantumos, kas viennozīmīgi liecina par ievārījuma plāniem. Es šogad nevārīšu, mans gandrīz-tīnis strauji maina uzskatus par to, kas ir garšīgi- zemeņu ievārījums vairs nav. Nu, labi arī, man diez ko nepatīk jūlija karstumā vārīt ievārījumu. Turklāt joprojām garšīgi skaitās lieli jāņogu un upeņu želejas krājumi un par to ņemšanos man pienākas kompensācija- nekādu vairs ievārījumu:)
Evakuējoties uz nedēļas nogali uz vasarnīcu, atstāju mazu atgādinājumu par to, ka zemenes ar mango un vaniļas biezpiena krēmu joprojām ir izcila kombinācija.