Skatos blogos, kuriem sekoju- cilvēki sāk atgriezties pie normālas dzīves. Lasa, gatavo ēst, nodarojas ar rokdarbiem. Faktiski, es arī visu to daru, taču sajūta ir, ka esmu totālā anabiozē. Tumsa un aukstums. Arī darba vairāk, tas traucē daudzveidīgai dzīvei. Taču ir viena izcila jauna maize, top gara un mīksta šalle (jo es protu adīt tikai taisnstūrus bez mustura:). Šovakar iznesīšu pagalmā egli. Eglēs žēl- stāv kā jauna, taču cik var, šī meža dzīve jau apnikusi.
Ļoti sen neesmu rakstījusi par grāmatām- kādreiz izlēmu tomēr šeit nerakstīt, jo lasu krieviski. Un pārsvarā tulkoto literatūru. Līdz ar to komentāri nav pārāk ticami un uzticami. Nedaudz žēl, jo lasu daudz un pati pievēršu uzmanību citu cilvēku komentāriem, bet nu.
Un finalizējot šo bezmērķīgo ierakstu, gribu padalīties jaunā Saimona multenē. Jo kaķis arī svinējis.