ceturtdiena, 2010. gada 9. decembris

nekulinārais

nevarētu teikt, ka es esmu dievbijīga vai centīgi piekopju ap-ziemasvētku rituālus vai man klusībā patīk multfilma "Polārais ekspresis"- megasalkans gabals par Ticību-Brūnumam-Un-Santaklausam.Taču neesmu arī ciniska, vienldzīga, kā arī nepiekopju alternatīvas reliģiskas/pagāniskas sakrālās darbības. Mani neuztrauc arī svētku komercializācija, jo esmu pārliecināta, ka tā "nāk no iekšām"(c). Taču ne par to. Šogad ļoti pamanu pilnīgu bezjēgu, kurā tiek izmantoti vārdi un jēdzieni- nezinu, vai tā bijis vienmēr, taču šogad aizdomājos- faktiski, tas jau sāk kļūt reliģiskās jūtas aizskaroši. Labi, ka man tādu nav. Tāpēc vienkārši pretīgi. Piemēru ir daudz, bet mans tops šogad ir šads-
1. Pirmās Adventes rītā bērns ieslēdz tv un es redzu priecīgus (pieaugušus!) cilvēkus, kuri ar entuziasmu saka man- "Klāt ir pirmās Adventes superbingo!"
2. Pa radio- "Krutākais Ziemassvētku pārtijs klubā "Godvil"! (diez, ko viņi tur darīs??)
un mans vismīļakais un iespaidīgākais-
3. Uzraksts uz Grīziņkalna veterinārās klīnikas- "Ziemassvētku akcija! Runča kastrācija- 12.99 Ls!" Šausmīgi žēl kļuva tā runča. Tāda svētku dāvaniņa...