trešdiena, 2010. gada 27. janvāris

-25 un lēkāšana uz vietas

Man ļoti patīk šāds laiks, jo tas lauj novērot parādību, kuru ik gadu nodrošina tikai un vienīgi sals- pastiprinātu un ļoti emocionālu rīta komunikāciju. Kad tie, kas varonīgi nonākuši līdz darbam, apspriež to simts un vienā veidā un arvien dramatiskāk un atrod arvien jaunus Simptomus un Izpausmes.
Nu un protams adrenalīns:)
Un vēl- vakar vakarā Pārdaugavā gaidīju trolejbusu uz centru un lēkāju uz vietas, lai sasildītos. Biju viena. Tad atnāca vēl viena jauna sieviete, brīdi pastāvāja blaukus un arī piebiedrojās. Kad kāpām trolejbusā, viņa man teica- "Liels paldies, es viena kautrētos lēkāt!" `
āāā! Man tā patika!!!!!