mārketinga dīvainības III

Nedēļas tradicionālo gaitu pilnībā ietekmēja mainītās brīvdienas)) Līdz ar to ceturtdienas vakars nav kā parasti un receptei nav vairs pacietības.
Toties atcerējos vēl vienu jauku stāstu.
Pagājušajā, liekas, rudenī, kaut kāds ražotājs (patiešām neatceros, neliels) nāca klajā ar revolucionāru, hm, preci- saldētiem pīrādziņiem un smilšu cepumiem)).
Raksta man- varam atsūtīt? Sūtiet, saku, pusfabrikātus lietojam maz, bet nu galu galā- ir dēls, pie dēla nāk draugi.
Cik tas maksās, jautā viņi man.
Nemaksās, par maksu neko nerakstu- vediet, ja patiks, uzrakstīšu. Nepatiks- neko nerakstīšu.
Jauki, viņi saka, tad uzrakstiet, cik mūsu produkti labi, saskaņosim tik raksta apjomu.
Pa to laiku es apskatos viņu mājaslapu, kur ir sastāvi.
Rakstu- ziniet, bet pat ja man garšos, es taču pieminēšu, ka sastāvi ir pabriesmīgi.
Nu nē, viņi saka, pilnīgi izslēgts, ka jūs varētu pieminēt vārdus "margarīns" vai, teiksim, "olu pulveris".
Es viņiem rakstu- nu klausieties, jūs vispār apskatījāt manu blogu?? Nu kaut trīs rindiņas?
Pēc pauzes- atvainojiet, tagad apskatījām, neko jums nevedīsim.
Tā arī netiku pie saldētiem speķa pīrāgiem((

mārketinga dīvainības II

Nu, jāsaka, "Lakto" ražotāju reakcija bija zibenīga un pretīmnākoša)). Krekls būs cits vietā un nekāda ļaunā nolūka, vnk kļuda:))

Bet nu man bija divi stāsti. Otrais, manuprāt, ir labāks. Jo jebkurš cilvēks, vērīgi (un tā mārketinga speciālistiem nav mazsvarīga prasme) apskatot manu blogu nu.... 5 minūtes, uzreiz pamanīs dažas lietas- cik uzkrītoši maz ir gaļas recepšu, ka es diezgan maz interesējos par pusfabrikātiem un ka mans ikdienas ēdāju komplekts ir dēls un kaķis.
Uzmanību, jautājums.
Kas varētu radīt ražotājiem vēlmi atvest man riktīgi lielu kuli ar 6 veidu gaļas pusfabrikātiem, aptuveni 4 kg, kuru derīguma termiņš, turklāt, beigsies pēc trim dienām? Ok, tas principā nav garš, bet nu ne tik ļoti). Lieki teikt, ka tie ir tāda veida pusfabrikāti, kurus nevar sasaldēt))
Mani darba kolēģi bija patīkami saviļņoti ar maniem mēģinājiem iedāvināt viņiem jēlas gaļas iepakojumus darba nedēļas vidū)). Bet nekas, visu sadalīju (piebildīšu, ka man arī negaršoja tie produkti, gaļas pārvēršana par kaut ko gumijaini-viendabīgu nav labs stils, manuprāt).
Lūk, tā.

mārketinga dīvainības I

Nu labi, tas bija pārāk pašpārliecināti- pa receptei katru dienu. Pacentīšos gandrīz katru dienu, taču pa ierakstam- katru. Piemēram, man ir divi stāsti no pārtikas mārketinga jomas. Šodien pirmais.
Kā zināms, blogeriem šad tad tiek kādas dāvaniņas no pārtikas ražotajiem. Nu, mans blogs ir neliels, līdz ar to samērā reti, un arī rakstu es tikai par to, kas man patika. Līdz ar to atkrīt tie, kuri uzreiz grib atrunāt manas pozitīvās atsauksmes, kā arī tie, par kuriem es neko labu pateikt nevaru.
Vispār mani interesē mārketings, es par to pa laikam kaut ko palasu un vēroju- kā tiek pozicionētas dažādas preces tirgū (nu tā, pavirši vēroju, savā ikdienā), kuru izvēlas par mērķauditoriju un tml.
Zinu arī, kā strādā mārketinga nodaļas, zinu ka naivi ir kaut kā analizēt vai gaidīt saprātīgu rīcību- ir budžets (liels) un tas tiek ātrumā izlietots un atskaites sarakstītas.
Bet nu varu taču paust skumjas:)
Tagad, kā noteikti ievērojāt, startē "Lakto" jaunums- ar proteīnu. Nu, man "Lakto" patīk, bērns to arī lieto, ne pirmo reizi arī saņemu no viņiem dāvanas- līdz ar to ar prieku piekrītu, kad zvana kāda meitene un jautā- vai interesē? Jā, interesē. Atved. Tādu violetu mugursomiņu (nu, kā Dziesmu svētkos), tajā jaunie produkti un - pārsteigums- sporta krekls. Tāds speciālais, treniņu. Jāsaka, man samērā aktuāla lieta.
S izmērs.
Man ir M izmērs un punkts, nekāda iespīlēšanās S nevar notikt.
Un jau vairākas dienas esmu pārdomās.
Kas traucēja viņai zvanot uzdot elementāru jautājumu par izmēru?
Kas mana bloga saturā liecina, ka man ir S izmērs:))?
Kāpēc viņi nevarēja vnk izmest misenē mārketinga budžeta daļu?
Jo konkrēti šo krekliņu ar "Lakto" zīmi es pati izmetīšu- nekad neko nemetu, visu nesu uz Otro elpu, taču negribu, lai šis produkts pastarpināti tomēr darbojas.
Vienaldzība, profesionalitātes trūkums un paviršība- vnk sagrūst tos kreklus bezjēgā sūtījumos (interesanti- randomā vai vnk visus aplaimojot ar S?)
PS Bet dzēriens, pēc bērna vārdiem, baigi labais un 20 g olbaltumvielu ir vērtīga lieta!))

maija iespaidi

prieki

1.Kafejnīca "Skudru pūznis" Birznieka-Upīša ielā. Nepaguvu saskumt par to, cik nožēlojama ir dzīve bez glutēna Rīgas centrā, kā atradu šo. Tur ir pilns ēdienu klāsts- no zupas līdz tortēm, ļoti normālas cenas, draudzīgs saimnieks, ļoti bagātīga ēdienkarte un garšīgi (noteikti ir vērts iegriezties ne tikai bezglutēna dzīves dalībniekiem:)! Atrašanās vieta un dizains- absolūti ikdienišķi- mājas virtuve labākajā vārda nozīmē. 
PS. Sveramie cepumi- izcili!

2. Froosh smūziji. Ne gluži jaunums, bet  ļoti palīdz brīžos, kad vēl nekas nav izaudzis un pieejami ir tikai plastmasas augļi Rimi. Dārgi pēc velna (izdevīgāk- lielās pudeles Stokman'ā), bet ļoti garšīgi un arī patīkama ir doma- cik daudz augļu tu izdzer. Gemos'ā ir ne sliktāki un būtiski lētāki, arī kaut kādi skandināvu, savukārt Rimi atrodamie igauņu tuvu nestāv. Īpaši man patīk saukļi uz pudelītēm. Mans favorīts ir "augļi, par kuriem tu nekad neesi dzirdējis". Un tik tiešām sastāva tādi ir divi:)


3. Varētu būt, ka pirmais pusfabrikāts mana blogā? Jā, varētu. Tātad- rabarberu sezona un bezglutēns- ko darīt, dārgā redakcija? Var jau krēmu taisīt vai kādu klimpu zupu, bet es gribu kūku. 
Un iemēģināju šo te maisījumu-Vacijā ražots kūkas maisījums. Sastāvs-tradicionāls bezglutēnam- rīsi, kukurūza, tapioka. Burbona vaniļa. Jāpieliek olas un sviests un viss. Kāpēc stāstu par to- tāpēc, ka kūka ir burvīgi krēmīga (recepti ielikšu rīt), bet atpūsties no kviešiem der visiem. Maksā nedaudz pāri 3 eiro, Zaļajā govī Brīvības ielā, taču iekšā ir 2 paciņas, 2 kūkām- pavisam neslikti!

un skumjas

protams, skumjas par poļu un grieķu zemenēm ir lielas, vairākas reizes nonācu ar tām saskarsmē un tās bija pavisam apšaubāmas, bet nu šīs skumjas nav nopietnas, pēc nedēļas jau sāksies vietējās ogas.

Tāpēc maija skumjas būs vairākkārt iepirktie bojāti "Ezerkauliņu" dārzeņi .Gan Rimi, gan Prismā, gan rīvētie burkāni (saskābuši), gan graužamie burkāni (lipīgi un slapji; saskābuši), gan bietes- dīvaini ļenganas vietām. Sezona iepakotajiem dārzeņiem, domāju, ir galā, bet vienalga nepatīkami- šie saukļi par vietējo un reģionālo kā kvalitātes garantiju. 

aprīļa iespaidi

prieki

1. Vilvi griķu deserts ar žāvētām plūmēm. Ir vēl ar karameli un ar vīģēm, bet šis man liekas pati pilnība- garšīgs nesalds jogurts, bet zem tā- mīkstu izmērcētu griķu, riekstu un zāvētu plūmju piedeva. Ideāli! Esmu pirkusi tikai Rimi, Prismā nav. Bet nu noteikti vēl kaut kur atrodams.

2. Ilzes pirmie redīsi. Tie garšo pēc redīsiem un pēc pavasara!

3. Jaunie Makedonijas kāposti Rimi. Mans ikgadējais pavasara prieks. Sagriezti plānās strēmelēs, ar tomātu un zaļumiem- tāds prieks pēc saknēmsaknēmsaknēmsaknēm.

4. "Annas dārzs" Mūkusalas ielā. Es vēl vēlāk uzrakstīšu par to detalizētāk. Jā, menedžmenta trūkumi tur vēl ir visai būtiski, bet kad tos likvidēs (un vietā, kas darbojas vienu mēnesi, tie ir pieļaujami)- būs lieliska vieta. Ideāla vide- upe, dārzs, nesamākslots interjers, laba mūzika, labs ēdiens, draudzīga apkalpošana. 

un skumjas

1.Jaunais Pūres "smēriņš". Kā zināms, neesmu tīrvalodīgā latviete, tādēļ nosaukums man liekas visai nepatīkams. Un ar visu 77,7% augļu patosu- augļu ir ļoti daudz, bet garšas un smaržas- nav. Ķiršu ievārījums garšoja vienalga pēc kā, bet ne pēc ķiršiem. 

nutella vs vāverīte

kolēģe šodien dedzīgi stāstīja, ka savam bērnam pērkot tikai Laimas " Vāverītes" šokokrēmu, nevis to "importa sūdu "Nutellu"". Un sakarā ar to, ka pēdējo mēnešu laikā šis ir trešais gadījums, ka dzirdu šo pretnostatījumu, nolēmu beidzot nokoncentrēties un pastāvēt mirkli pie attiecīgā plaukta "Rimi". Jo es arī gribu būt laba māte:) (jājā, es visu zinu par tām, kas vispār skatās uz tādiem produktiem)
Nav noslēpums, ka ļoti vēsi izturos pret "Laimas" produkciju- pēdējos gados. Sastāvi ir pabriesmīgi, garšas pliekanas un liekam patriotismam nav nekāda pamata- "Laima" nav mūsu un ko te tēlot. Un vispār- attiecībā uz šokolādi, manuprāt, pilnīgi nedarbojas princips "reģionāls=labs". Nu tā, zinot, ka esmu aizpriedumaina, centos būt īpaši uzmanīga un savaldīga:)

Cukurs: Nutellā vairāk, ievērojami.
Tauki: Nutellā ievērojami mazāk. Un uzreizi saprotam, no kurienes leģenda par Vāverītes izcilo sastāvu. Otrā pozīcija Nutellas sastāvā- palmu eļļa. Otrā pozīcija Vāveres sastāvā- basijas tauki. Nezinu, kā eļļa var būt sliktāka par hidrogenizētiem taukiem-lai no kāda auga tā tiktu spiesta. Nu bet labi. Basija, acīmredzot, liekas ok, jo tas ir rieksts. Cilvēks iedomājas makadāmijas riekstu eļļu vai tml. un liekas- nav slikti. Bet basijas tauki (kas tiek galvenokārt izmantoti kosmētikā) ir lēts aizvietotājs, kas kompensē kakao sviesta minimālo daudzumu. Nekā laba tajā nav.
Kalorijas: daudz mazāk Nutellā.
Rieksti: Nutellā 13%, Vāverē- 7%.
Viss pārējais- identisks.
Cena, vismaz šobrīd (akcija)- identiska. 
Iepakojums- Nutellai labāks, jo stikla. 
Esmu dzirdējusi, ka Vāvere nav tik plastiska un to grūti smērēt uz tostiem.

Nu tā, neredzu nekādu vajadzību mainīt savu ieradumu reizi gadā pirkt bērnam Nutellas burku:)
Bet vispār jau- ja Nutella vai Vāvere nav (cerams) jūsu regulārajā ēdienkartē- nav tam nekādas nozīmes. 

Papildinājums
Šodien vēl papētīju.
Luksam tāds pats sastāvs, kā Vaverītei, riekstu tik nav. taukviela- šī eļļa.
Rimi ražotais identisks Nutellai, vēl pat nedaudz labāks.
Duo- ļoti apšaubāms.

marta iespaidi

Man nedod mieru Lindas ideja par ikmēneša informācijas apkopojumu par ēdieniespaidiem:) Redzēju, ka arī Ilze jau pievienojās, gan jau kāds cits arī. Es arī gribu:) Jo atsevišķa lapa par produktiem kaut kā neliekas funkcionāla, bet tāds ieraksts varētu arī noderēt. Nolēmu arī neierobežot to tikai ar priekiem.
Tātad, par martu.

prieki

1. Mans marta favorīts- "Kārums" krēmveida biezpiens bez piedevām. Mans sapņa produkts beidzot ir realitātē- abslolūti ideāli homogēns biezpiens, turklāt nav attaukots un pilns olbaltumvielu. Cena ne pārāk draudzīga, bet Rimi jau ilgu laiku iepazīšanās akcija un tikmēr maksā ap 1.2 par puslitra kārbu. Ar aprikožu ievārījumu- ooo!!
Sastāvs-aizkustinoši īss: piens ieraudzēts ar pienskābām baktērijām:)
Tā attēlu neatradu pat ražotāja lapā, bet nu tas ir tradicionāls, oranžs. Lai būtu kaut kāds attēls, ielikšu ar mellenēm, tas man arī garšo. Beidzot viens nepārsaldināts deserts.

2. Ilzes dīgsti. Tie mani atkal padara dzīvu pēc ziemas. Es tos ēdu un jūtu, kā caur tiem plūst enerģija- vistiešākajā, ne ezotēriskajā veidā:)) Un tie ir tik garšīgi (it īpaši saulespuķu, kas ir garšīgākie zaļumi pasaulē). Lieku tos uz rupjmaizes ar biezpienu vai arī nemanot apēdu bez pavadījuma, stāvot pie palodzes.
Attēls no Ilzes mājaslapas. 

3. Kafejnīcā "Mū" ir Tādi Biezpiena Keksiņi!!! Viegli, mitri un ideāli! Protams, es nojaušu, ka to perfekcija slēpjas arī sviestā un vispār jau vajadzētu piebremzēt, bet nu.

un skumjas

4. Atradu saldētavā pirms neilga laika pirkto "Ekselences"plombīru, nolēmu izmest pārpalikušo. Izmetu izlietnē, slinkums bija iet tālāk. Nogulējis tur visu nakti, tas gandrīz neminījās apjomā, tikai pārvērtās par tādu daudz blīvāku baltu substanci. Pat domāt negribu- KAS tas ir. Zinu tikai, ka normāls saldējums izkūst un aiztek. Tas ir drausmīgi, jāsaka. Kamēr bērns bija mazs, varēju kontrolēt un pirkt kaut ko relatīvi ēdamu, bet tagad sanāk, ka viņš visu vasaru katru dienu ēd ko tādu:(

jautājums par slēpto cukuru

protams, es saprotu, ka sāls un cukurs ir visur, jautājums cits- vai esat sastapushi cukuru produktā, kurā tā varēja arī nebūt?
Atkal ne tā... skaidrs, ka esat!
Pastāstiet- kur ir cukurs, taču tam nevajadzētu būt?

Šodien ieraudzīju, ka diezgan ievērojams daudzums ir Bonduelle konservētajos zirnīshos- man liekas, ka "Kronim" nav gan. Nevar teikt, ka daudz, taču apēdot kārbu (kas nav grūti un man dažreiz aizvieto pagatavoto ēdienu), tiek apēsta TK cukura. Pilnīgi nevajadzīga, jo cukura pievienoshana shajā kontekstā nekādā ziņā nav obligāta.

Nu, par sulām visi zina, taču es tikai shopavasar beidzot aptvēru, ka mans bērns, kad izdzer litru sulas- ko siltā laikā viņsh mierīgi izdara vakara laikā, apēd 120 g (!!!!), PUSGLĀZI rafinētā cukura.
Tagad maniakāli kontrolēju, lai (ja jau pērkam), tiek pirktas sulas, uz kurām minēts- bez pievienotā cukura. Tādu nav daudz, ja kas.

Pastāstiet- kur vēl? (bet nu runa nav par saldumiem, kuros tāpat skaidrs, ka cukurs ir)

foto no tīmekļa

šopingvilšanās

šo vilšanos man sagādāja Stokmann's, kas ir īpaši skumji, jo man ļoti patīk tā pārtikas nodaļa un es to vienmēr uzskatīju par ārkārtīgi respektablu veikalu. Iepirkties tur ikdienā nevaru un arī nedaru, taču katra nonākšana priecē. Nav jau tā, ka mana sirds tagad ir lauzta:), bet nu būšu modrāka, fakts.
Iegājām ar bērnu gaļas izstrādājumu nodaļā. Bērns lūdz cepamās desiņas. Uz cenrāža- sastāvs. Gaļa, cita gaļa, garšvielas, kaut kas vēl nebūtisks. O-domāju-baigi labi. Neesmu nekādā ziņā regulāra šādu lietu pircēja, cena man liekas visai augsta, varētu jau būt, ka šāds sastāvs. Skatos uz tītara karbonādi, no kuras esmu iecerējusi sev nopirkt 100 gramus- analoģiska situācija. Ok, šikojam.
Nonākot mājās, es konstatēju, ka kases aparāts, drukājot čeku pēc svēršanas, jau bija man laipni nodrukājis īsto produkta sastāvu, no kura man mati saslējas stāvus- šausminoša Mendelejeva tabula 4 rindās.
Un es nekā to nevarēju uzzināt iepriekš, itin nekā:(( Jo man prātā nenāca pētīt to pašu, ko esmu it kā izlasījusi.
Vienalga apēdām:), bet vairs nepirkšu.

nekulinārais

kaut gan šādu ierakstu manā blogā ir maz, tomēr šodien jūtos ļoti aizkaitināta. Par paviršību un neprofesionalitāti. Gribēju nopirkt žurnālu "Dienas ēdieni" (kurš citādi man patīk arvien vairāk, jo ir dzīvs), taču neizdarīju to, jo pilnīgi nesaprotu, kā reaģēt uz vienu lietu. Viktorija Puķe un viņas receptes. Labs blogs, pēc līmeņa identisks krievu livejournal blogiem, no kuriem tematiski arī smeļas. Viss ok, viss gaumīgi, BET. Kāpēc žurnālā visi šie krievu blogosfēras hīti tiek publicēti kā VP receptes? Nu viņa taču norāda savā blogā avotus un nekādā ziņā netēlo, ka ir to sapnī ieraudzījusi! Tas ir intelekuālais īpašums, receptēm ir autori un pulicēt žurnālā nav viens un tas pats, kas rakstīt savā blogā- ar atsauci un savām bildēm! Es krievu livejournal vidē ganos gadiem,  pazīstu gan šīs receptes, gan- protams- avotus, gan daudzus precedentus, kad par šādām lietām žurnāli iekūlās pamatīgās nepatikšanās.
Cik saprotu, legāli to var darīt tikai, ja receptes īpašnieks rakstiski atļauj. Ceru, ka žurnālam ir šīs atļaujas, jo viņi nostāda Viktoriju traki nepatīkamā un riskantā stāvoklī.
Kaut gan- pat ja atļaujas ir- civilizēti būtu pieminēt īstos autorus.
Varbūt es kļūdos un neņemu vērā kaut kādus acīmredzamus apsvērumus?

nekulinārais

nevarētu teikt, ka es esmu dievbijīga vai centīgi piekopju ap-ziemasvētku rituālus vai man klusībā patīk multfilma "Polārais ekspresis"- megasalkans gabals par Ticību-Brūnumam-Un-Santaklausam.Taču neesmu arī ciniska, vienldzīga, kā arī nepiekopju alternatīvas reliģiskas/pagāniskas sakrālās darbības. Mani neuztrauc arī svētku komercializācija, jo esmu pārliecināta, ka tā "nāk no iekšām"(c). Taču ne par to. Šogad ļoti pamanu pilnīgu bezjēgu, kurā tiek izmantoti vārdi un jēdzieni- nezinu, vai tā bijis vienmēr, taču šogad aizdomājos- faktiski, tas jau sāk kļūt reliģiskās jūtas aizskaroši. Labi, ka man tādu nav. Tāpēc vienkārši pretīgi. Piemēru ir daudz, bet mans tops šogad ir šads-
1. Pirmās Adventes rītā bērns ieslēdz tv un es redzu priecīgus (pieaugušus!) cilvēkus, kuri ar entuziasmu saka man- "Klāt ir pirmās Adventes superbingo!"
2. Pa radio- "Krutākais Ziemassvētku pārtijs klubā "Godvil"! (diez, ko viņi tur darīs??)
un mans vismīļakais un iespaidīgākais-
3. Uzraksts uz Grīziņkalna veterinārās klīnikas- "Ziemassvētku akcija! Runča kastrācija- 12.99 Ls!" Šausmīgi žēl kļuva tā runča. Tāda svētku dāvaniņa...