piektdiena, 2010. gada 1. oktobris

Tatēns bez mīklas

Nu- faktiski tie, protams, ir cepti āboli. Taču slavenais Tarte-tatin tika izgudrots nejauši, tādēļ nejaušības, kas radušās tā gatavošanas procesā, ir tiesīgas dzīvot un iegūt skanīgus nosaukumus:)
Es apgūstu tatēnu, jo man ir atvesti ļoti daudz ābolu. Konstatēju, ka šis pīrāgs ir pelnīti slavens- elementāri, supergaršīgi, variabli. Recepti ielikšu ne šodien, jo mans favorīts ir tatēns ar timjānu, taču timjānu fotogrāfijā redzēt nevar vispār (jo toreiz gatavoju ar kaltēto). Šodien- viens no posmiem, kas pārvērties par manu vismīļāko ikdienas desertu. Žēl, ka tagad gatavoju tikai vakara tumsā un normālu bilžu mans ziepjutrauks neražos līdz pavasarim:)
Vajag:
4 āboli- nomizot, izņemt serdi, sagriezt 4 daļās
2 ĒK brūnā cukura
pusstandziņa kanēļa
pusTK malta kanēļa
1 TK sviesta
Gatavošana:
Uzkarsēt cepeškrāsni līdz 200 C.
Nelielā pannā iebērt cukuru, likt uz lēnas uguns. Izkausēt cukuru. Kā tikai viss ir izkusis- dažas sekundes šķirs jūs no tā, ka cukurs sāks brūnēt gar malām- noņemt no uguns. Pielikt sviestu, apmaisīt. Kārtot ābolus cieši vienu pie otra ar ārējo malu uz leju. Pārkaisīt ar kanēli, uzlikt salauztu kanēļa standiņu. Uzlikt vāku, likt krāsnī uz kādām 7 minūtēm. Viss.
Iespaidi: taisīju ar kanēli, ar vaniļu, ar timjānu. Visi varianti izcili. Ābolu konsistence mainās ļoti strauji- pēc 15 minūtēm krāsnī āboli vizuāli ir stingri, taču pārvēršas par biezeni no pieskāriena:)
Var ēst gan ar bezpiedevu jogurtu, gan putru, gan pankūkām, uz tosta, ar saldējumu, kā arī bez nekā no pannas ar karoti- vēlams, slepeni un naktī.