pirmdiena, 2010. gada 21. jūnijs

rabarberu pīrāgs bez olām- pirms prombraukšanas:)

Man ir jauna grāmata- izcila! Likās, ka jābeidz interesēties par ceptajiem saldumiem- tā jau nevar saskaitīt, cik daudz interesanta gaida negatavots. Taču šī grāmata ir kaut kas īpašs. Tajā ir ļoti, ļoti daudz recepšu, tajā ir bezgala daudz recepšu, kurām viss ir pa rokai, tā der gan veģetāriešiem (īpaši) gan laktoveģetāriešiem (mazāk), gan indiešu ēdiena faniem, gan tiem, kuri vienkārši interesējas par iespēju lietot mazāk olu. Receptes ir maksimāli vienkāršas un detalizētas, nekādu nesaprotamu kustību un mistikas.
Un pirmā recepte no tās. Domāja, ka ieviesīšu vēl vienu tegu- bez olām, lai atšķirtu šos saldumus. Ak jā- tā ir atvadu recepte- braucu prom līdz jūlija vidum.
Novēlu jums maksimāli sajust vasaru!
Rabarberu pīrāgs bez olām
Vajag:
(apaļai forma, 25 cm diametrā, iesviestota, pārkaisīta ar miltiem)
100 gr sviesta vai margarīna
150 g cukura
4 TK vaniļas cukura vai 1 TK vaniļas esences
200 gr miltu
4 TK cepamā pulvera (bez kalna)
200 ml piena
2 glāzes 1.5 cm lieluma gabalos sasmalcināta rabarbera
Pārkaisīšanai:
50 g miltu, 50 g cukura, 25 g sviesta, 50 g sasmalcinātu mandeļu
Gatavošana:
Kārtīgi saberzt sviestu ar cukuru. Pievienot nedaudz vaniļas cukura. Citā traukā izsijāt miltus ar cepamo pulveri un vaniļas cukuru. Pamazām pievienot pienu un sviestu ar cukuru. Likt sagatavotā cepamajā formā, pārklāt ar rabarberiem. Pārkaisīšanai domātos miltus saberzt ar rokām ar cukuru un sviestu- sanāks drumstalas. Pākaisīt ar tām pīrāgu un pa virsu vēl ar mandelēm.
Cept 45 minūtes 180 C.
Iespaidi: ļoti sulīgs, gaisīgs un garšīgs.

sestdiena, 2010. gada 19. jūnijs

pēdējās dienas ar internetu:)

virsraksts izskatās visai dramatiski:) Taču nekā tāda- vienkārši pēc pāris dienām uz kādām trīs nedēļām došos uz Liepāju un pirmo reizi neņemšu līdzi datoru. Slinkums domāt- ar kādām apziņas stāvokļa izmaiņām tas saistīts, taču konkrēti jūtu nepieciešamību pēc dažām nedēļām bez tīmekļa. Jūtu zināmu trauksmi, jo ļoti rēķinos- nevis ar izklaidējošām lietām, bet ar tiem nedaudzajiem blogiem, kuri balsta manu cilvēkmīlestību.
Bet nu nekas, laiks pārbaudīt- cik tālu internets ir iekļuvis dzīvē:) Un atpūtināt smadzenes no piesārņojuma.
Taču šodien- krievu mākslinieks Andrejs Remņovs. Ilgi skatījos uz šo gleznu un uztraucos- kas tas ir? Kamēr bloga autore, no kuras uzzināju par Remņovu, uzrakstīja- atgādina Klimtu. Un es nomierinājos, jo tieši šo līdzību nespēju noformulēt. Klimtu atskatījos un at-mīlējos pirms, hm, kādiem 20 gadiem un man pret viņu ir izveidojusies ļoti spēcīga nepatika (it īpaši 90.jos, kad neviens interjera žurnālā eksponētais skaistdzīvoklis nebija iedomājams bez Skūpsta vai Judītes pie sienas. Nevar teikt, ka Remņovs mani dziļi uzrunā, taču man šīs gleznas liekas ļoti dekoratīvas un krāšņas.

piektdiena, 2010. gada 18. jūnijs

Nekā pārmērīgi dziļdomīga. Par personības un produkta saistību. Ļoti man patika Vocmuša akvareļi- pasakaini, sapņaini, šizofrēniski. Izlasīju interviju- nožēloju. Nedariet tā. Skatiesties uz gleznām. Jo vizuāli man joprojām patīk, taču doma par to, ka es negribu neko vairāk zināt par viņa pasauli- traucē. Glezna no šejienes un vēl milzīgs portfolio.

Pretēji ir ar Sergeju Maksimišinu. Jo vairāk lasu, klausos, uzzinu, jo lielāka manās acīs ir viņa darbu vērtība (kuru es nespēju, protams, novērtēt ar zinošu aci). Viņš gan nav artfoto pārstāvis, viņš ir žurnālists. Divkāršējs pasaules labākais fotogrāfs. Tādi stāsti ir viņa fotogrāfijās- jebkurai gleznai vai grāmati novēlētu.

pirmdiena, 2010. gada 14. jūnijs

zemeņu krēms ar jogurtu

Vajag:
400 ml samaltu zemeņu (var saldētas un runa ir par apjomu, ne svaru!)
100 ml bezpiedevu jogurta
paciņa želatīna RUF (ražotāju norādu, jo citu nelietoju- šī paciņa paredzēta 500 ml)
pūdercukurs pēc garšas
Gatavošana: pagatavot želatīnu, kā teikts instrukcijā (iemērkt 5 ĒK auksta ūdens uz 10 min., izkausēt ūdens peldē), sajaukt ar zemenēm, jogurtu un pūdercukuru. Atstāt uz 15 minūtēm, tad saputot, liet paredzētajos trauciņos (individuālos, izņemt kā parastu želeju neizdosies), likt ledusskapī, kamēr sastings.

svētdiena, 2010. gada 13. jūnijs

jauna grāmata un jauns ēdiens

Grāmata ir šāda- "Рецепты вкусной и здоровой жизни".
Par to, ka šī grāmatu sērija ir pretrunāga, jau esmu rakstījusi. Patīkams noformējums, pieņemama cena, ļoti labas idejas, interesanti un rosinoši ēdieni. Pārsvarā- vienkārši vai pavisam vienkārši. Bet- neprecizitātes receptēs. Pirmajā receptē, kuru es izvēlējos- šajā- jau visādas dīvainības ar gatavošanas laiku un sarakstā neminēto ingredientu uzrašanas. Tāpēc- recepte no grāmatas, taču stāstīta maniem vārdiem un ar labojumiem. Taču par šo vien recepti es piedodu autoriem nepilnības un priecājos ka vēl daudz interesanta atradu grāmatā.
Marokāņu ragū ar dārzeņiem (un kuskusu)
Vajag:
1 glāze dārzeņu buljona (es izmantoju bioveikalā pirktos kubiņus)
1 glāze kuskusa
1 vidējs cukīni, sagriezt 1-1,5 cm lielos gabalos
2 nelieli burkāni, sagriezt 1-1,5 cm lielos gabalos
1 vidējs sīpols, sagriezt plānos pusgrezenos
2 daiviņas ķiploka, sakapāt
400 gr konservēta nuta (turku zirņi), noliet šķidrumu (konservēta rimi nebija, mērcēju- vārīju parastu sauso)
400 konservētu tomātu gabaliņos
pāris zariņi pētersīļu
2 ĒK mandeļu plāksnīšu
1 TK malta kumīna
3 ĒK olīveļļas
sāls, pipari
*vēl pieliku pusburciņu lielo kalamata olīvu
Gatavošana: katlā uzkarsēt 2 ĒK eļļas, 5 minūtes apcept sīpolu uz nelielas uguns. Pielikt ķiplokus un kumīnu, apcept 30 sekundes. Pielikt burkānus, nutu, tomātus (ar visu sulu), gatavot 9-10 minūtes. Pielikt cukīni, sāli, piparus, gatavot zem vāka 5 minūtes. Pagatavot kuskusu ar buljonu pēc instrukcijas uz kuskusa iepakojuma. Savienot dārzeņus ar kuskusu, pārkaisīt ar sakapātiem pētersīļiem un mandelēm.
Iespaidi: kumīns-tomāti-pipari- ļoti garšīga kombinācija. Kuskusu parasti daudz vienkāršāk izmantoju, vairs tā nedarīšu:)

A Hawk And A Hacksaw

Ja nebūtu uz zemes "Beirut'as", šis man vairāk patiktu. Bet varbūt vienkārši apnikusi pašlaik šāda mūzika. Taču nojaušu, ka dzīvajā karstajā (potenciāli) 20.jūlija vakarā Spīķeros būs ļoti labi.

sestdiena, 2010. gada 12. jūnijs

zemeņu zupa

Atkal nekādas receptes:) Rūpīgi sablenderētas zemenes ar nelielu dauzdumu pūdercukura, plombīrs un šķipsna gatavā desertu garšvielu maisījuma (kanēlis, krustnagliņas un kakao)

piektdiena, 2010. gada 11. jūnijs

Rudzu maizītes


Avots-svetilnik_m, livejournal
Vajag:
3 glāzes rudzu miltu (varbūt nedaudz vairāk)
200 gr krējuma
2 olas
0,5 gl cukura (ja vēlaties saldas- es liku nepilnas 2 ĒK)
1 ĒK medus
0,5 TK sāls
1 TK cepamā pulvera
kā arī1 olas dzeltenums pārziešanai (es šādam nolūkam izmantoju krējumu)
Gatavošana:Sajaukt visus mīklai paredzētos produktus. Mīkla būs mīksta un lipīga. Ja tā ir tik lipīga, ka neko nevar pasākt- tad jāpieliek vēl nedaudz miltu. Mīklu likt uz virsmas, kas pārkaisīta ar miltiem. Pārkaisot rokas ar miltiem, sadalīt gabalos un savelt bumbiņas lielas olas lielumā. Saplacināt, likt uz paplātes ar cepamo papīru. Pārziest. Iegriezt ar nazi krusteniski. Cept apmēram pusstundu 200 C.
Iespaidi: jaukas maizītes, struktūra līdzīga ļoti mīkstiem cepumiem. Bērns ēda ar ievārījumu, es- ar sieru, jo man patīk saldenas maizes un siera kombinācija. Brīnījos, ka tīri rudzu milti nerada smagnēju un skābu efektu. Nākamajā dienā arī labas.

ilustrācijas

Ilustrācija mani ļoti interesē, esmu pret to prasīga un tā man sagādā ļoti daudz sajūtu. Bērnu grāmatās ilustrācijas mēdz būt pasakainas. Taču mans bērns, kuram vienmēr bija pieejamas daudz un dažādas bērnu grāmatas, nebūt nav rafinēts šajā ziņā un viņu neuztrauc vistizlākie zaķīši un šaušalīgākie pornobruņinieki (ir tāds fantasy ilustrēšanas stils- "Gredzenu pavēlniekā" man ir tādas skaistules- asinis stingst). Man savulaik bērnu grāmatu gandrīz nebija un es izaugu ar vecāku mākslas albūmiem- varbūt tāpēc man nav vienalga. Kaut gan, protams, vērtēju diletantiski, tikai "patīk-nepatīk".
Līdz šim mans favorīts bija Vladislavs Jerko- latviski "Sniega karaliene" izdota ar viņa ilustrācijām. It īpaši man "Alise Brīnumzemē" patīk.
Bet ne par to. Šodien skatījos pie rīta kafijas mākslinieces Jūlijas Gukovas ilustrācijas un ieraudzīju, ka 80.gados viņa ilustrējusi krieviski izdoto Baltvilku. Piemēram-

pirmdiena, 2010. gada 7. jūnijs

humuss

protams, var jau veikalā nopirkt, bet nu a) E vielas vēl neviens nav atcēlis; b)pašizmaksa mājās gatavotam ir minimāla; c)sanāk daudz izteiksmīgāks un garšīgāks. Arī kumīna dēļ- derētu pārliecināties iepriekš, vai tas jums garšo.
Avots- Аля, edimdoma.ru, Karenas Pevzneres grāmata "Izraēlas salāti"
Vajag:
1/2 glāzes sezama sēklu
2 ĒK olīveļļas
2-3 daiviņas ķiploku (var arī vairāk)
1 ĒK kumīna sēklu (man bija tikai malts kumīns, izmantoju pusi no šī daudzuma)
1 TK citrona sulas
500 gr (sausa) nuta (turku zirņi)- nopērkami lielveikalos, pie krišnaītiem, bioveikalos, Vidzemes tirgū (riekstu nodaļā). Lētākie- tirgū
baltie pipari, sāls (man bija tikai parastie svaigi maltie melnie pipari)
Gatavošana:.
Zirņus iemērkt pirms gatavošanas ar sodas šķipsnu uz vismaz 12 stundām.
Iemērkto nutu izvārīt, kamēr pavisam mīksts (apmēram 1.5 stundu), atdzesēt.
Pagatavot thinas pastu (es vienmēr gatavoju iepriekšeja vakarā, taču tam nav nozīmes)- apcept sezamu ar kumīnu uz sausas pannas un mazas uguns, maisot, kamēr viegli zeltains.
Sasmalcināt blenderī*. Pievienot eļļu, saspiestu ar presi ķiploku, sāli, piparus, citrona sulu. Atšķaidīt ar ūdeni līdz šķidra krējuma konsistencei.
*nezinu, mans blenderis to nespēj, es maļu sezamu kopā ar ķiplokiem un eļļu un arī nedaudz ūdens mazajā blendera krūzē, kas domāta riekstiem- un vienalga tā nesanāk gluda pasta. Pasta būtu, ja samaltu sezamu ar kumīnu kafijas maļamaja, bet nu man vienmēr slinkums to tīrīt. Un man patīk arī, ka paliek sezama kraukšķīgums).
Izvārīto nutu likt blenderī nelielās porcijās, pievienot katrai porcijai nedaudz thinas, rūpīgi samalt. Man parasti sanāk vēl kādu pusglāzi ūdeni pielikt šim daudzumam, nuts ir sauss. Tā samalt visu. Pievienot sāli un piparus, cik vēlas.
Viss.
Pasniegt ar siltu pitas maizi. Likt nelielu humusa daudzumu šķīvī, pārkaisīt ar maltu saldo papriku, iztaisīt iedobi, ieliet tajā nedaudz olīvelļas. Var likt vārītu nutu vai ciedru riekstus vai ceptas sēnes.
Iespaidi: parasti humuss cilvēkiem vai nu riebjas, vai nu izraisa atkarību:) Otrajā gadījumā var atjēgties pusnaktī ar karoti pie ledusskapja, domīgi ēdot humusu no šķīvja bez kādām pitām un pasniegšanām. Nu, tautas tievēšanas gudrība vēstī, ka apēstais nevienam neredzot- neskaitās.

svētdiena, 2010. gada 6. jūnijs

saldējuma kokteilis

Receptes nebūs:)
Pakusis plombīrs un zemenes - bērnam, bezpiedevu jogurts, ūdens (2 daļas jogurta, 1 daļa ūdens, ilgi putot), sīrups un zemenes - man.

sestdiena, 2010. gada 5. jūnijs

safrāns

vakar pirmo reizi dzīvē nopirku safrānu. It kā jau 6 latu iztērēšana nav nekas ļoti ekstrēms:), taču briedu kādu gadu.
Iemesls, īstenībā, ir. Beidzot ieguvu grāmatu, kuru gribēju iegūt tikpat ilgi. Vasanta un Ušas Ladu "Ajurvēdiskā kulinārija".

Izcila grāmata tiem, kuri interesējas par attiecīgo jomu. Maksimāli strukturēta, receptes skaidrotas līdz sīkākai niansei, turklāt- ja interesējaties nopietni- katrai receptei klāt ir iedarība un došām, bieži arī variācijas, komentāri un tml. Normāli pātulkota krieviski. Nu, manuprāt, nav mazsvarīgi arī tas, ka Vasants Lads ir ļoti nopietns ajurvēdas pazinējs un praktiķis.

Šķirstīju es grāmatu un konstatēju, ka ir kādas 5 lietas, ar kurām man nav bijusi darīšana, kuru garšu nezinu un kuras atkārtojas daudzās receptēs. Un viena no tām ir safrāns. Es pat jau biju veikusi tirgus pētījumu:) un konstatēju, ka pie krišnaītiem ir visdraudzīgākā cena- 5,80 par 2 gramiem (salīdzinājumā- Rimi 2,70 par pusgramu). Ak jā, vēl- tas, ko pārdod tirgū un kā cena ir nesalīdzināmi jaukāka- tas nav safrāns. Tās ir klinģerītes. Krāsu vajadzīgo noteikti nodrošinās, taču efektu un smaržu- nē.
Nu tātad- atlika nopirkt.

Nu un tad atlika atrast recepte, ar kuru sākt. Šo izvēlējos, jo viss bija mājās, jo bija vajadzīgas vakariņas, jo nosaukumā bija safrāns:)
Rīsi ar safrānu

В.и У.Лад «Аюрведическая кулинария»
Vajag:
1 šķipsna safrāna
1 ĒK ūdens
1 ½ gl basmati rīsu
3 ĒK gī sviesta vai parastā sviesta
4 laura lapas
7 gabaliņus salauztas kanēļa standziņas (apmēram 1 TK ar kaudzi)
½ TK sāls
7 veselas kardamona kapsulas
7 krustnagliņas
4 gl karsta ūdens
Gatavošana:
Safrānu iemērkt ĒK ūdens vismaz uz 10 minūtēm.
Divreiz izskalot rīsus, notecināt. Uzkarsēt katlu uz vidējas uguns, lieciet sviestu. Tad- lauru lapas, kanēli, krustnagliņas, kardamonu, sāli, cepiet minūti.
Samaziniet uguni, pielieciet rīsus un cepiniet vēl 2 minūtes.
Pielejiet karstu ūdeni un ūdeni ar safrānu, sagaidiet, kad vāji burbuļos, vāriet bez vāka 5 minūtes.
Pieveriet vāku ne līdz galam, vāriet vēl 5 minūtes, 1-2 reizes apmaisot.
Samaziniet uguni līdz minimumam, aizveriet katlu ar vāku un gatavojiet 10 minūtes.
Komentāri: ļoti ātri, vienkārši un garšīgi. izcila garšvielu kombinācija, ļoti labi papildina viena otru. Īpaši man patika laura lapu un kanēļa savienojums. Sanāk daudz, es gatavoju pusporciju un vienalga nākamajā dienā ņēmu uz darbu. Jo mans bērns neko tādu neēd:)

piektdiena, 2010. gada 4. jūnijs

siera variācijas

Šīs receptes nosaukums- siera terīne- ir biedējošs, turklāt māj, ka gatavošana prasīs 4 stundas laika un 6 tūkstošus darbību. Taču īstenībā ēdiens ir burvīgi elementārs, bezgalīgi variabls un garšo visiem- kā bērniem (sevišķi ar riekstiem), tā lielajiem, kuri saka: mēs- vīnu, tu- sieru, pirms ierodas ciemos. Turklāt, man liekas, tā nekādā ziņā nav terīne:)
Ideja- buxgalter-sofia.livejournal; Tata, cookschool.ru
Siera terīne

Vajag:
jebkurš kūstošs siers (piemēram, Holandes)
rieksti, jebkuri kaltēti augļi (varianti- kaltēti garšaugi, olīvas, kaltēti tomāti, sēkliņas)
Fotogrāfijā- kaltētas aprikozes un rozmarīns.
Gatavošana:
Oriģinālajā receptē sieru vajadzēja izkausēt mikroviļņu krāsnī, kārtot pa virsu piedevas, sarullēt un ielikt ledusskapī. Man šādas krāsns nav, tāpēc-
sagriezt sieru apmēram centimetru biezās šķēlēs, izkārtot uz cepamā papīra kvadrātu, ielikt cepeškrāsnī nelielā temperatūrā (ap 100 C) un vērot- pēc dažām minūtēm siers sakusīs lielā plāksnē. Lieciet virsū vēlamās piedevas, rullējiet desas formā un lieciet ledusskapī uz dažām stundām. Burvīga uzkoda- ērta un garšīga.

ceturtdiena, 2010. gada 3. jūnijs

Tornis

Veselīga ēdiena piekritēja ļaunais murgs:) Un mana bērna favorīts forever- protams. Taisu reizi sezonā, jo biežāk neceļas roka. Recepte no žurnāla "Labu apetīti" sena numura, taču nespēju atrast mājaslapā un ielikt normāli.
Ideja ir ļoti vienkārša- tosti, šokolādes krēms- Nutella vai cits un svaigas zemenes. No tostiem izgriežam apļus ar glāzi. Par pamatu kalpo koka iesmiņš.



trešdiena, 2010. gada 2. jūnijs

marinēts siers

Viena no Sirmā receptēm, kuras atnāca pie mums uz palikšanu. Dažreiz taisu, kā nākas, ar mocarellu, dažreiz nopērku par daudz "Kleopatras", kurai pat tik daudz garšas nav. Dažreiz taisu ar čerijiem, dažreiz- ar parastiem tomātiem, tos sagriežu uz pusēm, lai viss piesūcas.

Tātad- Marinēta mozzarella, Sirmā recepte.

Vajag:
Mozzarella 7 gb
Tomāti 1 kg
Timiāns 1 bunte
Citrons 1 gb
Ingvera sakne 1 sprungulis
Olīveļļa 100g
Sāls
Pipari
Gatavošana: Sieru izņem no paciņām un nolej sūkalas, ieliec bļodā un pieliec tomātus, piebirdini timiānu, piespied citronu, piegriez ingveru, sāli un piparus. Visu apslaki ar olīveļļu un ļauj mazliet ievilkties. Tas arī viss.

Zorikto Doržijevs

Es ne pārāk daudz laika pavadu internetā, un pārsvarā šajā laikā regulāri lasu visai limitētu skaitu blogu- tikai kuri mani ļoti, ļoti uzrunā. Pārsvarā tas ir krievvalodīgais livejournal's. Taču pat tik neliels apjoms dod ģeometrisku progresiju, jo visi jau grib padalīties savos priekos:)
Un tā sanāk, ka visu laiku aizbrienu kaut kur, iegūstu milzu iespaidus, aizmirstu par laiku, darbu, vasaru un tml. Taču es cenšos kontrolēt šo procesu- rīkoju vīkendus bez internēta, vakarus neieslēdzot datoru, darba dienas, kad lasu tikai pie rīta kafijas (fantastiski produktīvas dienas!)
Nu tātad- mans šīs dienas favorīts:)
Burjatu mākslinieks Zorikto Doržijevs. Fantastisks. Šeit ir daudz darbu, var pašķirstīt. Glezna arī no turienes, tās nosaukums ir "Skaistule".

otrdiena, 2010. gada 1. jūnijs

Džims Denevans

Man patika. Tīra meditācija- nekāda praktiskā pielietojuma.
44 gadus vecs mākslinieks - sērferis - pavārs - vēl nezinu-kas. Sāka zīmēt, lai pārvarētu personiskās problēmas un aizbēgtu no realitātes (c)
Zīmējumi uz smiltīm