pirmdiena, 2011. gada 25. aprīlis

tomātu-putraimu zupa

mana apņemšanās gatavot pēc grāmatām kaut kā aprīlī neīstenojās:) Tai vietā apguvu filmu vilkšanu no tīmekļa plašumiem un tāpēc interese par gatavošanu uz laiku izzuda. Nu par tādu koncentrētu un mērķtiecīgu.
Bet kaut kas ir jāēd, vēl jo vairāk, kad ir skaists pavasaris un spīd saule. Tādēļ- diētiska un jauka zupa.

Vajag (2 l katlam)
4 palieli burkāni, sarīvēt uz rupjas rīves
2 mazās kārbas tomātu savā sulā, bez mizas*
izvārīti rīsi (vai grūbas, bulgurs)**
sāls, svaigi malti pipari, muskatrieksts
3-4 ĒK sakapātu pētersīļu
jebkuri zaļumi pārkaisīšanai šķīvī
Gatavošana:
Katlā ieliet puslitru ūdens, iebert rīvētos burkānus.  Vārīt kādas 10 minūtes, tad pielikt tomātus ar visu sulu un pētersīļus. Vārīt vēl 15 minūtes, pasālīt, pārkaisīt ar pipariem (dāsni), pierīvēt trešdaļu muskatrieksta, pielikt putraimus. Šķīvī pārkaisīt ar jebkuriem zaļumiem (man bija pa dažām lapiņām gan baziliks un rozmarīns, gan timiāns un piprmētras- visi labi der).
*man personīgi negaršo tomātu gabali zupā, tāpēc pirms likšanas katlā sasmalcināju ar blenderi.
** es liku gan rīsus, gan grūbas un labi daudz.
Komentāri: ātra, garšīga un veselīga zupa.

otrdiena, 2011. gada 19. aprīlis

Andreja Granta izstāde

it kā jau ir nepieklājīgi rakstīt par tāda mēroga lietām, taču no savas pieredzes konstatēju, ka neskatoties tv un presi, nestaigājot pa Valdemāra ielu- man nebūtu izredžu uzzināt.
LMM līdz pat maija beigām ir fotogrāfa A.Granta izstāde. Milzīga! (pat pārāk) Diemžēl esmu pilnīga diletante fotogrāfijā un spriest spēju tikai līmenī "patīk-nepatīk", tādēļ labāk palasiet kompetentākus cilvēkus. Taču izstāde ir ārkārtīgi iespaidīga. Tikai uz mani tā atstāja tādu iespaidu (par kuru it kā sākumā nekas neliecināja, jo nav jau nekāda dramatisma vai specefektu tajās fotogrāfijās), ka pusceļā ap zāli man jau kājas ļima. Un visa tālākā diena pagāja pusmiglā. Ārkārtīgi spēcīga hipnotiskā iedarbība ir fotogrāfijām, fakts:)

svētdiena, 2011. gada 10. aprīlis

šokolādes kartupelis

gribēju painteresēties, kā šīs kūciņas tradicionāli sauc Rīgā, taču aizmirsu. Tur, kur es uzaugu, tās sauca par kartupeli, шоколадная картошка- dīvainā pretrunā ar realitāti, kurā kūka bija mazs lācītis ar sviesta krēma piciņu uz vēdera.Šausmīgi garšīga, protams. Man nav ilūziju, ka to garšu var kaut kā panākt, taču vismaz ideju izmantot:)
Kādreiz taisīju, utilizējot neizdevušos biskvītu, šoreiz- no cepumiem.
Recepte- "Книга Гастронома. Про шоколад", 74.lpp.
Vajag:
250 g biskvīta cepumu (man- Selga ar īru krēmu)
100 g lazdu riekstu (man- graudzētas mandeles)
75 g sviesta
1/2 gl piena
2 ĒK kakao pulvera*
2 ĒK pudercukura
šķipsna sāls- receptē tās nav, bet es vienmēr lieku tur, kur šokolāde
*uzskatu, ka daudzi saldumi neizdodas, jo mūsdienās kakao ir attaukots, sterilizēts un vēl velns sazina kāds. Varat- iztērējiet naudu sveramajam, no Asara ielas garšvielu veikala, nē- tirgū var nopirkt Krievijas kakao, tas ir labāks, nekā poļu.
Gatavošana (atstāstu saviem vārdiem):
Samalt cepumus un riekstus. Pūdercukuru sajaukt ar kakao un sāli. Uzvārīt pienu, pieliet pūdercukura un kakao maisījumam, samaisīt, pievienot sviestu, samaisīt, atdzesēt. Sajaukt ar cepumiem un riekstiem- piena daudzums var būtiski atšķirtes no receptē norādīta, lejiet pamazām, visticamāk tik daudz nevajadzēs! Kā tikai sanāk mitra mīkla, kas turas kopā- velt bumbiņas, apviļāt kakao un riekstu maisījumā, likt ledusskapī uz pusstundu (vai nakti- manā gadījumā). Pirms ēšanas paturēt 15 min. istabas temperatūrā.
Komentāri: protams, nekādas līdzības, neteikšu arī, ka tas ir pārdabiski garšīgi, taču ja vakarā ir slinkums cept un no saldumiem vien selgas paka uz galda- laba lieta pie rīta kafijas. Gadījumā, ja jūs piekrītat man, ka brokastis bez saldumiem nav ēšanas vērtas:)
Ak jā, var pievienot pāris karotes alkohola, ja tās nav bērniem domātas.
Un nedaudz par grāmatu.
No šīm te vienādajām, ar nosaukumu "par..." man par šokolādi patīk vislabāk- varbūt gan tikai tāpēc, ka nopirku to pirms gadiem un ļoti ar to toreiz priecājos. Ja tēma principā ir aktuāla, to ir vērts izmantot. Es teiktu, ka ikdienas receptes tajā nav pārāk interesantas, taču ir daudz īpašu recepšu- nedaudz sarežģītāku. Ļoti detalizēts darbību apraksts, taču neiesaku pavisam nepieredzējušiem cilvēkiem, "Gastronoma" receptes ir slavenas ar neprecizitātēm, jābūt modram.

svētdiena, 2011. gada 3. aprīlis

Галушки

Pienācis jauns mēnesis un man ir ideja par to, ko es varētu gatavot aprīlī. Internets ir neizsmeļams un lielisks iedvesmas avots, taču man ir vainas apziņa savu pavārgrāmatu un žurnālu priekšā:) No divām grāmatām esmu gatavojusi pa vienai lietai, no vienas- neko, ir tādas, no kurām tikai dažas...par žurnāliem pat nerunāju. Tos vairs arī nepērku, taču vecos nemetu ārā. Nu, tātad- aprīlī viss jaunais, ko gatavošu, būs no žurnāliem un grāmatām.
Taču par galuškām. Tas vēl nebūs tēmas aizsākums, esmu tās vairākkārt gatavojusi.
Man liekas, pēc būtības tas pats, kas klimpas, slinkie vareņiki, ņjoki (jeb dīvainā transkripcijā gnoči:)- jo tā to raksta) un t.t. un tml. Mēdz būt biezpiena, miltu, kartupeļu, ķirbja un vēl kaut kādi, par kuriem es nezinu. Šādā vai tādā variācijā pastāv daudzās virtuvēs.
Šī recepte ir no 50.gadu "Книга  о вкусной и здоровой пище", kas bijusi mūsu mājā un kuru es pusaudža nihīlismā sagraizīju uz izmetu. Njā. Taču izglābušās ir dažas receptes un šī ir viena no tām. Ēdiens, kuru necieš mans bērns un esmu gatava ēst nedēļām (un tā arī daru) es pati. Jo to var pagatavot milzu daudzumā un sasaldēt:)
Vajag:
500 g biezpiena
2 olas
3 ĒK cukura
1 gl miltu
1/2 TK sāls
1 ĒK izkausēta sviesta
Gatavošana:
Biezpienu kārtīgi samīcīt kopā ar olām. Pievienot cukuru, sviestu, sāli, rūpīgi samaisīt. Pievienot miltus, samīcīt viendabīgu mīklu savelt desiņas apt.3 cm diametrā. Sagriezt rombos.
Likt verdošā ūdenī, kuram pievienota šķipsna sāls. Vārīt, kamēr neuzpeldēs (aptuveni 2 min.)
Komentāri: man ļoti garšo. Pat garšīgākas par bieziena plēceņiem un vareņikiem. Ēdu ar krējumu un cukuru. Kā jau teicu- sasaldēju. Kad sagriežu rombos, tad lieku uz dēļa un saldētavā. Kad sasals, pārberu konteinerī ar vāku. Vāru pēc tam neatsaldējot.

sestdiena, 2011. gada 2. aprīlis

vēl augļu salāti

Rimi arvien atlaides ananāsiem:) Un pirmo reizi dzīvē nopirku pusananāsu ar nedēļas, nevis 2 gadu intervālu.
Augļus, protams, var visādi variēt, es tikai citrusaugļus nekad nelieku salātos.
Ananāsu salāti ar citiem augļiem
Vajag:
ananāss, "fileju" sagriezt kubiņos
puskivi, sagriezt
pusābols, mizots, sagriezt kubiņos
piparmētras lapiņas
dažas žāvētās melnplūmes, sagriezt
Gatavošana: visu sajaukt.
Komentāri: ļoti garšīgi, saldi. Protams, var pielikt kaut ko klāt- jogurtu, apelsīnu sulu, biezpiena krēmu. Man garšo bez kādiem aizdariem, lai jūt katru augli. Varētu vēl graudzētus riekstus nedaudz.

piektdiena, 2011. gada 1. aprīlis

Banānu maize/Banana bread

Mūsu izpratnē tā nekādā ziņā nav maize, tas ir kekss. Amerikāņu klasika un tagad saprotu-kāpēc. Līdz tam mēģināju tādas neizteiksmīgas receptes un neko neatceros.
Recepte no manā mīļā žurnāla lapatissiere.livejornal.
Brīdinu- kekss nav ekonomiskais-utilizācijas un šajā gadījumā es domāju, ka jebkā aizvietošana to sabojās.
Vajag:
3-4 pārgatavojušies banāni (jā, ar melniem punktiņiem uz mizas!)- man 4 palieli
200 g cukura
220 g miltu
30 g auzu miltu vai pārslu (man- milti)
1 TK sodas (strīķētā, domāju)
1/2 TK sāls
100 g sviesta, izkausēt
2 olas
1 TK mandeļu ekstrakta (izmantoju dažus pilienus esences*)
200 g valriekstu
*vācu esences- mandeļu, vaniļas un ruma- pērku parastā lielveikalā un maksā tās ap 60 sant.
Gatavošana:
1. Banānus samīcīt biezenī, sajaukt ar cukuru.
2.Valriekstus apgrauzdēt, rupji sakapāt.
3.Vienā traukā sajaukt miltus, pārslas, sodu un sāli. Citā- sviestu, olas, ekstraktu.
4. Sajaukt pirmo maisījumu ar otro. Pievienot biezeni un riekstus.
5. Likt keksa formā (mna- 25 cm gara), likt uzkarsētā līdz 175 C krāsnī uz 40-50 minūtēm. Gatavību noteikti pārbaudīt ar koka irbulīti!
6. Atdzesēt uz restes. Pilnībā atdzisušu ietīt plēvē un atstāt līdz nākamajam rītam.
Komentāri: visu darīju bez jebkādām izmaiņām. Cepu ilgāk. Pēc 50 min. pārklāju ar foliju un cepu vēl vismaz 20 minūtes. Vienmēr jāseko, kad mīklai daudz banānu klāt, liela varbūtība izcelt par agru.
Autore iesaka ēst ar svaigo sieru. Jā, tā arī ir. Ļoti garšīgi! Bez siera- arī. Ar kafiju- it īpaši.

Bet vispār, noskatoties šovakar 4 reizes vienu klipu, sajutu vajadzību to ielikt šeit, lai pārstātu skatīties:)
Es gribētu, lai visi Bovija klipi būtu tādi- gandrīz nekustīga viņa seja:)
Kādreiz tīmeklī lasīju milzu spēli- diskusiju par to, kādu profesiju, rasu cilvēkiem, kādās dzimumu proporcijās vajadzētu izdzīvot pasaules galam iestājoties, lai būtu lietderīgāk. Nu, celtnieki un ķīmiķi un daudz jaunu sieviešu reproduktīvajā vecumā un tml. Aprēķini ir svarīgi, taču es domāju, ka noteikti jāizdzīvo ir arī Bovijam.