sestdiena, 2011. gada 26. februāris

šokolādes kekss bez olām (1/5)

Ziema, liekas, iet uz beigām. Kaut kā vēlu es sāku šo šokolādes akciju:) Bet nu labi, vēl nedēļu- un tad sākšu domāt par pavasari. Turklāt šodien mēs izmēģinājām Mežaparka kalna šļūkšanu (kamēr viss nav nokusis) un tas vēl neziskatās pēc pavasara. Ņemot vērā, ka neesmu slēpotāja, tas ir gandrīz vai vienīgais veids, kā varu jautri zaudēt kontroli pār savu virzību. Man patika.
Un tad jau jūtos sportiska un varonīga un tad jau var ēst šokolādes keksus.
Receptē to sauc par šokolādes torti un es noteikti to izcepšu kā tortes pamatu. Un vispār vēl cepšu, jo izrādījās teicama recepte.
Avots- lapatissiere.livejournal- viens no labākajiem man zināmajiem konditorejas žurnāliem krievu valodā.
Vajag:
200 g miltu
200 g cukura
4 ĒK kakao pulvera
1.5 TK cepamā pulvera
0.5 TK sāls
1 TK etiķa
2 TK vaniļas ekstrakta (vai daži pilieni esences)
pusglāze eļļas (neitrālas, labāk vīnogu kauliņu)
1 glāze ievārītas nestipras kafijas
Gatavošana:
Visas sausās sastāvdaļas labi sajaukt traukā. Iztaisīt trīs iedobes.Vienā liet etiķi, otrā- esenci, trešajā- eļļu. Šķidrumi var tecēt ārā no iedobēm, tas ir normāli.
Pa virsu pārliet kafiju. Labi samaisīt.
Mīklu likt cepamajā formā (iesviestotā, ja nav silikons), cept 175 C aptuveni 30-35 minūtes*. Keksa vidum jābūt nedaudz mitram.
Gatavu keksu var pārkaisīt ar pūdercukuru, izrotāt ar ogām vai jebkuru glazūru**.
* es cepu mazos keksiņus, tāpēc precīzi pusstundu ar visu konvekciju.
**daļu pērvērtu par "kapkeikiem" ar siera krēmu- krējuma sieru sakūlu ar nelielu cukura daudzumu. Pa virsu- rīvēta šokolāde.
Komentāri:
Ļoti vienkārša recepte. Gatavoju bez pārmērīga entuziasma, jo keksi un mafini mani īpaši neaizrauj. Taču rezultāts mani pārsteidza. Es jau esmu gatavojusi pēc šīs autores receptēm un vienmēr precīza tehnoloģijas ievērošana dod pārsteidzošu rezultātu. Tie nav pliekani kakao keksi, tā ir burvīga, piesātīnāta un ļoti harmoniska šokolādes garša. Un, es teiktu, vēl garšīgāki tie kļuva otrajā dienā, kas mani īpaši iepriecina, jo es vispār otrajā dienā parasti savus mafinus neēdu- tikai nogaršoju, lai zinātu, kādas izmaiņas. Šiem visas garšas un smaržas nobrieda pa nakti un pie rīta kafijas bija burvīgi.