Apbrīnojami maz gribēju šogad braukt un vajadzēja zināmu piespiešanos un vēl ziemā apmaksātu naktsmītni, lai tomēr. Un nenožēloju nemaz, jāizbeidz šī ik-jūlija mokošā refleksija:)
Šogad organizatori beidzot neveda šikus hedlainerus, kuri atņem iespēju dzirdēt kaut ko labu uz citām skatuvēm un programma bija, manuprāt, labāka nekā jebkad.
Man ir četri (!!!!) lieli iespaidi.
1. Niki And The Dove
2. Wild Beasts- sliktāku skaņu koncertam grūti iedomāties, ļoti žēl, taču mājās klausos visu dienu.
3. Manic Street Preachers- nu protams, jo tas ir superprofesionāli un skaisti. It īpaši pēc dažām neizteiksmīgām iepriekšējām stundām (jo klausīties Demjenu Raisu man neliekas iespējams nekādos apstākļos).
4. King Charles- šo var klausīties tikai vasarā, ārā, festivālā- tad šis čigānu draivs ir visai adekvāts un jautrs.
Nu, "Instrumenti" arī bija labi un patriotiski sildīja dvēseli ar to, ka arī pie mums ir iespējams šāds mūsdienīgs skanējums. Vienīgi tās pāris liriskās dziesmas ir..eee..apšaubāmas. Jo neesmu pusaudze:)
Nu labi, par vietējo grupu "Sūdi" nestāstīšu, kaut gan tas bija viens no jautrākajiem iespaidiem:))
Vispār festivāls bija labs. Apdzērušos cilvēku ne vairāk, kā citus gadus, viss normāli organizēts, laiks labs (nu, lija pāris stundas, bet varēja būt daudz ļaunāk). Vienīgi- šūpūļtīklu skaits sarūk ar katru gadu un LMT sakaru kvalitāte mani kategoriski neapmierina- bērns paliek Rīgā, bet tīkla nav divas dienas.
Ak jā- vissiltākie vārdi man ir sakāmi par "Kapteiņu ostu", kurā mums sanāca buržuāzi padzīvot. Vienīgā man zināmā viesnīca Latvijā, kur ir izmantots tas fakts, ka mums ir jūra. Paradīze. Ja man kādreiz kaut kur būs jābrauc romantisko attiecību kontekstā- uz turieni.
Rāda ziņas ar etiķeti mūzika. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti mūzika. Rādīt visas ziņas
svētdiena, 2012. gada 22. jūlijs
sestdiena, 2012. gada 23. jūnijs
pēcjāņu putra
Man Līgo svētki jau nosvinēti- aizvakar naktī, Turaidā- beidzot sapratu šo svētku vērtību, būtību un man piemērotu veidu svinēt. Un šo sajūtu negribu sabojāt ar braucienu uz vasarnīcu, kur viss ciemats masveidā apdzersies šlāgeru un šašliku pavadījumā. Tāpēc pastaigāju pa absolūti tukšu pilsētu, nopirku peonijas un zemenes (cepu tāāādu kūku! spriežot pēc smaržas no virtuves) un klausos/skatos...hm, nu pārsvarā jau Morisiju, kaut gan tas ne visai atbilst:)) Bet man ir ledusskapī pudele "Valmiermuižas", neesmu kaut kāda marģināle!
O, tagad manā plejlistē pienāca kārta dīvainam viesim- Tomam Džonsam karalienes jubilejas koncertā:) Man patika! Viņš ir tik cienījams, kaut gan smieklīgi līdzīgs Morganam Frīmenam. Turklāt man viņš vispār patīk ar savu graujošo humora sajūtu- ja esat redzējuši Bārtona filmas "Mars attacks" pēdējās minūtes:))
Atšķirībā no Makartnija, viņš arī gadu gaitā nav zaudējis necik no balss.
Endžoj!
Bet vispār es taisījos par ēdienu:)
Pēc svētku pārmērībām ļoti noderīga būs nakts putra ar zemenēm.
Vajag (minētās proporcijas ir paredzētas 1 burciņai no džema "Bonne maman"- aptuveni 300 ml, es domāju):
1/4 gl auzu
1/3 gl piena
1/4 gl grieķu jogurta
2 TK zemeņu vai aprikožu džema (protams, daudzums variabls)
1/4 gl zemeņu
1 TK čia sēklu
Gatavošana: visu sajaukt kaut kādā traukā, likt burkā un uz nakti- ledusskapī.
O, tagad manā plejlistē pienāca kārta dīvainam viesim- Tomam Džonsam karalienes jubilejas koncertā:) Man patika! Viņš ir tik cienījams, kaut gan smieklīgi līdzīgs Morganam Frīmenam. Turklāt man viņš vispār patīk ar savu graujošo humora sajūtu- ja esat redzējuši Bārtona filmas "Mars attacks" pēdējās minūtes:))
Atšķirībā no Makartnija, viņš arī gadu gaitā nav zaudējis necik no balss.
Endžoj!
Bet vispār es taisījos par ēdienu:)
Pēc svētku pārmērībām ļoti noderīga būs nakts putra ar zemenēm.
Vajag (minētās proporcijas ir paredzētas 1 burciņai no džema "Bonne maman"- aptuveni 300 ml, es domāju):
1/4 gl auzu
1/3 gl piena
1/4 gl grieķu jogurta
2 TK zemeņu vai aprikožu džema (protams, daudzums variabls)
1/4 gl zemeņu
1 TK čia sēklu
Gatavošana: visu sajaukt kaut kādā traukā, likt burkā un uz nakti- ledusskapī.
sestdiena, 2012. gada 18. februāris
auzu cepumi
Tuvojos ierakstu sērijai par briseles kāpostiem, taču pagaidām- ne pārāk diētiski cepumi. Recepte- J.Kairis, Dienas ēdieni, mans brīvs atstāstījums un iekavās- korekcijas.
Vajag:
120 g miltu
100 g auzu pārslu
80 g kokosriekstu skaidiņu
150 g brūnā cukura (ar 100 g jau sanāk ļooti saldi)
120 g margarīna (hm, nesaprotu viņa mīlestību pret hidrogenizētiem augu taukiem, aizvietoju ar sviestu)
50 g tumši zeltainā sīrupa
1 TK sodas
2 ĒK karsta ūdens
es vēl piepilināju vaniļas esenci
Gatavošana:
Miltus sajaukt ar auzu pārslām, kokosriekstu, cukuru. Katliņā izkausēt sviestu un sīrupu. Nedaudz atdzesēt. Ūdenī izšķīdināt sodu, iemaisīt sviesta maisījumā. Tad to iemaisīt miltu un pārslu maisījumā, kamēr izveidojas viendabīga masa. Uz cepešpannas uzklāt papīru, veidot plakanus cepumus apt.5 cm diametrā (es veidoju 2reiz lielākus), likt ar atstarpi. Cept 150 C apt.15 minūtes.
Iespaidi: laba, precīza recepte, ļoti garšīgi cepumi- sviestaini, smaržīgi. Noteikti atkārtošu, kamēr nav iestājušies pavasara ierobežojumi:))
Un tad vēl jauna Areta Franklina ar tāādu balsi!
Vajag:
120 g miltu
100 g auzu pārslu
80 g kokosriekstu skaidiņu
150 g brūnā cukura (ar 100 g jau sanāk ļooti saldi)
120 g margarīna (hm, nesaprotu viņa mīlestību pret hidrogenizētiem augu taukiem, aizvietoju ar sviestu)
50 g tumši zeltainā sīrupa
1 TK sodas
2 ĒK karsta ūdens
es vēl piepilināju vaniļas esenci
Gatavošana:
Miltus sajaukt ar auzu pārslām, kokosriekstu, cukuru. Katliņā izkausēt sviestu un sīrupu. Nedaudz atdzesēt. Ūdenī izšķīdināt sodu, iemaisīt sviesta maisījumā. Tad to iemaisīt miltu un pārslu maisījumā, kamēr izveidojas viendabīga masa. Uz cepešpannas uzklāt papīru, veidot plakanus cepumus apt.5 cm diametrā (es veidoju 2reiz lielākus), likt ar atstarpi. Cept 150 C apt.15 minūtes.
Iespaidi: laba, precīza recepte, ļoti garšīgi cepumi- sviestaini, smaržīgi. Noteikti atkārtošu, kamēr nav iestājušies pavasara ierobežojumi:))
Un tad vēl jauna Areta Franklina ar tāādu balsi!
svētdiena, 2011. gada 25. decembris
Priecīgus Ziemassvētkus!
Mīļie lasītāji, skatītāji un, it īpaši, sarunu biedri! Es ļoti novērtēju, ka jūs man esat! Priecīgus svētkus un ne tikai svētkus!
pirmdiena, 2011. gada 18. jūlijs
ne par ēdienu
Par ēdienu būs rīt.
Bet šodien- par Positivus'u. Pēc kura es guļu jau otro diennakti, jo tas ir vienīgais veids atпriezties pie realitātes ne pārāk traumējošā veidā.
Muzikālajā ziņā interesantākais festivāls no pieciem, kaut arī joprojām samērā daudz akustisko ģitāru un vijoļu:) un arī neesmu vairs vecumā, kad klausās Hurts:)Vispār jau vairs pat neatceros šādu vecumu, kad var ar baudu klausīties kaut ko tādu:)
Taču man ir vismaz viens jauns iespaids- Yoav un man ir milzīgs veciespaids... nostaļģiskais iespaids... mūžīgo vērtību iespaids- protams, ka James. Jāsaka, tas bija viens no labākajiem koncertiem, ko dzīvē esmu apmeklējusi, kad uz skatuves ir nevis vienkārši augstas klases profesionālis, bet cilvēks, kuram pašam ir jautri un viss patīk.
Tas gan nav ieraksts no koncerta, vēl nav labu youtub'ā.
Ir vēl iespaidi, par tiem uzrakstīšu vēlāk.
Un man ir daži iespaidi par ēdināšanas iestādēm (jā-jā)
7. Turkebab (ceru, ka pareizi uzrakstīju, pārbaudīšu, kad redzēšu). Nu ļoti labs fastfūds! Demonstrēja tādu veiklību, ēdiena kvalitāti un laipnību, it kā nebūtu milzu pūlis, bet ēstuve Vecrīgā (cik saprotu- pretī universālveikalam, Vaļņu ielā). Kebabs (ap 3 Ls)- ļoti garšīgs. Draugi, kuri apmeklē regulāri, zināja teikt, ka tieši šāda garša, atsaucība un t.t. ir vienmēr.
8. Idille- nezinu, kas tas bija, tas vēl jānoskaidro, jo ar šādu nosaukumu un logo tīmeklī atradu tikai eko-veikalu Birznieka-Upīša ielā. Izcils ēdiens, izcili zēni pie letes, ļoti draudzīgas cenas. Veģetārais burgers ar kazas sieru bija fantastisks.
Apdeits: šos burgerus gatavo http://www.ecocatering.lv/ stendā, tirdziņos Kalnciema ielā un Berga bazarā. Gan dārgāki, nekā Positivus'ā, bet nu ir tā vērts.
UPD 07.2014. Nu, tagad jau ir pamats rakstīts tieši par ēstuvi Matīsa ielā. Tā ir ļoti laba un draudzīga, tur ir milzīgs brančs no vietējiem un sezonāliem produktiem. Vienīgais trūkums- apšaubāmā plēve, kurā ievīstīta āra terase:) Cenas vairāk patiks kompanijām un atsevišķiem cilvēkiem, ja jums ir līdzi bērns, kurš, teiksim, ēd tikai putru- nu, jums nepatiks:)
9. Rakari. Diemžēl man ir slinkums un nespēju vēl nokoncentrēties, lai uzrakstītu izvērsti, bet nu tomēr nedaudz. Kopš pagājušā gada nekas nav mainījies- briesmīgākās brokastis manā mūžā- nevar teikt, ka superdaudz, taču viesnīcās esmu dzīvojusi gana, salīdzināt varu. Nekas, nekur, nekad nevar pat līdzās stāvēt. Cilvēki rupji un ciniski izmanto to, ka viņiem nav nekādas konkurences. Mēs dzīvojām ļoti dārgā numurā (absolūti nemotivēti- koka mājā bez skaņas izolācijas un kaut kādām ekstrām) un brokastis- jūlijā, Latvijā, laukos!.. nu, to nevar aprakstīt. No mūsu 4 neizlutinātu cilvēku kompānijas ēst putru nespēja neviens un arī atkost tehnoloģiju, kas ļauj pārvērst auzu pārslas par līmi neviens nespēja. Sortimentā bija vēl omlete (centrādī citā laikā- 2,80 Ls- tātad, kā Osirisā vai Tinto:))- sveiciens no bērnudārza, tādi ūdeņaini klucīši. Vai arī brokastu plate, uz kuras tika pa 2-3 šķēlēm eksponēti "vecie" garie gurķi, apkaltis nenosakāms siers, izkususi kūpinātā desa, pārlieta ar majonēzi vārīta ola un no tālās Holandes atceļojis tomāts. Ak jā, vēl viens dzēriens- vai nu kafija, vai nu ūdens. Pie letes tradicionāli skolnieki, kas pat teorētiski netiek galā ar to, ka Rakari festivāla laikā ir pilni un acīs viņām ir šausmas un papildus kafijas pasūtījums izraisa tāda mēroga sastrēgumu, ka riskēt neieteiktu nevienam.
UPD 07.2014. Nosprāga vēl pirms gada, jo uz pasaules ir taisnīgums!! :))
Bet šodien- par Positivus'u. Pēc kura es guļu jau otro diennakti, jo tas ir vienīgais veids atпriezties pie realitātes ne pārāk traumējošā veidā.
Muzikālajā ziņā interesantākais festivāls no pieciem, kaut arī joprojām samērā daudz akustisko ģitāru un vijoļu:) un arī neesmu vairs vecumā, kad klausās Hurts:)Vispār jau vairs pat neatceros šādu vecumu, kad var ar baudu klausīties kaut ko tādu:)
Taču man ir vismaz viens jauns iespaids- Yoav un man ir milzīgs veciespaids... nostaļģiskais iespaids... mūžīgo vērtību iespaids- protams, ka James. Jāsaka, tas bija viens no labākajiem koncertiem, ko dzīvē esmu apmeklējusi, kad uz skatuves ir nevis vienkārši augstas klases profesionālis, bet cilvēks, kuram pašam ir jautri un viss patīk.
Tas gan nav ieraksts no koncerta, vēl nav labu youtub'ā.
Ir vēl iespaidi, par tiem uzrakstīšu vēlāk.
Un man ir daži iespaidi par ēdināšanas iestādēm (jā-jā)
7. Turkebab (ceru, ka pareizi uzrakstīju, pārbaudīšu, kad redzēšu). Nu ļoti labs fastfūds! Demonstrēja tādu veiklību, ēdiena kvalitāti un laipnību, it kā nebūtu milzu pūlis, bet ēstuve Vecrīgā (cik saprotu- pretī universālveikalam, Vaļņu ielā). Kebabs (ap 3 Ls)- ļoti garšīgs. Draugi, kuri apmeklē regulāri, zināja teikt, ka tieši šāda garša, atsaucība un t.t. ir vienmēr.
8. Idille- nezinu, kas tas bija, tas vēl jānoskaidro, jo ar šādu nosaukumu un logo tīmeklī atradu tikai eko-veikalu Birznieka-Upīša ielā. Izcils ēdiens, izcili zēni pie letes, ļoti draudzīgas cenas. Veģetārais burgers ar kazas sieru bija fantastisks.
Apdeits: šos burgerus gatavo http://www.ecocatering.lv/ stendā, tirdziņos Kalnciema ielā un Berga bazarā. Gan dārgāki, nekā Positivus'ā, bet nu ir tā vērts.
UPD 07.2014. Nu, tagad jau ir pamats rakstīts tieši par ēstuvi Matīsa ielā. Tā ir ļoti laba un draudzīga, tur ir milzīgs brančs no vietējiem un sezonāliem produktiem. Vienīgais trūkums- apšaubāmā plēve, kurā ievīstīta āra terase:) Cenas vairāk patiks kompanijām un atsevišķiem cilvēkiem, ja jums ir līdzi bērns, kurš, teiksim, ēd tikai putru- nu, jums nepatiks:)
9. Rakari. Diemžēl man ir slinkums un nespēju vēl nokoncentrēties, lai uzrakstītu izvērsti, bet nu tomēr nedaudz. Kopš pagājušā gada nekas nav mainījies- briesmīgākās brokastis manā mūžā- nevar teikt, ka superdaudz, taču viesnīcās esmu dzīvojusi gana, salīdzināt varu. Nekas, nekur, nekad nevar pat līdzās stāvēt. Cilvēki rupji un ciniski izmanto to, ka viņiem nav nekādas konkurences. Mēs dzīvojām ļoti dārgā numurā (absolūti nemotivēti- koka mājā bez skaņas izolācijas un kaut kādām ekstrām) un brokastis- jūlijā, Latvijā, laukos!.. nu, to nevar aprakstīt. No mūsu 4 neizlutinātu cilvēku kompānijas ēst putru nespēja neviens un arī atkost tehnoloģiju, kas ļauj pārvērst auzu pārslas par līmi neviens nespēja. Sortimentā bija vēl omlete (centrādī citā laikā- 2,80 Ls- tātad, kā Osirisā vai Tinto:))- sveiciens no bērnudārza, tādi ūdeņaini klucīši. Vai arī brokastu plate, uz kuras tika pa 2-3 šķēlēm eksponēti "vecie" garie gurķi, apkaltis nenosakāms siers, izkususi kūpinātā desa, pārlieta ar majonēzi vārīta ola un no tālās Holandes atceļojis tomāts. Ak jā, vēl viens dzēriens- vai nu kafija, vai nu ūdens. Pie letes tradicionāli skolnieki, kas pat teorētiski netiek galā ar to, ka Rakari festivāla laikā ir pilni un acīs viņām ir šausmas un papildus kafijas pasūtījums izraisa tāda mēroga sastrēgumu, ka riskēt neieteiktu nevienam.
UPD 07.2014. Nosprāga vēl pirms gada, jo uz pasaules ir taisnīgums!! :))
piektdiena, 2011. gada 1. aprīlis
Banānu maize/Banana bread
Mūsu izpratnē tā nekādā ziņā nav maize, tas ir kekss. Amerikāņu klasika un tagad saprotu-kāpēc. Līdz tam mēģināju tādas neizteiksmīgas receptes un neko neatceros.
Recepte no manā mīļā žurnāla lapatissiere.livejornal.
Brīdinu- kekss nav ekonomiskais-utilizācijas un šajā gadījumā es domāju, ka jebkā aizvietošana to sabojās.
Vajag:
3-4 pārgatavojušies banāni (jā, ar melniem punktiņiem uz mizas!)- man 4 palieli
200 g cukura
220 g miltu
30 g auzu miltu vai pārslu (man- milti)
1 TK sodas (strīķētā, domāju)
1/2 TK sāls
100 g sviesta, izkausēt
2 olas
1 TK mandeļu ekstrakta (izmantoju dažus pilienus esences*)
200 g valriekstu
*vācu esences- mandeļu, vaniļas un ruma- pērku parastā lielveikalā un maksā tās ap 60 sant.
Gatavošana:
1. Banānus samīcīt biezenī, sajaukt ar cukuru.
2.Valriekstus apgrauzdēt, rupji sakapāt.
3.Vienā traukā sajaukt miltus, pārslas, sodu un sāli. Citā- sviestu, olas, ekstraktu.
4. Sajaukt pirmo maisījumu ar otro. Pievienot biezeni un riekstus.
5. Likt keksa formā (mna- 25 cm gara), likt uzkarsētā līdz 175 C krāsnī uz 40-50 minūtēm. Gatavību noteikti pārbaudīt ar koka irbulīti!
6. Atdzesēt uz restes. Pilnībā atdzisušu ietīt plēvē un atstāt līdz nākamajam rītam.
Komentāri: visu darīju bez jebkādām izmaiņām. Cepu ilgāk. Pēc 50 min. pārklāju ar foliju un cepu vēl vismaz 20 minūtes. Vienmēr jāseko, kad mīklai daudz banānu klāt, liela varbūtība izcelt par agru.
Autore iesaka ēst ar svaigo sieru. Jā, tā arī ir. Ļoti garšīgi! Bez siera- arī. Ar kafiju- it īpaši.
Bet vispār, noskatoties šovakar 4 reizes vienu klipu, sajutu vajadzību to ielikt šeit, lai pārstātu skatīties:)
Es gribētu, lai visi Bovija klipi būtu tādi- gandrīz nekustīga viņa seja:)
Kādreiz tīmeklī lasīju milzu spēli- diskusiju par to, kādu profesiju, rasu cilvēkiem, kādās dzimumu proporcijās vajadzētu izdzīvot pasaules galam iestājoties, lai būtu lietderīgāk. Nu, celtnieki un ķīmiķi un daudz jaunu sieviešu reproduktīvajā vecumā un tml. Aprēķini ir svarīgi, taču es domāju, ka noteikti jāizdzīvo ir arī Bovijam.
Recepte no manā mīļā žurnāla lapatissiere.livejornal.
Brīdinu- kekss nav ekonomiskais-utilizācijas un šajā gadījumā es domāju, ka jebkā aizvietošana to sabojās.
Vajag:
3-4 pārgatavojušies banāni (jā, ar melniem punktiņiem uz mizas!)- man 4 palieli
200 g cukura
220 g miltu
30 g auzu miltu vai pārslu (man- milti)
1 TK sodas (strīķētā, domāju)
1/2 TK sāls
100 g sviesta, izkausēt
2 olas
1 TK mandeļu ekstrakta (izmantoju dažus pilienus esences*)
200 g valriekstu
*vācu esences- mandeļu, vaniļas un ruma- pērku parastā lielveikalā un maksā tās ap 60 sant.
Gatavošana:
1. Banānus samīcīt biezenī, sajaukt ar cukuru.
2.Valriekstus apgrauzdēt, rupji sakapāt.
3.Vienā traukā sajaukt miltus, pārslas, sodu un sāli. Citā- sviestu, olas, ekstraktu.
4. Sajaukt pirmo maisījumu ar otro. Pievienot biezeni un riekstus.
5. Likt keksa formā (mna- 25 cm gara), likt uzkarsētā līdz 175 C krāsnī uz 40-50 minūtēm. Gatavību noteikti pārbaudīt ar koka irbulīti!
6. Atdzesēt uz restes. Pilnībā atdzisušu ietīt plēvē un atstāt līdz nākamajam rītam.
Komentāri: visu darīju bez jebkādām izmaiņām. Cepu ilgāk. Pēc 50 min. pārklāju ar foliju un cepu vēl vismaz 20 minūtes. Vienmēr jāseko, kad mīklai daudz banānu klāt, liela varbūtība izcelt par agru.
Autore iesaka ēst ar svaigo sieru. Jā, tā arī ir. Ļoti garšīgi! Bez siera- arī. Ar kafiju- it īpaši.
Bet vispār, noskatoties šovakar 4 reizes vienu klipu, sajutu vajadzību to ielikt šeit, lai pārstātu skatīties:)
Es gribētu, lai visi Bovija klipi būtu tādi- gandrīz nekustīga viņa seja:)
Kādreiz tīmeklī lasīju milzu spēli- diskusiju par to, kādu profesiju, rasu cilvēkiem, kādās dzimumu proporcijās vajadzētu izdzīvot pasaules galam iestājoties, lai būtu lietderīgāk. Nu, celtnieki un ķīmiķi un daudz jaunu sieviešu reproduktīvajā vecumā un tml. Aprēķini ir svarīgi, taču es domāju, ka noteikti jāizdzīvo ir arī Bovijam.
sestdiena, 2011. gada 12. marts
gaidāmie prieki un karijs
Par gaidāmajiem priekiem uzzināju vēlāk nekā tie, kas tur roku uz pulsa:) Man vēl nav biļetes uz šī gada "Positivus" festivālu, jo mana vārdadiena būs tikai pēc mēneša un biļeti esmu pasūtījusi kā dāvanu. Tāpēc vēl īpaši neinteresējos par programmu. Taču tagad jūtos jau saņēmusi visas iespējamās dāvanas- būs "James", kuru kaut kādu iemeslu dēļ nedzirdēju pirmajā festivālā, ko nožēloju visus gadus!
Un lūk, mana mīļākā dziesma-
Un tad vēl ēdiens. Recepte- narakeshvara.livejournal.com.
1.5 ĒK gī vai sviesta uz pusēm ar eļļu
0.5 TK kumīna sēklu
1/4 TK melno sinepju sēklu
1/3 čilī pāksts, izņemt sēklas un sasmalcināt
2 ĒK indijas riekstu
1/2 TK kurkumas
100 g salmiņos sagrieztas paprikas
230 g iepriekš izvārītu turku zirņu
1/2 TK sāls
100 ml trekna saldā krējuma (*man vajadzēja nedaudz vairāk, 150)
sasmalcināta kinzu, ja garšo
Gatavošana:
Uzkarsētā sviestā uz lēnas uguns apcept kumīnu, sinepes, kamēr sāks sprakšķēt.
Pievienot čilī, riekstus, apcept, kamēr rieksti zeltaini.
Pievienot kurkumu, apmaisīt. Pievienot papriku, zirņus. Gatavot, visu laiku apmaisot, 5-10 minūtes (kamēr paprika mīksta).
Pasālīt, pieliet krējumu, samaisīt, pavārīt minūti, nocelt no uguns. Atstāt zem vāka uz 5 minūtēm. Pārkaisīt ar zaļumiem.
Komentāri:
Es pēc krējuma pievienošanas vārīju vēl kādas 10 minūtes, lai pilnībā nav šķidruma.
Un lūk, mana mīļākā dziesma-
Un tad vēl ēdiens. Recepte- narakeshvara.livejournal.com.
Karijs no turku zirņiem ar papriku
Ēdienam vajadzēs iepriekš izvārītus turku zirņus.
Vajag:1.5 ĒK gī vai sviesta uz pusēm ar eļļu
0.5 TK kumīna sēklu
1/4 TK melno sinepju sēklu
1/3 čilī pāksts, izņemt sēklas un sasmalcināt
2 ĒK indijas riekstu
1/2 TK kurkumas
100 g salmiņos sagrieztas paprikas
230 g iepriekš izvārītu turku zirņu
1/2 TK sāls
100 ml trekna saldā krējuma (*man vajadzēja nedaudz vairāk, 150)
sasmalcināta kinzu, ja garšo
Gatavošana:
Uzkarsētā sviestā uz lēnas uguns apcept kumīnu, sinepes, kamēr sāks sprakšķēt.
Pievienot čilī, riekstus, apcept, kamēr rieksti zeltaini.
Pievienot kurkumu, apmaisīt. Pievienot papriku, zirņus. Gatavot, visu laiku apmaisot, 5-10 minūtes (kamēr paprika mīksta).
Pasālīt, pieliet krējumu, samaisīt, pavārīt minūti, nocelt no uguns. Atstāt zem vāka uz 5 minūtēm. Pārkaisīt ar zaļumiem.
Komentāri:
Es pēc krējuma pievienošanas vārīju vēl kādas 10 minūtes, lai pilnībā nav šķidruma.
Autors raksta, ka var mainīt garšvielas, izmantot svaigu ingveru, koriandru, masalu, adžvanu, fenheli. Es neko nemainīju, man ļoti garšoja šī kombinācija. Saldeni-ass- tieši manā gaumē.
Etiķetes:
indiešu virtuve,
mūzika,
paprika,
positivus,
zirņi
sestdiena, 2010. gada 25. decembris
ziemassvētku vārdi:)
nedaudz aptrūkās laika, lai tā kvalitatīvi un secīgi izdarītu šeit kaut ko par godu Ziemassvētkiem- ieliktu receptes, uzrakstītu pateicības un sveicienus, nodotu sveicienu nabaga Runcim, cerot, ka saimnieki piemirsa par viņu, pārņemti ar egles rotāšanu.
Nu, šodien joprojām viss notiek un nav par vēlu. Mums šodien tāds tipisks 1.janvāris- bērns skatās ar no darba atnesto projektoru uz sienas kaujas no "Gredzenu pavēlnieka", es pārlasu visas Hornbija grāmatas, kuras atradu mājās un visi ēd stipri par daudz vakardienas svētku cienasta pārpalikumus.
Bet ne par to.
Mīļie lasītāji, skatītāji, recepšu lietotāji un- it īpaši- sarunu biedri-komentētāji! Man ir liels prieks, ka jūs negaidīti uzradāties manā dzīvē un es to ļoti novērtēju! Paldies un priecīgus svētkus!
Kaut gan visiem jau noteikti pārdozēti džinglbēli un pat avemarijas, tomēr apsveikumam ielikšu tematiski atbilstošu jauku Coldplay singlu- manuprāt, bez liekām pretenzijām un sirsnīgs.
Nu, šodien joprojām viss notiek un nav par vēlu. Mums šodien tāds tipisks 1.janvāris- bērns skatās ar no darba atnesto projektoru uz sienas kaujas no "Gredzenu pavēlnieka", es pārlasu visas Hornbija grāmatas, kuras atradu mājās un visi ēd stipri par daudz vakardienas svētku cienasta pārpalikumus.
Bet ne par to.
Mīļie lasītāji, skatītāji, recepšu lietotāji un- it īpaši- sarunu biedri-komentētāji! Man ir liels prieks, ka jūs negaidīti uzradāties manā dzīvē un es to ļoti novērtēju! Paldies un priecīgus svētkus!
Kaut gan visiem jau noteikti pārdozēti džinglbēli un pat avemarijas, tomēr apsveikumam ielikšu tematiski atbilstošu jauku Coldplay singlu- manuprāt, bez liekām pretenzijām un sirsnīgs.
svētdiena, 2010. gada 17. oktobris
nu ļoti veca Koena dziesma
angļu valodas nezināšanai ir viens pluss- citus nezinu- pārliecība, ka Koena dziesmas ir par sievietēm, jūtām un dažādām eksistenciālām skumjām. Reiz viens mans draugs sāka jau man atklāt patiesību par viņa dziesmu sociālo tematiku, taču es pārtraucu šo nevajadzīgo sarunu un joprojām dzīvoju pārliecībā, ka no pusaudža gadiem klausos kaut ko romantisku:))
piektdiena, 2010. gada 6. augusts
positivus 2010
Kārtoju bildes un padomāju- vajag šādu pateicības izteikšanu:)
Man ne visai patika šis festivāls muzikālajā ziņā- pārāk daudz gaudulīgu angļu zēnu un šausmīga nojauta, ka tas viss iet uz indie folka pusi. Ceru, ka kļūdos. Taču karstums bija mērens, Muse- izcils, cilvēki- relaksēti, bērnu istaba- ārpus kritikas. Domāju, daudzi sapratīs- kas tieši bija "ārpus"- tur bērni varēja atrasties līdz 1iem naktī, tika apčubināti, izklaidēti un nodarbināti...
Vēl gribēju piebilst, ka "'Rakaros" ir nožēlojamākās brokastis visā manā viesnīcu biogrāfijā:) Vispār apšaubāma vieta.
Lūk, Muse. Filmējusi, protams, neesmu es.
Man ne visai patika šis festivāls muzikālajā ziņā- pārāk daudz gaudulīgu angļu zēnu un šausmīga nojauta, ka tas viss iet uz indie folka pusi. Ceru, ka kļūdos. Taču karstums bija mērens, Muse- izcils, cilvēki- relaksēti, bērnu istaba- ārpus kritikas. Domāju, daudzi sapratīs- kas tieši bija "ārpus"- tur bērni varēja atrasties līdz 1iem naktī, tika apčubināti, izklaidēti un nodarbināti...
Vēl gribēju piebilst, ka "'Rakaros" ir nožēlojamākās brokastis visā manā viesnīcu biogrāfijā:) Vispār apšaubāma vieta.
Lūk, Muse. Filmējusi, protams, neesmu es.
svētdiena, 2010. gada 13. jūnijs
A Hawk And A Hacksaw
Ja nebūtu uz zemes "Beirut'as", šis man vairāk patiktu. Bet varbūt vienkārši apnikusi pašlaik šāda mūzika. Taču nojaušu, ka dzīvajā karstajā (potenciāli) 20.jūlija vakarā Spīķeros būs ļoti labi.
piektdiena, 2010. gada 14. maijs
ananāsu gredzeni
Ļoti priecājos, ka komentējat un rakstat meilus un arī par jauniem sekotājiem. Nedaudz mulstu- vai man vajadzētu uz to kaut kā reaģēt, kaut ko rakstīt? Bet nu, liekas, tādas prakses nav. Priecāšos klusu:)
Taču šodien esmu apguvusi lodziņu ielikšanu, tas mani sajūsmina un tāpēc jaunpienācējiem- skaists klips.
Uz tad vēl šodien recepte.
Taču šodien esmu apguvusi lodziņu ielikšanu, tas mani sajūsmina un tāpēc jaunpienācējiem- skaists klips.
Uz tad vēl šodien recepte.
Gredzeni ar ananāsiem
Kādreiz vienmēr saldētavā turēju saldētu kārtaino mīklu- mazums ko sagribēsies, mazums kādi ciemiņi ieklīdīs. Bet nu tad konstatēju, ka sagribas pārāk bieži, pārstāju pirkt. Šī recepte ir ideāla totāla slinkuma brīdī. Nekad nepērku nekādus kompotus un it īpaši- ananāsu, taču pēc šīs receptes radās iespaids, ka ananāsu gredzenu kārba ir saimniecībā noderīga manta.
Recepte tik daudz klīdusi krievvalodīgajā tīmeklī, ka autoru nekā nevaru nosaukt. Paldies viņam! Vajag:
Recepte tik daudz klīdusi krievvalodīgajā tīmeklī, ka autoru nekā nevaru nosaukt. Paldies viņam! Vajag:
Kārtainā mīkla
Ananāsu gredzeni (kompots)
Kukurūzas ciete
Pūdercukurs
Gatavošana:
Atkausēt mīklu, nedaudz izveltnēt, sagriezt plānās strēmelēs- kādu 2-3 cm platumā. Ar papīra dvieli nosusināt gredzenus, viegli apviļāt cietē. Aptīt gredzenus ar mīklu (izlaižot caur vidu). Likt cepeškrāsnī 200 C, cept, kamēr skaista zeltaina krāsa (varētu būt 20 min.). Pārkaisīt ar pūdercukuru.
Ananāsu gredzeni (kompots)
Kukurūzas ciete
Pūdercukurs
Gatavošana:
Atkausēt mīklu, nedaudz izveltnēt, sagriezt plānās strēmelēs- kādu 2-3 cm platumā. Ar papīra dvieli nosusināt gredzenus, viegli apviļāt cietē. Aptīt gredzenus ar mīklu (izlaižot caur vidu). Likt cepeškrāsnī 200 C, cept, kamēr skaista zeltaina krāsa (varētu būt 20 min.). Pārkaisīt ar pūdercukuru.
otrdiena, 2010. gada 11. maijs
gatavojoties Positivus
Beidzot nolēmu noskaidrot- kas ir tie, kuri jūlijā spēlēs Salacgrīvā. Biļete jau stāv plauktā kopš iepriekšējā festivāla un tāpēc bez īpaša uzbudinājuma gaidīju paziņojumu par sastāvu- kas brauks, to klausīsimies.
Nu, ar Muse viss ir un bija skaidrs, tas būs labi.
Piemēram- Cant't take my eyes off you :)
Paklausījos arī Scissor Sisters, izrādījās, ka tos zinu un, diemžēl, man ne visai. Iespējams, brīvā dabā nebūs tik traki, bet nu bērns atnāca no otras istabas ar jautājumu- vai tiešām es klausos Miku? Tātad ne tikai man tā liekas. Zināms kičs un jautrība tajos protams ir, bet man liekas, ka tas ir drīzāk Bīč pārtija formāts. Nu, Laura gan pavisam nav slikta.
Tad vēl paklausījos Giulia y Los Tellarini. Nevaru teikt, ka aizrauj ar kaut ko jaunu:). Taču Barcelona ir tīri jauka un te var redzēt, kā tas būs festivālā- el gato de mi vecina . Nu, ja būs karsta saulaina diena, nebūs slikti, fakts.
Tad vēl islandiete Kira Kira- Kishdan. Kaut kas tāds jau ir dzirdēts festivālos:))
Bet nu kopumā- programma kā programma.
Nu, ar Muse viss ir un bija skaidrs, tas būs labi.
Piemēram- Cant't take my eyes off you :)
Paklausījos arī Scissor Sisters, izrādījās, ka tos zinu un, diemžēl, man ne visai. Iespējams, brīvā dabā nebūs tik traki, bet nu bērns atnāca no otras istabas ar jautājumu- vai tiešām es klausos Miku? Tātad ne tikai man tā liekas. Zināms kičs un jautrība tajos protams ir, bet man liekas, ka tas ir drīzāk Bīč pārtija formāts. Nu, Laura gan pavisam nav slikta.
Tad vēl paklausījos Giulia y Los Tellarini. Nevaru teikt, ka aizrauj ar kaut ko jaunu:). Taču Barcelona ir tīri jauka un te var redzēt, kā tas būs festivālā- el gato de mi vecina . Nu, ja būs karsta saulaina diena, nebūs slikti, fakts.
Tad vēl islandiete Kira Kira- Kishdan. Kaut kas tāds jau ir dzirdēts festivālos:))
Bet nu kopumā- programma kā programma.
otrdiena, 2010. gada 4. maijs
The Boat That Rocked
Atkal rudens:)
Taču es atkārtoti skatos "Pirate Radio" un tas neuztrauc. Pirmo reizi kinoteātrī likās, ka pārāk izstieptas beigas un tml., lūdzu piedošanu par šādiem vārdiem:) Savā kategorijā- izcili burvīga filma. Gan smieklīga, gan aizkustinoša (nu, daļu, kas attiecas uz skumjām, ka neesi dzimis tur un tad, atstāsim). Manuprāt, pārsteidzoši kvalitatīvs izklaides kino. Un aktieri!
Un saundtreks ļoti labs, bez liekām banalitātēm.
Elenore un citas.
Taču es atkārtoti skatos "Pirate Radio" un tas neuztrauc. Pirmo reizi kinoteātrī likās, ka pārāk izstieptas beigas un tml., lūdzu piedošanu par šādiem vārdiem:) Savā kategorijā- izcili burvīga filma. Gan smieklīga, gan aizkustinoša (nu, daļu, kas attiecas uz skumjām, ka neesi dzimis tur un tad, atstāsim). Manuprāt, pārsteidzoši kvalitatīvs izklaides kino. Un aktieri!
Un saundtreks ļoti labs, bez liekām banalitātēm.
Elenore un citas.
trešdiena, 2010. gada 28. aprīlis
Pasaules šūpuļdziesmas
Tas ir kārtējais izcilais krievu animācijas projekts- 60 multfilmas par pasaules 60 šūpuļdziesmām. Pagaidām ir gatavas un pieejamas 18, vēl 2 ir gatavas, taču vēl nav brīvi atrodamas. Jūtjubā mierīgi atrodamas ar колыбельные мира.
Par projektu var lasīt šeit.
Katrā filmā ir šūpuļdziesma, dziedāta attiecīgās tautas valodā un animācija veidota atiiecīgajā stilistikā. Un arī atbilst dziedātajam.
Uz mani projekts atstāja milzīgu iespaidu, skatāmies ar bērnu bieži. Mūsu favorīti, protams, ir dažādi. Mani-
idišā
spāņu čīganu
japāņu
armēņu
Ooo, laime, iemācījos normāli ielikt linkus!:))
Par projektu var lasīt šeit.
Katrā filmā ir šūpuļdziesma, dziedāta attiecīgās tautas valodā un animācija veidota atiiecīgajā stilistikā. Un arī atbilst dziedātajam.
Uz mani projekts atstāja milzīgu iespaidu, skatāmies ar bērnu bieži. Mūsu favorīti, protams, ir dažādi. Mani-
idišā
spāņu čīganu
japāņu
armēņu
Ooo, laime, iemācījos normāli ielikt linkus!:))
svētdiena, 2010. gada 4. aprīlis
Lieldienu rīts
Mana vismīļākā Lieldienu mūzika (nu, un ne tikai Lieldienu:)- Maskaņji Lieldienu koris.
http://www.youtube.com/watch?v=3ISDLkGRdHg Skaņa ne pārāk spoža, bet nu ko darīt.
http://www.youtube.com/watch?v=3ISDLkGRdHg Skaņa ne pārāk spoža, bet nu ko darīt.
svētdiena, 2010. gada 21. marts
pavasaris dzīvoklī
Apbrīnojami daudz pavasara vienai sestdienai:)
Apkārtējos vērojot, jāsecina, ka pavasarī cilvēkiem klājas daudz grūtāk, nekā rudenī. Pavasaris uzliek pienākumu līsmot un priecāties par dzīvi, it kā varētu manuāli pārslēgt sevi citā režīmā.
Ajūrveda, savukārt, lietišķi piedāvā mazināt iekrāto ziemas kaphu un būs labi. Tam es ticu vairāk, nekā abstraktiem pavasara solījumiem:)
Bet nu kaut kā jau var just pārmaiņas gadalaikos. Nerunājot jau par to, ka es saplūdu ar tautu un iegādājos gumijas zābakus. Jo vienu brīdi pagājušajā nedēļā man likās, ka ne par ko citu cilvēki principā vairs nerunā- tikai par gumijniekiem. Rindā, darbā, grāmatu veikalā. Visas nejauši noklausītās sarunas grozījās ap šo tēmu. Plūdi - un kā tos pārdzīvot?- nopirkt taču gumijas zābakus! Tagad vairs nebaidos ne no kā. Un eju pa peļķēm ar tādu speciālu relaksētu seju, ar kādu pārvietojas pa peļķēm visi, kas iestājušies šajā klubā.
Un arī mūzika mūsu mājās skan visai romantiska un arī skaista http://www.youtube.com/watch?v=L0afcLgqyt0&feature=PlayList&p=DF02C0CEC73B2A81&index=1
Un vēl, ja jau runa par Pavarotti- viena no manām mīļākajām- ne tik pati dziesma, cik tas, cik ļoti viņi priecājas viens par otru http://www.youtube.com/watch?v=MzMVk8m5Fzs&feature=PlayList&p=DF02C0CEC73B2A81&index=3
Un vispār skaistums vairojas
Apkārtējos vērojot, jāsecina, ka pavasarī cilvēkiem klājas daudz grūtāk, nekā rudenī. Pavasaris uzliek pienākumu līsmot un priecāties par dzīvi, it kā varētu manuāli pārslēgt sevi citā režīmā.
Ajūrveda, savukārt, lietišķi piedāvā mazināt iekrāto ziemas kaphu un būs labi. Tam es ticu vairāk, nekā abstraktiem pavasara solījumiem:)
Bet nu kaut kā jau var just pārmaiņas gadalaikos. Nerunājot jau par to, ka es saplūdu ar tautu un iegādājos gumijas zābakus. Jo vienu brīdi pagājušajā nedēļā man likās, ka ne par ko citu cilvēki principā vairs nerunā- tikai par gumijniekiem. Rindā, darbā, grāmatu veikalā. Visas nejauši noklausītās sarunas grozījās ap šo tēmu. Plūdi - un kā tos pārdzīvot?- nopirkt taču gumijas zābakus! Tagad vairs nebaidos ne no kā. Un eju pa peļķēm ar tādu speciālu relaksētu seju, ar kādu pārvietojas pa peļķēm visi, kas iestājušies šajā klubā.
Un arī mūzika mūsu mājās skan visai romantiska un arī skaista http://www.youtube.com/watch?v=L0afcLgqyt0&feature=PlayList&p=DF02C0CEC73B2A81&index=1
Un vēl, ja jau runa par Pavarotti- viena no manām mīļākajām- ne tik pati dziesma, cik tas, cik ļoti viņi priecājas viens par otru http://www.youtube.com/watch?v=MzMVk8m5Fzs&feature=PlayList&p=DF02C0CEC73B2A81&index=3
Un vispār skaistums vairojas
sestdiena, 2010. gada 13. marts
indiešu klips un t.t.
nez, vai man vajadzētu izlikties, ka šis klips man neliekas aizkustinošs- pat i nezinu. Jauks zēns un nezināmu indiešu brālība- gan sentiments, gan patoss. Man ļoti patika.
http://www.youtube.com/watch?v=5oZM3NVPm4s
Kulinārais pienesums gan tāds pieticīgs:), bet nu bērns jau nedēļu ēd un katru dienu prasa- tātad laba manta:)
Vajag:
plānās strēmelēs rīvētus burkānus (man nav attiecīgu rīku, ar parastu rīvi tādi nesanāk, pērku rīvētus)
pāris ķiploku daiviņas- saspiest ar presi
olīveļļa
melnais sezams (var, protams, gaišo, ar melno dekoratīvāk)
Gatavošana:
Sezamu pasildīt uz sausas pannas (es, vispār, riekstus, sēklas un garšvielas gandrīz visas sildu, lai smarža atraisītos), visu sajaukt.
http://www.youtube.com/watch?v=5oZM3NVPm4s
Kulinārais pienesums gan tāds pieticīgs:), bet nu bērns jau nedēļu ēd un katru dienu prasa- tātad laba manta:)
Burkānu salāti ar ķiplokiem un sezamu
Vajag:
plānās strēmelēs rīvētus burkānus (man nav attiecīgu rīku, ar parastu rīvi tādi nesanāk, pērku rīvētus)
pāris ķiploku daiviņas- saspiest ar presi
olīveļļa
melnais sezams (var, protams, gaišo, ar melno dekoratīvāk)
Gatavošana:
Sezamu pasildīt uz sausas pannas (es, vispār, riekstus, sēklas un garšvielas gandrīz visas sildu, lai smarža atraisītos), visu sajaukt.
sestdiena, 2010. gada 27. februāris
Gogol Bordello
Mans pēdējais atradums- izcils. Džipsīpanks un jautrība. Bērns tādā sajūsmā, ka drīz vairs nevarēšu klausīties nonstop, pārdozēšu.
http://www.youtube.com/watch?v=vi9yVjurZjc&feature=PlayList&p=F80E2575F7243001&index=7&playnext=8&playnext_from=PL
Skan mūsu mājās vairākas dienas un tad jau var pamanīt, ka pavasaris tuvojas.
Atradu filmas sakarā, kurā Gogol Bordello arī figurēja- nezinu, kā latviski tika pārtulkota, Dž.S.Foera grāmatas ekranizācija- mana vismīļākā- krievu tulkojumā "Полная Иллюминация". Filmu neesmu redzējusi, jo tur ir Elaidža Vuds un vispār man ar ekranizācijām neveidojas attiecības.
http://www.youtube.com/watch?v=vi9yVjurZjc&feature=PlayList&p=F80E2575F7243001&index=7&playnext=8&playnext_from=PL
Skan mūsu mājās vairākas dienas un tad jau var pamanīt, ka pavasaris tuvojas.
Atradu filmas sakarā, kurā Gogol Bordello arī figurēja- nezinu, kā latviski tika pārtulkota, Dž.S.Foera grāmatas ekranizācija- mana vismīļākā- krievu tulkojumā "Полная Иллюминация". Filmu neesmu redzējusi, jo tur ir Elaidža Vuds un vispār man ar ekranizācijām neveidojas attiecības.
pirmdiena, 2010. gada 15. februāris
Antons Ļahovskis un v-diena.
Vakar V-dienas vakaru pavadīju Ļahovska koncertā un vēroju publiku. Interesants kontingents, atšķirīgs no parastā. Izņemot sirmās kundzes, kuras vienmēr apmeklē, pārējie: 1) jauni starojoši pāri ar sarkanām rozēm rokās (romantiskais vakars Operā), 2) ne tik starojoši pāri ap 15 gadiem laulībā (respektabs reveranss komercsvētkiem, acīmredzot) 3)draudzeņu pāri. Un visai maz kāsdu citu kategoriju pārstāvju:). Es gan tikai parteri vēroju.
Jauki bija tas, ka ovāciju laikā cilvēki no sajūsmas kaut ko auroja- pārsteidzoši mūsu visai savaldīgai publikai.
Bet ne par to. Ļahovskis ir mans elks:)
Abonēt:
Ziņas (Atom)


