svētdiena, 2010. gada 31. janvāris

pamata smilšu mīkla

Saprotu, ka nav nedz veselīgi, nedz diētiski- toties ērti un garšīgi. Reizi vairākos mēnešos taisu šo mīklu, sadalu 3 daļās katru porciju un lieku saldētavā. Dažreiz vienai daļai piejaucu riekstus, citai- dzērvenes. Un tad var kūkas, groziņus vai cepumus jebkurā laikā.
Avots- www.cookschool.ru, Iris
Vajag:500 g miltu
200 g ļoti mīksta sviesta (sagriezt nelielos gabaliņos un atstāt istabas t uz kādu pusstundu)
1 glāze cukura
1 ola+2 olas dzeltenumi
paciņa irdinātāja (9 g, RUF lieku)
varbūt vajadzēs 1-2 ĒK auksta šķidruma (ūdens, piena vai krējuma)
Gatavošana: izsijāt miltus kopā ar irdinātāju. Olas sakult ar cukuru un sviestu. Cukuram pilnībā jāizšķīst. Sanāks maiga un krēmīga masa. Ātri un veikli savienojam sviesta masu ar miltiem- kā tikai milti savienosies un viss turēsies kopā- pārstāt mīcīt. Varbūt vajadzēs ielikt 1-2 ĒK auksta šķidruma. Tad var cept, var sasaldēt. Ja tiks cepti cepumi un mīkla jāizveltnē- tā jānovāc uz kādu stundu ledusskapī.
Krēms- blenderī sakults biezpiens ar saldo krējumu un pūdercukuru.

sestdiena, 2010. gada 30. janvāris

jauna pavārgrāmata

Šodien manam pavārgrāmatu plauktam nejauši pievienojās jauna iemītniece. Absolūti skaistākā, aizkustinošākā un sirsnīgākā no visām. Izjauca budžetu vismaz uz nedēļu, bet es viņai piedotu arī vairāk)) Jau tagad redzu, ka daudz kas šeit būs no tās. Ļoti precīzas, detalizētas, perfekti pārtulkotas receptes un autors ir ļoti, ļoti simpātisks. Visādā ziņā))

trešdiena, 2010. gada 27. janvāris

-25 un lēkāšana uz vietas

Man ļoti patīk šāds laiks, jo tas lauj novērot parādību, kuru ik gadu nodrošina tikai un vienīgi sals- pastiprinātu un ļoti emocionālu rīta komunikāciju. Kad tie, kas varonīgi nonākuši līdz darbam, apspriež to simts un vienā veidā un arvien dramatiskāk un atrod arvien jaunus Simptomus un Izpausmes.
Nu un protams adrenalīns:)
Un vēl- vakar vakarā Pārdaugavā gaidīju trolejbusu uz centru un lēkāju uz vietas, lai sasildītos. Biju viena. Tad atnāca vēl viena jauna sieviete, brīdi pastāvāja blaukus un arī piebiedrojās. Kad kāpām trolejbusā, viņa man teica- "Liels paldies, es viena kautrētos lēkāt!" `
āāā! Man tā patika!!!!!

svētdiena, 2010. gada 24. janvāris

Auzu pārslu cepumi

Mūsu ģimenes vismīļākie cepumi. Cepti tiek gadiem bezgalīgās variācijās. Sākotnējā recepte no aizvēsturiskas grāmatas Joy of Cooking, taču no tās gandrīz nekas nav palicis. Parasti cepu svētdienās, lieku skārda kārbā un visu nedēļu dodu bērnam uz skolu. Es izmantoju ātri vārāmās auzu pārslas ar klijām, bet var arī neapstrādātās veselās no bioveikala- būs savādāka struktūra. Man garšo mīkstāki.
Vajag:
2 glāzes auzu pārslu,
100 g sviesta (var arī divreiz mazāk),
1/2 glāzes sēkliņu,
12 TK brūnā cukura,
7 pilnas TK miltu,
2-3 olas (atkarībā no izmēra),
nepilna glāze jebkuru riekstu un žāvētu augļu maisījuma (sasmalcināt ne pārāk sīki, rozīnes neizmantot)
Gatavošana: apcept pārslas ar sviestu. Sajaukt visu kopā. Tā nebūs mīkla normālā nozīmē- masai jābūt pietiekami lipīgai, lai ar slapjām rokām (tas ir svārīgi!) varētu izveidot cepumus. Likt uz papīra, cept 170 C apmēram 20-30 minūtes.
Iespaidi: cepumi, kas nevar neizdoties. Var salikt iekšā visu, kas garšo- es esmu cepusi ar kaltētām dzērvenēm, zemenēm, ķiršiem, visiem riekstiem, sukādēm un tml. Šie konkrētie, fotogrāfijā, ir ar kokosrieksta skaidiņām un ananāsa sukādēm- nekā cita nav mājās, bet ārā gan šodien neviens neies:).

Saldais biezpiena krēms

M.Sirmā recepte, nokopēta no lnt lapas bez izmaiņām
Vajag:
saldais krējums 500ml
pūdercukurs pusglāze
biezpiens (kāds no mitrajiem) 400gr
auzu pārslas 200gr
medus 4 ēdamkarotes
Gatavošana: "Saldo krējumu saputo līdz putukrējumam. Var arī blenderī. Ja saldais krējums turēts ledusskapī-saputosi ātrāk! Atceries, ka starp putošanu un sišanu ir liela atšķirība. Nenogalini putukrējumu, bet iedauzi tajā gaisu.Pūdercukuru izsijā caur sietiņu, uzmanīgi iemaisi putukrējumā. Cukurs šim gadījumam būs par rupju. Ņem biezpienu, arī izspied caur sietiņu, iecilā masā. Uz uzkarsētas pannas uzber auzu pārslas, pieliec medu, karsē lēnām maisot. Rezultāts = apgrauzdētas auzu pārslas ar medu! Šo karsto masu nejauc kopā ar putukrējumu, tas nomirs:) Obligāti atdzesē!! Pēc brieža liec klāt un iespied pusi no citrona-svaigumam.Visu viegli iecilā. Pildi traukos, katram pa karotei.. Viss. Gatavs. Ēdam."
Iespaidi: vienkārši, ātri un, protams, garšīgi. Izspiest biezpienu diemžēl obligāti:)

sestdiena, 2010. gada 23. janvāris

Pētersīļu - lazdu riekstu pesto

Avots- www.bbcgoodfood.com, recepti atrast nespēju, tāpēc visas proporcijas- manas.
Vajag: liela bunte pētersīļu, liela sauja grauzdētu lazdu riekstu, puscitrona sula (receptē bija arī miziņa, taču bioveikali pretī nenāca, no rimi citroniem mizu neizmantoju), 50 gr parmezāna, dažas ĒK olīveļļas
Gatavošana: visu samalt blenderī, pakāpeniski pieliet eļļu līdz vēlamai konsistencei. Ja gatavo pastu- izvārī pastu kā instrukcijā teikts, nokāst, sajakt ar pesto.
Iespaidi: noteikti ne ar ko ne sliktāks par bazilika-ciedru riekstu pesto. Mērena, riekstaina garša- labi.

ziemeļu kultūrziņas

Sals pieņemas spēkā, kontakti ar ārpasauli strauji sarūk, dienas gaismu redzu brīvdienās un vispār varētu jau nomainīties gadalaiki. Bet nu cerību nav, tāpēc atliek tikai ēdiens un kultūrziņas. Vairs nav aktuāla jauka vai vienkārši jautra mūzika, klasiskā ir par vēsu un prasa par daudz prāta vai/un jūtu, tagad der tikai kaut kās episki salds vai arī mūžīgās vērtības. Klausos Abb'u un Karerasu. pagājušajā nedēļā klausījos Lhasu, bet nu viņa ir pārāk sirdi plosoša, neder save energy režīmam.
1) Tātad, Karerass. Ne kurš katrs derēs -20 grādiem. Taču viens albūms ir kā radīts-

Vecās Holivudas dziesmas no filmām (zinu tikai Brokastis pie Tifānijas un Born Free). Ļoti skaisti, dramatiski un kinematogrāfiski. Sevišķi labs ir viņa akcents:). Un- tas nav mazsvarīgi- var dziedāt, hm, līdzi:) Bērns mans uzskata, ka ir šausmīgi smieklīgi, kad mēs korī ar Karerasu dziedam Moon River:) Viņš nedomā, ka man labi sanāk:)
2) Abba arī ir laba. Tekstus zinu pat es, nezinot angļu valodu. Var klausīties ļoti skaļi, dejot (tādejādi sasildoties) un tas viss vairo pretestības spējas aukstumā.
3) Ja jau visi vakari jāpavada zem segas, pluss ir tas, ka beidzot pabeidzu 3 uzsāktās grāmatas (atlikušas 2:)) Visas izrādījās pieminēšanas vērtas.

Tā nav daiļiteratūra. Zviedru fiziķe domā- kā nepadoties sajūtai, ka laiks skrien pārāk ātri un vai tas objektīvi ir ietekmējams. Gadījumā, ka kādam ir laika uztveres problēmas- laba un vērtīga. Dažkārt gan tāds nepatīkams tonis- it kā runātu ar prātā vāju auditoriju, bet nu tas nav retums zinātniski populārai literatūrai.

Ja kāds tāpāt ka es ir pusaudža gados smagi aizrāvies ar dienvidamerikas maģisko reālismu- obligātā lasāmviela. Simtprocentīga imitācija un - autoram nav nekā svēta:) Gadījumā, ja liekas ka Markess&Co ir neaizskaramie- nekādā gadījumā nelasiet!

Faktiski jau vajadzētu atsevišķu kultūrziņu par šo grāmatu, bet nu labi, ja jau sāku. Domāju, to pārtulkos latviski, jo liela parādība. Man noteikti nepietiek zināšanu un smadzeņu, lai to kaut kā jēdzīgi aprakstītu. Tajā ir tik daudz slāņu un rotaļu ar iztēli un realitāti un reliģiju un dieviem un jēgu un vēl nez ko- un tas viss ieinstalēts ļoti aizraujošā sižetā un izcilā valodā. Reti pērku grāmatas, kuras jau paņēmu no kāda un izlasīju, bet šī būs no tām.

otrdiena, 2010. gada 19. janvāris

Zemesriekstu vista

Avots- Marināde un ideja izmantot zemesriekstu sviestu- no žurnāla „Labu apetīti” numura 07.08. Oriģinālajā versijā zemesrieksti marinādē netika izmantoti, tos pēc tam izmantoja mērcē. Turklāt vistu cepa uz pannas. Kopā ar eļļas daudzumu marinādē tas viss, manuprāt, veidotu traki treknu ēdienu, tāpēc veicu izmaiņas.
Vajag:
500 g vistas filejas, sagriezt šaurās, plānās strēmelēs
3 caur spiedi izspiestas ķiploka daiviņas
3 ĒK sezama eļļas (liku uz pusi mazāk)
2 ĒK valriekstu eļļas (liku uz pusi mazāk)
naža gals maltas paprikas
6 ĒK sojas mērces
1,5 ĒK zemesriekstu sviesta
Gatavošana:
Vistu sajaukt ar visu pārējo, marinēt stundu. Ielikt stikla cepamā formā ar vāku, cept cepeškrāsnī apmēram pusstundu 170 C.
Iespaidi: burvīga marināde, smaržīga un sulīga vista. Līdz ar to, ka man ir slinkums ņemties ar citu gaļu un es ēdu pārsvarā vistas fileju, garšas nianses kļūst ļoti aktuālas.

sestdiena, 2010. gada 16. janvāris

Snickerdoodle-2

Avots: Hilaire Walden, "Cookies - irresistible biscuits, brownies and bars", Iris (cookschool.ru)
Vajag:
100 g sviesta
1 gl cukura
1 TK vaniļas (te man nav pierakstīts- kādas vaniļas? es liku ekstraktu, bet pusi no dauzdzuma)
2 olas
1/4 gl piena (vai jogurta)
ap 3 gl miltu
1 TK sodas (ja tiek izmantots piens- dzēst ar pāris pilieniem citrona sulas)
1/2 gl sīki sakapātu riekstu (man- valrieksti)
Pārkaisīšanai
3 ĒK cukura
1 ĒK kanēļa
Gatavošana: Saberzt mīkstu sviestu ar cukuru un olām, pievienot pārējos komponentus un samīcīt mīklu- tādu, lai neliptu pie galda un rokām. Sasildīt cepeškrāsni līdz 190 С. Noplēst no mīklas plūmes izmēra gabaliņus, veidot bumbiņu, apviļāt kanēļa un cukura maisījumā. Likt uz paplātes, nedaudz piespiežot (tikai lai neripotu). Cept 10 minūtes.
Iespaidi: ļoti garšīgi, varētu pat teikt- izcili. Nezinu, kādas autoru dzimtajā zemē ir plūmes, man sanāca milzu cepumi, bija jācep nedaudz ilgāk (kādas 15-17 min.). Skārda burkā pa nedēļu- nekādu izmaiņu garšā un struktūrā:)

sarma

Visa progresīvā cilvēce fotografē un publicē sarmu. Es arī negribu stāvēt malā:) Ziedoņdārzs. Kurš priecē visos gadalaikos un vispār ir glīts parks. Jo esmu lokālpatriote:)

trešdiena, 2010. gada 13. janvāris

atbildes uz jautājumiem

Un joprojām jautājumi un komentāri nāk meilos:) It kā jau bloga formāts paredz savādāku saskarsmi, nē? Bet nu, saprotu, mentalitātes specifika. Kaut gan saskaros ar ko tādu pirmo reizi. Turklāt- to adresi, uz kuru ir saikne šeit, pārbaudu visai neregulāri, tā jau nav mana pamatadrese. Tāpēc par receptēm ieteiktu tomēr jautāt šeit. Un par visu pārējo:) Komentārus es uzreizi redzu savā pastā. Atļaušos tomēr uz tiem komentāriem, kas atkārtojas, neatbildēt meilos, bet šeit. Domāju- kāpēc tas vispār kādu interesē?- taču šo interesi es varu saprast. Mani arī interesē- kas par cilvēku sarūpējis recepti. Un ja nepatīk cilvēks- tad diemžēl arī recepte. Jauki būtu uzzināt kaut ko arī par jums, ciemiņi!
1. Par "zaļumu" - runāju tikai un vienīgi par pārtiku. Meitenes un zēni, sagādāšu jums vilšanos- es neesmu dedzīgi zaļa. Varbūt gribētu, taču Rīgā tas ir dārgi, kā arī sanāk neadekvāti daudz spēka un laika veltīt saimniecībai, man tas neder. Taču dažas lietas ir pašsaprotamas. Es sen jau nepērku pārtiku, kuras E man nepatīk. Faktiski, E burts sastāvā ir liels izņēmums. Es nepērku gatavo kulināriju, uzpūsto maizi, sieru ar krāsvielu annato (kas tas, nafig, ir?), gurķus un tomātus ziemā, vietējos jogurtus ar guaras sveķi un tml. Cenšos iepirkties Berga bazāra Zaļajā tirgū, bet speciāli slinkumu nepārvarēšu. Man riebjas McDonalds, bet arī dažādas „Mājas virtuves”. Netaisu majonēzes salātus, eļļā ceptus ēdienus, nedzeru saldu alkoholu, gāzētos dzērienus un neēdu „Staburadzes” tortes. Man nepietiek humora sajūtas stāstiem par „tik garšīgiem un ātriem salātiņiem- ātros makaroniņus ar majonēzi pārlej” – es neesmu savu organismu atradusi miskastē. Man tas (organisms:)) patīk un es par to piedomāju. Nu kaut kā tā.
2. Jā, es patiešām ēdu to, ko lieku šeit. Arī bērnam dodu. Draugiem un radiem:) Taču ikdienā es neesmu apsēsta ar ēdienu un mierīgi ēdu griķus 5 nedēļas dienas pēc kārtas. Un vispār mana aizraušanās dažreiz ir spēcīga, bet dažreiz mani nedēļām ilgi tas neinteresē. Man patīk, ka mans bērns jautā „Pagatavosim kaut ko garšīgu vai arī tev ir slinkums? Tad nopirksim”.
3. Es nelietoju alkohola kokteiļus, tāpēc arī netaisu un šeit nelieku.
4. Es lasu un gatavoju arī pēc žurnāla "Garšīgs" receptēm. Lieku šeit reti, jo tās jau visiem pieejamas. Mani avoti ir krievvalodīgajā tīmeklī:)

svētdiena, 2010. gada 10. janvāris

ziemas prieki un chilli con carne

Nācās šodien atteikties no ieplānotā, visu atmest un doties uz Biķernieku mežu, jo tā saule ārā nedod mieru- pārāk eksotiska parādība. Mežā ieradāmies ar trīs dažādām konstrukcijām braukšanai no kalna, diviem termosiem un trīs cilvēku neatkarīgi vienam no otra sarūpētajām sviestmaizēm, keksiem un tml.:)) Kā jau vienmēr- dabas apbrīnošanas kvalitāte ir cieši saistīta ar to, vai ir pietiekami pārtikas:)) Bet nu tur bija ļoti skaiski, ļoti pasakaini. Cilvēku ne pārāk daudz.
Vienīgais- suņi. Lieli priecīgi suņi, no kuriem baidās mans bērns un kuru saimniekiem ir precīzi tas pats sindroms, kas mazu bērnu vecākiem. Vecākiem liekas, ka visa pasaule ir sajūsmā par viņu bērniem, bet suņu saimniekiem liekas, ka visiem jābūt aizkustinātiem par milzīgiem vilkiem, kas priecīgi un nepieskatīti skraida starp (svešiem) bērniem.
Bet nu- par ēdienu. Ideālais ēdiens pēc šāda veida pastaigas.
Chilli con carne
Avots-žurnāla „Garšīgs” 1.numurs, mani komentāri slīprakstā
Vajag:1 ĒK eļļas
2 daiviņas ķiploka, sīki sakapāta
½ sarkanā čili pipara pāksts
300 g maltas liellopa gaļas
800 g kārba konservētu pupiņu
400 g kārba konservētu tomātu savā sulā (es saspaidīju un vispār man liekas, ka vajadzētu pusotru reizi vairāk)sauja bazilika lapu
sāls
Gatavošana:Dziļā pannā sakarsē eļļu un apsutini ķiploku. Neļauj apbrūnēt, jo tas var kļūt rūgts. Pievieno sīki sagrieztu piparu. Pievieno malto gaļu un ar dakšiņu sadrupini. Cep, līdz tā nedaudz apbrūnējusi. Pievieno pupiņas un tomātus. Iemaisi baziliku. Ļauj, lai mērce uzmet kārtīgu burbuli. Sasali pēc patikšanas. Pasniedz karstu.
Iespaidi: ļoti ātri pagatavojams, garšīgs un ziemai piemērots ēdiens. Ņemot vērā gaļas liesumu un termiskās apstrādes laiku, sanāk, ka arī gana veselīgs. Nesaprotu, kāpēc tik ilgi neizmēģināju.

ceturtdiena, 2010. gada 7. janvāris

pilsētas detaļas

Pēdējā laikā uz ielām (veikalos, kafejnīcās) uzmanīgi ieklausos svešu cilvēku sarunās pa mobilo. Jo vienu brīdi mani pilnīgi pārsteidza, cik daudz cilvēki melo! Nu, ne jau par būtisko- par to neko nezinu, bet par tehnisko. Viņi melo, ka ir darba dunā- sēžot Gaskoņas kadetos, ka ir sporta klubā- ejot pa ielu, ka šķērso Stabu ielu- tuvojoties Vecrīgai un tml. un tml. Viena večiņa, gaidot rindā Tallinas ielas pastā, tik sirsnīgi un enerģiski kādam stāstīja, ka tagad visu pērk Superneto un nāk uz mājām! Fascinējoši un aizkustinoši cilvēki cīnās par savu privātumu, tiesībām nestāstīt par sevi. Man arī bieži vien nepatīk atbildēt pa telefonu- kur esmu un ko daru.

trešdiena, 2010. gada 6. janvāris

Ziemas prieki un cepumi ar marmelādi

Šodien dzirdēju sarunu par to, ka pasaule acīmredzami iet uz galu- vasara bija kā jau vasara, rudenī bija raža, ziemā ir sals un sniegs. Tiešām brīnumi:) Un tāpēc jāķer visi ziemas prieki- tas jau ir mans rezumējums:) Dzīvojot netālu no Grīziņkalna, tas nav pārāk sarežģīti. Vesela kolekcija dažādu kalniņu, no kuriem šļūkt ar plastmasas paliktņiem vai braukt ar bērna plasmasas ragavām un slidotava. Ledus apšaubāms, taču ir noma un skan kaut kāds enerģisks radio. Un vispār jau ir viegli saprast, kāpēc mana bērna mīļākais gadalaiks vienmēr ir bijis ziema.
Nu, te tagad vajadzētu kaut kā smuki loģiski saistīt cepumus ar marmelādi ar ziemu. Bet nu slinkums. Tie vienkārši ir labi cepumi.

Rullīši ar marmelādi
Avots-ШГ, Коллекция рецептов №06
Vajag:
100 g sviesta
125 g biezpiena
1 TK cukura
1 gl miltu
1 olas baltums
150 g marmelādes (labāk neizmantot pieklājīgo Laimas, bet tādu rupjāku no tirgus bakalejas nodaļas)
Gatavošana:Sakult sviestu, biezpienu, cukuru. Iesijāt miltus. Samīcīt mīklu, savelt bumbu likt uz pusstundu ledusskapī. Sagriezt marmelādi.Izveltnēt mīklu lielā aplī, sagriezt radiāli 16 gabalos. Sakult olbaltumu ar 1ĒK ūdens, pārziest mīklu. Uz katra trīsstūra platākās daļas likt marmelādi, sarullēt spirālīti.Uzkarsēt cepeškrāsni līdz 190 C. Cept 15-20 minūtes.
Iespaidi: marmelāde nedaudz iztek, bet nu nekas, visa neiztecēs. Man ļoti garšo mīkla- mīksta, neitrāla. Cepu tos jau pāris gadus, pildījumu dažreiz mainu- maltu riekstu masa labi der.

otrdiena, 2010. gada 5. janvāris

Griķi ar tofu sieru

Avots- Ю.Высоцкая "Едим дома круглый год", 22.lpp.
Vajag:
1/4 TK rīvēta muskatrieksta
1 TK kaltēta bazilika
2 ĒK sojas mērces
1 TK eļļas
2 ķiploka daiviņas
1 neliela ingvera sakne (pirksta lielumā)
120-200 gr tofu
200 ml verdoša ūdens
100 gr griķu putraimu
Sauja svaiga bazilika lapu
Gatavošana:
Nomizot un sarīvēt ingveru, saspiest ar presi ķiplokus. Katlā ar biezu dibenu uzkarsēt eļļu, pievienot ingveru, ķiploku, muskatriekstu un sojas mērci. Pievienot griķus un apmaisot nedaudz pasildīt. Pieliet ūdeni, uzlikt vāku un vārīt uz lēnas uguns 12-15 minūtes. Pievienot kaltēto baziliku, apmaisīt. Likt griķus traukā, virsū- kubiņos sagrieztu tofu un svaigo baziliku.
Komentāri: man ļoti patīk kontrasts starp garšvielām griķos un neitrālo tofu. Un vispār garšīgi un ļoti smaržīgi.
Mana pirmā persnīgā pavārgrāmata, tēpēc izturos pret to ar zināmu sentimentu. Kaut gan arī principā uzskatu to par nesliktu. Tā nav piemērota cilvēkiem, kuri tikko sākuši gatavot, jo tad var nepamanīt dažas Visockas mānijas, saistītas ar čili vai citrona sulas daudzumu un tml. Bet kopumā, nesniedzot īpašu tehnoloģisku precizitāti, tā sniedz visai normālu un vispusīgu ieskatu iespējās. Un man ļoti patīk tās struktūra, pēc produktiem.

pirmdiena, 2010. gada 4. janvāris

Vīnes šokolādes smilšu cepumi

Avots- „Garšīgs”, 9.numurs (starp citu, vēl šodien redzēju Narvesenā- iesaku, ļoti veiksmīgs numurs)
Recepte atstāstīta daļēji maniem vārdiem, nemainot būtisko:)
Vajag:
250 g mīksta sviesta
100 g pūdercukura
šķipsna sāls
1 olas baltums
250 g miltu
2 ĒK nesaldināta kakao pulvera
Gatavošana:
Ar mikseri saputot sviestu ar cukuru un sāli. Pievienot olas baltumu un putot, līdz masa kļūst viendabīga. Atsevišķā bļodā sajauc miltus ar kakao. Piesijāt tos pie sviesta un samaisīt, bet nepārcensties ar mīcīšanu- pārtraukt, tiklīdz milti pilnībā iemaisījušies. Mīklu atdzesēt ledusskapī pusstundu. Veidot no mīklas desiņu, likt vēl uz pusstundu ledusskapī. Tālāk var divējādi 1)sasaldēt līdz labākajiem (vai sliktākajiem) laikiem; 2) uzkarsēt cepeškrāsni līdz 170 C, izklāt plāti ar cepamo papīru, no desiņas griezt centimetru biezas šķēles, cept 15 min. Neļaut cepumu maliņām kļūt melnām.
Komentāri: burvīgi cepumi, ļoti šokolādīgi un izcila konsistence. Vispār tas ir brīnums- sīkākās nianses smilšu mīklu pārvērš līdz nemaņai. Pūdercukurs, šausminošs sviesta daudzums… Bet nu cepumi nav trekni, nav pārsaldināti. Man vēl bija kadi 30 g melnās šokolādes kaletes (liekas, tāds bija nosaukums) no Emīla Gustava- piebēru mīklai un tā sasaldēju.

Snickerdoodle

Avots- Меланья, cookschool.ru
Vajag:
Pildījumam:
1/3 tases cukura
1 ĒK kanēļa
Mīklai:
apmēram 100 g istabas temperatūras sviesta
85 g krēmsiera (Filadelfija vai parastais Kārums)
3/4 tases cukura
1/2 TK irdinātāja
1 olašķipsna sāls
1 TK vaniļas ekstrakta
2 un 2/3 tases miltu
1 ĒK izkausēta sviesta
Gatavošana:Pildījumam savienot cukuru ar kanēļa pulveri. Ar mikseri sakult sviestu ar sieru un ¾ tases cukura līdz gaisīgai konsistencei. Pievienot olu un vaniļu. Miltus savienot ar sāli, irdinātāju un tad ar sviesta masu, ātri samaisīt, nepārmīcīt! Mīklu sadalīt 2 daļās. Katru plāni izveltnēt starp divām cepamā papīra loksnēm, veidojot taisnstūri. Pārziesta ar kausētu sviestu, pārkaisīt ar pildījumu, sarullēt. Vēlreiz pārziest ar sviestu un apveltnēt (dīvains vārds, vai tāds vispār ir?)cukura un kanēļa maisījumā. Satīt cepamā papīrā un ielikt uz stundu saldētavā. Tad griezt 4-5 mm biezus aplīšus, likt uz cepamā paīra, cept 190 C ap 10 minūtēm.
Komentāri: visvērtīgākais ir tas, ka ieliekot mīklu saldētavā, par to var aizmirst uz mēnesi-diviem un cept tad, kad nepieciešams. Es nekad neatkausēju- griežu un cepu. Ja pēkšņi tumšā ziemas vakarā (no ārsienas nāk aukstuma viļņi, kājas salst, entuziasma nav) mājās nav nekā salda- izcils risinājums.

svētdiena, 2010. gada 3. janvāris

Picas pamats

Avots- Lilia, cookschool.ru
Vajag:
Ieraugam:
1 gl silta ūdens (38-40 C)
2 ĒK sausā rauga
2 TK cukura
Mīklai:4 gl miltu
1 TK sāls
4 ĒK eļļas
1 ola
Gatavošana:Ierauga sastāvdaļas sajaukt, atstāt uz 15 min.
Pa to laiku sajaukt mīklas sastāvdaļas. Maisīt ar mikseri, pakāpeniski pievienojot ieraugu. Maisīt 5 minūtes (es mikseri neizmantoju, mīcu un stiepju ar rokām). Ielikt mīklu ieeļļotā traukā, pārklāt to ar pārtikas plēvi un atstāt siltā vietā uz kādām 40 min.
Atkal samīcīt, atstāt uz 10 min. Nedaudz samīcīt ar ieeļļotām rokām- gatavs! Izveltnēt, sadurt ar dakšu. Cept 220 C 5 minūtes.
Un tagad var rīkoties divējādi: 1) atdzesēt un sasaldēt. Kad rodas nepieciešamība- izvilkt, neatkausējot kraut virsū visu, ko vēlas un cept 220 C apmēram 7-10 minūtes. 2) izvilkt no cepeškrāsns, likt pildījumu un cept tālāk tās 7 minūtes.
Iespaidi:Minimālas pūles, kraukšķīga un neitrāla mīkla, kas var mēnešiem gaidīt saldētavā savu stundu. Mēs to vienmēr ēdam Jaunajā gadā- salieku uz milzu paplātes dažādu rīvētu sieru, zaļumus, gaļu-desu, sēnes, olīvas, tomātus, tomātu pastu, krējumu. Tad cilvēks pats liek, ko grib un pēc 7 minūtēm ēd savu picu!

sestdiena, 2010. gada 2. janvāris

Ņujorkas siera kūka

Pavisam klasiska siera kūka- pamatu pamats. Dažkārt tajā ir saldais krējums, dažkārt netiek izmantots skābais. Dažkārt tiek piedāvātas burvju darbības ar temperatūru (samazināšana ik pēc laika) vai ūdens paplāte krāsnī. Taču ar nebūtiskām niansēm pamats ir šāds- cepumu un sviesta plāksne, uz kuras ir filadelfijas siers, olas, vaniļa. Virsū- zemenes. Konkrēti šī recepte man liekas ļoti skaidra, ātra un rezultāts- tāds, kāds man garšo. Avots- Annutti, cookschool.ru
Vajag:
Pamatam:
1,5 glāze maltu cepumu (es izmantoju „Selgu”)
60 g izkausēta sviesta
2 ĒK cukura
Siera kārtai:
4x 200 g iepakojumi Philadelphia siera (ekonomijas labad var pusi aizvietot ar lētāku svaigo sieru, bet nu bez liekas nepieciešamības nevajadzētu)
1 glāze cukura (es izmantoju damerara)
1 glāze skābā krējuma
4 olasdaži pilieni vaniļas esences
Augšējai kārtai:
1 glāze skābā krējuma
2 ĒK cukura
daži pilieni vaniļas esences
zemenes, piparmētras rotāšanai
Visām sastāvdaļām jābūt istabas temperatūrā!!! Forma 26 cm diametrā
Gatavošana:
Sajaukt samaltos cepumus ar sviestu un cukuru, cieši piespiežot un izlīdzinot ieklāt cepamajā formā (ar noņemamām malām).
Sajaukt sieru ar cukuru un esenci (es to daru ar mikseri vai koka karoti), pēc tam pievienot krējumu, maisīt vēl dažas sekundes, pa vienai pievienot olas. Pārmērīgi censties nevajag- kad masa ir viendabīga, turpināt maisīt nevajag. Izlikt masu formā, uz cepumu kārtas. Cept 165C apmēram 40 minūtes vai līdz brīdim, kad kūkas vidus nedaudz grīļosies, kā želeja, torti pašūpojot.
Sajaukt krējumu ar cukuru, izliet uz kūkas, izlīdzināt un tupināt cept vēl 10 minūtes. Izņemt kūku no krāsns, ar asu garu nazi novilkt starp kūku un formu un atstāt līdz pilnīgai atdzišanai. Tikai tad, kad kūka pilnībā atdzisusi, to var pārklāt ar plēvi vai foliju un likt ledusskapī minimums uz 4 stundām, bet labāk- uz nakti.
Komentāri- man ir mazā elektriskā cepeškrāsns, kura neuzvedās ideāli. Kā arī dažkārt aizmirstu sagādāt istabas temperatūru izejvielām:). Līdz ar to kūkas augša mēdz ieplīst. Tāpēc vienmēr iepriekš nodrošinu želejas paciņu un ogas- konspirācijas nolūkos.

piektdiena, 2010. gada 1. janvāris

Rumāņu kafija (ar kakao)

Pēc nakts ciemiņiem kafijas normālai tasei lāga nesanāk. Ir iegansts pagaršot šo dzērienu, jo vienu TK sagrabināju.

Avots- Larisa, cookschool.ru, Ю.А. Лавров «Напитки здоровья»
Vajag:
3 TK smalki maltas kafijas
2 TK pūdercukura
1 TK kakao pulvera
2 tases auksta ūdens
cukurs, vaniļa
Gatavošana:Sajaukt kafiju, pūdercukuru, kakao… kā to, diez, sauc latviski? Turkā? Džezvā? Nu, kur vārāt kafiju, tur jauciet. Apliet ar ūdeni. Uzvārīt, noņemt no uguns pirms sāk burbuļot. Pievienot cukuru, vaniļu, pienu vai saldo krējumu.
Iespaidi: tīri garšīgi, kafija nenomāc kakao un otrādi.

Diena pēc

2 sīki novērojumi par JG sagaidīšanu pie Br.pieminekļa.
Pirmais- daudz vairāk cilvēku, nekā citus gadus (bet es jauno gadu sagaidu pilsētā no 90.sākuma), daudz vairāk ar bērniem, daudz vairāk paliek pēc uguņošanas šļūkt no kalniņiem Bastejkalnā (nu, laiks gan arī bija unikāli piemērots). Kaut gan man nelikās, ka cilvēki masveidā ir priecīgi. Kas sasaucas ar 2.novērojumu- šausmīgāku, apkaunojošāku saundtreku svētkiem grūti iedomāties. Neesmu liela TV pazinēja un LNT zinu tikai kā dienišķo 10 minūšu rīta ziņu avotu, taču tas bija drausmīgi. Provinciāli, gaudulīgi, banāli un skumji. Kāpēc JG jāklausās dziedošās ģimenes un Linda Leen, kas dzied Sinatru (ak Dievs, murgos redzēšu)? Visu laiku muzikālais fons kā apbedīšanas kantora korporatīvajā pasākumā. Nabaga cilvēki mēģināja dejot un priecāties, bet nu to varēja tikai savu dziesmu pavadījumā.