šodien par ēdienu nerakstīšu:) Jo mūsu atbilde karstumam ir gurķi, kefīrs un sezama sēkliņu batoniņi no Rimi- saldajā.
Tātad, par Liepāju.
Esmu to redzējusi visos iespējamos gadalaikos, taču šogad, kad manāmi palielinājies pamesto namu skaits, labus restorānus vairs par tādiem saukt nevar un vakaros ielas ir tukšākas, nekā pirms gada, secinu, ka Liepājai šausmīgi piestāv karstums. Tas nemaz nav tik pašsaprotami, jo Rīgu, piemēram, tas neizdaiļo. Bet Liepājā pēršņi var atrast vidusjūras reģionu krāsas un noskaņas un tad apskrubinātie koka pagalmi ar tumšādainām sievietēm mežģiņu kombinācijās, kuras smēķē pie loga, liekas visai loģiski. Kaķu daudzums (vienā vakarā pa ceļam uz mājām saskaitījām ar bērnu 39), brīvi pa ielām skraidošu bērnu, spilgti zilā krāsā krāsotu koku sienu, "dzīvās mūzikas" kafejnīcās, pagalmos izkārtas krāsainas veļas daudzums- viss liecina, ka Liepāja tikai izliekas par parastu Latvijas pilsētu.