Apbrīnojami maz gribēju šogad braukt un vajadzēja zināmu piespiešanos un vēl ziemā apmaksātu naktsmītni, lai tomēr. Un nenožēloju nemaz, jāizbeidz šī ik-jūlija mokošā refleksija:)
Šogad organizatori beidzot neveda šikus hedlainerus, kuri atņem iespēju dzirdēt kaut ko labu uz citām skatuvēm un programma bija, manuprāt, labāka nekā jebkad.
Man ir četri (!!!!) lieli iespaidi.
1. Niki And The Dove
2. Wild Beasts- sliktāku skaņu koncertam grūti iedomāties, ļoti žēl, taču mājās klausos visu dienu.
3. Manic Street Preachers- nu protams, jo tas ir superprofesionāli un skaisti. It īpaši pēc dažām neizteiksmīgām iepriekšējām stundām (jo klausīties Demjenu Raisu man neliekas iespējams nekādos apstākļos).
4. King Charles- šo var klausīties tikai vasarā, ārā, festivālā- tad šis čigānu draivs ir visai adekvāts un jautrs.
Nu, "Instrumenti" arī bija labi un patriotiski sildīja dvēseli ar to, ka arī pie mums ir iespējams šāds mūsdienīgs skanējums. Vienīgi tās pāris liriskās dziesmas ir..eee..apšaubāmas. Jo neesmu pusaudze:)
Nu labi, par vietējo grupu "Sūdi" nestāstīšu, kaut gan tas bija viens no jautrākajiem iespaidiem:))
Vispār festivāls bija labs. Apdzērušos cilvēku ne vairāk, kā citus gadus, viss normāli organizēts, laiks labs (nu, lija pāris stundas, bet varēja būt daudz ļaunāk). Vienīgi- šūpūļtīklu skaits sarūk ar katru gadu un LMT sakaru kvalitāte mani kategoriski neapmierina- bērns paliek Rīgā, bet tīkla nav divas dienas.
Ak jā- vissiltākie vārdi man ir sakāmi par "Kapteiņu ostu", kurā mums sanāca buržuāzi padzīvot. Vienīgā man zināmā viesnīca Latvijā, kur ir izmantots tas fakts, ka mums ir jūra. Paradīze. Ja man kādreiz kaut kur būs jābrauc romantisko attiecību kontekstā- uz turieni.