ziemā visi fotografēja sarmu, šodien pilsēta pilna cilvēkiem, kuri mēģina apturēt pavasari. Kur nu vēl botāniskājā dārzā. Un atkal pieķeru sevi fotografējam to balto magnoliju, kaut gan skaidri zinu, ka a)man tā ir iemūžināta pēdējos 10 gadus katru pavasari; b) ļoti reti pēc tam skatos šīs pavasara fotogrāfijas; c) daudz vairāk man patīk augļu koku ziedēšana:). Bet nu trauksme pārņem- viss tik ātri, vajag vismaz fotografēt, ja jau nesanāk dzīvot mājā ar dārzu un mierīgi pavērot:)