Галушки

Pienācis jauns mēnesis un man ir ideja par to, ko es varētu gatavot aprīlī. Internets ir neizsmeļams un lielisks iedvesmas avots, taču man ir vainas apziņa savu pavārgrāmatu un žurnālu priekšā:) No divām grāmatām esmu gatavojusi pa vienai lietai, no vienas- neko, ir tādas, no kurām tikai dažas...par žurnāliem pat nerunāju. Tos vairs arī nepērku, taču vecos nemetu ārā. Nu, tātad- aprīlī viss jaunais, ko gatavošu, būs no žurnāliem un grāmatām.
Taču par galuškām. Tas vēl nebūs tēmas aizsākums, esmu tās vairākkārt gatavojusi.
Man liekas, pēc būtības tas pats, kas klimpas, slinkie vareņiki, ņjoki (jeb dīvainā transkripcijā gnoči:)- jo tā to raksta) un t.t. un tml. Mēdz būt biezpiena, miltu, kartupeļu, ķirbja un vēl kaut kādi, par kuriem es nezinu. Šādā vai tādā variācijā pastāv daudzās virtuvēs.
Šī recepte ir no 50.gadu "Книга  о вкусной и здоровой пище", kas bijusi mūsu mājā un kuru es pusaudža nihīlismā sagraizīju uz izmetu. Njā. Taču izglābušās ir dažas receptes un šī ir viena no tām. Ēdiens, kuru necieš mans bērns un esmu gatava ēst nedēļām (un tā arī daru) es pati. Jo to var pagatavot milzu daudzumā un sasaldēt:)
Vajag:
500 g biezpiena
2 olas
3 ĒK cukura

1 gl miltu

1/2 TK sāls

1 ĒK izkausēta sviesta

Gatavošana:

Biezpienu kārtīgi samīcīt kopā ar olām. Pievienot cukuru, sviestu, sāli, rūpīgi samaisīt. Pievienot miltus, samīcīt viendabīgu mīklu savelt desiņas apt.3 cm diametrā. Sagriezt rombos.

Likt verdošā ūdenī, kuram pievienota šķipsna sāls. Vārīt, kamēr neuzpeldēs (aptuveni 2 min.)

Komentāri: man ļoti garšo. Pat garšīgākas par bieziena plēceņiem un vareņikiem. Ēdu ar krējumu un cukuru. Kā jau teicu- sasaldēju. Kad sagriežu rombos, tad lieku uz dēļa un saldētavā. Kad sasals, pārberu konteinerī ar vāku. Vāru pēc tam neatsaldējot.