daži rudens iespaidi

jau atstāju domu rakstīt par katra mēneša ēdien-iespaidiem, jāatzīst, ka šis dzīves posms ir garām. Nedz mani vairs tik ļoti interesē ēdiens (glutēns noteikti savāca līdzi lielo interesi:)), nedz arī mans dzīvesveids ir tāds, ka baigi pērku ko jaunu vai eksperimentēju. Jo man ir daudz darba (=maz laika) un pusaudzis-sportists, kas neatstāj nekādas ilūzijas par smalkumiem. Čili kon karne katliem ir mūsu realitāte:)) 

Bet nu pa laikam iespaidi tomēr sakrājas, un receptes arī. Blogu slēgt pagaidām negrasos- nevajag arī, lai klusēšanas posmos pastāv kā pavargrāmata, pati jau to tā arī lietoju. 
Man ir variācijas par auzu maizi, bezglutēna Olivera burkānkūka, dažas jaukas ikdienas zupas- par visu to turpmākajās nedēļās.

Bet tagad nedaudz par tiem iespaidiem.

Kādreiz rudenī Nestle atveda kā dāvinājumu jauno ābolu limonādi. Limonāde normāla, bērnam garšoja- āboli, kanēlis. Var siltā veidā dzert, tas simpātiski. Bet man personīgi patika, cik jauki tas pēdējos gados notiek- smuks maisiņš, ap limonādes pudeli aplikta maza adīta šallīte (paturēju to kaķim ar domu par Ziemassvetku bildēm:)), vietējā ražotāja labas kvalitātes ābolu ievārījums, kanēļa mizas- nu ļoti jauks komplektiņš.

ā, nu ja jau par reklāmdāvinājumiem- bija vēl Lakto. Tas, savukārt, mani saviļņoja ar daudzumu- bērns nedēļu dzēra un uz skolu ņēma:) Labs jau produkts, mums tāpat tas bija ikdienā. Un jaunie tilpumi ir ērti un parocīgi.

Un tad vēl jūtos vainīga, ka attiecīgajā sadaļā man joprojām nav ieraksta par Rocket bean roastery. Jo tas notekti ir visa rudens labākais iespaids kategorijā "ēdam pilsētā". Nevar teikt, ka sajutu kaut ko paranormālu no viņu kafijas:), bet tās kūkas ir absolūti izcilas, perfektas un man trūkst vārdu. Turklāt vienmēr ir kāda bezglutēna, kaut arī pilnīgi neērti  šo tehnisko/diētisko vārdu lietot, runājot par to šokolādes-riekstu...vai siera... Interjers izcils, viss pārējais piedāvajums atbilstošs. Nu, personīgi mani nesajūsmina valsts karogi pie sienām, bet nu tas ir šī rudens trends un, protams, pieder pie lietas.

Gribu arī pateikt, ka MIIT un Mū laika gaitā kļūst tikai labāki, ja tas ir iespējams.

Gandrīz aizmirsu!! Visi raksta un es arī, protams! Absoluts ēd pulveri! Tomātu- pie zupām, sautējumiem, čili un tml., un ābolu- kopā ar kanēli uz auzu putras!! Protams, kā es varēju aizmirst! Tas ir spožs un brīnumais izgudrojums un par to man ir ļoti liels prieks.

fotogrāfijas no tīmekļa

maija iespaidi

prieki

1.Kafejnīca "Skudru pūznis" Birznieka-Upīša ielā. Nepaguvu saskumt par to, cik nožēlojama ir dzīve bez glutēna Rīgas centrā, kā atradu šo. Tur ir pilns ēdienu klāsts- no zupas līdz tortēm, ļoti normālas cenas, draudzīgs saimnieks, ļoti bagātīga ēdienkarte un garšīgi (noteikti ir vērts iegriezties ne tikai bezglutēna dzīves dalībniekiem:)! Atrašanās vieta un dizains- absolūti ikdienišķi- mājas virtuve labākajā vārda nozīmē. 
PS. Sveramie cepumi- izcili!

2. Froosh smūziji. Ne gluži jaunums, bet  ļoti palīdz brīžos, kad vēl nekas nav izaudzis un pieejami ir tikai plastmasas augļi Rimi. Dārgi pēc velna (izdevīgāk- lielās pudeles Stokman'ā), bet ļoti garšīgi un arī patīkama ir doma- cik daudz augļu tu izdzer. Gemos'ā ir ne sliktāki un būtiski lētāki, arī kaut kādi skandināvu, savukārt Rimi atrodamie igauņu tuvu nestāv. Īpaši man patīk saukļi uz pudelītēm. Mans favorīts ir "augļi, par kuriem tu nekad neesi dzirdējis". Un tik tiešām sastāva tādi ir divi:)


3. Varētu būt, ka pirmais pusfabrikāts mana blogā? Jā, varētu. Tātad- rabarberu sezona un bezglutēns- ko darīt, dārgā redakcija? Var jau krēmu taisīt vai kādu klimpu zupu, bet es gribu kūku. 
Un iemēģināju šo te maisījumu-Vacijā ražots kūkas maisījums. Sastāvs-tradicionāls bezglutēnam- rīsi, kukurūza, tapioka. Burbona vaniļa. Jāpieliek olas un sviests un viss. Kāpēc stāstu par to- tāpēc, ka kūka ir burvīgi krēmīga (recepti ielikšu rīt), bet atpūsties no kviešiem der visiem. Maksā nedaudz pāri 3 eiro, Zaļajā govī Brīvības ielā, taču iekšā ir 2 paciņas, 2 kūkām- pavisam neslikti!

un skumjas

protams, skumjas par poļu un grieķu zemenēm ir lielas, vairākas reizes nonācu ar tām saskarsmē un tās bija pavisam apšaubāmas, bet nu šīs skumjas nav nopietnas, pēc nedēļas jau sāksies vietējās ogas.

Tāpēc maija skumjas būs vairākkārt iepirktie bojāti "Ezerkauliņu" dārzeņi .Gan Rimi, gan Prismā, gan rīvētie burkāni (saskābuši), gan graužamie burkāni (lipīgi un slapji; saskābuši), gan bietes- dīvaini ļenganas vietām. Sezona iepakotajiem dārzeņiem, domāju, ir galā, bet vienalga nepatīkami- šie saukļi par vietējo un reģionālo kā kvalitātes garantiju. 

aprīļa iespaidi

prieki

1. Vilvi griķu deserts ar žāvētām plūmēm. Ir vēl ar karameli un ar vīģēm, bet šis man liekas pati pilnība- garšīgs nesalds jogurts, bet zem tā- mīkstu izmērcētu griķu, riekstu un zāvētu plūmju piedeva. Ideāli! Esmu pirkusi tikai Rimi, Prismā nav. Bet nu noteikti vēl kaut kur atrodams.

2. Ilzes pirmie redīsi. Tie garšo pēc redīsiem un pēc pavasara!

3. Jaunie Makedonijas kāposti Rimi. Mans ikgadējais pavasara prieks. Sagriezti plānās strēmelēs, ar tomātu un zaļumiem- tāds prieks pēc saknēmsaknēmsaknēmsaknēm.

4. "Annas dārzs" Mūkusalas ielā. Es vēl vēlāk uzrakstīšu par to detalizētāk. Jā, menedžmenta trūkumi tur vēl ir visai būtiski, bet kad tos likvidēs (un vietā, kas darbojas vienu mēnesi, tie ir pieļaujami)- būs lieliska vieta. Ideāla vide- upe, dārzs, nesamākslots interjers, laba mūzika, labs ēdiens, draudzīga apkalpošana. 

un skumjas

1.Jaunais Pūres "smēriņš". Kā zināms, neesmu tīrvalodīgā latviete, tādēļ nosaukums man liekas visai nepatīkams. Un ar visu 77,7% augļu patosu- augļu ir ļoti daudz, bet garšas un smaržas- nav. Ķiršu ievārījums garšoja vienalga pēc kā, bet ne pēc ķiršiem. 

nutella vs vāverīte

kolēģe šodien dedzīgi stāstīja, ka savam bērnam pērkot tikai Laimas " Vāverītes" šokokrēmu, nevis to "importa sūdu "Nutellu"". Un sakarā ar to, ka pēdējo mēnešu laikā šis ir trešais gadījums, ka dzirdu šo pretnostatījumu, nolēmu beidzot nokoncentrēties un pastāvēt mirkli pie attiecīgā plaukta "Rimi". Jo es arī gribu būt laba māte:) (jājā, es visu zinu par tām, kas vispār skatās uz tādiem produktiem)
Nav noslēpums, ka ļoti vēsi izturos pret "Laimas" produkciju- pēdējos gados. Sastāvi ir pabriesmīgi, garšas pliekanas un liekam patriotismam nav nekāda pamata- "Laima" nav mūsu un ko te tēlot. Un vispār- attiecībā uz šokolādi, manuprāt, pilnīgi nedarbojas princips "reģionāls=labs". Nu tā, zinot, ka esmu aizpriedumaina, centos būt īpaši uzmanīga un savaldīga:)

Cukurs: Nutellā vairāk, ievērojami.
Tauki: Nutellā ievērojami mazāk. Un uzreizi saprotam, no kurienes leģenda par Vāverītes izcilo sastāvu. Otrā pozīcija Nutellas sastāvā- palmu eļļa. Otrā pozīcija Vāveres sastāvā- basijas tauki. Nezinu, kā eļļa var būt sliktāka par hidrogenizētiem taukiem-lai no kāda auga tā tiktu spiesta. Nu bet labi. Basija, acīmredzot, liekas ok, jo tas ir rieksts. Cilvēks iedomājas makadāmijas riekstu eļļu vai tml. un liekas- nav slikti. Bet basijas tauki (kas tiek galvenokārt izmantoti kosmētikā) ir lēts aizvietotājs, kas kompensē kakao sviesta minimālo daudzumu. Nekā laba tajā nav.
Kalorijas: daudz mazāk Nutellā.
Rieksti: Nutellā 13%, Vāverē- 7%.
Viss pārējais- identisks.
Cena, vismaz šobrīd (akcija)- identiska. 
Iepakojums- Nutellai labāks, jo stikla. 
Esmu dzirdējusi, ka Vāvere nav tik plastiska un to grūti smērēt uz tostiem.

Nu tā, neredzu nekādu vajadzību mainīt savu ieradumu reizi gadā pirkt bērnam Nutellas burku:)
Bet vispār jau- ja Nutella vai Vāvere nav (cerams) jūsu regulārajā ēdienkartē- nav tam nekādas nozīmes. 

Papildinājums
Šodien vēl papētīju.
Luksam tāds pats sastāvs, kā Vaverītei, riekstu tik nav. taukviela- šī eļļa.
Rimi ražotais identisks Nutellai, vēl pat nedaudz labāks.
Duo- ļoti apšaubāms.

marta iespaidi

Man nedod mieru Lindas ideja par ikmēneša informācijas apkopojumu par ēdieniespaidiem:) Redzēju, ka arī Ilze jau pievienojās, gan jau kāds cits arī. Es arī gribu:) Jo atsevišķa lapa par produktiem kaut kā neliekas funkcionāla, bet tāds ieraksts varētu arī noderēt. Nolēmu arī neierobežot to tikai ar priekiem.
Tātad, par martu.

prieki

1. Mans marta favorīts- "Kārums" krēmveida biezpiens bez piedevām. Mans sapņa produkts beidzot ir realitātē- abslolūti ideāli homogēns biezpiens, turklāt nav attaukots un pilns olbaltumvielu. Cena ne pārāk draudzīga, bet Rimi jau ilgu laiku iepazīšanās akcija un tikmēr maksā ap 1.2 par puslitra kārbu. Ar aprikožu ievārījumu- ooo!!
Sastāvs-aizkustinoši īss: piens ieraudzēts ar pienskābām baktērijām:)
Tā attēlu neatradu pat ražotāja lapā, bet nu tas ir tradicionāls, oranžs. Lai būtu kaut kāds attēls, ielikšu ar mellenēm, tas man arī garšo. Beidzot viens nepārsaldināts deserts.

2. Ilzes dīgsti. Tie mani atkal padara dzīvu pēc ziemas. Es tos ēdu un jūtu, kā caur tiem plūst enerģija- vistiešākajā, ne ezotēriskajā veidā:)) Un tie ir tik garšīgi (it īpaši saulespuķu, kas ir garšīgākie zaļumi pasaulē). Lieku tos uz rupjmaizes ar biezpienu vai arī nemanot apēdu bez pavadījuma, stāvot pie palodzes.
Attēls no Ilzes mājaslapas. 

3. Kafejnīcā "Mū" ir Tādi Biezpiena Keksiņi!!! Viegli, mitri un ideāli! Protams, es nojaušu, ka to perfekcija slēpjas arī sviestā un vispār jau vajadzētu piebremzēt, bet nu.

un skumjas

4. Atradu saldētavā pirms neilga laika pirkto "Ekselences"plombīru, nolēmu izmest pārpalikušo. Izmetu izlietnē, slinkums bija iet tālāk. Nogulējis tur visu nakti, tas gandrīz neminījās apjomā, tikai pārvērtās par tādu daudz blīvāku baltu substanci. Pat domāt negribu- KAS tas ir. Zinu tikai, ka normāls saldējums izkūst un aiztek. Tas ir drausmīgi, jāsaka. Kamēr bērns bija mazs, varēju kontrolēt un pirkt kaut ko relatīvi ēdamu, bet tagad sanāk, ka viņš visu vasaru katru dienu ēd ko tādu:(

jautājums par slēpto cukuru

protams, es saprotu, ka sāls un cukurs ir visur, jautājums cits- vai esat sastapushi cukuru produktā, kurā tā varēja arī nebūt?
Atkal ne tā... skaidrs, ka esat!
Pastāstiet- kur ir cukurs, taču tam nevajadzētu būt?

Šodien ieraudzīju, ka diezgan ievērojams daudzums ir Bonduelle konservētajos zirnīshos- man liekas, ka "Kronim" nav gan. Nevar teikt, ka daudz, taču apēdot kārbu (kas nav grūti un man dažreiz aizvieto pagatavoto ēdienu), tiek apēsta TK cukura. Pilnīgi nevajadzīga, jo cukura pievienoshana shajā kontekstā nekādā ziņā nav obligāta.

Nu, par sulām visi zina, taču es tikai shopavasar beidzot aptvēru, ka mans bērns, kad izdzer litru sulas- ko siltā laikā viņsh mierīgi izdara vakara laikā, apēd 120 g (!!!!), PUSGLĀZI rafinētā cukura.
Tagad maniakāli kontrolēju, lai (ja jau pērkam), tiek pirktas sulas, uz kurām minēts- bez pievienotā cukura. Tādu nav daudz, ja kas.

Pastāstiet- kur vēl? (bet nu runa nav par saldumiem, kuros tāpat skaidrs, ka cukurs ir)

foto no tīmekļa

cepumi Positivus'ā

Tā, pamēģināšu vēlreiz nopublicēt.
Aizmirsu vēl kaut ko iepriekšējā ierakstā, bet nu labāk lai ir atsevišķi. Bez kādas savtīgas vajadzības vai izdevības gribu pastāstīt par Positivus laikā iepazīto cepumu un konfekšu ražotni. Tā bija maza miera oāze festivālā- būdiņa ar riekstu cepumiem un paštaisītām konfektēm. Rīgā nopērkamas, kā izrādījās, daudz kur- viss šajā mājaslapā, Tastecaps.
Varētu likties, ka šādā festivālā vajadzīgāks ir alkohols, taču es katru vakaru ļoti novērtēju iespēju nopirkt kumelīšu tēju ar cepumiem- vēl jo vairāk tāpēc, ka alternatīva bija totāli sintētiski mafini kafijas tirgotavā:) Šie garšoja kā mājās (tikai es neprotu tādus izcept) un acīmredzami bija cepti no saprotamiem produktiem.
Paldies Ilzei, kura, cik noprotu, ir šī projekta vadītāja. Un iesaku arī jums- ļoti garšīgi!

šopingvilšanās

šo vilšanos man sagādāja Stokmann's, kas ir īpaši skumji, jo man ļoti patīk tā pārtikas nodaļa un es to vienmēr uzskatīju par ārkārtīgi respektablu veikalu. Iepirkties tur ikdienā nevaru un arī nedaru, taču katra nonākšana priecē. Nav jau tā, ka mana sirds tagad ir lauzta:), bet nu būšu modrāka, fakts.
Iegājām ar bērnu gaļas izstrādājumu nodaļā. Bērns lūdz cepamās desiņas. Uz cenrāža- sastāvs. Gaļa, cita gaļa, garšvielas, kaut kas vēl nebūtisks. O-domāju-baigi labi. Neesmu nekādā ziņā regulāra šādu lietu pircēja, cena man liekas visai augsta, varētu jau būt, ka šāds sastāvs. Skatos uz tītara karbonādi, no kuras esmu iecerējusi sev nopirkt 100 gramus- analoģiska situācija. Ok, šikojam.
Nonākot mājās, es konstatēju, ka kases aparāts, drukājot čeku pēc svēršanas, jau bija man laipni nodrukājis īsto produkta sastāvu, no kura man mati saslējas stāvus- šausminoša Mendelejeva tabula 4 rindās.
Un es nekā to nevarēju uzzināt iepriekš, itin nekā:(( Jo man prātā nenāca pētīt to pašu, ko esmu it kā izlasījusi.
Vienalga apēdām:), bet vairs nepirkšu.

praktiskie jautājumi

Pēdējā laikā biežāk nākas atbildēt uz diviem jautājumiem. Pirmais- kur pērku kaut ko. Otrais- „Parmezānu aizvietoju ar Limbažu Holandes, krējumu neliku, kas ir koriandrs- nezinu, vīnu aizstāju ar etiķi. Sanāca negaršīgi, dīvaina recepte.”

Vispirms par otro. Ja jums ir pietiekami liela pieredze, lai novērtētu aizvietošanas sekas- lūdzu, manis pēc. Taču jebkurā gadījumā es varu atbildēt tikai par savām receptēm- gan par tehnoloģiju, gan par sastāvdaļām. Kāpēc jāizlaiž svarīgs gatavošanas posms un tad jāsaka, ka efekts nav tāds, kā aprakstu- nezinu un mani tas arī neinteresē.

Vēlreiz arī atgādinu, ka komentārus cenzēju, tāpēc agresīvos viedokļus par šo mazlatvisko vidi var paturēt sev, kā arī komentārus par neproletārisku produktu izmantošanu.

Par veikaliem.Visas garšvielas un kaltētos garšaugus pērku Lienes ielas garšvielu veikalā- lētāk un vairāk nav nekur.
Dažas specifiskas garšvielas, lēcas, pupiņas, zirņu miltus, basmati īpašiem ēdieniem pērku pie krišnaītiem, Barona ielā.
Ikdienas pārtika, žāvētie augļi- Rimi, Vidzemes tirgū. Žāvētos, protams, labāk „Gemos’ā”, taču līdz turienei pavisam reti aizbraucu (turklāt atstāju tur visus uzkrājumus- pārāk bīstami)
Īpašus Vidusjūras produktus (kaltēti tomāti, anšovi, daži makaroni)- „Gastronomā” Reval viesnīcā, Brīvības ielā.
Miltus (izņemot parastos kviešu)- ekoveikalā Barona ielā vai arī Stabu ielā.
Kaut kādas lietas „Stokmanā” (piemēram, auzu klijas, kļavu sīrupu, karija lapas, karija pastas)- bet nu tur ļoti reti nonāku.
2 reizes mēnesī zaļumus, pākšaugus, dārzeņus- Zaļajā tirdziņā Berga bazarā.

atbildes uz jautājumiem

Un joprojām jautājumi un komentāri nāk meilos:) It kā jau bloga formāts paredz savādāku saskarsmi, nē? Bet nu, saprotu, mentalitātes specifika. Kaut gan saskaros ar ko tādu pirmo reizi. Turklāt- to adresi, uz kuru ir saikne šeit, pārbaudu visai neregulāri, tā jau nav mana pamatadrese. Tāpēc par receptēm ieteiktu tomēr jautāt šeit. Un par visu pārējo:) Komentārus es uzreizi redzu savā pastā. Atļaušos tomēr uz tiem komentāriem, kas atkārtojas, neatbildēt meilos, bet šeit. Domāju- kāpēc tas vispār kādu interesē?- taču šo interesi es varu saprast. Mani arī interesē- kas par cilvēku sarūpējis recepti. Un ja nepatīk cilvēks- tad diemžēl arī recepte. Jauki būtu uzzināt kaut ko arī par jums, ciemiņi!
1. Par "zaļumu" - runāju tikai un vienīgi par pārtiku. Meitenes un zēni, sagādāšu jums vilšanos- es neesmu dedzīgi zaļa. Varbūt gribētu, taču Rīgā tas ir dārgi, kā arī sanāk neadekvāti daudz spēka un laika veltīt saimniecībai, man tas neder. Taču dažas lietas ir pašsaprotamas. Es sen jau nepērku pārtiku, kuras E man nepatīk. Faktiski, E burts sastāvā ir liels izņēmums. Es nepērku gatavo kulināriju, uzpūsto maizi, sieru ar krāsvielu annato (kas tas, nafig, ir?), gurķus un tomātus ziemā, vietējos jogurtus ar guaras sveķi un tml. Cenšos iepirkties Berga bazāra Zaļajā tirgū, bet speciāli slinkumu nepārvarēšu. Man riebjas McDonalds, bet arī dažādas „Mājas virtuves”. Netaisu majonēzes salātus, eļļā ceptus ēdienus, nedzeru saldu alkoholu, gāzētos dzērienus un neēdu „Staburadzes” tortes. Man nepietiek humora sajūtas stāstiem par „tik garšīgiem un ātriem salātiņiem- ātros makaroniņus ar majonēzi pārlej” – es neesmu savu organismu atradusi miskastē. Man tas (organisms:)) patīk un es par to piedomāju. Nu kaut kā tā.
2. Jā, es patiešām ēdu to, ko lieku šeit. Arī bērnam dodu. Draugiem un radiem:) Taču ikdienā es neesmu apsēsta ar ēdienu un mierīgi ēdu griķus 5 nedēļas dienas pēc kārtas. Un vispār mana aizraušanās dažreiz ir spēcīga, bet dažreiz mani nedēļām ilgi tas neinteresē. Man patīk, ka mans bērns jautā „Pagatavosim kaut ko garšīgu vai arī tev ir slinkums? Tad nopirksim”.
3. Es nelietoju alkohola kokteiļus, tāpēc arī netaisu un šeit nelieku.
4. Es lasu un gatavoju arī pēc žurnāla "Garšīgs" receptēm. Lieku šeit reti, jo tās jau visiem pieejamas. Mani avoti ir krievvalodīgajā tīmeklī:)