Kādreiz dāvanu meklēšana arī radīja šo sajūtu, tagad mazāk. Tagad patīk taisīt pašai. Taču dāvināt patīk to, ko cilvēks grib, tāpēc šis jautājums tika atrisināts mēneša sākumā, pirms iestājas totāla tirdzniecības histērija. To es visiem ieteiktu- vairs nav nekur nekas jāmeklē un varu tikai just līdzi cilvēkiem, kuriem jāsakombinē gada beigas darbā ar kaut ko ļoti nepatīkamu veikalos.
Vēl viens papildus pluss- nav jāklausās džinglbeli pārmērīgā daudzumā.
Vispār jāsecina, ka dažas svētku izpausmes nemanot aiziet vēsturē. Ieskaitot gadskārtējo baznīcas apmeklējumu.
Bet nu- kad mājās ir bērns, daži rituāli tiek veikti un lietas vienalga notiek. Lai kā nebūtu īstenībā- smaržas, garšas, egle, rotājumi, dāvanu šūšana, sveču dedzināšana, piparkūku mīkla ledusskapī, kartiņu līmēšana, šokolādīšu un zīmīšu bāzšana dēla adventes kalendārā- tas viss tuvina minēto kvalitāti. Un ļauj uzburt kaut ko skaistu, iluzoru un vispār jau intravertu. Mani minimāli satrauc svētku komercializācija; vienīgie pilsētas rotājumi, kas man patīk ir Berga Bazārā; salaveči veikalā uz mani neattiecas, baznīcā jūtu maz ko. Vienīgā vieta, ur kaut ko jūtu ir manas mājas. Tāpēc rituāli šajā dzīves posmā tiek ievēroti tikai te.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru