atvaļinājuma teorija un prakse

Gandrīz jebkuram strādājošam cilvēkam pienāk diena x, kad viņam sākas atvaļinājums. Manuprāt, diena x nav viennozīmīgi pozitīva parādība, taču pastāv cilvēki, kuriem atvaļinājuma fakts nerada ambivalentas un biedējošas sajūtas- jā, es pat tādus pazīstu...varbūt. Taču es pie tiem nepiederu un vairākums cilvēku man apkārt nepieder arī. Pārsvarā cilvēki ļoti gaida atvaļinājumu, taču stress un nedrošība pārvar jebkādu prieku un plānošanu, atvaļinājumam iestājoties. Jo neviens no mums nestrādā tik smagu darbu, lai ilgstoša reģenerācija būtu akūti nepieciešama. Ak jā, es aizmirsu galveno- mans atvaļinājums šogad ir precīzi 2 mēnešus garš:) Līdz ar to ir vajadzīga zināma drosme, koncentrēšanās un vēl dažas lietas, lai pamostos trešdienas rītā un saprastu, ka līdz 22.08. esmu pilnīgi, hm, brīva. Jā, ir noīrēta vasarnīca klusā vietā, ir nopirkti pāris jaunu apģērbu un dažas grāmatas, taču tas ir naivi- cerēt, ka tas viss var kā līdzēt, kad pretī ir šis milzu laika monolīts un- uzmanību!- nepieciešamība kaut ko Just. Vienīgā iespējā sākt atvaļinājumu mazāk sāpīgi, būtu kārtīgi pedzerties Jāņos kopā ar visu tautu, taču šie svētki neko priekš manis nenozīmē, dzert es negribu, piekopt kādus pagānu rituālus liekas samērā falši. Bezcerīgi, būs tik jātiek galā pašai. Un šogad es atradu veidu, kā uzsākt atvaļinājumu bez panikas, drudžainas alkohola lietošanas, šopinga vai tamlīdzīgām lietām. Es pateicu sev, ka atvaļinājuma sākumā ir jābūt vairākām dienām, kad drīkstu būt dārzenis- ne domu, ne aktivitāšu, ne saulaina garstāvokļa, ne relaksācijas, ne ilgtermiņa plānu- neko no šīm lietām nevaru uzģenerēt mākslīgi tikai tāpēc, ka atvaļinājumu grafikā ir ierakstīts, ka jāsāk priecāties. Un tas palīdzēja. Mazas darbības- iztaisīju smilšu mīklu, pabeidzu lasīt 2 grāmatas, paskatījos sen ierakstītu filmu, nopirku gurķus tirgū, sakārtoju dzīvokli pirmo reizi pa daudziem mēnešiem... nu, kaut kā tā.
Un tad tiku uz visu vasaru pie velosipēda un varēja uzsākt velosipēdistu subkultūras izpēti Saulkrastos- kur un kā un kas brauc un cik tieši tas ir patīkami. Ļoti patīkami izrādījās, ļoti. Un tagad šausmas mani ir atstājušas un var pat iedomāties, ka potenciāli jūlija koncerti varētu būt patīkami un sen jau laiks aizbraukt uz dienu uz Tallinu... varbūt:)