svētdiena, 2012. gada 22. janvāris

mērcētas mandeles

mani ir savaldzinājis šis produkts. Jau pēc nakts mērcēšanas mandeles iegūst tādu struktūru un garšu, it kā būtu svaigas, tikko no koka, no čaumalas izņemtas. Īpaša mērķa man nebija, kārtējā ajūrvēdas grāmatā simto reizi izlasīju, ka konkrēti manam tipam labāk der mērcētas, nevis grauzdētas mandeles. Grauzdētas man garšo un no tām atteikties negrasos, taču nolēmu pamēģināt arī šādas. Sakritības dēļ man nebija iespējas tās pielietot nākamajā rītā, tikai pagaršoju, un tās mirka savā traukā divas dienas (ūdeni pa laikam nomainīju).
Tātad- vispirms no mandelēm jānoņem miza. Man tas ļoti patīk. Vajag apliet mandeles ar kastu ūdeni un atstāt uz kādu stundu. Tad noliet to ūdeni, apliet ar karstu vēlreiz un tad, kad ūdens atdzisīs līdz rokām pieņemamai temperatūrai, mizas kā zeķes varēs novilkt pa 5 minūtēm veselam traukam. Nomizotās mandeles liek traukā, pārlej ar ūdeni un aizmirst līdz nākamai dienai.
Tad es pamēģināju vegānu kulta produktu- mandeļu pienu. Īpaši receptūrā neiedziļinājos, mērcētas mandeles  ilgstoši mālu ar nelielu ūdens daudzumu blenderī, tad atšķaidīju (kopā sanāca pusglāze mandeļu uz 2 glāzēm ūdens), izkāsu un ieguvu mandeļu pienu. Skaists produkts, ļoti balts un svaigs izskatās. Pamēģināšu nākamreiz mazāk atšķaidīt, lai ir intensīvāks. Pagaidām pat neizdomāju- ko ar to pasākt, izdzēru pusglāzi. Simpātiska garša, jāizvāra rīsu putra, būs labi.
No piena, protams, palika... nezinu, kā to latviski sauc. Biezumi, vienvārdsakot. Tiem pielēju nedaudz mandeļu piena, piebēru ķirbju sēklas, pa šķipsnai sāli un cukuru un miltus tik daudz, lai sanāk blīva mīksta mīkla. Un izcepu plāceņus uz sausas pannas (pēc tam gan pārziedu ar sviestu, izjaucot vegānu recepti:). Man ir vietējo tumšo vīnogu želeja- garšīgākais ievārījums, ko esmu dzīvē ēdusi- kopā sanāca ļoti labi. Jāizrullē, varbūt, plānāk. Jūt tādu neparastu riekstu klātbūtni, no nemērcētām vai grauzdētām mandelēm tādas nav.
Un visbeidzot, sauju mērcēto mandeļu samālu, pieliku biezpienam ar saldo krējumu, cukuru un žāvētām zemenēm, sanāca jauks saldais. Mandeles ir ļoti jūtamas un to struktūra nekam nav līdzīga.

4 komentāri:

  1. Vai, cik Tu tur jauki darbojies, Anita! Viss tik garšīgs izskatās :).
    Es reiz mizoju mandeles, jo biju nolēmusi vīram un tēvam pie Zsv dāvanas pielikt klāt sāļas mandeles ar čili pipariem... Tiku tikai līdz mandelēm vīram, jo viens pirksts bija ar tulznu un vairāk arī negribējās :D, bet mēģināšu kā Tu raksti- apliet divreiz ar karstu ūdeni :), paldies par padomu!

    AtbildētDzēst
  2. Aija, paldies!
    Zini, mandeles jo vecākas, jo grūtāk tā miza nāk nost. Taču tas var nozīmēt tikai to, ka jāaplej kaut kādās situācijās būs arī 3 reizes- taču vienalga tās sasniegs stadiju, kad nekādas piepūles vai bakstīšanas ar nagu vairs nevajadzēs.

    AtbildētDzēst
  3. ideāli! jau ar vienu reizi nāca viss nost pat bērna rokām! mandeles bija vecas :)

    http://ligakrista.blogspot.com/2012/02/mandelu-mizosana-berniem-un.html

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. jaukas fotogrāfijas! Es gan domāju, ka mandeles nebija vecas:))

      Dzēst