Ievērosim nosacījumus-
-nekādu neikdienišķu ēdienu (nu, piemēram, es neesmu gatavojusi īstu krēmu brulē un pat domāju, ka man sanāktu, taču tas nav par šo tēmu)
-nekādu eksotisku sastāvdaļu
-lai tas nav kaut kas, kas jums vienkārši negaršo vai ko kategoriski neēd visa jūsu ģimene
Atbildu pati.
gaļas buljons- nekad neesmu gatavojusi
biezpiena plāceņi kā ēdnīcā (ideāli biezi, biezpienaini un apaļi)- nesanāk
Tad nu lai aiziet - visai sabiedrībai daru zināmu, ka ne par ko nevaru uzcept sakarīgas plānās pankūkas. Nav svarīgi, ar kādu recepti un trikiem - vienkārši esmu nolādēta laikam:)
AtbildētDzēstkā redzi, šis lāsts daudzus piemeklejis:))))
DzēstInteresants jautājums. Es gandrīz nekad neko negatavoju no zivīm un sēnēm. Reizi gadā uztaisu gaileņu mērci, un tas arī viss, nekad neko vairāk. Bet gatavot zivis vienkārši baidos. Dažreiz mēģinu vārīt laša zupu, bet, lai cik rūpīgi iztīrītu, kāda asaka vienmēr paliek, un mani vajā murgi par to, ka kāds nomirst no asakām manā zupā. Nekad neesmu cepusi zivi plītī, gatavojusi zivju kotletes, tvaicējusi lasi, gatavojusi rolmopšus, siļķi kažokā. Jebko no zivs. It kā jau zivis ir jāēd biežāk, bet mani bērni neko vairāk par zivju pirkstiņiem nav ēduši, un pat tos viņi cep paši.
AtbildētDzēstcik interesanti- atbilde ar fobiju. Es nespēju bez paniskām šausmām pieskarties jēlām liellopa aknām:)
DzēstJā, asaku būšanu es saprotu. Man vieglāk- zivis ēdu tikai es.
Plānās pankūkas.
AtbildētDzēstredzi, plus viens:)
Dzēstkotletes :) Vai nu vienkārši nemāku, vai arī tik ļoti gribas, lai tās ir veselīgākas, ka lieku liesāku gaļu un mēģinu ietaupīt uz panējuma un eļļas rēķina.
AtbildētDzēstaa, es pat nemēģinu vairāk. Mana bērna ideāls ir Lido kotletes, tādas es vispār nespēju atkārtot un saprast. Turklāt man liekas, ka tas ir tik mega-neveselīgi, ka var 2 apēst ārpus mājas, bet turēt mājās veselu saceptu pannu ir kaut ka pārāk:))) Būs taču visas jāapēd...
DzēstNekad neesmu bijusi mežā sēņot :D un nemāku sagatavot sēnes ''ziemai'' (iesālīt?) :)
AtbildētDzēstAija, Tu mani ieintriģeji. KĀ tas ir iespējams (nebūšana mežā??)
Dzēst1) kad vecāki bērnībā paņēma līdzi uz mežu un man tas ļoti nepatika, tas neskaitās...
Dzēst2) pieaugušajā, patstāvīgajā dzīvē nekad neesmu braukusi speciāli uz mežu SĒŅOT (nav kompānijas, nav vēlēšanās). Pastaiga pa Mežaparku svaiga gaisa elpošanas dēļ neskaitās... :) nu kaut kā tā.
1. Jebkādu buljonu (vistas, dārzeņu) - nekad nesaņemos
AtbildētDzēst2. Plānās pankūkas
3. Omleti
4. Kaut kādu ne-gaļas (bet labprāt ar lasi) lazanju, jo liekas liela padarīšana (kaut esmu pāris reizes mēģinājusi)
hm, nu zivju lazanja man galīgi neliekas ikdienišķa lieta, es no domas vien sastingu- liekas, baigā meistarība vajadzīga...
Dzēsto, Ieviņ, esi mana buljonbiedrene! Pievienojies, es nakamnedēļ vārīšu vistas! Vāram kopā?
Labi, vāram! :)
Dzēst1. Auzu pārslu putra. Nekad nesanāk kā putra - vienmēr tāda birstoša, katra auzu pārsla atsevišķi- vienalga parastās vai ātri vārāmās pārslas.
AtbildētDzēst2. Rīsi. Nekādīgi nesanāk noķert to brīdi, kad viņi ir gatavi, bet nav salipuši.
Jebkuri rīsi, arī basmati? dažādos traukos, dažādās tehnoloģijās? Super, tas izskatās pēc noslēpuma...
DzēstVajag nopirkt rīsus paciņās:)
DzēstVieglā ceļa meklēšana:) Un daudzās situācijās jau vajag beramos, man, katrā ziņā, ta ir:)
DzēstMan rīsus vīrs iemācīja gatavot, sanāk 100%. Katliņā uzkarsē olīveļļu nedaudz, iemet pāris veselas nomizotas ķiploka daiviņas, apcep zeltainas (uzmanīgi, neapdedzināt). Ber iekšā rīsus, apcep nedaudz. Lej virsū karstu ūdeni proporcijā 1:2 (piem. 1 glāze rīsu + 2 glāzes ūdens) un vāra uz lēnas uguns NEMAISOT 19 minūtes. Tieši 19 :-) Ja basmati rīsi, tad varbūt var pat kādu min mazāk, es parasti lietoju apaļgraudu, vairāk paņem garšu no mērcēm.
Dzēst1.Plūmju kompots.(Garšo ļoti,bet baida tā burku karsēšana)
AtbildētDzēst2.Tie paši,tevis pieminētie biezpiena plāceņi.(Katru reizi sanāk savādāki,bet nekad nav sajūta-jā,tie ir īstie)
3.Uzpūtenis(Bieži pieberu par daudz vai par maz mannā,tādējādi nesanāk tieši tas biezums,kāds patīk man.Atrisinājums-vīrs vāra,es putoju. :) )
4.Mājās cepta maizīte-visvienkāršākā graudu maizīte.(Cepta cepeškrāsnī,ne maizes mašīnā.Bieži sanāk pārāk cieta garoziņa.Cepu skones, fokaču,
ciabatu,pitu,bet graudu maize nesanāk,ne no gatavajiem maisījumiem,ne pašas taisītiem.)
Evita.
Gulašs. Man vispār bail no liellopa gaļas, tāpēc var teikt, ka no tās es neprotu pagatavot neko.
AtbildētDzēstAtcerējos - mannā putra. Man tā kopš bērnībsa riebjas, tāpēc manās mājās pat mannas nav, kur nu vēl meistarības putras uzvārīšanā. Nu un līdz ar manu naidu pret mannu, neprotu neko no šī produkta, ieskaitot uzpūteni.
AtbildētDzēstp.s. Plānās pankūkas protu gan.
uzpūtenis skaitās, manna gan nē:))- es arī neprotu gatavot to, kas man riebjas:)
DzēstUzpūtenis plus viens.
Neprotu pagatavot smilšu mīklu, tādu kā bērnībā cepumiem. Tagad kaut ko taisu, vienmēr baidos kā būs. Bet vienalga tāda pareizā garša nav:( Un vēl par biezpiena sacepumiem un biezpiena plāceņiem runājot, manējie nekad nav tādi kā ēdnīcās, bet, domāju, tāpēc ka nelietoju trekno biezpienu... Ceptas olas un omletes - tās arī problēmas, nolobīt gludu vārītu olu. Pankūkas gan sanāk, vismaz tas.
AtbildētDzēstBuljonu nevāru, bet tas laikam neskaitās, jo man nepatīk, neatzīstu tādus novārījumus.
nē, biezpiena treknums nevarētu būt izšķirošs, es lietoju treknu, vienalga nesanāk... Kaut kāds te ir noslēpums.
DzēstBiezpiena plâceņiem ola jāliek vairāk klāt
AtbildētDzēstUz milti tikai lipeklim. Tā ka sanāk pārsvarā tikai ola+b/p. Un cukuru daudz .arī nemācēju un nesanāca, līdz beidzot manma parādīja, kur fīća. Man savukārt nesanāk klimpas buljonā smukas iedabūt.. ;)
Cik vairāk olu? Kāda aptuveni ir proporcija?
Dzēstvarbūt tiešām...
Uz 1 paciņu biezpiena ( 200 gr) 2 olas, šķipsna sāls un pavisam nedaudz cukura, jo cukurs sašķidrina masu.Milti tikai simboliski.
DzēstAha, paldies, pamēģināšu!
DzēstHmm. nu tagad vairs precīzi neaceros - 1 vai 2 paciņas b/p un vismaz 2 olas. Un kāda karote miltu.Un cukuru ar, protams. Tā mīkla snāk pabieza - sanāk likt uz pannas tādus kā pončikus un saplacināt nedaudz. Ceru, ka sanāks. :) Dod ziņu. :)
AtbildētDzēstEs nemāku uzcept lauku torti. Turklāt tās sievietes, kuras mani māca, kuras pašas gadiem cep šādas tortes un vēl pēc pasūtījuma... daru visu, kā viņas liek, bet tas stulbais sviesta krēms man nesanāk. Laikam tāpēc, ka man pašai negaršo :D Kaut gan.. es tā esmu centusies. Vienu reizi vispār sanāca tāda kā zupa. Otro reizi sviests uzvedās kaut kā dīvaini un sadalījās... nu ja, un to trešo reizi atlieku. Gribas jau kaut kā iemācīties, bet varbūt nav lemts un nav ko censties?
AtbildētDzēstIlze, Tu un lauku torte- man tas neiet kopā. Kurš tad to ēdīs? Ar sviesta krēmu:)?
DzēstBet nu man neliekas, ka tas ir ikdienišķi:)