skan labi nosaukums, man patīk:) Nu tā- mēs neesam veģetārieši, taču gaļu ēdam retāk, kā citi cilvēki. Kaut gan kulinārais blogs varētu radīt pretēju iespaidu, neesmu supersieviete, kura spēj visu autonomi, kuras mājās vienmēr pašcepta maize, kaltētas sēnes karājas lina maisiņos, bērns nezina vārdu "desa" un tā tālāk. Nu nē. Realitāte ir tāda, ka es daudz strādāju, pārtiku cenšos iepirkt brīvdienās, man liekas svarīgi ieturēt kaut kādu jēdzīgu līdzvaru savā un bērna ēšanā, bet tas nebūt ne vienmēr izdodas. Taču man ļoti patīk gatavot ko tādu, kas aizvieto reāli apšaubāmas lietas. Un desa IR viena no tām. Varētu protams uzdot loģisku jautājumu- kāpēc tā vispār jāēd- bet nu mans dēls neēd nemaltu gaļu, gaļa uz maizes ir neveselīga, bet garšīga, organisms prasa uz sitienu kādu olbaltumvielu un t.t.
Tā bija prelūdija stāstam par desu:)
Recepte no bloga laperla-foto.livejournal.com.
Vajag:
300 g vistas filejas
puse zaļa ābola, bez serdes un mizas
sāls, pipari
60 g brokoļu
2 ķiploka daiviņas*
Gatavošana:
Visu rūpīgi samalt, satīt pārtikas plēvē, sablīvēt, veidojot desu**, aizsiet galus, likt tvaicētājā, tvaicēt 25 minūtes.
Komentāri:
*ņemiet vērā, ka tvaicējot, ķiploku smaržu nekas neapslāpē, ja tādu desu ņemsiet uz darbu- samaziniet četrkārt ķiploku daudzumu.
**pirmo reizi tas prasa zināmu attapību:)
Iespaidi: izcili. Izcila recepte, izcils rezultāts. Atdzisušu var griezt ļoti plāni, sulīga, smaržīga un daudz labāka par jebkuru pirktu desu vai ruleti. Un nekā, itin nekā lieka.
O, šito arī gribu! :) Paldies par recepti!
AtbildētDzēstAija, mani vienmmēr izbrīna, kad no tik vienkārshām sastāvdaļām sanāk kas ļoti labs tikai tehnoloģijas dēļ:))
Dzēst